Jaunākais izdevums

Kiberdrošības jautājumi turpina virzību augšup Latvijas uzņēmumu dienaskārtībā – vismaz divas trešdaļas aptaujāto organizāciju algo informācijas tehnoloģiju drošības speciālistu vai izmanto ārpakalpojuma sniedzēju palīdzību, noskaidrots biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījumā.

Vispopulārākais risinājums kiberdrošības jautājumos ir kvalificētu speciālistu piesaistīšana no ārpuses. Ārpakalpojumu izmanto 47% no visiem 440 aptaujātajiem uzņēmumiem. 15,9% uzņēmumu IT drošība ir kāda štata darbinieka papildu atbildība. Parasti tas ir uzņēmuma datorspeciālists, kurš ticis apmācīts arī kiberdrošības jautājumos. Vēl 6,4% organizāciju tiek algots pilnas slodzes IT drošības speciālists, kura pamatpienākums ir pasargāt uzņēmuma datorsistēmu no kiberuzbrukumiem, datu zādzības un citiem digitālā vidē veiktiem noziegumiem.

No aptaujas izriet, ka šobrīd tikai 30,7% no visiem uzņēmumiem neviens nav tieši atbildīgs par IT drošību, un lielākoties tie ir mazi uzņēmumi bez izvērstām datorsistēmām vai kompānijas, kas pamatdarbībā minimāli izmanto datorus un datorsistēmas. Šādi uzņēmumi bieži vien aprobežojas ar nepieciešamo digitālo risinājumu, piemēram, grāmatvedības sistēmas, izmantošanu mākonī, kur par drošību rūpējas pakalpojuma sniedzējs.

Kopumā mākoņpakalpojumi kļuvuši par pārbaudītu un uzticamu risinājumu datu glabāšanai. Aptaujas dati rāda, ka mākoņservisus un mākoņkrātuves dažādiem nolūkiem izmanto 80,7% no visiem respondentiem. Tās ir gan e-pasta, gan biznesa vadības, gan personāla vadības sistēmas, gan arī drošas krātuves datu uzglabāšanai.

«Mākoņpakalpojumu izmantošana ir pragmatisks un ļoti saprātīgs lēmums, ja uzņēmums nevēlas vai nav gatavs investēt ievērojamus resursus kiberdrošībā. Pakalpojuma sniedzējs uzņemas atbildību par datu drošību un dara visu iespējamo, lai tos sargātu kā no kibernoziedzniekiem, tā no vides apdraudējumiem. Pat ja viens datu centrs piedzīvo problēmas, parasti citā ir noglabāta datu kopija, kas tiek atgūta. Klients turpina lietot pakalpojumu un bieži vien pat neuzzina par problēmām. Tieši tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi rūpīgi izvēlēties uzticamu mākoņpakalpojumu sniedzēju un iepriekš noskaidrot tā piedāvātos pasākumus, kas nodrošina datu drošību,» iesaka Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

No citiem kiberdrošības pasākumiem populārākie ir antivīrusa programmu izmantošana un regulāra atjaunošana, ko dara 45,7% respondentu, kā arī piekļuves ierobežošana datiem atkarībā no darbinieku lomas. 44,1% uzņēmumu darbinieki nevar brīvi aplūkot visus datus, ja vien tie neattiecas uz viņu kompetenci. 38,2% uzņēmumu regulāri tiek veikta datu dublēšana, lai uzbrukuma rezultātā kompānijas darbība netiktu apdraudēta. Pētījums tika veikts augustā, aptaujājot 440 Latvijas mazos, vidējos un lielos uzņēmumus.

Pakalpojumi

No nākamā gada pieslēgšanās VID EDS - tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem

Db.lv,01.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026.gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācija.

Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai.

Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, lai no nākamā gada varētu izmantot kādu no minētajiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID, elektroniskā identifikācijas karte (eID) vai drošs elektroniskais paraksts (eParaksts un eParaksts mobile).

