Aizvadītais gads Latvijas fintech nozarei iezīmē būtisku pāreju. No nozares, par kuru ilgstoši tika runāts nākotnes kontekstā, finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare jau šobrīd kļuvusi par izmērāmu un nozīmīgu tautsaimniecības sektoru. Šīs pārmaiņas ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas ir svarīgi ne tikai nozares dalībniekiem, bet arī politikas veidotājiem un investoriem.

Fintech nozare – no jaunuzņēmumiem līdz nobriedušam tirgus segmentam

Šobrīd Latvijā, saskaņā ar RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra “Fintech observatorijas” datiem, darbojas 127 fintech uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbinieku, rada gandrīz 370 miljonu eiro apgrozījumu un, kā rāda dati, 2024. gadā nodokļos samaksāti vairāk nekā 90 miljoni eiro. Šie rādītāji apliecina, ka fintech vairs nav tikai jaunuzņēmumu vide vai atsevišķu tehnoloģisku risinājumu kopums, bet gan stabila ekonomikas daļa ar reālu pienesumu valsts budžetam un nodarbinātībai.

Būtiski uzsvērt, ka nozare šo pozīciju nav sasniegusi pēkšņi. Fintech nozare Latvijā ir attīstījusies pakāpeniski, un šodien tā būtiski atšķiras no situācijas, kādā atradās pirms desmit gadiem. Straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos šis ir segments, ar kuru Latvijai ir pamats lepoties. To spilgti ilustrē arī investīciju platformu sektors – viens no nozīmīgākajiem nozares virzieniem –, kur Latvijā reģistrētas platformas apkalpo vairāk nekā 645 000 investoru visā Eiropā, apliecinot vietējo uzņēmumu spēju konkurēt Eiropas Savienības tirgos.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam.

Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

“Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt jaunus kapitāla ieguldījumus FinTech jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā. Šo mērķu īstenošana ļaus Latvijai kļūt par stabilu, inovatīvu un konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, kas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos uzņēmumus un speciālistus,” norāda FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Latvija piedāvā virkni priekšrocību "FinTech" uzņēmumiem, un mērķis ir kļūt par Eiropas finanšu tehnoloģiju centru, otrdien, atklājot "FinTech" forumu, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš teica, ka Eiropas "FinTech" tirgus šogad pārsniegs 70 miljardus eiro, un tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam tas gandrīz dubultosies, pieaugot par 15% gadā. Salīdzinājumam, tradicionālo banku pakalpojumu pieaugums ir aptuveni 6% gadā.

2022.gada beigās "FinTech" veidoja 5% jeb 128-175 miljardus eiro no pasaules banku sektora neto ieņēmumiem. Paredzams, ka līdz 2028.gadam tas dubultosies, sasniedzot vairāk nekā 342 miljardus eiro. Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka tas liecina par trim lietām - pirmkārt, "FinTech" jau ir nodrošinājusi nozīmīgu lomu finanšu sistēmā, otrkārt, šī joma joprojām ir maza, salīdzinot ar tradicionālajām finansēm, un, treškārt, tai ir liels potenciāls paplašināties.

"Magnetiq Bank" kļuvusi par "FinTech Poland" dalībnieku, informēja "Magnetiq Bank" pārstāvji.

"Magnetiq Bank" stratēģiskais mērķa tirgus ir Baltija un Polija, seko citas Eiropas valstis, tādēļ pievienošanās "FinTech Poland" ir nozīmīgs solis starptautiskās sadarbības un attīstības virzienā, skaidro bankā.

"FinTech Poland" darbojas kopš 2016.gada un apvieno vairāk nekā 150 nozares līderu. To vidū ir gan "Visa" un "Mastercard", gan vadošie Polijas tehnoloģiju uzņēmumi - "ZEN.com", "Asseco Poland", "Beesfund", "XTB S.A." un citi.

"Magnetiq Bank" pārstāvji norāda, ka Polija šobrīd ir viens no straujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju centriem Centrālajā un Austrumeiropā.

Dalība "FinTech Poland" ļauj "Magnetiq Bank" ne tikai aktīvi iesaistīties kopienā, bet arī kā finanšu tehnoloģiju infrastruktūras nodrošinātājam sniegt ekosistēmas dalībniekiem atbalstu "fintech", maksājumu, kripto un e-komercijas risinājumu attīstībā.

