Tallina, Igaunija – [06.08.2025] – Wallester, vadošais Eiropas fintech uzņēmums, kas specializējas mūsdienīgā uzņēmumu finanšu menedžmentā un integrētajos finanšu risinājumos, ir iecēlis amatā Edgaru Valmeru par jauno komercdirektoru (CCO).

E.Valmeram ir vairāk nekā desmit gadu pieredze banku un maksājumu jomā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Magnetiq Bank – uzņēmumā, kas koncentrējas uz digitālo komerciju, fintech pakalpojumiem un ‘’acquiring’’ risinājumiem. Savā darbības laikā, uzņēmumā viņš izveidoja “acquiring” pakalpojumu no nulles un vadīja sarežģītas klientu attiecības, kā E-komercijas departamenta vadītājs. Vēlāk viņš kļuva par valdes locekli, pārraugot klientu apkalpošanu, karšu izsniegšanu, kredītu procesus un mārketingu jaunās paaudzes e-komercijas banku risinājumos.

"Mēs ar lielu prieku sveicam Edgaru Wallester komandā," saka Sergejs Astafjevs, Wallester izpilddirektors un līdzdibinātājs. "Viņa pievienošanās uzņēmumam ir nozīmīgs personisks un stratēģisks solis. Es pazīstu Edgaru gandrīz 15 gadus un vienmēr esmu augstu vērtējis viņa godīgumu, izpratni un līderību maksājumu nozarē. Viņa pieredze mērogojama ‘’acquiring’’ infrastruktūras izveidē un kritiski svarīgu partnerību vadībā padara viņu par ideālu izvēli mūsu nākamajam attīstības posmam."

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Ar stratēģiskiem attīstības soļiem un mērķtiecīgu valsts atbalstu Latvijas zāļu ražošanas nozare nākamo desmit gadu laikā var četrkāršot apgrozījumu — no pašreizējiem 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro līdz 2035. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir izstrādāta Latvijas zāļu ražotāju nozares stratēģija, kas tika prezentēta augsta līmeņa ekspertu konferencē, piedaloties politiķiem, ārvalstu ekspertiem un nozares pārstāvjiem.

Latvijas zāļu ražošanas nozares stratēģija paredz sistēmisku atbalstu zāļu ražošanas kapacitātes stiprināšanai, investīcijām pētniecībā un inovācijās, kā arī cilvēkkapitāla attīstībai.

“Latvijas farmācijas nozare ir gatava būtiski palielināt savu devumu valsts ekonomikā – no pašreizējā 400 miljonu eiro apgrozījuma līdz 1,5 miljardiem eiro nākamajos desmit gados. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešama cieša sadarbība starp nozares uzņēmumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, kā arī valsts institūcijām. Stratēģija kalpo kā vienota ceļa karte, lai šo potenciālu pārvērstu reālā izaugsmē,” skaidro Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja Dombrovska.

Latvijas Universitātes (LU) Padome pieņēma lēmumu par Banku augstskolas (BA) kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā. Īstenojot 2023.gada 23.maijā Ministru kabineta apstiprināto abu augstskolu konsolidācijas plānu, BA oficiāli pievienojās LU saimei, kļūstot par Latvijā lielākās universitātes biznesa skolu.

"Latvijas Universitāte ir Latvijā vadošā universitāte sociālajās zinātnēs, tai skaitā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, tāpēc Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā ir likumsakarīga. Vienlaikus tā ir iespēja LU kļūt par Baltijā vadošo spēlētāju biznesa izglītībā un Latvijas ekonomiskās transformācijas virzītājspēku," uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

BA turpmākās attīstības stratēģija paredz attīstīt BA par Baltijas mēroga biznesa skolu, veicinot studiju kvalitātes un jaunu pētniecības virzienu attīstību, kā arī piedāvāt starptautiski akreditētas studiju programmas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jomā.

