Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču šobrīd kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.

Šī gada Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference izgaismoja būtiskus virzienus – sākot no Eiropas kiberdrošības stratēģijas līdz atvērto datu drošības jautājumiem. Kā norādīja eksperti, nav jautājums, vai kāds kļūs par kiberuzbrukuma upuri, bet gan kad tas notiks. Tāpēc arī ir būtiski runāt par draudiem, dalīties pieredzē un veidot standartus.

Kiberuzbrukumi vairs nav ārkārtas gadījumi – tie notiek nepārtraukti un kļuvuši par daļu no mūsu digitālās ikdienas. Sabiedrībā parasti uzzinām tikai par skaļākajiem incidentiem, un nereti arī tikai tad, ja to publisko pats cietušais. Iemesli, kādēļ par šādiem incidentiem netiek ziņots, ir dažādi, bet kopējās kiberdrošības labā būtu ieteicams to darīt. Kā zināms, realitātē uzbrukumi notiek nepārtraukti, nereti pat ilgstoši, gadiem ilgi, paliek pat neievēroti. Kiberuzbrukumi var ietekmēt jebkuru – uzņēmumus, valsts institūcijas, un arī privātpersonas.

Tehnoloģiju attīstība un pieaugošie kiberdrošības riski padara datu un tīklu drošību par vienu no uzņēmumu lielākajiem izaicinājumiem. Kā liecina Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” 2024. gada ziņojums “Digitalizācija Eiropā”, 92 % uzņēmumu Eiropas Savienībā ir ieviests vismaz viens IKT risinājums.

Taču “Bite Latvija” un SKDS pērn veiktais pētījums parādīja, ka kiberdrošības risinājumi ieņem tikai astoto vietu starp IKT risinājumiem, kurus uzņēmumi ikdienā izmanto. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumi izmanto digitālos risinājumus, taču vismazāk tos, kas palīdz atvairīt kiberriskus. Manuprāt, satraukumu rada vēl kāds aspekts – aug ne tikai kiberincidentu skaits, nemitīgi apdraudot uzņēmumus, bet arī to sarežģītības pakāpe. Šī iemesla dēļ ar vienu, selektīvu digitālās drošības risinājumu jau sen vairs nepietiek.

Lai gan daudzi uzņēmumi kiberdrošībai pievēršas galvenokārt reaģējot, pārmaiņas veicinās tādi faktori kā Nacionālā kiberdrošības likuma jaunās prasības, digitālo risinājumu pieejamības pieaugums un arvien sarežģītāki kiberdraudi, kas apdraud gan IT sistēmas, gan darbiniekus.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Jaunākais EY Parthenon uzņēmumu vadītāju sentimenta pētījums CEO Outlook Survey, kas tiek veikts katru ceturksni visā pasaulē, atklāj, ka šī gada janvārī 75% uzņēmumu vadītāji bija optimistiski noskaņoti par kopējo globālās ekonomikas izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada septembri, kad šādu noskaņojumu pauda 70,5% vadītāju.

Jāatzīmē, ka šis sentiments būtiski neatšķiras dažādu reģionu un valstu griezumā, piemēram, Vācijā šis optimisma rādītājs ir 73,5%, bet Eiropas Ziemeļvalstīs – 74%, Francijā – 72%. Tāpat vidēji 72,5% uzņēmumu vadītāji ir optimistiski par savas valsts ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā pretēji 70% pagājušā gada septembrī.

“Vadītāju sentiments uzlabojas pat neskatoties uz to, ka makroekonomiskās prognozes šim gadam caurmērā paredz tikai zemu vai mērenu izaugsmi. Uzņēmumu vadītāji pozitīvi novērtē inflācijas stabilizāciju, arvien zemākas finansējuma procentu likmes un kopumā piemērojas jaunajai ekonomikas realitātei, kurā joprojām lielu lomu spēlē ģeopolitiskie konflikti. Tieši spēja piemēroties ir tas, kas ļauj uz tuvāko gadu raudzīties optimistiski un domāju, ka tas raksturo arī uzņēmumus Latvijā – mēs pierodam un saprotam, kā strādāt lēnas ekonomikas attīstības laikā.

Viens no ievērojamākajiem IT risinājumu izplatītājiem Baltijā Arrow Enterprise Computing Solutions organizē konferenci Five Years Out, kurā uz skatuves kāps pasaules vadošie tehnoloģiju giganti: Microsoft, Netapp, IBM, Oracle un daudzi citi. Uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris pastāsta, kam šobrīd IT pasaulē jāpievērš uzmanība.

