Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam.

Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

“Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt jaunus kapitāla ieguldījumus FinTech jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā. Šo mērķu īstenošana ļaus Latvijai kļūt par stabilu, inovatīvu un konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, kas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos uzņēmumus un speciālistus,” norāda FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. - 2027.gadam, informē FM.

Galvenais stratēģijā izvirzītais mērķis ir Latvijai kļūt par konkurētspējīgu "FinTech" jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

Lai to sasniegtu, stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Šobrīd Latvijā darbojas 130 "FinTech" uzņēmumi.

Tāpat ir izvirzīts mērķis par 15% palielināt piesaistītos jaunos kapitāla ieguldījumus "FinTech" jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā.

Latvija piedāvā virkni priekšrocību "FinTech" uzņēmumiem, un mērķis ir kļūt par Eiropas finanšu tehnoloģiju centru, otrdien, atklājot "FinTech" forumu, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš teica, ka Eiropas "FinTech" tirgus šogad pārsniegs 70 miljardus eiro, un tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam tas gandrīz dubultosies, pieaugot par 15% gadā. Salīdzinājumam, tradicionālo banku pakalpojumu pieaugums ir aptuveni 6% gadā.

2022.gada beigās "FinTech" veidoja 5% jeb 128-175 miljardus eiro no pasaules banku sektora neto ieņēmumiem. Paredzams, ka līdz 2028.gadam tas dubultosies, sasniedzot vairāk nekā 342 miljardus eiro. Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka tas liecina par trim lietām - pirmkārt, "FinTech" jau ir nodrošinājusi nozīmīgu lomu finanšu sistēmā, otrkārt, šī joma joprojām ir maza, salīdzinot ar tradicionālajām finansēm, un, treškārt, tai ir liels potenciāls paplašināties.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

"Magnetiq Bank" kļuvusi par "FinTech Poland" dalībnieku, informēja "Magnetiq Bank" pārstāvji.

"Magnetiq Bank" stratēģiskais mērķa tirgus ir Baltija un Polija, seko citas Eiropas valstis, tādēļ pievienošanās "FinTech Poland" ir nozīmīgs solis starptautiskās sadarbības un attīstības virzienā, skaidro bankā.

"FinTech Poland" darbojas kopš 2016.gada un apvieno vairāk nekā 150 nozares līderu. To vidū ir gan "Visa" un "Mastercard", gan vadošie Polijas tehnoloģiju uzņēmumi - "ZEN.com", "Asseco Poland", "Beesfund", "XTB S.A." un citi.

"Magnetiq Bank" pārstāvji norāda, ka Polija šobrīd ir viens no straujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju centriem Centrālajā un Austrumeiropā.

Dalība "FinTech Poland" ļauj "Magnetiq Bank" ne tikai aktīvi iesaistīties kopienā, bet arī kā finanšu tehnoloģiju infrastruktūras nodrošinātājam sniegt ekosistēmas dalībniekiem atbalstu "fintech", maksājumu, kripto un e-komercijas risinājumu attīstībā.

Līdz šim vienīgais reālais piekļuves punkts SEPA sistēmai EEZ valstu maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm (EMI-electronic money institution) bija Lietuvas Bankas pārvaldītais CENTROlink.

Kā faktiskie vārti uz SEPA teju visiem EMI un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP-payment service provider), CENTROlink kļuva par monopolstāvoklī esošu maksājumu centru bez reālas tirgus konkurences. Līdz šim brīdim.2025. gada aprīlī xpate kļuva par pirmo nebanku iestādi, kas saņēmusi tiešu, integrētu piekļuvi Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmai (EKS) SEPA maksājumu veikšanai.

xpate sadarbības panākumi ar Latvijas Banku SEPA tiešās piekļuves nodrošināšanā rada jaunu precedentu — ne tikai Latvijai, bet visam Eiropas finanšu tehnoloģiju sektoram. xpate ir pirmais pierādījums, ka EMI var lokalizēt SEPA piekļuvi ārpus Lietuvas, novirzot daļu Eiropas naudas plūsmas caur Latviju un atverot ceļu arī citām iestādēm.