"Banku augstskola ir daļa no finanšu nozares ekosistēmas, mēs sagatavojam pieprasītus un labi atalgotus vadības un finanšu nozares ekspertus. Pievienošanās Latvijas Universitātes saimei ļaus mums spert nākamo soli attīstībā un ar finanšu izglītības programmām konkurēt starptautiski, tam mums ir gan zināšanas, un tagad arī jauda," stāsta BA rektore prof. Līga Peiseniece.

Latvijas Universitātes (LU) Padome pieņēmusi lēmumu par Banku augstskolas (BA) kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā. Īstenojot 2023. gada 23. maijā Ministru kabineta apstiprināto abu augstskolu konsolidācijas plānu, BA oficiāli pievienojās LU saimei, kļūstot par Latvijā lielākās universitātes biznesa skolu.

“Latvijas Universitāte ir Latvijā vadošā universitāte sociālajās zinātnēs, tai skaitā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, tāpēc Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā ir likumsakarīga. Vienlaikus tā ir iespēja LU kļūt par Baltijā vadošo spēlētāju biznesa izglītībā un Latvijas ekonomiskās transformācijas virzītājspēku,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

BA turpmākās attīstības stratēģija paredz attīstīt BA par Baltijas mēroga biznesa skolu, veicinot studiju kvalitātes un jaunu pētniecības virzienu attīstību, kā arī piedāvāt starptautiski akreditētas studiju programmas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jomā.

“Banku augstskola ir daļa no finanšu nozares ekosistēmas, mēs sagatavojam pieprasītus un labi atalgotus vadības un finanšu nozares ekspertus. Pievienošanās Latvijas Universitātes saimei ļaus mums spert nākamo soli attīstībā un ar finanšu izglītības programmām konkurēt starptautiski, tam mums ir gan zināšanas, un tagad arī jauda,” stāsta BA rektore prof. Līga Peiseniece.

Latvijā bāzētais starptautiskais maksājumu tehnoloģiju uzņēmums “Paynt”, ko dibinājis Sems Kouli, paziņo par Kanādas uzņēmuma “E-xact Transactions” iegādi.

Šīs pārmaiņas iezīmē nozīmīgu soli uzņēmuma starptautiskās izaugsmes stratēģijā, īpaši Ziemeļamerikā, kas seko pēc jauna biroja atvēršanas Konektikutā, ASV, kā arī turpinot uzņēmuma attīstību Latvijā, kur atrodas galvenais birojs.

No reģionālā biroja Rīgā “Paynt” ir kļuvis par globālu finanšu tehnoloģiju inovatoru. Uzņēmums turpina paplašināt savu darbību Kanādā, iegādājoties uzņēmumu “E-xact Transactions”, kas gada laikā apstrādā 3.5 miljardus Kanādas dolāru un veic 50 miljonus transakciju.

“Ar jauna biroja atvēršanu Vankūverā, Kanādā, un šo stratēģisko izplešanos mēs pārejam nākamajā līmenī, lai veicinātu savu klātbūtni Ziemeļamerikas tirgū, paplašinātu mūsu inovāciju robežas un stiprinātu “Paynt” kā globāla mēroga līderi maksājumu risinājumos,” norāda uzņēmuma "Paynt" dibinātājs un valdes loceklis Sems Kouli.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais ilgtspējas un uzņēmējdarbības integrācijas pētījums The Future of Sustainability in Business atklāj, ka joprojām vairākumā jeb 55% gadījumu uzņēmumu ilgtspējas stratēģijas nav saistītas ar kopējo uzņēmuma biznesa stratēģiju, bet 19% uzņēmumu šāda integrācija ir veikta daļēji.

Tomēr 22% uzņēmumu vadītāju norāda, ka ilgtspējas stratēģijas jau ir lielā mērā integrētas ar biznesa stratēģiju un 5% atzīmē, ka šīm stratēģijas vairs nav nošķiramas – tās veido vienu kopēju biznesa redzējumu.