Kā rīkoties privātpersonām (t. sk. saimnieciskās darbības veicējiem)

Citas ziņas

Kritiskā infrastruktūra ir visapkārt un jāsargā

Jānis Goldbergs,16.03.2026

"Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai," norāda Daniels Ērenreihs, uzņēmuma SCCE pārstāvis

FOTO: Deivids Bizainis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Reklāmraksti

Pētījums: 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas

Sadarbības materiāls,31.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

Reklāmraksti

Pētījums: 37 % uzņēmumu Latvijā plāno investēt IKT risinājumos

Sadarbības materiāls,17.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumi Latvijā turpina pieaugt, skarot uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma vai nozares. Pētījumu centra SKDS un “Bite Latvija” veiktais pētījums “Latvijas uzņēmumu digitālās drošības izaicinājumi 2025” atklāj, ka vairāk nekā 60 % uzņēmumu kiberdrošību uzskata par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem 2026. gadā, taču tikai neliela daļa regulāri testē uzņēmumu drošības gatavību.

Lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties šiem izaicinājumiem, Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) / Latvijas IT klasteris organizē intensīvu kiberdrošības treniņu, kas notiks 2026. gada 20. janvārī Rīgā.

Pasākuma laikā dalībnieki piedalīsies reālistiskās kiberdrošības simulācijās, soli pa solim izdzīvojot dažādus uzbrukumu scenārijus, lai novērtētu savu digitālās drošības gatavību.

Pasākuma otrajā daļā uzstāsies nozares līderi, kuri ne tikai dalīsies ar savām zināšanām, bet arī piedāvās praktiskus risinājumus un reālus piemērus kiberdrošības jomā, palīdzot uzņēmumiem saprast, kā efektīvi stiprināt digitālās drošības līmeni. “Bite Latvija” skaidros, kā tīkla kā pakalpojuma (Network as a service (NaaS)) pieeja palīdz uzlabot uzņēmumu drošības līmeni, “Datakom” pievērsīsies infrastruktūras uzturēšanas un aizsardzības izaicinājumiem, “HORTUS Digital” sniegs ieteikumus par kiberdrošības higiēnu un digitālās drošības pamatprincipiem, savukārt “ZZ Dats” analizēs autentifikācijas drošības mītus digitālajā vidē. Papildus tam EDIC eksperti iepazīstinās ar atbalsta iespējām uzņēmumu digitālajai transformācijai un inovāciju ieviešanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Reklāmraksti

“Bite Latvija”: Latvijas uzņēmumi strauji digitalizējas – līderos tirdzniecība, ražošana un izglītība

Sadarbības materiāls,23.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem šogad turpina pieaugt, īpaši mazumtirdzniecības, nekustamo īpašumu, ražošanas un izglītības nozarēs, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” dati. Šogad īpaši izceļas pārtikas ražošanas nozare, kur pieprasījums audzis par 61 %, salīdzinot ar pērno gadu. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, to galvenokārt veicina uzņēmumu vēlme paaugstināt kiberdrošību, darba procesu efektivitāti un datu pārvaldības kvalitāti.

Kopumā vispieprasītākie IKT pakalpojumi šobrīd ir tīkla un savienojamības risinājumi, tīkla drošības iekārtu noma un iekārtu administrēšana – tie kopā veido aptuveni 73 % no kopējā pakalpojumu apjoma. Turklāt tīkla drošības iekārtu noma pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 200 %, kas apliecina augošu uzņēmumu aktivitāti kiberdrošības risinājumu ieviešanā.

“Ražošanas nozare šobrīd ir viena no redzamākajām digitalizācijas līderēm,” skaidro Dmitrijs Ņikitins. “Uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizācijas un attālinātas kontroles risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu. Īpaši izceļas pārtikas ražotāji, kur pieprasījums pēc IKT risinājumiem pieaudzis par 61 %, kas liecina par strauju pāreju uz digitāli pārvaldītām iekārtām un ražošanas uzraudzību reāllaikā – tas kļūst par ikdienas standartu modernajās rūpnīcās.”

Fin-tech

UN:BLOCK 2026 pulcēs Web3 pasaules līderus un fintech un blokķēdes nozares ekspertus

Db.lv,09.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigās kulinārijas ražošanas uzņēmums SIA "Latvijas pārtikas ražotājs" šogad sāks jaunas ražotnes būvniecību, investējot aptuveni piecus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Jaunu iekārtu uzstādīšanā un ražošanas procesu optimizēšanā "Latvijas pārtikas ražotājs" pērn investēja 500 000 eiro. 2025. gadā uzņēmums saražoja par apmēram 15% vairāk produktu nekā gadu iepriekš.