Starptautiskā maksājumu tehnoloģiju kompānija "Visa" sadarbībā ar inovāciju centru "Tenity" paplašinājusi Eiropas Inovāciju programmu, un tagad tajā ir iespējams pieteikties arī jaunuzņēmumiem no Baltijas un Ziemeļvalstīm, nformē "Visa" pārstāvji.

Līdz šim "Visa" Eiropas Inovāciju programma jau ir atbalstījusi 120 "fintech" uzņēmumus astoņās valstīs, kopumā saņemot vairāk nekā 1200 pieteikumus. Reģionālā programma ir izstrādāta, lai paātrinātu "fintech" sektora attīstību Ziemeļvalstīs un Baltijā, veicinot sadarbību starp vietējiem jaunuzņēmumiem un "Visa" globālo ekosistēmu, tādējādi paātrinot un efektivizējot inovāciju nonākšanu tirgū.

“Esam lepni uzsākt Visa Eiropas Inovāciju programmu arī Ziemeļvalstīs un Baltijā,” norāda Visa Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona grupas vadītājs Filips Konopiks (Philip Konopik). “Šis reģions ir mājvieta uzņēmīgiem un digitāli attīstītiem fintech uzņēmumiem. Paplašinot mūsu pārbaudītās inovāciju platformas darbību, mēs palīdzam reģiona jaunuzņēmumiem atrast jaunas attīstības un sadarbības iespējas, kopīgi veidojot maksājumu nākotni gan vietējā, gan globālā mērogā.”

Nākotnē varētu saasināties "fintech" uzņēmumu konkurence ar banku sektoru, intervijā aģentūrai LETA teica "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Runājot par "fintech" sektora nākotnes attīstību, Lūse stāstīja, ka vairākiem "fintech" sektora spēlētājiem ir interese par mazās bankas licenci.

Tāpat kā interesantu darījumu viņa minēja "Indexo" līdzdalības palielināšanu "DelfinGroup" kapitālā, norādot, ka tas iezīmē sava veida konsolidāciju patēriņa kreditēšanas segmentā.

Savukārt ieguldījumu platforma "Mintos" ir paziņojusi, ka plāno pieteikties bankas licences saņemšanai, kas dotu tiesības strādāt visā Eiropas Ekonomiskajā zonā.

"Tā ir mūsu eksportējošā finanšu sektora daļa, jo ir virkne uzņēmumu, kas pakalpojumu ir radījuši Latvijā un pārdod to citās valstīs," teica Lūse.

Savukārt par konkurenci nebanku sektorā Lūse teica, ka Latvija ir mazs tirgus, kurā ir grūti ienākt, ko varēja novērot, piemēram, "Indexo bankas" gadījumā.

Pēdējo gadu laikā banku nozare ir mainījusies straujāk nekā vairākās iepriekšējās desmitgadēs kopā. Šīs pārmaiņas nav tikai par jauniem digitāliem risinājumiem vai tehnoloģiju ieviešanu – tās iezīmē būtisku domāšanas un darbības modeļa maiņu.

Mūsdienās konkurences priekšrocība veidojas krustpunktā starp klientu gaidām un tehnoloģiju iespējām. Taču izšķirošais jautājums nav par to, kādas tehnoloģijas banka izmanto, bet gan, kādam mērķim tās tiek izmantotas.

Finanšu tehnoloģijas nosaka tempu, nevis noteikumus

Banku klienti sagaida pakalpojumus reāllaikā, intuitīvu pieredzi un vienkāršību, kas neprasa piepūli. Tajā pašā laikā bankām ir jāspēj nodrošināt drošību, stabilitāti un uzticību. Viens no svarīgākajiem mūsdienu banku darbības izaicinājumiem ir vienmērīga, intuitīva un droša lietotāja pieredze digitālajā vidē. Bankas arvien vairāk investē tehnoloģijās, automatizācijā un mākslīgajā intelektā, jo klienti to jau ir pieraduši saņemt no finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmumiem – ātrus un ērtus risinājumus, kas darbojas reāllaikā.