EY pētījums arī izgaismo vairākas ilgtspējīgai attīstībai satraucošas atziņas, proti, 57% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka tad, kad nepieciešams samazināt izmaksas, ilgtspējas iniciatīvas tiek pārtrauktas vai ierobežotas vispirms – tikai pēc tam seko pamata biznesa iniciatīvu pārskatīšana. Tāpat 39% uzņēmēju uzskata, ka ilgtspēja ir un vienmēr ir bijusi zemākas nozīmes prioritāte nekā uzņēmuma komerciālā darbība. Un tikai 18% uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu ilgtspējas stratēģija risina ilgtermiņa izaicinājumus.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā notikusi Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēde, kurā tika apspriesti ar finanšu sektoru saistītie jautājumi, lai nodrošinātu aktīvāku nefinanšu sektora uzņēmumu kreditēšanu tautsaimniecības izaugsmei, stiprinot finanšu pieejamību un veicinot kapitāla plūsmu.

“Man ir svarīgi, ka uzņēmēji Latvijā, vai tas būtu pilsētās vai reģionos, saņem vienlīdz godīgus un pieejamus finanšu pakalpojumus. Valdībā devām solījumu atrast risinājumu juridisko personu pārkreditācijai, un šobrīd strādājam kopā ar finanšu nozari, lai tas būtu ne tikai uz papīra, bet reāli jūtams. Konkurence banku sektorā ir būtiska. Uzņēmējiem jābūt iespējai izvēlēties labāko piedāvājumu,” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.

FSAP sēdē tika turpināta diskusija par turpmāko rīcību attiecībā uz normatīvā regulējuma projektu par kredīta devēja piemēroto komisijas maksu ierobežošanu juridiskajām personām, veicot aizdevuma pirmstermiņa atmaksu vai refinansēšanu pie cita aizdevēja. Finanšu sektora attīstības padome uzklausīja arī Finanšu nozares asociācijas un “Fintech Latvija” asociācijas viedokli par izstrādāto regulējumu komisijas maksu ierobežošanai. Regulējuma mērķis ir sekmēt konkurenci, atvieglojot nosacījumus klientu mobilitātei starp aizdevējiem, kas savukārt uzlabotu finanšu pakalpojumu nosacījumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, mazinot šķēršļus aizdevumu, līzinga refinansēšanai un pirmstermiņa atmaksai.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē ceturtdien Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienojās par vienotu cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai, informēja EM.

Tāpat tika nolemts papildināt Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2025.-2027.gadam ar papildu pasākumiem, kā arī tika panākta vienošanās tuvākajā laikā valdībā iesniegt grozījumus Darba likumā, kas radītu elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darbavietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.

NTSP sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas veido stabilu pamatu Latvijas nākotnei - mazāk birokrātijas, efektīvāka pārvalde bez liekiem dublējumiem un atbalsts ikvienam cilvēkam visā darba dzīves laikā.

"Katram, kurš nonāk atbalsta sistēmā, jāsaņem nevis tikai padoms, bet reāls ceļš uz darbu. Strādājam ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai veidotu cilvēkcentrisku sistēmu, jo Latvijai ir svarīga moderna, uz zināšanām balstīta ekonomika," NTSP sēdē pauda Siliņa.

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”

Aptuveni 50% aptaujāto ārvalstu investoru Latvijā un Igaunijā šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā, kamēr šis rādītājs Lietuvā ir nedaudz zemāks - 38%, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums "Sentiment Index".

FICIL informēja aģentūru LETA, ka Baltijas reģiona ārvalstu investoru skatījumā šīs trīs valstis ir iemācījušās uzturēt ekonomisko un politisko stabilitāti, neskatoties uz to nelielo izmēru un uzņēmību pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, Krievijas tirdzniecības sankcijām, enerģijas cenu kāpumiem un Covid-19 pandēmiju.

Investoru skatījumā Baltijas noturības recepte ietver stabilas demokrātiskās sistēmas, pārdomātu makroekonomisko pārvaldību, atvērtu un elastīgu tirdzniecības politiku, ciešu dialogu starp politikas veidotājiem un investoriem, augstu pielāgošanās spēju, kā arī klusu, bet strauju mācīšanos no attīstītākajiem Eiropas kaimiņiem.