Tallina, Igaunija – [06.08.2025] – Wallester, vadošais Eiropas fintech uzņēmums, kas specializējas mūsdienīgā uzņēmumu finanšu menedžmentā un integrētajos finanšu risinājumos, ir iecēlis amatā Edgaru Valmeru par jauno komercdirektoru (CCO).

E.Valmeram ir vairāk nekā desmit gadu pieredze banku un maksājumu jomā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Magnetiq Bank – uzņēmumā, kas koncentrējas uz digitālo komerciju, fintech pakalpojumiem un ‘’acquiring’’ risinājumiem. Savā darbības laikā, uzņēmumā viņš izveidoja “acquiring” pakalpojumu no nulles un vadīja sarežģītas klientu attiecības, kā E-komercijas departamenta vadītājs. Vēlāk viņš kļuva par valdes locekli, pārraugot klientu apkalpošanu, karšu izsniegšanu, kredītu procesus un mārketingu jaunās paaudzes e-komercijas banku risinājumos.

"Mēs ar lielu prieku sveicam Edgaru Wallester komandā," saka Sergejs Astafjevs, Wallester izpilddirektors un līdzdibinātājs. "Viņa pievienošanās uzņēmumam ir nozīmīgs personisks un stratēģisks solis. Es pazīstu Edgaru gandrīz 15 gadus un vienmēr esmu augstu vērtējis viņa godīgumu, izpratni un līderību maksājumu nozarē. Viņa pieredze mērogojama ‘’acquiring’’ infrastruktūras izveidē un kritiski svarīgu partnerību vadībā padara viņu par ideālu izvēli mūsu nākamajam attīstības posmam."

Šīs nedēļas sākumā Rīgā norisinājās kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēja vairāk kā 1000 dalībnieku, tostarp uzņēmumus no Itālijas, Zviedrijas, Maltas, Austrālijas, Slovēnijas, Spānijas, Singapūras, ASV, Apvienotās Karalistes, Polijas, Šveices, Izraēlas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Vācijas, u.c. – krietni pārsniedzot organizatoru sākotnējās prognozes.

Šī lielā atsaucība apliecina Web3 un digitālo finanšu attīstības aktualitāti ne tikai Latvijā, bet arī visas Eiropas mērogā.

“Vairākas pasaules līmeņa WEB3 kompānijas izrādījušas interesi par darbības uzsākšanu Latvijā, izvēloties Latviju par bāzi savai attīstībai Eiropā. Mūsu aplēses rāda, ka gadījumā, ja realizēsies pašlaik apspriestie biznesa plāni, Latvija jau gada laikā varētu saņemt desmitiem miljonu eiro lielus ieņēmumus nodokļu veidā un tiktu radītas simtiem ļoti labi apmaksātas darbavietas,” uzsver Reinis Znotiņš, Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociācijas vadītājs un viens no pasākuma organizatoriem.

“WEB3 nozare ir viena no tām nozarēm, kurā 98% no tās darbības būs vērsti uz eksporta tirgiem un tas mums kā mazai valstij ir īpaši svarīgi. Mēs esam tikai sākumā. Mums vēl priekšā daudz izaicinājumu, taču ticu, ka pavisam drīz Latvija kļūs par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kur būs iespējams oficiāli veikt nodokļu maksājumus ar kriptovalūtām,” papildina Reinis Znotiņš.

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

14.martā ATTA centrā Rīgā aizvadīts iedvesmojošākais uzņēmējdarbības pasākums “Stay Sharp LIVE”, vienkopus pulcējot vairāk nekā 750 dalībniekus.

Pasākums tika atklāts ar “Stay Sharp LIVE” organizatora, mārketinga eksperta un “Sharpify” radītāja Nika Jansona uzrunu. Četru stundu garumā viņš klātesošos iepazīstināja ar to, kā no A līdz Z attīstīt savu mārketingu un pārdošanu, sniedzot reālus padomus, kas ilgtermiņā palīdz audzēt biznesa apgrozījumu un peļņu. Šo prezentāciju “Stay Sharp LIVE” auditorija organizatoru veiktajā aptaujā arī atzina par iedvesmojošāko un ar lielāko pievienoto vērtību. “Uzņēmēji var ļoti daudz mācīties viens no otra, un es vēlos dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, veicinot Latvijas biznesa attīstību. Vietējiem uzņēmējiem ir milzīgs potenciāls, kas ne vienmēr tiek izmantots. Bailes izgāzties un nezināšana ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas bremzē biznesa izaugsmi, tāpēc pasākuma laikā mēs klātseošos iepazīstinājām ar reālām biznesa stratēģijām, kas palīdz sasniegt labākus rezultātus gan biznesā, gan dzīvē, kļūstot par sevis labāko versiju,” norāda N.Jansons.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas līdzsvarā un atklātībā, uzskata Laima Eižvertiņa, fintech uzņēmuma DelfinGroup administratīvā direktore un valdes locekle.