Tallina, Igaunija – [06.08.2025] – Wallester, vadošais Eiropas fintech uzņēmums, kas specializējas mūsdienīgā uzņēmumu finanšu menedžmentā un integrētajos finanšu risinājumos, ir iecēlis amatā Edgaru Valmeru par jauno komercdirektoru (CCO).

E.Valmeram ir vairāk nekā desmit gadu pieredze banku un maksājumu jomā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Magnetiq Bank – uzņēmumā, kas koncentrējas uz digitālo komerciju, fintech pakalpojumiem un ‘’acquiring’’ risinājumiem. Savā darbības laikā, uzņēmumā viņš izveidoja “acquiring” pakalpojumu no nulles un vadīja sarežģītas klientu attiecības, kā E-komercijas departamenta vadītājs. Vēlāk viņš kļuva par valdes locekli, pārraugot klientu apkalpošanu, karšu izsniegšanu, kredītu procesus un mārketingu jaunās paaudzes e-komercijas banku risinājumos.

"Mēs ar lielu prieku sveicam Edgaru Wallester komandā," saka Sergejs Astafjevs, Wallester izpilddirektors un līdzdibinātājs. "Viņa pievienošanās uzņēmumam ir nozīmīgs personisks un stratēģisks solis. Es pazīstu Edgaru gandrīz 15 gadus un vienmēr esmu augstu vērtējis viņa godīgumu, izpratni un līderību maksājumu nozarē. Viņa pieredze mērogojama ‘’acquiring’’ infrastruktūras izveidē un kritiski svarīgu partnerību vadībā padara viņu par ideālu izvēli mūsu nākamajam attīstības posmam."

Norisinājusies asociācijas "Fintech Latvija" (FLA) un Finanšu ministrijas (FM) pirmā kopīgā darba sanāksme, kurā piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikšanās mērķis bija uzsākt detalizētu darbu pie nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības centralizācijas procesa, lai nodrošinātu pārdomātu un prognozējamu pāreju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Bankas uzraudzību.

Puses vienojās, ka pirms informatīvā ziņojuma tālākas virzības valdībā ir nepieciešams ieviest pilnīgu skaidrību par virkni praktiskiem uzraudzības aspektiem.

“Fintech Latvija” uzsver, ka veiksmīgai reformai ir būtiski izstrādāt skaidru "ceļa karti", kas ietvertu prasības, termiņus un praktiskus piemērus pārejai.

Nākamnedēļ sarunu plānots turpināt, pieaicinot nozares pārstāvjus.

“Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse: “Valdības mērķis ir padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un finanšu sektoru dinamiskāku. Nozare šos mērķus vērtē kā atbalstāmus, bet uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas atbildes uz jautājumiem, kuri reāli ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un spēju dinamiski reaģēt uz tirgus tendencēm.”

Starptautiskās maksājumu tehnoloģiju kompānijas "Visa" Eiropas inovāciju programmā (VIPE) iekļuvuši astoņi augsta potenciāla "fintech" uzņēmumi no Baltijas un Ziemeļvalstīm, tostarp no Latvijas VIPE programmā izdevies iekļūt uzņēmumam "Beneflo".

"Beneflo" nodarbojas ar darbinieku atbalsta risinājumu platformas izstrādi, kas starptautiskā līmenī vienkāršo dažādu bonusu un pabalstu piešķiršanu darbiniekiem - piemaksas transportam, ēdienreizēm, izglītībai un citam, izmantojot "Visa" karti un lietotni.

VIPE Baltijas un Ziemeļvalstu programma ir uz pilotprojektiem vērsta sadarbības platforma, kas paredzēta digitālo inovāciju paātrināšanai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Islandē un Dānijā.

Sešu mēnešu ilgās programmas laikā atlasītajiem "fintech" jaunuzņēmumiem būs iespēja attīstīt savas biznesa idejas un inovācijas, īstenot pilotprojektus, veidot partnerības un iesaistīties tīklošanās aktivitātēs ar "Visa" ekosistēmas partneriem visā pasaulē.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Turpinot LMT grupas mērķtiecīgu attīstību kā daudznozaru tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmai, dibināts pirmais TechFin uzņēmums Latvijā "LMT Finance".