Izmantojot kolektīvās jeb pūļa finansēšanas platformas, vietējie uzņēmēji ik gadu piesaista vairākus desmitus miljonus eiro, liecina nozares pārstāvju apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis finansējuma apjoms, kas piesaistīts, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, un interese par šo alternatīvo finansējuma veidu turpina pieaugt. Nozares eksperti norāda, ka Latvijas tirgū netrūkst piemēru, kas apliecina, ka pūļa finansēšanas platformas ir drošs un efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu, īpaši agrīnās attīstības posmos vai gadījumos, kad bankas nav gatavas iesaistīties. Spilgtāko pūļa finansēšanas kampaņu sarakstā ierindojas gan viens no Latvijas pirmajiem veiksmes stāstiem AirDog, kas 2014. gadā Kickstarter platformā rekordīsā laikā savāca 1,37 miljonus eiro, gan fintech platforma Mintos, kas divu kampaņu laikā kopumā piesaistīja 9,6 miljonus eiro. Iespaidīgas summas, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, izdevies piesaistīt arī daudziem citiem Latvijas uzņēmējiem.

Izmantojot kolektīvās jeb pūļa finansēšanas platformas, vietējie uzņēmēji ik gadu piesaista vairākus desmitus miljonus eiro, liecina nozares pārstāvju apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis finansējuma apjoms, kas piesaistīts, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, un interese par šo alternatīvo finansējuma veidu turpina pieaugt. Nozares eksperti norāda, ka Latvijas tirgū netrūkst piemēru, kas apliecina, ka pūļa finansēšanas platformas ir drošs un efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu, īpaši agrīnās attīstības posmos vai gadījumos, kad bankas nav gatavas iesaistīties. Spilgtāko pūļa finansēšanas kampaņu sarakstā ierindojas gan viens no Latvijas pirmajiem veiksmes stāstiem AirDog, kas 2014. gadā Kickstarter platformā rekordīsā laikā savāca 1,37 miljonus eiro, gan fintech platforma Mintos, kas divu kampaņu laikā kopumā piesaistīja 9,6 miljonus eiro. Iespaidīgas summas, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, izdevies piesaistīt arī daudziem citiem Latvijas uzņēmējiem.

Vēja un saules enerģētika ir lētākais un ātrāk ieviešamais risinājums, intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas enerģētikas uzņēmuma Eolus valdes priekšsēdētājs Pērs Vitalisons (Per Witalisson) un izpilddirektors Kristers Badens Hansens (Christer Baden Hansen).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.jūlija numurā lasi:

Latvijas eksporta izcilības

Visa laba jāņuzāle, ko var labi eksportēt

Tēma

Latvijā ir viens no vislielākajiem jaunu vīriešu trūkumiem pasaulē

Viedoklis

Saules enerģijas parku būvniecību veicinātu normatīvo aktu izmaiņas Jūlija Kukaine, Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja

Pašvaldības

Piedāvā formulu, kā pašvaldības ieinteresēt biznesa attīstībā

Fintech

Tējasnaudas digitalizācija ļauj iekarot Ameriku

Portrets

Gints Buivids, būvniecības uzņēmuma Energiapartner vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Ģirts Slaviņš, norēķinu sistēmu uzņēmuma Mobilly vadītājs

Starptautisks fintech uzņēmums AS 4finance ir turpinājis sniegt nebanku patēriņa kreditēšanas pakalpojumus arī Latvijā. Tā apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2023. gadu, ir pieaudzis par 2,8%, sasniedzot 36,3 milj. eiro.

Latvijas kreditēšanas biznesa peļņa 2024. gadā sasniedza 7,7 milj. eiro, salīdzinot ar 4,2 milj. eiro 2023. gadā.

Latvija 2024. gadā nodrošināja 7% no 4finance Grupas kopējā apgrozījuma, kas 2024. gadā sasniedza 522 milj. eiro.

Kopējā AS 4finance peļņa 2024. gadā sasniedza 73,3 milj. eiro, salīdzinājumā ar 15,4 milj. eiro 2023. gadā. Būtiskāko daļu no peļņas abos gados veidoja saņemtās dividendes no AS 4finance ārvalstu meitasuzņēmumiem.