Ceļā uz uzstādīto mērķu sasniegšanu, būtiska loma ir uzņēmuma kultūrai, attieksmei pret darbiniekiem un caurspīdīgumam, spriež L.Eižvertiņa. Tāpat liela nozīme ir arī spējai savlaicīgi pamanīt jaunas biznesa iespējas un nepieciešamības gadījumā pielāgoties ārējiem apstākļiem. Svarīgi ir nepārtraukti sekot līdzi gan tirgus tendencēm un konkurentu darbībai, gan arī regulatīvajām izmaiņām - uzņēmējam vienmēr ir jābūt soli priekšā, uzskata DelfinGroup valdes locekle, uzsverot, ka vadītājam uz apkārt notiekošo jāspēj ne tikai reaģēt, bet arī jādomā stratēģiski un jārīkojas proaktīvi.

Izmanto iespējas

Izglītībai manā dzīvē vienmēr bijusi ļoti nozīmīga loma, stāsta L.Eižvertiņa. “Lai gan skolas laikā, iespējams, ne vienmēr biju pati centīgākā skolniece, man bija svarīgi izprast lietu būtību un pēc iespējas ātrāk apgūt visu nepieciešamo. Esmu absolvējusi Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, kur guvu spēcīgu pamatu analītiskajā domāšanā. Pēc tam mācības turpināju Rīgas Ekonomikas augstskolā un vēlāk arī Banku augstskolā, kur pabeidzu dubultgrāda programmu finansēs un uzņēmumu vadībā. Jāsaka, ka šī izglītības bāze, kopā ar uzkrāto profesionālo pieredzi, ir kļuvusi par pamatu manai izaugsmei un karjeras attīstībai. Kā vienu no nozīmīgākajiem pieturas punktiem manā izglītības ceļā vēlos izcelt Rīgas Ekonomikas augstskolu - izcils akadēmiskais līmenis, augsti kvalificēti pasniedzēji un starptautiska pieeja biznesa izglītībai ievērojami paplašināja manu redzesloku un nākotnes iespējas,” uzskata L.Eižvertiņa, kura savu profesionālo karjeru sāka uzņēmumā Ernst&Young.

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju (fintech) risinājums “Bonusukarte” ir piesaistījis 500 000 eiro investīcijas un noslēdzis stratēģisku partnerību ar Lietuvā reģistrētās elektroniskās naudas iestādes UAB Walletto akcionāriem, nostiprinot sadarbību, kas līdz šim jau veiksmīgi īstenota tehnoloģiskajā līmenī.

Šī investīcija ļaus uzņēmumam nostiprināt savu tehnoloģisko un regulatīvo pamatu, kā arī paātrināt risinājuma izplešanos Baltijas un Eiropas tirgos. Finansējums tiks ieguldīts “Bonusukartes” platformas attīstībā — administratīvās vides funkcionalitātes pilnveidē, integrācijā ar klientu HR un grāmatvedības sistēmām, automatizētā klientu onboarding procesā (t.sk. KYC/AML pārbaudēs), kā arī komandas un partneru tīkla attīstībā, kas ļaus paplašināt uzņēmuma darbību Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Austrijā, Vācijā un Itālijā.

Romans Baranovs, Walletto direktors, komentē: “Bonusukarte piedāvā inovatīvu un unikālu risinājumu, kas paaugstina darba devēju vērtību un stiprina uzņēmuma reputāciju. Tā nodrošina personalizētu pieeju darbinieku motivācijai. Šis risinājums ne tikai uzlabo darbinieku lojalitāti pret uzņēmumu, bet arī daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ļauj darba devējiem ietaupīt, izmantojot nodokļu atvieglojumus darbiniekiem apmaksātiem ēdināšanas, transporta vai ārstniecības izdevumiem, kas var tikt segti 24/7 režīmā.”