Tā mērķis ir attīstīt finansēšanas pakalpojumus, kļūstot par Baltijā vadošo patērētāju kreditētāju inovatīvu tehnoloģiju iegādei. TechFin nozarē, tāpat kā LMT grupā, tehnoloģijas ir galvenais fokuss, bet finanšu pakalpojumi ir risinājums, kā padarīt inovācijas pieejamas ikvienam.

Tehnoloģiju finansēšana pēdējos gados ir kļuvusi par dabisku LMT grupas funkciju: ar vairāk nekā 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli un 4 miljonu eiro apdrošināšanas prēmijām LMT jau šobrīd ir lielākais tiešais tehnoloģiju finansētājs Latvijā, kas tostarp piedāvā maksājumu risinājumus digitālo pakalpojumu sniedzējiem un viedkases norēķinu sistēmas uzņēmējiem. LMT grupas pieredzes apvienošana uzņēmumā "LMT Finance" ir mērķtiecīgs solis, lai attīstītu TechFin pakalpojumus un piecu gadu perspektīvā divkāršotu pašreizējo 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli.

Vairāk nekā 300 kriptoaktīvu, blokķēdes un fintech līderu no Baltijas u.c. valstīm tikās Jūrmalā, apliecinot pieaugošo Latvijas lomu starptautiskajā finanšu tehnoloģiju vidē.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš īpaši novērtē plašo dalībnieku skaitu: “Pirmo reizi rīkojām tieši šāda veida pasākumu un ir redzams, ka interese par kriptoaktīvu, blokķēdi, fintech jomu pieaug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – mūsu kopiena aug. Ar aktīvu darbu ir izdevies iekustināt Latvijas kriptoaktīvu, blokķēdes ekosistēmu, un jau drīzumā arī plašāka sabiedrība varēs redzēt paveiktā augļus. Arī Jūrmalā gūtās pazīšanās noteikti palīdzēs mūsu kopējā darbā ar Paybis un UN:BLOCK, cenšoties panākt izrāvienu, lai mūsu nozares uzņēmumi augtu, īstenotu drosmīgas idejas un ar panākumiem pozicionētu savu darbu pasaulē.”

Finanšu ministrijas (FM) rosinājums nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai nozarei neradītu skaidru pievienoto vērtību un rada būtiskus jautājumus par proporcionalitāti, ietekmi uz kreditēšanas pieejamību un administratīvo slogu, īpaši mazākiem tirgus dalībniekiem, norādīja "Fntech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Asociācijai bažas raisa arī tas, ka reformas virzība notiek ar konkurējošus biznesa modeļus pārstāvošu interešu iesaisti, savukārt nozares pusē nav skaidrības par reformas patieso motivāciju.

Lūse skaidro, ka publiski reformas pamatojumā tiek uzsvērts, ka šis solis veicinās nozares izaugsmi, tomēr nozares vērtējumā "fintech" un nebanku kreditēšanas segments jau patlaban attīstās stabilos tempos un šāda veida "atbalsts" nav identificēts kā nepieciešams izaugsmes priekšnoteikums. Vienlaikus politiskajā diskusijā kā iespējamais iemesls tiek minēta nepietiekama patērētāju tiesību uzraudzība, taču par šo apgalvojumu patlaban nav veikta datos balstīta izpēte. Turklāt arguments par uzraudzības trūkumu pēc būtības ir apšaubāms, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) regulāri piemēro sankcijas tirgus dalībniekiem par normatīvu pārkāpumiem.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Ar stratēģiskiem attīstības soļiem un mērķtiecīgu valsts atbalstu Latvijas zāļu ražošanas nozare nākamo desmit gadu laikā var četrkāršot apgrozījumu — no pašreizējiem 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro līdz 2035. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir izstrādāta Latvijas zāļu ražotāju nozares stratēģija, kas tika prezentēta augsta līmeņa ekspertu konferencē, piedaloties politiķiem, ārvalstu ekspertiem un nozares pārstāvjiem.

Latvijas zāļu ražošanas nozares stratēģija paredz sistēmisku atbalstu zāļu ražošanas kapacitātes stiprināšanai, investīcijām pētniecībā un inovācijās, kā arī cilvēkkapitāla attīstībai.