Peļņas pieaugums 2024.gadā lielā mērā ir saistīts ar uzņēmumam piederošo meitasuzņēmumu kapitāldaļu pārdošanu ar mērķi vienkāršot 4finance Grupas korporatīvo struktūru.

“Latvijā pēdējā gada laikā esam intensīvi strādājuši pie mūsu kredītrisku izvērtēšanas procesa pilnveidošanas, kas uzlabojis gan mūsu sniegumu, gan pastiprinājis mūsu apņemšanos atbildīgas kreditēšanas jomā,” stāsta Gvido Endlers, AS 4finance izpilddirektors Latvijā.

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju (fintech) risinājums “Bonusukarte” ir piesaistījis 500 000 eiro investīcijas un noslēdzis stratēģisku partnerību ar Lietuvā reģistrētās elektroniskās naudas iestādes UAB Walletto akcionāriem, nostiprinot sadarbību, kas līdz šim jau veiksmīgi īstenota tehnoloģiskajā līmenī.

Šī investīcija ļaus uzņēmumam nostiprināt savu tehnoloģisko un regulatīvo pamatu, kā arī paātrināt risinājuma izplešanos Baltijas un Eiropas tirgos. Finansējums tiks ieguldīts “Bonusukartes” platformas attīstībā — administratīvās vides funkcionalitātes pilnveidē, integrācijā ar klientu HR un grāmatvedības sistēmām, automatizētā klientu onboarding procesā (t.sk. KYC/AML pārbaudēs), kā arī komandas un partneru tīkla attīstībā, kas ļaus paplašināt uzņēmuma darbību Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Austrijā, Vācijā un Itālijā.

Romans Baranovs, Walletto direktors, komentē: “Bonusukarte piedāvā inovatīvu un unikālu risinājumu, kas paaugstina darba devēju vērtību un stiprina uzņēmuma reputāciju. Tā nodrošina personalizētu pieeju darbinieku motivācijai. Šis risinājums ne tikai uzlabo darbinieku lojalitāti pret uzņēmumu, bet arī daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ļauj darba devējiem ietaupīt, izmantojot nodokļu atvieglojumus darbiniekiem apmaksātiem ēdināšanas, transporta vai ārstniecības izdevumiem, kas var tikt segti 24/7 režīmā.”

Latvijas tehnoloģiju pasākumu organizators “Web3 Conference LV” oficiāli noslēdzis partnerības līgumu ar Džonu Kodžiro Morivaku (John Kojiro Moriwaka) no kompānijas “Silicon Valley Ventures”, kas ir starptautiski atzīts inovāciju vēstnieks un uzņēmējdarbības padomnieks no Japānas, lai kopīgi attīstītu UN:BLOCK konferenci un pozicionētu Latviju kā vadošo kriptotehnoloģiju un blokķēdes inovāciju centru Eiropā.

Sadarbības mērķis ir veicināt ārvalstu investīciju piesaisti,globālu atpazīstamību un kosistēmas izaugsmi Latvijā, izmantojot Džona Marivaka plašo starptautisko kontaktu tīklu, īpaši Āzijas tirgos.

“Silicon Valley Ventures” pārstāvis Dž.Morivaka: “Latvija, ar savu augošo tehnoloģiju ekosistēmu un uz nākotni vērsto regulējuma pieeju, strauji kļūst par inovāciju centru blokķēdes, finanšu tehnoloģiju (fintech) un Web3 jomā. Baltijas reģions piedāvā unikālus vārtus uz Eiropas tirgu un sniedz aizraujošas iespējas Japānas jaunuzņēmumiem, investoriem un uzņēmumiem, kas vēlas paplašināties globāli.”