Signet Bankas grupai 2025. gada 1. pusgads bijis kārtējais veiksmīgais attīstības posms.

Grupa turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi, saglabājot pozitīvu attīstības tendenci. Būtiski audzis kredītportfelis, organizēts rekordliels vietējo uzņēmumu obligāciju emisiju skaits, izveidots jauns ieguldījumu produkts – Signet Baltic Bond Fund, kas ir pirmais šāda veida fonds Baltijas reģionā, kā arī pabeigtas stratēģiskas pārmaiņas meitas uzņēmuma Magnetiq Bank struktūrā un vadības komandā.

Pirmā pusgada rezultāti iezīmē Signet Bankas ilgtermiņa stratēģiju un ambīcijas – būt vadošajam finanšu partnerim vietējiem uzņēmumiem, investoriem un fintech segmentam.

2025. gada 1. pusgada beigās kredītportfelis pieauga par 44%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 255 milj. eiro. Grupas finanšu rādītāji turpināja uzrādīt pozitīvu izaugsmi vietējā tirgū. Kopējie pamatdarbības ienākumi sasniedza 23,6 milj. eiro (+31% pieaugums, salīdzinot ar 2024. gada 1. pusgadu), ko veicināja tīro procentu ienākumu pieaugums par 26%, sasniedzot 11 milj. eiro un komisijas ienākumu pieaugums par 26%, sasniedzot 9 milj. eiro. Grupas kapitāla apjoms palielinājās par 56% un sasniedza 49 milj. eiro. Kopējais klientu līdzekļu apjoms pārvaldīšanā un administrēšanā (AUMA) pieauga līdz 1,6 mljrd. EUR, vēl vairāk apliecinot grupas stratēģisko izaugsmi un veiksmīgo klientu aktīvu piesaisti un pārvaldību.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2024. gadu un auditora – uzņēmuma KPMG Baltics – atzinums.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 2024. gadā bija 16 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 31.12.2024 bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi – 930 miljoni eiro, kapitāls un rezerves – 354 miljoni eiro.

Aizvadītajā gadā Rietumu Banka īstenoja savu stratēģiju, kas vērsta uz Latvijas un Eiropas lielo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, klientu biznesa projektu finansēšanu, inovāciju ieviešanu un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību.

2024. gadā Rietumu Banka ir izsniegusi kredītus 131 miljonu eiro apmērā, kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms gada beigās bija 688 miljoni eiro.

Kā uzrunā klientiem un partneriem uzsvēra Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Rietumu Banka ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā vērtīgākā vietējā kapitāla banka Latvijā. Vēl jo vairāk – mēs pārliecinoši izvērsām darbību, uzsākot sadarbību ar vairākiem simtiem vietējo uzņēmumu. Mūsu līdzsvarotais biznesa modelis nodrošināja stabilu pamatu izaugsmei mainīgajā vidē, minimizējot ārējo negatīvo faktoru ietekmi un koncentrējoties uz jaunu iespēju izmantošanu. Rietumu Bankas finanšu rezultāti veido drošu platformu turpmākai ilgtermiņa izaugsmei. Mēs īstenosim savas stratēģiskās prioritātes un turpināsim attīstīt sadarbību ar Latvijas un Eiropas uzņēmumiem, finansēsim mūsu klientu biznesu, attīstīsim aktīvu pārvaldību, ieviesīsim inovatīvus digitālus risinājumus. Mūsu mērķis ir būt uzticamam un spēcīgam partnerim katram bankas klientam, sniedzot atbalstu un risinājumus gan īstermiņa vajadzībām, gan ilgtermiņa labklājībai”.

Latvijas Universitātes (LU) Padome pieņēma lēmumu par Banku augstskolas (BA) kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā. Īstenojot 2023.gada 23.maijā Ministru kabineta apstiprināto abu augstskolu konsolidācijas plānu, BA oficiāli pievienojās LU saimei, kļūstot par Latvijā lielākās universitātes biznesa skolu.

