Visa paziņojis par paplašinātu partnerību ar tālākpārdevējiem visā Eiropā un investīcijām Zviedrijā dibinātajā SaaS finanšu tehnoloģiju uzņēmumā Mynt, kas specializējas izdevumu pārvaldības risinājumos.

2018. gadā Stokholmā dibinātais 2018 Mynt, kas ir Visa partneris kopš 2023. gada, ir strauji attīstījies un kļuvis par vadošo izdevumu pārvaldības risinājumu sniedzēju Ziemeļvalstu reģionā. Uzņēmums piedāvā korporatīvās kartes vairāk nekā 16 000 biznesa klientu, kuri, izmantojot Mynt platformu, var bez problēmām integrēties uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) un grāmatvedības sistēmās, samazinot finanšu administrēšanai un grāmatvedības kārtošanai patērēto laiku.

Sadarbība ar Visa ļaus Mynt apmierināt augošo pieprasījumu pēc efektīvas izdevumu pārvaldības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vidū.

Filips Konopiks (Philip Konopik), Visa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona direktors: “Mēs esam gandarīti par iespēju investēt Mynt, jo uzņēmums turpina augt pēc vairāku gadu kopīgas sadarbības, kas ir radījusi lielu pievienoto vērtību. Šis ir vēl viens lielisks Ziemeļvalstu fintech inovāciju piemērs, kur padziļinot sadarbību, mūsu klienti un partneri iegūs tirgū vadošos piedāvājumus un pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropā."

Starptautiskās maksājumu tehnoloģiju kompānijas "Visa" Eiropas inovāciju programmā (VIPE) iekļuvuši astoņi augsta potenciāla "fintech" uzņēmumi no Baltijas un Ziemeļvalstīm, tostarp no Latvijas VIPE programmā izdevies iekļūt uzņēmumam "Beneflo".

"Beneflo" nodarbojas ar darbinieku atbalsta risinājumu platformas izstrādi, kas starptautiskā līmenī vienkāršo dažādu bonusu un pabalstu piešķiršanu darbiniekiem - piemaksas transportam, ēdienreizēm, izglītībai un citam, izmantojot "Visa" karti un lietotni.

VIPE Baltijas un Ziemeļvalstu programma ir uz pilotprojektiem vērsta sadarbības platforma, kas paredzēta digitālo inovāciju paātrināšanai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Islandē un Dānijā.

Sešu mēnešu ilgās programmas laikā atlasītajiem "fintech" jaunuzņēmumiem būs iespēja attīstīt savas biznesa idejas un inovācijas, īstenot pilotprojektus, veidot partnerības un iesaistīties tīklošanās aktivitātēs ar "Visa" ekosistēmas partneriem visā pasaulē.

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa. Viņa norāda, ka bez šādām investīcijām būtu grūti strādāt, jo jau no 2006. gada Nacionālais veselības dienests laboratoriju tarifam piemēro koeficientu 0,9 un joprojām ir spēkā arī pērn samazinātie tarifi pieprasītākajiem analīžu veidiem, kas nozīmē, ka pašizmaksas segšanai ir jārod papildu ienākumi vai jāspēj tos paveikt efektīvāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo gadu laikā ir izjutusi līdz tam nepieredzētu Covid-19 pandēmijas efektu?

Visi pēdējie gadi veselības aprūpes un tai skaitā laboratorisko izmeklējumu segmentā ir bijuši izaicinoši sarežģīti, tas prasīja ļoti ātru lēmumu pieņemšanu un tikpat ātru risinājumu ieviešanu dzīvē. Pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kas atsaucās arī iekšpolitiski, sabiedrības novecošanās Latvijā, tam valsts veselības budžets un valsts nodrošinātais pakalpojumu grozs īsti nespēj tikt līdzi. Rezultātā vajadzība pēc kvalitatīvas diagnostikas, izmeklējumiem un ārstēšanas pieaug. Jāatgādina, ka tieši ārējie apstākļi 2020. gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija, arī ir bijuši galvenie izmaiņas ģenerējošie faktori. Tajā brīdī bija jāsaprot ne tikai, kas jādara, bet arī – kā paveikt darbu, jo Covid-19 testu veikšanai bija nepieciešami speciāli reaģenti un materiāli, vienlaikus bija arī jāizveido paraugu savākšanas punktu tīkls ar atbilstoši kvalificētu personālu visā Latvijas teritorijā, kā arī jānodrošina efektīva paraugu transportēšana uz laboratorijām. Centrālā laboratorija ļoti īsā laikā atvēra ap 40 mobilo analīžu ņemšanas punktu.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Globālā risku pārvaldības kompānija “Coface” ir publicējusi ikgadējo Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) maksātnespējas pētījumu, iezīmējot pretrunīgu situāciju: neskatoties uz ekonomikas izaugsmes atjaunošanos 2024. gadā, uzņēmējdarbības stabilitāte reģionā turpināja pasliktināties.