Šīs partnerības mērķis ir izveidot tiltu starp Japānu un Latviju, veicinot ciešāku sadarbību augsto tehnoloģiju un uzņēmējdarbības jomās. UN:BLOCK ir kas vairāk nekā tikai konference — tā ir platforma, kas pulcē redzētājus, inženierus, regulatorus un investorus no visas pasaules. Piedaloties, Japānas uzņēmumi var gūt nenovērtējamu pieredzi, izveidot globālus kontaktus un spert pirmo soli ceļā uz starptautisku paplašināšanos.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Wandoo Finance pirmajos sešos mēnešos ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu un stabilu izaugsmi, ko veicinājuši veiksmīgie rezultāti grupas Eiropas tirgos, kā arī biznesa uzsākšana Peru, Dienas Biznesam intervijā atklāj Wandoo Finance izpilddirektore un dibinātāja Iveta Brūvele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.augusta numurā lasi:

DB analītika

“Viss ir slikti”, vai arī esam Leiputrijā?

Tēma

Sieviešu pensijas vecums Latvijā - no 65, 70, vai 75 gadiem?

Nodokļi

ASV nodokļu reformas sekas atbalsoties Eiropā

Enerģētika

Lietuvieši atbalsta Latvenergo vēja parka būvniecību Telšos

Tūrisms

Par tūristu piesaisti jādomā valstiskā līmenī

Portrets

Aivis Mitenieks, būvniecības uzņēmuma MittHus līdzīpašnieks un vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Elvis Lazdiņš, eSIM pakalpojumu uzņēmuma SimAbove vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Wandoo Finance pirmajos sešos mēnešos ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu un stabilu izaugsmi, ko veicinājuši veiksmīgie rezultāti grupas Eiropas tirgos, kā arī biznesa uzsākšana Peru, Dienas Biznesam intervijā atklāj Wandoo Finance izpilddirektore un dibinātāja Iveta Brūvele.

Fragments no intervijas

Wandoo Finance pēdējo pāris gadu laikā Dienas Biznesa uzmanību piesaistījis vairākkārt. Galvenais iemesls – strauja uzņēmuma izaugsme, labi 2024. gada finanšu rādītāji. Kā noslēdzāt šo pusgadu? Peļņas un izaugsmes mērķi ir sasniegti?

Pirmajos sešos mēnešos esam teju sasnieguši pagājušā gada 12 mēnešu rezultātus peļņas ziņā, turpinot organisku un kontrolētu izaugsmi. Sešu mēnešu apgrozījums ir sasniedzis 28,3 milj. eiro, tikmēr peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) ir 6,4 milj. eiro, savukārt tīrā peļņa - 2,4 milj. eiro, bet neto kredītportfelis ir sasniedzis jau gandrīz 30 milj. eiro. Es teiktu, ka mēs šobrīd attīstāmies prognozētajā tempā un uz gada beigām sasniegsim noteiktos mērķus 2025. gadam.

Latvijas dizaina komanda “UXDA” ir ieguvusi prestižo “Red Dot Award” titulu par inovatīvo darbu pie “Liv Digital Bank” — Apvienoto Arābu Emirātu pirmās dzīvestila bankas mobilās lietotnes “Liv X”.

Šis panākums izceļ Latvijas dizaineru talantu radīt digitālos produktus, kas iedvesmo un maina nozares globālos standartus.

Bez ārēja finansējuma, ienesot Latvijas dizaina estētiku un radošumu globālajā finanšu arēnā, “UXDA” 10 gadu laikā ir dizainējis vairāk nekā 150 digitālo risinājumu bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem 39 valstīs.

“Liv X” mobilā lietotne pārdefinē banku pakalpojumus jaunajai paaudzei. Lietotājiem, kuri līdz šim pārslēdzās starp dažādām lietotnēm, lai sekotu izdevumiem, meklētu piedāvājumus un pārvaldītu savus finanšu mērķus, “UXDA” stratēģiskā UX transformācija apvienoja banku un dzīvesstila funkcionalitāti vienā intuitīvā lietotnē.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas līdzsvarā un atklātībā, uzskata Laima Eižvertiņa, fintech uzņēmuma DelfinGroup administratīvā direktore un valdes locekle.