"Latvijas Universitāte ir Latvijā vadošā universitāte sociālajās zinātnēs, tai skaitā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, tāpēc Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā ir likumsakarīga. Vienlaikus tā ir iespēja LU kļūt par Baltijā vadošo spēlētāju biznesa izglītībā un Latvijas ekonomiskās transformācijas virzītājspēku," uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

BA turpmākās attīstības stratēģija paredz attīstīt BA par Baltijas mēroga biznesa skolu, veicinot studiju kvalitātes un jaunu pētniecības virzienu attīstību, kā arī piedāvāt starptautiski akreditētas studiju programmas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jomā.

"Banku augstskola ir daļa no finanšu nozares ekosistēmas, mēs sagatavojam pieprasītus un labi atalgotus vadības un finanšu nozares ekspertus. Pievienošanās Latvijas Universitātes saimei ļaus mums spert nākamo soli attīstībā un ar finanšu izglītības programmām konkurēt starptautiski, tam mums ir gan zināšanas, un tagad arī jauda," stāsta BA rektore prof. Līga Peiseniece.

Latvijā bāzētais starptautiskais maksājumu tehnoloģiju uzņēmums “Paynt”, ko dibinājis Sems Kouli, paziņo par Kanādas uzņēmuma “E-xact Transactions” iegādi.

Šīs pārmaiņas iezīmē nozīmīgu soli uzņēmuma starptautiskās izaugsmes stratēģijā, īpaši Ziemeļamerikā, kas seko pēc jauna biroja atvēršanas Konektikutā, ASV, kā arī turpinot uzņēmuma attīstību Latvijā, kur atrodas galvenais birojs.

No reģionālā biroja Rīgā “Paynt” ir kļuvis par globālu finanšu tehnoloģiju inovatoru. Uzņēmums turpina paplašināt savu darbību Kanādā, iegādājoties uzņēmumu “E-xact Transactions”, kas gada laikā apstrādā 3.5 miljardus Kanādas dolāru un veic 50 miljonus transakciju.

“Ar jauna biroja atvēršanu Vankūverā, Kanādā, un šo stratēģisko izplešanos mēs pārejam nākamajā līmenī, lai veicinātu savu klātbūtni Ziemeļamerikas tirgū, paplašinātu mūsu inovāciju robežas un stiprinātu “Paynt” kā globāla mēroga līderi maksājumu risinājumos,” norāda uzņēmuma "Paynt" dibinātājs un valdes loceklis Sems Kouli.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Wandoo Finance pirmajos sešos mēnešos ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu un stabilu izaugsmi, ko veicinājuši veiksmīgie rezultāti grupas Eiropas tirgos, kā arī biznesa uzsākšana Peru, Dienas Biznesam intervijā atklāj Wandoo Finance izpilddirektore un dibinātāja Iveta Brūvele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.augusta numurā lasi:

DB analītika

“Viss ir slikti”, vai arī esam Leiputrijā?

Tēma

Sieviešu pensijas vecums Latvijā - no 65, 70, vai 75 gadiem?

Nodokļi

ASV nodokļu reformas sekas atbalsoties Eiropā

Enerģētika

Lietuvieši atbalsta Latvenergo vēja parka būvniecību Telšos

Tūrisms

Par tūristu piesaisti jādomā valstiskā līmenī

Portrets

Aivis Mitenieks, būvniecības uzņēmuma MittHus līdzīpašnieks un vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Elvis Lazdiņš, eSIM pakalpojumu uzņēmuma SimAbove vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Turpinot regulāru dividenžu izmaksas praksi, Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup akcionāriem par 2024. gada ceturto ceturksni izmaksās 1,01 miljonu eiro jeb 0,0223 eiro par vienu akciju.

Tā ir līdz šim lielākā ceturkšņa neto peļņas daļa, kas novirzīta dividendēs, atspoguļojot uzņēmuma stabilos finanšu rezultātus.

Dividenžu ex-datums noteikts 2025. gada 3. aprīlī, ieraksta datums – 4. aprīlī, bet izmaksas datums – 2025. gada 7. aprīlī.