"Latvijas pārtikas ražotāja" valdes loceklis Eduards Beļinskis norāda: "Gatavo kulinārijas un konditorejas izstrādājumu ražošana Latvijā ir perspektīva nozare ar lielu attīstības potenciālu. Aizvadītajā gadā aktīvi palielinājām gan pārtikas mazumtirdzniecības tīklos patēriņam nodoto ēdienu daudzumu, gan ēdināšanas uzņēmumiem piegādāto produktu klāstu. Šis gads ir iezīmējis jaunu tendenci, proti, kafejnīcas un restorāni arvien biežāk mums uztic pircēju iecienītu pamatēdienu ražošanu, bet saviem pavāriem ļauj radīt klientu retāk izvēlētus šedevrus. Šādā veidā ēdināšanas pakalpojumu sniegšana kļūst daudz rentablāka un kafejnīcā uz vietas nevienam vairs nav jānodarbojas ar karbonāžu klapēšanu vai kartupeļu mizošanu. Sadarbībā ar juridiskām personām pārdošanas apjomi pērn būtiski auguši.”

Eksperti

No droniem līdz kibertelpai: kā Latvija stiprina NATO aizsardzības spējas

Elīna Egle, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja,02.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

Reklāmraksti

Petrs Hermans: „Viss vēl nav paveikts Baltijas valstu enerģētikas nākotnei!”

Sadarbības materiāls,24.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Finanses

Latvijas Banka saņēmusi sešus pieteikumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai

LETA,04.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka šā gada laikā ir saņēmusi sešus pieteikumus darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisija sēdē sacīja Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes vadītāja Agnese Alaine.

Tostarp tikai divi pieteikumi ir atzīti par pilnīgiem, bet pārējie ir atgriezti iesniedzējiem dokumentu precizēšanai.

Savukārt vēl 12 pieteikumi atrodas pirmslicencēšanas fāzē, kurā Latvijas Bankas konsultanti strādā ar iesniedzējiem, konsultējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Alaine skaidroja, ka galvenās identificētās problēmas ir ļoti zemā pieteikumu aprakstu kvalitāte, konsultantu nepiesaistīšana gadījumos, kad iesniedzējiem pašiem trūkst kapacitātes, nespēja nodefinēt plānoto pakalpojumu vai klasificēt kriptoaktīvu klasi, neskaidrības ar pieteicēju līdzekļu izcelsmi, kā arī iepriekšējās pieredzes un zināšanu trūkums kriptoaktīvu jomā.

Latvijas Banka no šā gada 1. janvāra sāka izsniegt darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. To paredz Eiropas Savienības (ES) regula par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām.

Eksperti

Digitālā drošība – kā to stiprināsim kopīgi?

Edžus Žeiris, IT uzņēmuma “ZZ Dats” direktors,28.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberdraudu līmenis šobrīd ir sasniedzis vēsturiski augstāko punktu. Kiberincidenti kļūst arvien sarežģītāki un postošāki, ietekmējot gan informācijas tehnoloģiju sistēmas, gan iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanu, un rezultātā – sabiedrības ikdienu.

Lai arī no pašvaldībām tiek sagaidīts augsts kibernoturības līmenis, atstāt tās vienas cīņā ar kiberdraudiem būtu īstermiņa domāšana. Valsts aizsardzības un drošības budžeta pieaugumam ir jāietver arī pašvaldību digitālās aizsardzības stiprināšana – tas nav lieks tēriņš, bet gan ieguldījums kopējā valsts drošībā.Pat šķietami neliels kiberuzbrukums pašvaldībā var radīt būtiskus traucējumus – apturēt siltumapgādi, ūdens padevi vai komunālo norēķinu sistēmas. Vienlaikus šādi incidenti grauj iedzīvotāju uzticēšanos vietējai pārvaldei.