• Mikael Siitonen, Arrow Enterprise Computing Solutions Baltijas valstu menedžeris.

• Five Years Out pasākums apvieno nozares un tehnoloģiju entuziastus, lai dalītos ar jaunām zināšanām un tendencēm, kas palīdzēs uzņēmumu digitālajai attīstībai. Tomēr vispirms uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris Mikael Siitonen pastāsta par to, kādas izmaiņas ir vadījušas Baltijas IT pakalpojumu tirgu pēdējo desmit gadu laikā un kur ir vērts doties tālāk.

• Pārstāv visu Baltiju

• Arrow Enterprise Computing Solutions pārstāv vairāk nekā 60 tehnoloģiju ražotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju. Šīm valstīm ir jāsaskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kas prasa pāreju uz eksaptīvu noturību – spēju pielāgot esošos resursus un infrastruktūru, lai reaģētu uz mainīgiem draudiem un vienlaikus sekmētu ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību.

Austrumu pierobežas valstis īsteno divvirzienu stratēģiju: no vienas puses, tiek stiprināta kontrole un uzraudzība, reaģējot uz pašreizējiem un potenciālajiem draudiem, bet, no otras puses, mobilizēti resursi, lai uzlabotu gatavību un ieguldītu ekonomiskajā, teritoriālajā un sabiedrības noturībā. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā kalpo par spilgtu piemēru proaktīvai rīcībai draudu apstākļos, integrējoties kolektīvās atturēšanas un aizsardzības sistēmās.

Aizsardzības izdevumi šajās valstīs jau tagad ir augsti (2025. gadā tie varētu sasniegt 2,5–4,7% no IKP), un tie turpina pieaugt. Sākotnējie ieguldījumi nacionālajā drošībā šobrīd stiprina arī ES ārējo robežu aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kiberuzbrukumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, kas tiek vērstipret ES no agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas puses. Latvijas Muitas pārvalde ir viens no būtiskākajiem ES spēlētājiem cīņā pret sankciju apiešanu. Saskaroties ar ievērojamiem izaicinājumiem, novēršot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu, pārvalde ir ieviesusi pastiprinātas kontroles, kā arī aktīvi sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un partneriem Centrālāzijā un citur pasaulē.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” vadību no 1.aprīļa pārņem Mindaugas Rakauskas, kurš līdz šim piecus gadus vadīja “TV3 Group Latvija”. Viņš amatā nomaina Arunu Mickeviciusu, kurš gandrīz trīs gadus vadījis uzņēmumu.

"Esmu gandarīts pievienoties šai profesionāļu komandai laikā, kad Bite atzīmē 20 gadus Latvijas tirgū," uzsver jaunais ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. "Mans mērķis ir turpināt uzņēmuma attīstību, stiprinot Bites pozīcijas un radot vēl lielāku vērtību vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu un 900 darbiniekiem visā Latvijā. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm būs “triple-play” jeb vienota balss sakaru, mobilā un optiskā interneta un TV pakalpojumu attīstība. Savukārt biznesa klientiem turpināsim piedāvāt modernus un drošus IKT risinājumus – no datu centriem un mākoņpakalpojumiem līdz kiberdrošībai. Īpašu uzmanību veltīsim izcilam servisam, klientu pieredzes pilnveidošanai un augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanai," saka Mindaugas Rakauskas.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” dzīvojamo ēku projekts “Annenhof Mājas”, Rīgā, Jūrmalas gatvē, nodots ekspluatācijā.

Projektā, ieguldot vairāk kā 7 miljonus eiro, uzbūvētas divas A+ energoefektivitātes ēkas trīs stāvos kopumā ar 40 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Jau 60% dzīvokļu A+ enerogefektivitātes projektā ir pārdoti, un pirmie iedzīvotāji jaunajos mājokļos varēs iekārtoties jau šajā pavasarī.

Pieprasītākie ir divistabu dzīvokļi – visi seši pieejamie divistabu mājokļi tika izpirkti pirmajos pārdošanas mēnešos. Tāpat ievērojamu pircēju interesi piesaistīja trīsistabu dzīvokļi, kuros papildus dzīvojamai platībai ir izbūvēta atsevišķa saimniecības telpa. Šobrīd pārdošanā vēl ir pieejami trīs un četru istabu mājokļi.

