Jaunākais izdevums

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Programmas uzdevums ir radīt mūsdienīgu, nozarēs balstītu profesionālās izglītības modeli, kurā nozaru organizācijas un uzņēmumi līdzdarbojas satura izstrādē un tiek veidoti jauni kvalifikācijas novērtēšanas modeļi, tiek pilnveidota profesionālās izglītības pedagogu sagatavošana un kompetences , kā arī mācību vide tiek papildināta ar digitālajiem rīkiem un simulāciju tehnoloģijām.

Šī nav tikai atsevišķu profesionālo izglītības iestāžu vai programmu modernizācija – kā rezultāts ir sagaidāmas sistēmiskas pārmaiņas, stiprinot nozares uzņēmumu lomu un ietekmi darba tirgum nepieciešamo jauno profesionāļu sagatavošanā.

Kopējais Šveices un Latvijas sadarbības programmas finansējums ir 12,35 miljoni eiro, tai skaitā 10,35 miljoni eiro Šveices finansējums, bet atlikusī summa ir valsts līdzfinansējums. Programmas īstenošana ir paredzēta līdz 2029. gada novembrim.

Uzdevums uzlabot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgum

Programmas galvenais uzdevums ir radīt mūsdienīgu un nozarē balstītu profesionālās izglītības modeli, kas nodrošinātu augstas kvalitātes prasmes un kompetences atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Tās ietvaros plānots izveidot jaunu, nozarē balstītu profesionālās kvalifikācijas ieguves modeli, kurā nozare sadarbībā ar izglītības sektoru ir tieši atbildīga par profesionālās izglītības saturu, sasniedzamo rezultātu novērtējumu, tostarp profesionālās kvalifikācijas eksāmenu procesu, kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu, kā arī līdzdalības nodrošināšanu mācību procesā. Vienkāršoti sakot šādu modeli var īstenot, ja uzņēmējs piedalās, ja ir sagatavoti pedagogi, ja ir vajadzīgā materiāltehniskā bāze un kopumā sistēma ir gatava izmaiņām. Viens no galvenajiem noteikumiem tam, lai izdotos panākt praktiskus rezultātus, ir uzņēmēju līdzdalība. Forumā Šveices eksperti piedāvās arī praktisku algoritmu uzņēmuma ieguvumu noteikšanai, lai uzskatāmi demonstrētu ieguvumus no lielākas uzņēmumu līdzdalības profesionālajā izglītībā.

Notiks zināšanu un prasmju apguves pieejas maiņa, maksimāli tuvinot profesionālo izglītību darba tirgum

Ingus Zitmanis, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktors:

Šveices–Latvijas sadarbības programma ar atbilstošu nosaukumu nozīmē, ka lielākā daļa finansējuma nāk no Šveices, taču vēl būtiskāk – tiek pārņemta un Latvijas vajadzībām pielāgota Šveices duālās izglītības pieeja. Mērķis ir padarīt profesionālo izglītību pievilcīgāku, elastīgāku un kvalitatīvāku, proti – cieši sasaistītu ar darba tirgus vajadzībām.

Izstrādātā sistēma vispirms tiks aprobēta vairākās nozarēs – mašīnbūvē, lauksaimniecībā, viesmīlībā un enerģētikā. Tās mērķis nav atsevišķu programmu pārveide, bet gan sistēmiska izmaiņa visas profesionālās izglītības ietvaros. Būtiska nozīme ir uzņēmēju iesaistei – viņi palīdzēs noteikt, kādas prasmes ir vajadzīgas, un nodrošinās audzēkņiem prakses vietas. Tādējādi uzņēmums jau mācību laikā iegūst sev nākamo darbinieku, kura sagatavošana tiek finansēta un kurš pēc izglītības iegūšanas ir gatavs strādāt pilnvērtīgi.

Ieguvumi ir abpusēji. Uzņēmējs ietaupa resursus, jo nav nepieciešama ilga darbinieka apmācība pēc skolas beigšanas. Jaunieši savukārt gūst praktiskas prasmes, kļūst ekonomiski neatkarīgi un ir konkurētspējīgi darba tirgū. Šveices pieredze rāda, ka šāda sistēma palīdz mazināt jauniešu bezdarbu – tur tas ir tikai 3%, kamēr Eiropas Savienībā vidēji 14%.

Līdz 2029. gadam paredzēts ne tikai pilotēt jauno pieeju, bet arī sagatavot skolotājus un prakses vadītājus, izstrādāt jaunus kvalifikācijas un eksāmenu modeļus, kā arī izmaksu–ieguvumu analīzes instrumentu. Tas ļaus uzņēmumiem un valstij datos balstīti novērtēt ieguvumus no šīs pieejas un pieņemt pamatotus lēmumus par tās ilgtspējīgu ieviešanu.