Digitālā drošība – valsts drošības neatņemama daļa

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, speciālistu trūkumu un ierobežotos resursus, risinājums ir kopīga pieeja kritiskās IT infrastruktūras aizsardzībai. Pašvaldību digitālā drošība ir daļa no valsts drošības sistēmas – un šobrīd tieši tās ir visbiežāk vājākais posms.

Tehnoloģijas

ZZ Dats: Juridiskajam strīdam nav ietekmes uz uzņēmuma ikdienas darbu

Db.lv,03.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norises saistībā ar 2024. gadā notikušo kiberincidentu Vienotajā pašvaldību sistēmā (VPS) nekādā veidā neietekmē “ZZ Dats” ikdienas darbību, un uzņēmums pilnā apjomā turpina pildīt saistības pret klientiem un partneriem, informē “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

“Atsaucoties uz Valsts policijas 2.februārī publiskoto informāciju, uzsveram, uzņēmumam nekādi nodrošinājuma līdzekļi nav piemēroti. Līdz ar to mūsu darbība nav ierobežota, un uzņēmums sniedz visus pakalpojumus pilna apjomā un bez pārtraukuma. Vēlos atgādināt, ka tieši “ZZ Dats” bija tas, kas par notikušo kiberincidentu informēja tiesībsargājošās iestādes, jo vēlāmies savā darbībā ievērot godīgas un atklātas biznesa prakses principus. Neviens nenoliedz to, ka ir noticis kiberincidents, tomēr mēs kategoriski nepiekrītam, ka notikušajā būtu krimināli sodāms uzņēmums vai tā darbinieki. Mēs šo pozīciju juridiskajā strīdā esam gatavi aizstāvēt arī turpmāk,” stāsta “ZZ Dats” vadītājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberdrošība Latvijā nereti nozīmē vienu no diviem - vai nu ārvalstu risinājumu tālākpārdošanu, vai konsultantu, kas izsniedz sertifikātu un pazūd. OffSeq ir izvēlējies citu ceļu. Šis Rīgā dibinātais uzņēmums ir radījis hibrīdu modeli, kurā sistēmu ielaušanās testi, tumšā tīmekļa monitorings un nepārtraukta draudu izlūkošana nav atsevišķi pakalpojumi, bet vienota ekosistēma. Un tagad tai pievienojas fiziska tehnoloģija - pasīvie sensori robežu un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Neapzinātie riski, par kuriem ir pēdējais laiks domāt

Skaitļi ir nepārprotami. Saskaņā ar CERT.LV datiem, 2025. gada ceturtajā ceturksnī Latvijā fiksēts vēsturiski augstākais manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits - 923 gadījumi vienā ceturksnī. Apdraudēto iekārtu skaits ir astoņkārtīgi pieaudzis, pārsniedzot 730 tūkstošus. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kiberincidentu skaits Latvijā ir seškāršojies.

Dominējošais drauds? Krāpšana un sociālā inženierija - psiholoģiskas manipulācijas, kas apiet jebkuru antivīrusu programmu vai ugunsmūri, jo mērķē nevis uz tehnoloģiju, bet uz cilvēku. CERT.LV norāda, ka pastiprinās sociālās inženierijas uzbrukumi ar mākslīgā intelekta rīku un automatizācijas pielietojumu. 2025. gadā izkrāptās summas Latvijā sasniedza rekordaugstu līmeni — vismaz 23,7 miljonus eiro, kas ir par 48 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada novembrī Rīgā darbību sāks "AI Salon" - starptautiska mākslīgā intelekta (MI) kopiena, kas apvieno MI jaunuzņēmumu dibinātājus, izstrādātājus, investorus un partnerus, lai veicinātu sadarbību, zināšanu apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu, informē "Tet".

""AI Salon" darbojas vairāk nekā 40 pasaules pilsētās, un katrā no tām redzam, kā vietējās kopienas spēks paātrina inovācijas un rada iespējas uzņēmējiem, pētniekiem un izstrādātājiem," stāsta kopienas dibinātājs Džefrijs Abots (Jeffrey Abbott). "Esam patiesi priecīgi uzsākt darbību arī Rīgā - pilsētā ar strauji augošu interesi par mākslīgo intelektu un lielu potenciālu kļūt par Baltijas MI centru."