“Latvijas farmācijas nozare ir gatava būtiski palielināt savu devumu valsts ekonomikā – no pašreizējā 400 miljonu eiro apgrozījuma līdz 1,5 miljardiem eiro nākamajos desmit gados. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešama cieša sadarbība starp nozares uzņēmumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, kā arī valsts institūcijām. Stratēģija kalpo kā vienota ceļa karte, lai šo potenciālu pārvērstu reālā izaugsmē,” skaidro Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja Dombrovska.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumi saņēmuši eksporta konsultācijas, informē LIAA.

Savukārt no Spānijas uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie investori ar konkrētiem projektu plāniem.

LIAA pārstāvis Spānijā Edgars Ivanovs norāda, ka Spānija ir liels un perspektīvs, taču arī izaicinošs tirgus, kas prasa gan padziļinātu izpēti, gan spēju pielāgoties.

Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar vairāk nekā 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tās iekšzemes kopprodukts (IKP) aug ar ātrumu 0,7% ceturksnī, pretstatā citām Eiropas Savienības (ES) lielajām ekonomikām un ES kopumā.

Spānija piedāvā plašu attīstītu nozaru spektru - no biotehnoloģijām, viedās enerģētikas un mašīnbūves līdz jaunuzņēmumu videi, kas koncentrēta tādās pilsētās kā Madride un Barselona.

Jaunattīstības tirgi aizvien turpina piesaistīt fintech uzņēmumu interesi. Potenciāls ir acīmredzams: jaunas, digitāli izglītotas sabiedrības, strauji augoša vidusšķira un ierobežoti banku pakalpojumi. Vienlaikus ir uzņēmēji un investori, kas šīm valstīm met līkumu, aizbildinoties ar augstiem riskiem. No pieredzes fintech jomā teiktu, ka ar visu var tikt galā.

Daudzi no jaunattīstības tirgiem ir milzīgas ekonomikas, lielākas par virkni Eiropas valstu. Bet lielums var būt mānīgs. Svarīgāk reizēm ir tas, kā valsts darbojas kā sistēma - vai ir labi funkcionējošas kredītiestādes, kredītbiroji, efektīvas tiesas, pieejami parādu piedziņas mehānismi, pietiekama sabiedrības digitālā pratība, prognozējami likumdevēji un regulatīvā vide. Šie lielumi maina aizdevumu izsniegšanas pamatprincipus un biznesa operacionālo struktūru.

Tirgos ar vājiem kredītbirojiem un sliktu datu kvalitāti aizdevēji nevar paļauties uz universālām klientu vērtēšanas metodēm. Tā vietā, lai balstītos tikai uz formālu kredītvēsturi, jāspēj atrast un interpretēt plašāku faktoru kopumu – cilvēka digitālo nospiedumu, nodarbinātību un tās stabilitāti, dažādu nelielu maksājumu disciplīnu, pat uzvedību klientam aizpildot kredīta pieteikuma formu mājaslapā. Mērķis nav vienkārši ievākt pēc iespējas vairāk datu, bet identificēt signālus, kas varētu liecināt par klienta spēju pildīt savas saistības.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un prezidenta vietniece Santa Purgaile 20.janvārī tikās ar "Fintech Latvija Asociācija" vadītāju Tīnu Lūsi un nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu ieceri par nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības institūcijas maiņu.

Tikšanās laikā nozares pārstāvji iezīmēja tos aspektus, kas līdz šim nav plašāk diskutēti un uzņēmējiem rada bažas. Tika panākta vienošanās veidot tematiskas darba grupas, lai praksē izvērtētu neskaidros pārmaiņu aspektus.

Līdzšinējā diskusijā no nebanku kreditētāju puses izskanējušas bažas, piemēram, ka pēc pārmaiņām iecerēts pārskatīt un padarīt stingrākas regulējuma prasības. Šīs bažas "Fintech Latvija Asociācija" atkārtoja arī šīs dienas tikšanās laikā, un M.Kazāks un S.Purgaile stingri apliecināja – godprātīgiem uzņēmumiem nav nekāda pamata satraukties. Latvijas Banka nerosina stingrāka regulējuma ieviešanu un šā sektora prudenciālo (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzību. Šis sektors nepiesaista noguldījumus un nav tik apjomīgs, lai radītu komercbanku darbībai līdzīgus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, līdz ar to nav pamata ieviest komercbankām līdzvērtīgu uzraudzības mehānismu.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijai (LBAA) oficiāli pievienojas divi jauni biedri – “Kraken”, viena no pasaulē ilgāk pastāvošajām un drošākajām kriptovalūtu platformām, un Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju un investīciju platforma “Twino”.