Izbūvēta arī atsevišķa slēgta velosipēdu novietne, kā arī 39 virszemes autostāvvietas.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar piecu daļu plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc ASV lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

"Šis ir brīdis Eiropai, un mēs esam gatavi rīkoties," Leiena paziņoja Briselē. Plāna "ReArm Europe" ("Pārbruņosim Eiropu") ietvaros varētu mobilizēt gandrīz 800 miljardus eiro aizsardzības izdevumiem drošai un noturīgai Eiropai.

Tramps aptur militāro palīdzību Ukrainai

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu...

Leiena ierosina apturēt stingros budžeta noteikumus, lai ļautu dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai.

"Tas ļaus dalībvalstīm ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus, neiedarbinot pārmērīga budžeta deficīta procedūru," viņa teica žurnālistiem, atsaucoties uz procedūru, kas liek valdībām samazināt budžeta deficīta līmeni, ja tās pārkāpj noteikumus.

"Mēs dzīvojam visnopietnākajā un bīstamākajā laikā," sacīja Leiena. "Mēs atrodamies bruņošanās laikmetā, un Eiropa ir gatava ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus."

Līdzekļi tiks tērēti Ukrainas atbalstam un ļaus "uzņemties vairāk atbildību par mūsu pašu Eiropas drošību," viņa piebilda.

EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei, klāstīja Leiena.

"Ar šo aprīkojumu dalībvalstis var ievērojami palielināt atbalstu Ukrainai," norādīja EK prezidente.

Viņa pauda cerību, ka kopā ar privāto kapitālu un papildu finansējumu Eiropas Investīciju bankai viņas priekšlikums varētu mobilizēt teju 800 miljardus eiro aizsardzībai.

Jaunais fonds ir daļa no priekšlikuma, ko Leiena iesniedza ES valstīm pirms ceturtdien gaidāmā ES līderu ārkārtas samita.

Savā plānā par bloka pārbruņošanu EK prezidente arī ierosināja piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES parasti stingrajiem parāda un budžeta deficīta noteikumiem un pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja kampaņas “Digitālā nedēļa 2025” ietvaros atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.

Lai gan, runājot par jauniešiem, salīdzinājumā ar citām paaudzēm, nereti uzsveram un pieņemam par pašsaprotamu, ka tieši digitālās prasmes ir jauniešu stiprā puse. Svarīgi atcerēties, ka digitālās prasmes nebūt nav vienīgās, kas šobrīd nepieciešamas darba tirgū.

Mūsdienās jaunieši dzīvo strauji mainīgā digitālajā vidē, kur tehnoloģiju attīstība ietekmē viņu ikdienu un nākotnes iespējas. Digitālās prasmes kļūst arvien nozīmīgākas gan izglītībā, gan darba tirgū. Jaunieši bieži vien ir labi informēti par jaunākajām tehnoloģijām, sociālajiem medijiem un tīkliem, tiešsaistes rīkiem, tomēr pastāv nepieciešamība pilnveidot viņu spēju kritiski izvērtēt informāciju, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas, kā arī attīstīt sociālās un komunikācijas prasmes.

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi pagājušajā gadā varētu būt sasnieguši divu miljardu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 1,6 miljardiem eiro 2023.gadā, pirmdien intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" sacīja Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Viņa gan vērsa uzmanību, ka inovācijām un pētniecībai aizsardzības industrijā no valsts puses tiek atvēlēts neliels finansējums - viena līdz divu miljonu eiro apmērā, un pēdējos divos-trīs gados tas nav pieaudzis.

Tāpat Egle sacīja, ka lielāko tiesu no apgrozījuma veido aizsardzības industrijas eksports, bet vietējie pasūtījumi nav tik lielā apmērā. Tostarp Egle minēja, ka, piemēram, no Latvijas ražotājiem tiek iepirkti tikai 10% no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamā individuālā aprīkojuma - taktiskā apģērba, munīcijas, kiberdrošības pakalpojumiem.

Egle atzina, ka vienlaikus aizsardzības nozarei nepieciešamajās būvniecības, inženiersistēmu, transporta dzīves cikla nodrošināšanas jomās vairāk nekā 80% tiek iepirkti no Latvijas uzņēmumiem.