“DelfinGroup saglabā savu stratēģiju attiecībā uz regulāru ceturkšņa dividenžu izmaksu – līdz 50% no katra ceturkšņa peļņas, un šī pieeja ir devusi rezultātu. Uzņēmuma akcionāru skaits kopš IPO 2021. gada beigās ir pieaudzis par vairāk nekā 50%, kas liecina par augošu investoru uzticību," uzsver DelfinGroup finansēšanas un investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

2024. gada ceturtajā ceturksnī DelfinGroup tīrā peļņa pirmo reizi pārsniedza divus miljonus eiro, kas atbilstoši uzņēmuma dividendēs izmaksājamās peļņas politikai ļauj palielināt arī akcionāriem izmaksāto dividenžu apjomu. “Ceturkšņa dividenžu pieaugums saistāms ar mūsu izaugsmes rādītājiem – stabils kredītportfeļa pieaugums un augoši ieņēmumi. Mēs turpinām attīstīties un nostiprināt savas pozīcijas tirgū, lai arī turpmāk nodrošinātu akcionāriem konkurētspējīgu atdevi no ieguldījumiem,” norāda Dreimanis.

Latvijas Universitātes (LU) Padome pieņēmusi lēmumu par Banku augstskolas (BA) kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā. Īstenojot 2023. gada 23. maijā Ministru kabineta apstiprināto abu augstskolu konsolidācijas plānu, BA oficiāli pievienojās LU saimei, kļūstot par Latvijā lielākās universitātes biznesa skolu.

“Latvijas Universitāte ir Latvijā vadošā universitāte sociālajās zinātnēs, tai skaitā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, tāpēc Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā ir likumsakarīga. Vienlaikus tā ir iespēja LU kļūt par Baltijā vadošo spēlētāju biznesa izglītībā un Latvijas ekonomiskās transformācijas virzītājspēku,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

BA turpmākās attīstības stratēģija paredz attīstīt BA par Baltijas mēroga biznesa skolu, veicinot studiju kvalitātes un jaunu pētniecības virzienu attīstību, kā arī piedāvāt starptautiski akreditētas studiju programmas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jomā.

“Banku augstskola ir daļa no finanšu nozares ekosistēmas, mēs sagatavojam pieprasītus un labi atalgotus vadības un finanšu nozares ekspertus. Pievienošanās Latvijas Universitātes saimei ļaus mums spert nākamo soli attīstībā un ar finanšu izglītības programmām konkurēt starptautiski, tam mums ir gan zināšanas, un tagad arī jauda,” stāsta BA rektore prof. Līga Peiseniece.

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Wandoo Finance pirmajos sešos mēnešos ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu un stabilu izaugsmi, ko veicinājuši veiksmīgie rezultāti grupas Eiropas tirgos, kā arī biznesa uzsākšana Peru, Dienas Biznesam intervijā atklāj Wandoo Finance izpilddirektore un dibinātāja Iveta Brūvele.

Fragments no intervijas

Wandoo Finance pēdējo pāris gadu laikā Dienas Biznesa uzmanību piesaistījis vairākkārt. Galvenais iemesls – strauja uzņēmuma izaugsme, labi 2024. gada finanšu rādītāji. Kā noslēdzāt šo pusgadu? Peļņas un izaugsmes mērķi ir sasniegti?

Pirmajos sešos mēnešos esam teju sasnieguši pagājušā gada 12 mēnešu rezultātus peļņas ziņā, turpinot organisku un kontrolētu izaugsmi. Sešu mēnešu apgrozījums ir sasniedzis 28,3 milj. eiro, tikmēr peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) ir 6,4 milj. eiro, savukārt tīrā peļņa - 2,4 milj. eiro, bet neto kredītportfelis ir sasniedzis jau gandrīz 30 milj. eiro. Es teiktu, ka mēs šobrīd attīstāmies prognozētajā tempā un uz gada beigām sasniegsim noteiktos mērķus 2025. gadam.

Aptuveni 50% aptaujāto ārvalstu investoru Latvijā un Igaunijā šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā, kamēr šis rādītājs Lietuvā ir nedaudz zemāks - 38%, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums "Sentiment Index".

FICIL informēja aģentūru LETA, ka Baltijas reģiona ārvalstu investoru skatījumā šīs trīs valstis ir iemācījušās uzturēt ekonomisko un politisko stabilitāti, neskatoties uz to nelielo izmēru un uzņēmību pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, Krievijas tirdzniecības sankcijām, enerģijas cenu kāpumiem un Covid-19 pandēmiju.