"AI Salon" mērķis ir izveidot vidi, kur MI ekosistēmas dalībnieki var satikties, sadarboties un mācīties viens no otra. Kopienas vīzija ir veicināt spēcīgas un savstarpēji saistītas vietējās MI kopienas izaugsmi, atbalstot dalībniekus, lai tie kļūtu lietpratīgāki un spētu izmantot MI savos produktos, procesos un organizācijās.

Eksperti

Vai valsts pārmaksā saviem darbiniekiem?

Anta Praņēviča, “Figure Baltic Advisory” partnere,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē.

Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem? Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.

Eksperti

Vasara – piemērotākais laiks biznesa procesu uzlabošanai

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,14.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī laika apstākļi par to neliecina, strauji tuvojas vasaras vidus, kas tradicionāli ir "karstākais" atvaļinājumu periods un vienlaikus arī klusākais laiks daudzās darbavietās.

Aizvadīto gadu statistika rāda, ka jūlija nogalē izmantoto brīvdienu kopējais apjoms dienā ir 2,5 reizes lielāks nekā vidēji gadā. Tas nozīmē, ka šajās vasaras nedēļās atpūšas teju trīsreiz vairāk strādājošo nekā citkārt. Darba vietās tam ir atšķirīgas sekas. Dažos uzņēmumos strādājošajiem nākas krietni nopūlēties, pildot ne vien savus, bet arī kolēģu pienākumus, savukārt citās darba apjoms krietni samazinās un darbošanās notiek mierīgākā "vasaras režīmā".

Šoreiz vēlos pievērsties tieši otrajiem. Proti, paanalizēt, kā jēgpilni piepildīt šo pieklusuma periodu, lai rudenī uzņēmums būtu labākās pozīcijās nekā patlaban. No neskaitāmām iespējām vēlos vērst uzmanību uz trīs aktuāliem virzieniem, kas palīdzēs uzņēmumam kļūt stiprākam konkurences cīņā un pragmatiskāk izlietot resursus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Spīdola” konferences “LIKTA JAUDA 2025” ietvaros 4.decembrī apbalvoti konkursa "Platīna pele 2025" laureāti, informēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" starp maziem un vidējiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots SIA "Baltic Container Terminal" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu "Baltic Container Terminal" teritorijā.

Starp lielajiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots AS "Latvenergo" un SIA "Mitigate" projekts, ieviešot mākslīgā intelekta (MI) asistentu "Latvenergo" Elektronisko iepirkumu un kvalifikācijas sistēmā.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) speciālbalvu par digitālās transformācijas projektu piešķīrusi "airBaltic" projektam par "Starlink" interneta ieviešanu savā flotē.

Eksperti

Latvijas valsts IT – laiks pacelt to nākamajā līmenī

Edžus Žeiris, SIA Dativa valdes priekšsēdētājs,30.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sirgst ar to, ko es saucu par "datu dīķu" sindromu. Katrai ministrijai un katrai iestādei ir sava sistēma, savas prioritātes, savs IT plāns, savukārt iedzīvotājam joprojām dati jāvada manuāli, jāpievieno e-pastam izziņas, ko jau ir izsniegusi cita valsts iestāde.

2026. gadā tas vairs nav tehnoloģisks ierobežojums, bet gan plānošanas un politiskās gribas jautājums.

Vienota IT pārvaldība

Es uzskatu, ka Latvijai vajadzīga centralizēta IT pārvaldība. Tā nav valsts aparāta paplašināšana – tā ir pretēja kustība. Šobrīd katrs resors plāno paralēli, dublē risinājumus, atkārto kļūdas. Centralizēts modelis ļauj definēt, ka procesu digitalizācija ir valstiska prioritāte, ko nedrīkst atstāt vienas ministrijas izlemšanai. To pašu mēs redzam citos lielos valsts projektos, piemēram, Rail Baltica – bez vienota redzējuma katrs skatās tikai savas organizācijas sienās un neviens neredz kopainu.