Aizvien vairāk cilvēku meklē premium klases dzīvokļus, kuru vērtība nākotnē augs, intervijā Dienas Biznesam atklāja LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Kāda šodien ir situācija dzīvojamo projektu attīstības nozarē Rīgā? Kāda tā izskatās pret 2019. gadu, kas kļuva par robežšķirtni daudzām nozarēm?

LNK Properties ir attīstītājs, kas pārdomāti virzās uz priekšu pat laikā, kad nozarē un ekonomikā kopumā ir ļoti daudz izaicinājumu. Pandēmijas gados mēs attīstījām projektu Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, un tas ir bijis ļoti veiksmīgs. Ekonomikas krīzes laikā pieprasījums ierasti sadalās divās daļās: vieni meklē kaut ko lētāku, bet otri – izvēlas no premuim klases īpašumiem, kas ir labs ieguldījums. Šajos gados arī realizējām vēl vienu projektu klusajā centrā – Renaissance, kurā bija 10 dzīvokļi. Tad sekoja klusuma un pārdomu brīdis, jo ECB likmes mainīja patērētāju tirgus uztveri. Bet tieši pirms gada izlēmām uzsākt vērienīgu dzīvokļu projektu Hanzas ielā. Tobrīd tas bija ļoti drosmīgs lēmums, bet šodien redzam, ka tas bijis pareizs. Šobrīd pārdoti vai rezervēti jau 40% no visiem dzīvokļiem. 127 dzīvokļi – tas ir ievērojams apjoms mums kā attīstītājam, un arī Rīgas vēsturiskajam centram tas ir daudz.

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Darba tirgus prognozes

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Ieguldot divus miljonus eiro, atklāta “Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Centra” jaunā klīnika, kas tuvāko piecu gadu laikā plāno apkalpot 100 tūkstošus pacientu un veicināt medicīnas tūrisma attīstību Latvijā.

Līdz ar klīnikas atklāšanu biznesa centrā “Elemental”, Skanstes apkaimi nu varam saukt par Rīgas kardioloģijas sirdi, jo šeit pacientiem vienkopus būs pieejami visi nepieciešami pakalpojumi - sākot no modernas diagnostikas līdz pasaulē atzītākajām tehnoloģijām ārstēšanā un labākajiem nozares speciālistiem, stāsta “Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Centra” izveidotājs un kardiologs Roberts Feders.

“Darbu sākām 2019. gadā un šajā laikā mūs ir apmeklējuši gandrīz 20 tūkstoši pacientu. Tā kā klientu skaits ik gadu turpināja palielināties, nolēmām paplašināties, kā rezultātā šobrīd esam pārvākušies uz pilnīgi jaunām telpām, kas ir modernākās šāda tipa medicīnas iestādes telpas Baltijā un ļaus mums uzņemt vēl lielāku skaitu pacientu. Mūsu mērķi ir gana ambiciozi - tuvāko gadu laikā, kopā ar klīnikā strādājošajiem 35 speciālistiem, esam iecerējuši apkalpot 100 tūkstošus klientu,” stāsta R.Feders.

Lido valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa saņēmusi Latvijas tūrisma nozares balvu Gada cilvēks tūrismā 2024 kategorijā Uzņēmējs/vadītājs restorānu biznesā.

Šis apbalvojums apliecina Lido nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kulināro tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā. Gadu gaitā Lido ir kļuvis par latviešu virtuves vizītkarti, kuru tūristi arvien biežāk iekļauj savos ceļojumu maršrutos, apmeklējot Rīgu.

“Šis apbalvojums ir augsts novērtējums ne tikai man, bet visai Lido komandai, kas ik dienu strādā ar aizrautību un degsmi, lai celtu godā mūsu virtuves tradīcijas. Mēs lepojamies, ka Lido ir kļuvis par vietu, kur Latvijas iedzīvotāji katru dienu var baudīt labi pazīstamus ēdienus, savukārt ārvalstu viesi – iepazīt Latvijas garšu un viesmīlību. Ik dienu apkalpojot vairāk kā 20 tūkstošus cilvēku, mēs ar prieku un atbildību radām lielisku pieredzi ikvienam viesim. Šis novērtējums apliecina mūsu darba nozīmīgumu un dod motivāciju turpināt augt un pilnveidoties,” saka Rita Auziņa, paužot gandarījumu par saņemto augsto novērtējumu no nozares ekspertiem.