Latvija 2024. gadā piedzīvoja straujāko uzņēmumu maksātnespējas pieaugumu starp Baltijas valstīm – par 24,6%, kas ir otrais augstākais rādītājs visā CAE reģionā (pirmajā vietā – Slovēnija ar +32,4%). Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 10,2%, bet Lietuvā reģistrēts neliels samazinājums – par 1%.

Lai gan inflācija mazinājās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums atjaunojās, maksātnespējas gadījumu skaits pieauga lielākajā daļā valstu, un šis rādītājs kāpis par 3% arī visā CAE reģionā kopumā (šajā statistikā neiekļaujot Ungāriju, kur likumdošanas izmaiņu dēļ reģistrēts ļoti būtisks maksātnespējas gadījumu skaita kritums). Pēc “Coface” ekspertu domām, maksātnespējas gadījumu skaits CAE reģionā neatspoguļo patieso spriedzi, ko piedzīvo uzņēmumi, jo bankrotu apmērs ir ārkārtējs.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Kā saglabāt izaugsmes kursu jau trīs gadu desmitus? Atbild Pro Mehanika.

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, laikā, kad Latvija spēra pirmos soļus ceļā uz neatkarību, tika dibināts uzņēmums, kas šodien ir viens no lielākajiem savā jomā Baltijā. Pro Mehanika aizsākās nelielā sarga būdiņā, pēc tam, kad tika iegādāts negaidīts gultņu krājums no Baltkrievijas. Gadu gaitā uzņēmums ir izaudzis līdz 20 veikalu tīklam visā Latvijā, 3 filiālēm Igaunijā un lielākajai noliktavai Baltijas reģionā.

Kas palīdzēja tirdzniecību no nelielu sarga būdiņas pārvērst par nozarē vadošo uzņēmumu? Kādi bija nozīmīgākie pagrieziena punkti Pro Mehanika trīsdesmit gadu ceļā? Un kā uzņēmumam ir izdevies saglabāt izaugsmi, pārvarēt globālās krīzes un pielāgoties strauji mainīgajām tehnoloģijām un klientu vajadzībām?

Līdz šim vienīgais reālais piekļuves punkts SEPA sistēmai EEZ valstu maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm (EMI-electronic money institution) bija Lietuvas Bankas pārvaldītais CENTROlink.

Kā faktiskie vārti uz SEPA teju visiem EMI un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP-payment service provider), CENTROlink kļuva par monopolstāvoklī esošu maksājumu centru bez reālas tirgus konkurences. Līdz šim brīdim.2025. gada aprīlī xpate kļuva par pirmo nebanku iestādi, kas saņēmusi tiešu, integrētu piekļuvi Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmai (EKS) SEPA maksājumu veikšanai.

xpate sadarbības panākumi ar Latvijas Banku SEPA tiešās piekļuves nodrošināšanā rada jaunu precedentu — ne tikai Latvijai, bet visam Eiropas finanšu tehnoloģiju sektoram. xpate ir pirmais pierādījums, ka EMI var lokalizēt SEPA piekļuvi ārpus Lietuvas, novirzot daļu Eiropas naudas plūsmas caur Latviju un atverot ceļu arī citām iestādēm.

SIA "Centrālā laboratorija" Rīgā, Grēdu ielā 4A atklājusi modernāko klīnisko laboratoriju Baltijā, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro.

Jaunā automatizētā laboratorija ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem un ierindojas arī starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā.