To dalība apliecina organizāciju apņemšanos veicināt drošu, atbildīgu un inovatīvu blokķēdes tehnoloģiju attīstību Latvijā un reģionā.

“Šogad esam daudz paveikuši, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi WEB3 un fintech uzņēmumu attīstībai Latvijā. Redzam, ka arvien vairāk pasaules uzņēmumu atzīst, ka Latvija var kļūt par vienu no WEB3 nozares attīstības centriem visā Eiropā. “Kraken” ir viens no lielākajiem vārdiem kriptovalūtu nozarē, un uzņēmuma lēmums paplašināt darbību Latvijā apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija ir pareiza. Vadošie kriptovalūtu uzņēmumi Latvijā saskata ievērojamu potenciālu, taču, lai šo potenciālu realizētu, visiem ir jāspēj strādāt komandā – gan valstij, gan arī privātajam sektoram. Tikpat svarīgs ir “Twino” lēmums pievienoties asociācijai, jo tas apliecina, ka arvien vairāk finanšu tehnoloģiju uzņēmumu savu nākotni saskata WEB3 jomā. Tas sniedz jaunu pievienoto vērtību gan asociācijai, gan blokķēdes un finanšu tehnoloģiju nozarei Latvijā,” saka LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Latvijas Universitātes (LU) Padome pieņēma lēmumu par Banku augstskolas (BA) kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā. Īstenojot 2023.gada 23.maijā Ministru kabineta apstiprināto abu augstskolu konsolidācijas plānu, BA oficiāli pievienojās LU saimei, kļūstot par Latvijā lielākās universitātes biznesa skolu.

"Latvijas Universitāte ir Latvijā vadošā universitāte sociālajās zinātnēs, tai skaitā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, tāpēc Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā ir likumsakarīga. Vienlaikus tā ir iespēja LU kļūt par Baltijā vadošo spēlētāju biznesa izglītībā un Latvijas ekonomiskās transformācijas virzītājspēku," uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

BA turpmākās attīstības stratēģija paredz attīstīt BA par Baltijas mēroga biznesa skolu, veicinot studiju kvalitātes un jaunu pētniecības virzienu attīstību, kā arī piedāvāt starptautiski akreditētas studiju programmas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jomā.

"Banku augstskola ir daļa no finanšu nozares ekosistēmas, mēs sagatavojam pieprasītus un labi atalgotus vadības un finanšu nozares ekspertus. Pievienošanās Latvijas Universitātes saimei ļaus mums spert nākamo soli attīstībā un ar finanšu izglītības programmām konkurēt starptautiski, tam mums ir gan zināšanas, un tagad arī jauda," stāsta BA rektore prof. Līga Peiseniece.

Latvijas Universitātes (LU) Padome pieņēmusi lēmumu par Banku augstskolas (BA) kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā. Īstenojot 2023. gada 23. maijā Ministru kabineta apstiprināto abu augstskolu konsolidācijas plānu, BA oficiāli pievienojās LU saimei, kļūstot par Latvijā lielākās universitātes biznesa skolu.

“Latvijas Universitāte ir Latvijā vadošā universitāte sociālajās zinātnēs, tai skaitā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, tāpēc Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā ir likumsakarīga. Vienlaikus tā ir iespēja LU kļūt par Baltijā vadošo spēlētāju biznesa izglītībā un Latvijas ekonomiskās transformācijas virzītājspēku,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

BA turpmākās attīstības stratēģija paredz attīstīt BA par Baltijas mēroga biznesa skolu, veicinot studiju kvalitātes un jaunu pētniecības virzienu attīstību, kā arī piedāvāt starptautiski akreditētas studiju programmas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jomā.

“Banku augstskola ir daļa no finanšu nozares ekosistēmas, mēs sagatavojam pieprasītus un labi atalgotus vadības un finanšu nozares ekspertus. Pievienošanās Latvijas Universitātes saimei ļaus mums spert nākamo soli attīstībā un ar finanšu izglītības programmām konkurēt starptautiski, tam mums ir gan zināšanas, un tagad arī jauda,” stāsta BA rektore prof. Līga Peiseniece.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, saņēmusi Latvijas Bankas apstiprinājumu obligāciju emisijas pamatprospektam.