Investoru skatījumā Baltijas noturības recepte ietver stabilas demokrātiskās sistēmas, pārdomātu makroekonomisko pārvaldību, atvērtu un elastīgu tirdzniecības politiku, ciešu dialogu starp politikas veidotājiem un investoriem, augstu pielāgošanās spēju, kā arī klusu, bet strauju mācīšanos no attīstītākajiem Eiropas kaimiņiem.

Izmantojot kolektīvās jeb pūļa finansēšanas platformas, vietējie uzņēmēji ik gadu piesaista vairākus desmitus miljonus eiro, liecina nozares pārstāvju apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis finansējuma apjoms, kas piesaistīts, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, un interese par šo alternatīvo finansējuma veidu turpina pieaugt. Nozares eksperti norāda, ka Latvijas tirgū netrūkst piemēru, kas apliecina, ka pūļa finansēšanas platformas ir drošs un efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu, īpaši agrīnās attīstības posmos vai gadījumos, kad bankas nav gatavas iesaistīties. Spilgtāko pūļa finansēšanas kampaņu sarakstā ierindojas gan viens no Latvijas pirmajiem veiksmes stāstiem AirDog, kas 2014. gadā Kickstarter platformā rekordīsā laikā savāca 1,37 miljonus eiro, gan fintech platforma Mintos, kas divu kampaņu laikā kopumā piesaistīja 9,6 miljonus eiro. Iespaidīgas summas, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, izdevies piesaistīt arī daudziem citiem Latvijas uzņēmējiem.

Latvijas dizaina komanda “UXDA” ir ieguvusi prestižo “Red Dot Award” titulu par inovatīvo darbu pie “Liv Digital Bank” — Apvienoto Arābu Emirātu pirmās dzīvestila bankas mobilās lietotnes “Liv X”.

Šis panākums izceļ Latvijas dizaineru talantu radīt digitālos produktus, kas iedvesmo un maina nozares globālos standartus.

Bez ārēja finansējuma, ienesot Latvijas dizaina estētiku un radošumu globālajā finanšu arēnā, “UXDA” 10 gadu laikā ir dizainējis vairāk nekā 150 digitālo risinājumu bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem 39 valstīs.

“Liv X” mobilā lietotne pārdefinē banku pakalpojumus jaunajai paaudzei. Lietotājiem, kuri līdz šim pārslēdzās starp dažādām lietotnēm, lai sekotu izdevumiem, meklētu piedāvājumus un pārvaldītu savus finanšu mērķus, “UXDA” stratēģiskā UX transformācija apvienoja banku un dzīvesstila funkcionalitāti vienā intuitīvā lietotnē.

Latvijas un Baltijas uzņēmēju zināšanas finanšu jomā ir konkurētspējīgas arī starptautiskā mērogā, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Ziemeļvalstīs uzņēmumu finansēšanas un kredītu salīdzināšanas tirgus ir mazāk attīstīts, tāpēc mums ir iespēja iekarot šo segmentu un kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem reģionā, pārliecināts ir A.Geisari. Viņš piebilst, ka šo pārliecību vēl vairāk nostiprināja “Oferta Finance” komandas dalība Kopenhāgenā notikušajā “Nordic Fintech Week” - vienā no nozīmīgākajiem finanšu tehnoloģiju nozares pasākumiem Ziemeļvalstīs. Tur aizvadītās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem un klientiem apliecināja, ka Latvijas pieredzei ir liels pieprasījums arī ārpus Baltijas.

Šobrīd uzņēmums “Oferta Finance” jau ir uzsācis sarunas ar uzņēmējiem Dānijā, bet drīzumā plāno spert pirmos soļus arī Somijā, Islandē un citās Ziemeļvalstīs. “Mēs redzam, ka mūsu piedāvātie risinājumi tur ir vajadzīgi, jo uzņēmējiem šajās valstīs bieži vien trūkst plašāka alternatīvu klāsta finansējuma piesaistei. Tas paver mums iespēju nostiprināties reģionā un parādīt, ka Latvijas pieredze var būt noderīga arī ārpus mūsu valsts robežām,” spriež A.Geisari, uzsverot, ka arī citiem Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties mēģināt attīstīt savu biznesu plašākā mērogā.