SIA "Centrālā laboratorija" jaunā automatizētā laboratorija ir aprīkota ar jaunākās paaudzes iekārtām, kas stundas laikā ļauj veikt līdz pat 5000 testiem, par 25% paātrinot rezultātu sagatavošanas laiku. Jaunās laboratorijas izveide par 50% palielinājusi “Centrālās laboratorijas” testēšanas jaudu. Pateicoties jaunajām iekārtām un automatizācijai, papildu resursi tiek novirzīti arī jaunu un inovatīvu analīžu veidu izstrādei un ieviešanai.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Saistībā ar grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" fosilo degvielu cenas pieaugs, bet tās augs visā Eiropas Savienībā (ES) un valstis izmaksas varēs mazināt, palielinot vietējo energoresursu apjomu un mazinot fosilās degvielas patēriņu, aģentūrai LETA pauda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Zane Leimane.

Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses gan variē - sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

Atklājot pirmo staciju, divi Latvijas zīmoli – Elektrum Drive un VIADA – paziņo par kopīga elektroauto uzlādes tīkla attīstīšanu, veicinot uzlādes pieejamību visā Latvijā.

Līdz 2030. gadam plānotas līdz 134 pieslēguma vietas 55 no 101 VIADA degvielas uzpildes stacijām. Šī sadarbība ir nozīmīgs solis ceļā uz elektromobilitātes popularizēšanu un ilgtspējīgas pārvietošanās veicināšanu Latvijā.

Pirmā elektrouzlādes stacija ir atklāta Jēkabpilī, Varoņu ielā 6, kurā jau šobrīd pieejamas 4 pieslēgvietas ar maksimālo pieejamo jaudu līdz 150 kW.

Sadarbība ar VIADA ļauj Elektrum Drive ne tikai paplašināt uzlādes tīklu reģionālā līmenī, bet arī strādāt ar partneri, kura degvielas uzpildes staciju lokācijas un infrastruktūra jau ir optimāli piemērotas elektroauto uzlādei. Šī partnerība ir daļa no koordinēta Baltijas mēroga attīstības modeļa, kas jau šobrīd aptver sadarbību ar VIADA Lietuvā, stiprinot vienotu pieeju ilgtspējīgai mobilitātei.

Kopš 2025. gada sākuma elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” mērķtiecīgi turpina attīstīt nākamās paaudzes tīklu Latvijā, uzbūvējot 44 jaunas bāzes stacijas gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Tādējādi tiek stiprināts un modernizēts tīkla pārklājums visā valstī. Līdz gada beigām “Bite Latvija” bāzes staciju kopskaits pārsniegs 1160, un uzņēmuma 5G tīkls būs pieejams 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Šī gada pirmajā pusgadā “Bite Latvija” turpināja mobilo sakaru tīkla attīstību visā Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta 5G tīkla pārklājuma nostiprināšanai reģionos un uz valsts nozīmes autoceļiem, kur pieprasījums pēc uzticama un ātra mobilo datu savienojuma turpina pieaugt.

Proti, jaunas bāzes stacijas šogad izbūvētas tādās apdzīvotās vietās kā Cēsis, Gulbene, Jūrmala, Krāslava, Rēzekne, Rīga, Tukums, Valka, Ventspils, Valmiera un citviet. Tāpat ar ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām modernizēts tīkla pārklājums uz nozīmīgākajiem autoceļiem, nodrošinot kvalitatīvus sakarus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ceļotājiem, kuri aktīvi izmanto navigācijas lietotnes, kā arī patērē datus, spēlējot spēles vai skatoties video tiešsaistē.

Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", "Siltumtehserviss" un "Apkure IM".

KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas - Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.

Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.

Četri uzņēmumi, izņemot "Infrakom", noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.

Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī "Infrakom" iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga - Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums - Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Latvijas mūzikas tehnoloģiju uzņēmums “Sonarworks” ir starp tiem 30 pasaules uzņēmumiem, kuri ir izvirzīti Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Pasaules balvai kategorijā “Radošās industrijas”, turklāt tas ir pirmais no Latvijas uzņēmumiem, kas ir kvalificējies apbalvojuma finālam Radošo industriju kategorijā.