Pirmajā publiskajā obligāciju piedāvājumā, kas notiks no 29. oktobra līdz 11. novembrim, Grupa plāno piesaistīt finansējumu līdz 15 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 50 miljoniem eiro. Tā iezīmē būtisku soli Grupas attīstības stratēģijā, kā arī rada jaunas iespējas Baltijas investoriem diversificēt savus ieguldījumu portfeļus, ieguldot uzņēmumā, kas darbojas vides pakalpojumu jomā.

Obligācijas tiks kotētas “Nasdaq Riga” regulētajā tirgū, sniedzot iespēju gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Baltijā piedalīties Grupas nākamajā attīstības posmā. Pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma laikā investoriem būs pieejamas 15 000 “CleanR Grupas” obligācijas ar nominālvērtību 1 000 EUR, fiksētu gada procentu likmi 6,5%, procentu izmaksu reizi ceturksnī un dzēšanas termiņu četri gadi. Esošie investori tiks aicināti piedalīties obligāciju apmaiņas piedāvājumā.

Latvijas un Baltijas uzņēmēju zināšanas finanšu jomā ir konkurētspējīgas arī starptautiskā mērogā, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Ziemeļvalstīs uzņēmumu finansēšanas un kredītu salīdzināšanas tirgus ir mazāk attīstīts, tāpēc mums ir iespēja iekarot šo segmentu un kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem reģionā, pārliecināts ir A.Geisari. Viņš piebilst, ka šo pārliecību vēl vairāk nostiprināja “Oferta Finance” komandas dalība Kopenhāgenā notikušajā “Nordic Fintech Week” - vienā no nozīmīgākajiem finanšu tehnoloģiju nozares pasākumiem Ziemeļvalstīs. Tur aizvadītās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem un klientiem apliecināja, ka Latvijas pieredzei ir liels pieprasījums arī ārpus Baltijas.

Šobrīd uzņēmums “Oferta Finance” jau ir uzsācis sarunas ar uzņēmējiem Dānijā, bet drīzumā plāno spert pirmos soļus arī Somijā, Islandē un citās Ziemeļvalstīs. “Mēs redzam, ka mūsu piedāvātie risinājumi tur ir vajadzīgi, jo uzņēmējiem šajās valstīs bieži vien trūkst plašāka alternatīvu klāsta finansējuma piesaistei. Tas paver mums iespēju nostiprināties reģionā un parādīt, ka Latvijas pieredze var būt noderīga arī ārpus mūsu valsts robežām,” spriež A.Geisari, uzsverot, ka arī citiem Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties mēģināt attīstīt savu biznesu plašākā mērogā.

Latvijā bāzētais starptautiskais maksājumu tehnoloģiju uzņēmums “Paynt”, ko dibinājis Sems Kouli, paziņo par Kanādas uzņēmuma “E-xact Transactions” iegādi.

Šīs pārmaiņas iezīmē nozīmīgu soli uzņēmuma starptautiskās izaugsmes stratēģijā, īpaši Ziemeļamerikā, kas seko pēc jauna biroja atvēršanas Konektikutā, ASV, kā arī turpinot uzņēmuma attīstību Latvijā, kur atrodas galvenais birojs.

No reģionālā biroja Rīgā “Paynt” ir kļuvis par globālu finanšu tehnoloģiju inovatoru. Uzņēmums turpina paplašināt savu darbību Kanādā, iegādājoties uzņēmumu “E-xact Transactions”, kas gada laikā apstrādā 3.5 miljardus Kanādas dolāru un veic 50 miljonus transakciju.

“Ar jauna biroja atvēršanu Vankūverā, Kanādā, un šo stratēģisko izplešanos mēs pārejam nākamajā līmenī, lai veicinātu savu klātbūtni Ziemeļamerikas tirgū, paplašinātu mūsu inovāciju robežas un stiprinātu “Paynt” kā globāla mēroga līderi maksājumu risinājumos,” norāda uzņēmuma "Paynt" dibinātājs un valdes loceklis Sems Kouli.