Ceļā uz uzstādīto mērķu sasniegšanu, būtiska loma ir uzņēmuma kultūrai, attieksmei pret darbiniekiem un caurspīdīgumam, spriež L.Eižvertiņa. Tāpat liela nozīme ir arī spējai savlaicīgi pamanīt jaunas biznesa iespējas un nepieciešamības gadījumā pielāgoties ārējiem apstākļiem. Svarīgi ir nepārtraukti sekot līdzi gan tirgus tendencēm un konkurentu darbībai, gan arī regulatīvajām izmaiņām - uzņēmējam vienmēr ir jābūt soli priekšā, uzskata DelfinGroup valdes locekle, uzsverot, ka vadītājam uz apkārt notiekošo jāspēj ne tikai reaģēt, bet arī jādomā stratēģiski un jārīkojas proaktīvi.

Izmanto iespējas

Izglītībai manā dzīvē vienmēr bijusi ļoti nozīmīga loma, stāsta L.Eižvertiņa. “Lai gan skolas laikā, iespējams, ne vienmēr biju pati centīgākā skolniece, man bija svarīgi izprast lietu būtību un pēc iespējas ātrāk apgūt visu nepieciešamo. Esmu absolvējusi Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, kur guvu spēcīgu pamatu analītiskajā domāšanā. Pēc tam mācības turpināju Rīgas Ekonomikas augstskolā un vēlāk arī Banku augstskolā, kur pabeidzu dubultgrāda programmu finansēs un uzņēmumu vadībā. Jāsaka, ka šī izglītības bāze, kopā ar uzkrāto profesionālo pieredzi, ir kļuvusi par pamatu manai izaugsmei un karjeras attīstībai. Kā vienu no nozīmīgākajiem pieturas punktiem manā izglītības ceļā vēlos izcelt Rīgas Ekonomikas augstskolu - izcils akadēmiskais līmenis, augsti kvalificēti pasniedzēji un starptautiska pieeja biznesa izglītībai ievērojami paplašināja manu redzesloku un nākotnes iespējas,” uzskata L.Eižvertiņa, kura savu profesionālo karjeru sāka uzņēmumā Ernst&Young.

Ar veiksmīgiem rezultātiem noslēdzies Latvijas zinātnieku WTM Solutions un Rīgas brīvostas pārvaldes kapitālsabiedrības LVR Flote kopīgi īstenotais pētniecības projekts kuģu dzinēju izplūdes gāzu attīrīšanas reaktora prototipa izstrādei un testēšanai reālā darbības vidē.

Pētījuma mērķis – izmantojot unikālu know-how, radīt kuģu izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu, kas būtu videi draudzīgāka, efektīvāka un vienlaikus lētāka par tām, ko jūras pārvadātāji izmanto pašreiz.

Pētniecības projekts tika realizēts ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu projekta “Mašīnbūves kompetences centrs” ietvaros. Tā rezultātā izstrādāta inovatīva kuģu dīzeļdzinēju izplūdes gāzu attīrīšanas tehnoloģija un izplūdes gāzu attīrīšanas reaktora prototips, kā arī veikta tā pārbaude – sākotnēji laboratorijās un sekojoši reālā darbības vidē uz LVR Flote kuģa LĪVA.

“Lai izpildītu prasības par sēra emisiju samazināšanu izplūdes gāzēs, pašreiz uz kuģiem tiek izmantotas attīrīšanas iekārtas - tā saucamie skruberi, kas atdala sēru no pārējās degvielas sadegšanas laikā. Rezultātā sērs kopā ar sodrējiem un nesadegušajām degvielas atliekām skruberos pārvēršas par bīstamajiem atkritumiem. Mūsu izstrādātā tehnoloģija ļauj atdalīt slāpekļa oksīdus, visas aromātiskās un ogļūdeņraža daļiņas (metānus), izdalīt sēru tīrā formā un savākt to tālākai izmantošanai. Pašlaik mēs strādājam pie risinājuma, lai neitralizētu atlikušo CO2. Ceram, ka nākamajā etapā izdosies īstenot arī šo ieceri,“ stāsta WTM Solutions vadošais pētnieks Dmitrijs Uspenskis.