Kopumā WIPO Pasaules balvai tika saņemti 780 pieteikumi no 95 pasaules valstīm. Uzvarētāji tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 11.jūlijā, Ženēvā, WIPO Ģenerālās asamblejas 66. sesijā.

“Sonarworks” līdzdibinātājs, valdes priekšsēdētājs Helmuts Bēms: “Mēs esam pagodināti, ka Sonarworks ir viens no 30 finālistiem un lepni būt pirmie no Latvijas, kas nominēti šādai pasaules līmeņa atzinībai. Sonarworks ir tehnoloģiju uzņēmums, un intelektuālais īpašums ir mūsu darbības pamats. Tas mums ļauj inovēt, aizsargāt savu tirgus pozīciju un licencēt risinājumus visā pasaulē. Šī atzinība izceļ intelektuālā īpašuma būtisko lomu tehnoloģiju inovāciju attīstībā, un mēs esam apņēmušies turpināt balstīties uz šo pamatu, lai būtu daļa no pasaules mūzikas un audio industrijas nākotnes.”

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

2024. gada tirgus tendences un zāļu un medicīnas preču apgādes uzņēmuma AS “Recipe Plus” novērotais liecina, ka Latvijā turpinās pieprasījuma kāpums bezrecepšu zāļu, uztura bagātinātāju un citu medicīnas preču segmentos.

Savukārt recepšu medikamentu kategorijās 2024.gadā pieaugums bijis mērenāks, ko ietekmēja arī ražotāju cenu kāpums virknē produktu kategoriju. Pagājušais un arī šis gads apliecina, ka stabila, nepārtraukta un efektīva medicīnas preču un zāļu apgāde ir būtisks pamats visas Latvijas veselības aprūpes sistēmas kvalitātei.

Sekojot tirgus dinamikai un sadarbības partneru vajadzībām, 2024. gadā “Recipe Plus” papildināja savu produktu portfeli ar vairāk nekā 4000 jaunām precēm. Sadarbojoties ar vairāk nekā 400 ražotājiem un piegādātājiem, uzņēmums savā produktu sortimentā nodrošina vairāk nekā 17000 dažādu produktu pieejamību, kas ietver medikamentus, uztura bagātinātājus, medicīnas preces, kosmētiku un dažādus citus farmaceitiskos un medicīnas produktus. Stabila, nepārtraukta un efektīva medicīnas preču un zāļu piegāde ir būtisks pamats visas veselības aprūpes sistēmas kvalitātei.

Tallina, Igaunija – [06.08.2025] – Wallester, vadošais Eiropas fintech uzņēmums, kas specializējas mūsdienīgā uzņēmumu finanšu menedžmentā un integrētajos finanšu risinājumos, ir iecēlis amatā Edgaru Valmeru par jauno komercdirektoru (CCO).

E.Valmeram ir vairāk nekā desmit gadu pieredze banku un maksājumu jomā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Magnetiq Bank – uzņēmumā, kas koncentrējas uz digitālo komerciju, fintech pakalpojumiem un ‘’acquiring’’ risinājumiem. Savā darbības laikā, uzņēmumā viņš izveidoja “acquiring” pakalpojumu no nulles un vadīja sarežģītas klientu attiecības, kā E-komercijas departamenta vadītājs. Vēlāk viņš kļuva par valdes locekli, pārraugot klientu apkalpošanu, karšu izsniegšanu, kredītu procesus un mārketingu jaunās paaudzes e-komercijas banku risinājumos.

"Mēs ar lielu prieku sveicam Edgaru Wallester komandā," saka Sergejs Astafjevs, Wallester izpilddirektors un līdzdibinātājs. "Viņa pievienošanās uzņēmumam ir nozīmīgs personisks un stratēģisks solis. Es pazīstu Edgaru gandrīz 15 gadus un vienmēr esmu augstu vērtējis viņa godīgumu, izpratni un līderību maksājumu nozarē. Viņa pieredze mērogojama ‘’acquiring’’ infrastruktūras izveidē un kritiski svarīgu partnerību vadībā padara viņu par ideālu izvēli mūsu nākamajam attīstības posmam."