Vienota institūcija ar atbilstošu mandātu nodrošinātu vienotu arhitektūru, kvalitātes kontroli, projektu vadību un risku pārvaldību. Tā strādātu ciešā sadarbībā ar CERT.lv un Aizsardzības ministriju kiberdrošības jautājumos, un konsolidētu kompetences, kas šobrīd ir izkliedētas. Un, kas ir vissvarīgāk, tā ļautu novērtēt valsts IT investīcijas no viena skatu punkta – vai tās dod ieguvumu sabiedrībai, vai dublējas, vai dod eksporta potenciālu. Piecu gadu laikā šāda pieeja varētu mainīt Latvijas valsts IT līdz nepazīšanai. Labs piemērs ir Ukraina, kas lielāko digitālās pārvaldes izrāvienu pieredzēja kara laikā, jo saprata, ka nav vairs laika strīdēties, ir laiks vienoties par mērķi. Pašlaik Ukrainai ir viena no modernākajām e-pārvaldēm pasaulē. Mums ir, ko no viņiem mācīties.

Eksperti

MI laikmetā uzvar tie, kuriem ir jauda — vai Baltijas uzņēmumi tam ir gatavi?

Andris Gailītis, Latvijas un Lietuvas datu centru operatora “Delska” valdes priekšsēdētājs,18.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Fin-tech

Mērķis kļūt par konkurētspējīgu FinTech centru Baltijas valstīs un Skandināvijā

Db.lv,29.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam.

Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

“Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt jaunus kapitāla ieguldījumus FinTech jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā. Šo mērķu īstenošana ļaus Latvijai kļūt par stabilu, inovatīvu un konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, kas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos uzņēmumus un speciālistus,” norāda FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. - 2027.gadam, informē FM.

Galvenais stratēģijā izvirzītais mērķis ir Latvijai kļūt par konkurētspējīgu "FinTech" jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

Lai to sasniegtu, stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Šobrīd Latvijā darbojas 130 "FinTech" uzņēmumi.

Tāpat ir izvirzīts mērķis par 15% palielināt piesaistītos jaunos kapitāla ieguldījumus "FinTech" jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmuma Mapon grupas apgrozījums 2025. gadā sasniedza 24,8 miljonus eiro, kas ir par 25,7% jeb ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus uzņēmums būtiski uzlabojis rentabilitāti, sasniedzot 1,53 miljonus eiro neto peļņu.

“Pēdējais gads Mapon bijis mērķtiecīgas starptautiskās izaugsmes, produktu attīstības un organizācijas stiprināšanas periods. Mēs turpinām nostiprināt savas pozīcijas kā viens no vadošajiem autoparku pārvaldības un aktīvu izsekošanas risinājumu sniedzējiem Ziemeļeiropā, vienlaikus paplašinot klātbūtni jaunos tirgos un attīstot risinājumus, kas klientiem palīdz efektīvāk pārvaldīt transporta resursus, uzlabot drošību un digitalizēt ikdienas procesus,” pērnā gada sasniegumus komentē Mapon izpilddirektors Dāvis Siksnāns, kurš uzņēmumu vada jau gandrīz divus gadus. Viņš piebilst, ka tik strauja izaugsme ir netipiska uzņēmumam, kas atzīmēja jau 20 gadu jubileju šogad.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Fintech" segmenta uzņēmumiem izsniegto darbības atļauju skaits šogad turpinās augt, un patlaban Latvijas Bankā licencēšanas posmā ir 15 uzņēmumu, bet pirmslicencēšanas konsultāciju posmā - 29, tāpat vairāki finanšu uzņēmumi ir interesējušies par iespēju saņemt specializētās kredītiestādes licenci, norāda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Viņa skaidro, ka pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas "FinTech" stratēģijā izvirzītie mērķi - par trešdaļu kāpināt "FinTech" uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas "FinTech" centru - ir gana vērienīgi. Tos sasniegt būs iespējams vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi "FinTech" ekosistēmas dalībnieki.

Purgaile pauž, ka "FinTech" stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu atbildības jomu - licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras - pilnveidē.

"Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru," norāda Purgaile, piebilstot, ka 2025. gadā Latvijas Banka izsniegusi astoņas licences "FinTech" segmenta uzņēmumiem, bet šogad četros mēnešos - piecas. Turklāt pagājušā gada nogalē izsniegtas pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai.