Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Pretestība pārmaiņām, informācijas plaisa starp vadību un darbiniekiem, zema interese par labbūtības aktivitātēm, ierobežoti resursi, nestabilitātes un pārmaiņu radīts stress, atšķirības starp vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanu biroja un pakalpojumu nodrošināšana u.tml. darbiniekiem, starpkultūru komunikācijas izaicinājumi ir tikai daļa no tēmām, kuras ir Latvijas darba devēju dienas kārtībā, domājot par darba vidi, darbinieku iesaistes un dažādības vadības jautājumiem.

Šogad jau otro reizi notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotā Konsultāciju nedēļa, kuras laikā 16 Latvijas darba devēji, kuri pārstāvēja valsts un pašvaldību uzņēmumus, valsts pārvaldi, privāto biznesu un NVO sektoru, saņēma personalizētas ekspertu konsultācijas par darbinieku dažādības vadības un iekļaujošas darba vides jautājumiem.

Nenoliedzami, Latvijas darba tirgū ir pietiekami daudz pozitīvu tendenču darbinieku iekļaušanas un dažādības vadības jomā, taču Konsultāciju nedēļā darba devēji vairāk koncentrējas un meklē atbildes uz jautājumiem, kuri vēl iekšēji jārisina pašā organizācijā. Tāpat ir jāņem vērā, ka Latvijā darba devēji un to vadītās organizācijas atšķiras pēc to dažādības brieduma un atvēlētajiem resursiem, lai nodrošinātu darbiniekiem tādu darba vidi, kurā katrs jūtas uzklausīts, iekļauts un novērtēts neatkarīgi no to vecuma, dzimuma, dzīves uzskatiem, reliģiskās pārliecības vai arī dzīves posma, kurā tie atrodas, piemēram, darbinieki, kas atgriezušies darbā pēc ilgstošas prombūtnes.

Ņemot vērā budžeta spiedienu Latvijā, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver efektīvas valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas nozīmi, aicinot palielināt efektivitāti un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

Ārvalstu investoru skatījumā kapitāla tirgi (akciju, obligāciju tirgus un saistītās institūcijas) joprojām ir viena no lielākajām, bet nepietiekami izmantotajām iespējām Latvijā, jo tie varētu atbalstīt efektīvu uzkrājumu mobilizāciju un nodrošināt finansējumu ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2025. gada sākumā bija tikai 1% no IKP, kas ir ievērojami zemāk nekā Lietuvā (6,2%) un Igaunijā (12,8%). Lai gan valsts un pašvaldību uzņēmumi atsevišķos gadījumos jau apvieno banku finansējumu ar obligāciju emisijām, kapitāla tirgus joprojām ir nepietiekami izmantota iespēja ilgtermiņa izaugsmes kapitāla nodrošināšanai.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Ministru kabinetam, bet vēlāk arī Saeimai, būs jālemj par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā, kas būs saistoši lielai daļai uzņēmumu. Izmaiņas aptvers dažādus jautājumus, bet viens no “karstākajiem” jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu un iespēju strādāt četras dienas nedēļā.

Godīgi sakot, plānotās izmaiņas Darba likumā mūs ietekmēs minimāli, jo mūsu personālvadības procesi jau šobrīd ir izveidoti tā, lai veicinātu labu un uz savstarpēju cieņu balstītu uzņēmuma iekšējo kultūru. Mēs patiesi esam uz vērtībām balstīts uzņēmums, un šīs vērtības nav tikai skaisti lozungi uz plakātiem pie uzņēmuma biroja sienas vai mājaslapā. Tas atspoguļojas arī ikdienas darbā – mūsu darbinieku mainība ir visai zema.

Ja runājam par vienu no “karstākajām” plānoto izmaiņu idejām – četru darba dienu nedēļu –, jāatzīst, ka diskusija par to ilgst jau gadiem un nav nekas jauns. Vairākos pasaulē labi zināmos uzņēmumos ir veikti eksperimenti ar četru darba dienu nedēļu, un to rezultāti bijuši atšķirīgi. Tas skaidri parāda: ir nozares un uzņēmumi, kuriem četru darba dienu nedēļa ir piemērota, bet ir arī tādi uzņēmumi un nozares, kur šāda pieeja nesniedz vēlamo rezultātu. To apliecina arī tas, ka Beļģijā, kur likumā ir noteikta iespēja darbiniekiem strādāt četras darba dienas nedēļā, tikai aptuveni 1% no darbiniekiem to ir izvēlējušies un aptuveni 3% uzņēmumi to ir ieviesuši daļai darbinieku.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.

Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.

Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.

Visa paziņojis par paplašinātu partnerību ar tālākpārdevējiem visā Eiropā un investīcijām Zviedrijā dibinātajā SaaS finanšu tehnoloģiju uzņēmumā Mynt, kas specializējas izdevumu pārvaldības risinājumos.

2018. gadā Stokholmā dibinātais 2018 Mynt, kas ir Visa partneris kopš 2023. gada, ir strauji attīstījies un kļuvis par vadošo izdevumu pārvaldības risinājumu sniedzēju Ziemeļvalstu reģionā. Uzņēmums piedāvā korporatīvās kartes vairāk nekā 16 000 biznesa klientu, kuri, izmantojot Mynt platformu, var bez problēmām integrēties uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) un grāmatvedības sistēmās, samazinot finanšu administrēšanai un grāmatvedības kārtošanai patērēto laiku.

Sadarbība ar Visa ļaus Mynt apmierināt augošo pieprasījumu pēc efektīvas izdevumu pārvaldības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vidū.

Filips Konopiks (Philip Konopik), Visa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona direktors: “Mēs esam gandarīti par iespēju investēt Mynt, jo uzņēmums turpina augt pēc vairāku gadu kopīgas sadarbības, kas ir radījusi lielu pievienoto vērtību. Šis ir vēl viens lielisks Ziemeļvalstu fintech inovāciju piemērs, kur padziļinot sadarbību, mūsu klienti un partneri iegūs tirgū vadošos piedāvājumus un pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropā."

Pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka darbs vairs nav vieta – tas ir process un sadarbība. Tieši tāpēc aizvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē izvēlas attālinātu vai hibrīdu darba modeli.

Pretēji apgalvojumiem, ka attālinātais darbs apdraud uzņēmuma kultūru un darbinieku attīstību, pieredze rāda, ka šis darba veids var stiprināt motivāciju, dot iespēju strādāt cilvēkiem ar dažādām vajadzībām un dzīves apstākļiem, kā arī veidot iekļaujošāku darba vidi.

Uzņēmuma kultūru veido attieksme, nevis biroja sienas

Uzņēmuma kultūra nav atkarīga no biroja sienām, kafijas automāta vai sarunām liftā. Tā veidojas no tā, kā mēs izturamies cits pret citu, kā komunicējam, pieņemam lēmumus un risinām sarežģītas situācijas. Kultūra ir vērtību un uzvedības kopums, kas pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs atrodamies vienā telpā vai strādājam attālināti. Stipra organizācijas kultūra balstās uz savstarpēju uzticēšanos, pārdomātu komunikāciju un regulāru atgriezenisko saiti. Tieši šie elementi – nevis fiziskā klātbūtne – nosaka, vai darbinieki jūtas iesaistīti, dzirdēti un motivēti.

Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā ieviesīs no nākamā gada rudens, otrdien vienojās valdība, atbalstot grozījumus Izglītības likumā.

Reformas ieviešanai nepieciešamie miljoni vēl tiks meklēti valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Vienlaikus ilgstoši nebija izdevies panākt vienošanās par jaunā modeļa ieviešanu, jo trūka skaidrības par finansējuma avotu reformas īstenošanai. Sākotnēji bija plānots reformu jau šoruden, taču no šīs ieceres nācās atteikties nepietiekamā finansējuma dēļ.

Modeli "Programma skolā" ieviešanu uzsāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro.

Valdība 19.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.

Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

IT uzņēmums “Helmes Latvia” uzsācis darbu pie apjomīga resursu vadības sistēmas projekta, ieviešot SAP platformu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Sistēma palīdz uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām integrēt un pārvaldīt to galvenos biznesa procesus (finanšu pārvaldību, personālvadību u.c.) vienotā digitālā vidē. Šis risinājums nozīmē centralizētu, modernu un efektīvu datu un resursu pārvaldību, balstītu globāli atzītā tehnoloģijā.

SAP tehnoloģiskā platforma nodrošina centralizētu un reāla laika datu pārvaldību ikvienai konkrēta uzņēmuma vai iestādes darbības jomai: finanšu pārvaldībai, sagādes vadībai, personāla vadībai, klientu attiecībām u.c. Risinājums palīdz uzlabot darba efektivitāti, pārvaldot sarežģītus biznesa procesus. Tas nozīmē, ka visi departamenti un funkcijas organizācijā darbojas vienotā sistēmā un dati brīvi plūst starp tām. Tā vietā, lai katrai funkcijai izmantotu atsevišķu programmu, SAP spēj savienot organizācijas finanšu uzskaiti, grāmatvedību, personāla valdību, darbinieku datus, projektu uzskaiti, kā arī specifiskus nozares risinājumus, piemēram, izglītībā tie būtu studiju un studentu dzīves cikla pārvaldība, zinātniski pētnieciskās jomas risinājumi u.c.

GrECo Group stratēģiski iegādājās IIZI Group un MAI, lai stiprinātu savu klātbūtni Baltijas reģionā.

Šodien, pēc pilnīgas zīmola maiņas, šos uzņēmumus atpazīst zem vienota nosaukuma GrECo Latvia.

Mums bija iespēja runāt ar Ilzi Pāni - Brodsgardu, GrECo Latvia ģenerāldirektori, lai apspriestu kā apvienošanās uzlabo viņu spēju nodrošināt visaptverošus riska pārvaldības risinājumus un priekšrocības, ko sniedz sadarbība ar starptautisku riska pārvaldības brokeri salīdzinājumā ar vietējiem brokeriem.

Stratēģiskā iegāde un zīmola maiņa

Vai jūs varētu izskaidrot GrECo grupas stratēģiskos iemeslus IIZI un MAI iegādēm?

I.Pāne-Brodsgarda: 2018. gadā GrECo International Holding iegādājās lielāko daļu IIZI grupas, vadošo riska apdrošināšanas brokeri Baltijā. Šī iegāde iezīmēja nozīmīgu transformāciju, IIZI kļūstot par GrECo meitasuzņēmumu un darbojoties korporatīvās apdrošināšanas un risku brokeru jomā zem GrECo nosaukuma. Nesen GrECo International Holding arī iegādājās 100% SIA MAI Insurance brokers - riska apdrošināšanas un darbinieku labumu konsultantu Centrālā un Austrumeiropā, vēl vairāk stiprinot savu klātbūtni reģionā.

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Digitālo inovāciju laikmetā valsts pārvaldes efektivitāte un sabiedrības uzticēšanās tās darbībai arvien vairāk balstās spējā mērķtiecīgi integrēt progresīvas tehnoloģijas.

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumi, kas tiek pielāgoti publiskā sektora specifiskajām vajadzībām, sniedz būtiskas iespējas ne tikai darba efektivitātes uzlabošanai, bet arī resursu optimizācijai un birokrātijas mazināšanai. Šāda tehnoloģiju integrācija ne tikai stiprina iestāžu darbības kapacitāti, bet arī uzlabo lietotāju pieredzi un nodrošina sabiedrībai ātrāku, kvalitatīvāku un caurspīdīgāku pakalpojumu pieejamību.

Arvien vairāk valsts pārvaldes institūciju un kapitālsabiedrību apzinās inovāciju potenciālu kā stratēģisku instrumentu darba procesu optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai. Priecē, ka šie risinājumi tiek ieviesti ne vien klientu apkalpošanas jomā, bet arī iekšējo procesu pārvaldībā. Viens no aktuālākajiem piemēriem Latvijā MI rīku integrācijai valsts iestāžu iekšējai lietošanai ir tehnoloģiju uzņēmuma Dots. izstrādātais MI risinājums VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) iekšējai lietošanai, lai ikdienas darbā darbinieki varētu ātri rast atbildes uz jautājumiem, kas iepriekš prasīja ilgstošu dokumentu pārskatīšanu. Tas nodrošina tūlītēju piekļuvi iekšējām datubāzēm un dažādu formātu dokumentiem, kā arī likumiem un normatīvajiem aktiem. Šāda pieeja būtiski saīsina informācijas meklēšanai veltīto laiku un mazina administratīvo slogu. Rezultātā tiek būtiski atvieglota darbinieku ikdiena, uzlabota iestādes operatīvā kapacitāte un veicināta pārvaldības efektivitāte, vienlaikus stiprinot publiskā sektora spējas operatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un pārvaldības izaicinājumiem.

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.

“Capitalica Asset Management”, kas ir licencēts investīciju pārvaldības uzņēmums, nostiprina savu ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju Latvijā, ieguldot vairāk nekā 70 miljonus eiro biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas – C un D – ēku attīstībā (Rīgā, Hanzas ielā 14F).

Šo attīstības posmu īsteno “Capitalica European Office Fund”, kas specializējas ilgtspējīgos biroju projektos visā Baltijā. Šī gada 10. jūnijā no Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tika saņemts apstiprinājums būvniecības ieceres dokumentācijai jeb būvprojekta minimālajam sastāvam.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs: ““Verde” ir mūsu ilgtermiņa vīzija par ilgtspējīgu, uz cilvēku vērstu un nākotnei gatavu biroju kompleksu Rīgas modernās biznesa apkaimes jeb Skanstes pašā sākumā. Tā ir vieta, kurā satiekas mūsdienu arhitektūra, daba un dinamiska uzņēmējdarbība. Tas, ka mūsu pirmās divas ēkas tika pilnībā iznomātas nepilnu trīs gadu laikā, runā pats par sevi – Verdē šobrīd mājo 27 progresīvi vietējie un starptautiskie uzņēmumi, apliecinot mūsu koncepcijas dzīvotspēju: A-klases biroji izcilā lokācijā ar iemiesotu zaļās domāšanas filozofiju. Tas vienlaikus apliecina arī Rīgas nekustamo īpašumu tirgus potenciālu un noturību. Tagad speram nākamo soli – ar divām jaunām ēkām, kuru attīstībā ieguldīsim vairāk nekā 70 miljonus eiro, nostiprināsim “Verde” līderību Latvijas biroju segmentā, kā arī sekmēsim “Verde” kļūšanu par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā”.

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami un apsteidzošu lēmumu pieņemšanas laiks jau pagājis – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību” un Finanšu ministrijas (FM) “Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums” šodien Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem 1.ceturksnī joprojām nav publiski pieejami (2024. gadā tie tika publicēti 30.aprīlī), līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi (IKP prognozes samazinātas par 1,7% procentpunktiem, PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu izpilde atpaliek no plānotā, aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 5% no IKP nepieciešami papildus līdzekļi un citu prioritāšu īstenošanas izdevumi).

Slimnīcu tarifus pašlaik nevar palielināt, jo nozarei nav papildu finansējuma, turklāt tā ir tādos "mīnusos", ka gada beigās būs jālūdz palīdzība valdībai, šādu secinājumu šodien pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību (LSB) pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Arī jauns, mainīts finansēšanas modelis nākamā gada budžetā un atšķirīgs finansējuma plāns nedos papildu līdzekļus slimnīcām, jo jau tagad ir liels līdzekļu iztrūkums, pauda Abu Meri.

Kopumā, raksturojot finansēšanas situāciju nozarē, ministrs pēc tikšanās atzina, ka "jau tagad esam mīnusos, mums ir parādi". Cita starpā parādus veido gan kompensējamo zāļu izmaksas, gan izdevumi par ārzemēs nodrošinātajiem pakalpojumiem Latvijas pilsoņiem.

"Varu publiski pateikt, ka gada beigās būs jāiet uz Ministru kabinetu un jālūdz palīdzība," sacīja Abu Meri. Ministrs atkārtoti norādīja, ka veselības aprūpes finansēšanai papildu būtu nepieciešami vismaz 500 līdz 700 miljoni eiro.

Jaunajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājam papildu būtu jāpievēršas darba efektivitātes nodrošināšanai, sacīja "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš sacīja, ka jaunās prasības "airBaltic" valdes priekšsēdētājam tiks nodefinētas tuvākajās dienās.

Tomēr Martinovs piebilda, ka no vispārējās loģikas ir nepieciešams tik labs un profesionāls izpilddirektors kā līdzšinējais aviokompānijas vadītājs Martins Gauss, bet varbūt papildu būtu nepieciešams paskatīties darba efektivitātes nodrošināšanā.

Martinovs norādīja, ka tuvākajā laikā tiks pasludināts konkurss, kā arī atlase noteikti būs plaša. "Mums nederēs labs kandidāts, bet izcils kandidāts," piebilda Martinovs.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka "airBaltic" ir jāturpina domāt par akcionāru interesēm, lai arī viņi gūtu labumu no šīs aviokompānijas darbības ne tikai atstarpināti, bet redzētu arī vērtības pieaugumu.

Latvijas investīciju vidē šajā gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir vērojami uzlabojumi, norādīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji, atsaucoties uz pētījuma "Sentiment Index" provizoriskajiem rezultātiem.

FICIL pārstāvji 9.aprīlī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). Tikšanās laikā ārvalstu investoru pārstāvji vērsa uzmanību uz trim galvenajiem tematiem - aizsardzību un drošību, cilvēkkapitāla pieejamību un attīstību, kā arī birokrātijas mazināšanu.

FICIL valdes priekšsēdētājs Reinholds Šneiders uzsvēra, ka ģeopolitiskos izaicinājumus ir iespējams pārvērst biznesa iespējās aizsardzības sektorā, ja valdībai ir skaidra un pārdomāta stratēģija un tā rīkojas ātri, lai šīs iespējas izmantotu.

Tomēr, lai piesaistītu un noturētu ārvalstu investorus, pēc viņa sacītā, valdībai jāturpina centieni samazināt birokrātisko slogu un risināt darba tirgus izaicinājumus.

Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.

Valsts aizvien nav turējusi savu sen doto vārdu par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, kas radītu būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, un privātie uzņēmumi šajā ziņā rāda valstij priekšzīmi. Mūsdienīgi uzņēmēji zina, ka no atklātības nav jābaidās, tas nāk biznesam par labu. Arī citu akcionāru parādīšanās uzņēmuma kapitālā jāuztver kā konkurētspējas stiprināšana, nevis drauds. Ir nomainījusies Latvijas biznesa paaudze, un mūžīgās bailes no atklātības, kas valdīja kopš 90. gadiem, šodienas uzņēmējiem vairs nav aktuālas.

Jauna ambiciozu uzņēmēju paaudze

Viens no pamatprincipiem, ar ko ir jārēķinās biržā kotētam uzņēmumam, ir pilnībā cits atklātības līmenis. Par sevi ir jāstāsta — ne tikai publicējot finanšu rezultātus, bet izklāstot ieceres un plānus, turklāt izstāstot to visu pārliecinoši un loģiski, lai potenciālos investorus pārliecinātu. Tieši šeit, manuprāt, slēpjas lielākais Latvijas uzņēmumu bieds, kas ilgu laiku ir valdījis īpašnieku un vadītāju prātos. Informāciju labāk neatklāt, tas mūs var apdraudēt, tas palielina riskus, labāk klusēsim. Šādas klusēšanas “cena” ir uzņēmuma stagnācija, jo, nestāstot par sevi, tas nespēj piesaistīt kapitālu, un ir loģiski, ka uz augstāku atklātības līmeni gatavie uzņēmēji izkonkurē “klusētājus”. Tāpēc šodien caurskatāmība ir konkurences priekšrocība. Nemaz nerunājot par to, ka ceļš uz biržu ir viena no labākajām publicitātes iespējām ikviena uzņēmuma dzīvē.Ir liels prieks redzēt jaunu un izglītotu uzņēmēju paaudzi, kuriem savu plānu izklāstīšana ir normāla prakse. Esmu neatkarīgā padomes locekle Baltijas vadošajā tehnikas nomas uzņēmumā Storent Holding kopš 2024. gada jūlija, un man ir gandarījums redzēt, kā uzņēmums veiksmīgi izmanto kapitāla tirgus finansējumu savas izaugsmes stratēģijas īstenošanai. Storent Holding kā savas jomas vadošajam spēlētājam ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, kuru uzņēmums var realizēt tieši ar obligāciju programmas palīdzību. Bieži vien runa pat nav par naudas piesaisti biržā vai bankā, bet par spēju pārliecināt auditoriju, to aizraut un likt noticēt uzņēmēja biznesa iecerei. Biznesa izaugsme un attīstība ir šīs uzņēmēju paaudzes dienas kārtībā. Tolaik, kad vadīju biržu, saskāros ar daudziem uzņēmējiem, kuri pamatā domāja par biznesa pārdošanu. Galvenā atšķirība, kas manāma jaunākajā uzņēmēju paaudzē, ir precīza savu biznesa mērķu formulēšana un iešana uz tiem, nebaidoties no izteikti ambiciozām iecerēm. Šie ir uzņēmēji, kas savu biznesu pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši no nulles, un nav nekādā veidā saistīti ar privatizācijas procesu un tā saucamo valsts kapitāla pārdali. Pārdošana šiem uzņēmējiem vairs nav mērķis. Liela mēroga attīstībai ir vajadzīgs finansējums, un birža daudziem ir kļuvusi par pievilcīgu finansējuma piesaistes veidu.