1. oktobrī forumā uzņēmējiem būs iespēja iepazīties ar Šveices duālās izglītības modeli, tā priekšrocībām un Latvijas nākotnes plāniem. Tajā būs gan meistarklases, gan diskusijas ar politikas veidotājiem un iespēja gūt praktisku izpratni par to, kā jaunais profesionālās izglītības modelis palīdzēs sagatavot darbiniekus ātrāk un kvalitatīvāk.

Jānis Gaigals, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis

Es šo sistēmas maiņas iespēju redzu mazliet plašāk nekā tikai no lauksaimnieku vajadzību skatu punkta. Es gribētu, lai šī programma patiesi kļūst par sistēmas izmaiņu virzītājspēku. Šveices–Latvijas sadarbības programma nav kaut kāds nodalīts pasākums, bet gan jauna pieeja, kas palīdzēs attīstīt Latvijas profesionālās izglītības sistēmu kopumā. Proti, ir jāveido tādi ilgtspējīgi sadarbības modeļi, kas pastāvēs arī pēc šīs programmas noslēguma. Te nav stāsts tikai par izpratnes maiņu, piemēram, izglītības sistēmā strādājošajiem vai uzņēmumu vadītājiem, bet arī par normatīvās bāzes atbilstīgām izmaiņām. Proti, izmaiņas likumdošanā, normatīvajos dokumentos, finansēšanas mehānismos. Mēs nozares pusē ļoti ceram, ka izdosies izveidot reālus sadarbības modeļus, kādi šajā programmā ir minēti. Konkrēti, par darba vidē balstītu mācību attīstību, eksaminācijas un kvalifikācijas sistēmas maiņu un samērā ambiciozu uzdevumu – tuvoties Šveices modelim, kur izglītības pārī primārais ir uzņēmums, nevis izglītības iestāde. Proti, valsts ir atbalsta funkcija.

Patlaban, kad sakām profesionālā izglītība, cilvēkam prātā ieslēdzas viss tas stereotipu komplekss, kas saistīts ar profesionālajām skolām, nevis ar uzņēmumiem, kuros tiek gūtas praktiskās iemaņas darbam. Pēc būtības viss ir jāpagriež otrādi, apgūstot konkrētas praktiskā darba iemaņas reālos darba apstākļos uzņēmumos, atbilstoši profesionālajām prasībām, par ko ir vienojusies pati nozare, jaunieši varēs strādāt un pelnīt jau no 1.kursa un noslēgumā iegūt nozares atzītu profesionālo kvalifikāciju. Skolas uzdevums ir nodrošināt vispārējās izglītības daļu. Valsts uzdevums ir veidot vienotu, koordinētu sistēmu un nodrošināt metodisko atbalstu. Ir nepieciešama fundamentāla paradigmas maiņa.

Tiem uzņēmējiem, kuri tagad vēlās iesaistīties programmā, es noteikti varu teikt, ka nekas nav nokavēts un 1. oktobris ir šīs programmas uzsākšanas īstais starta šāviens. Līdz šim ir bijuši daži iepazīšanās braucieni, atsevišķas sarunas, bet īstā attīstība, darba grupas, plānošana, risinājumu meklējumi sāksies pēc 1. oktobra. Pēc pieredzes braucieniem varu jau apsteidzoši brīdināt, ka Šveices duālo sistēmu Latvijā pārņemt 1:1 nav iespējams. Nāksies kopīgi ar Šveices ekspertiem domāt par tādu modeli, kas var darboties pie mums Latvijā. Būtu labi, ka piedalītos pēc iespējas vairāk nozaru ekspertu. Tas, ko radīsim ar programmas palīdzību, mainīs Latvijas profesionālās izglītības nākotni. Pieņemu, ka arī Šveices ekspertiem šis būs pamatīgs izaicinājums atrast risinājumus atbilstoši Latvijas apstākļiem. Pašreizējās sistēmas viens no lielākajiem izaicinājumiem būs veidot valsts un darba devēju solidāru atbildību par izglītojamo, atbildību par nozarei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu un jau strādājošo kvalifikācijas celšanu. Kamēr to nepaveiksim, tikmēr būs “viņi” un būs “mēs”. Pieņemu, kopumā priekšā ir saspringts un interesants darbs, tādēļ ceru uz visu ieinteresēto aktīvu līdzdalību.

Programmas atklāšanas forums tiek organizēts Šveices un Latvijas sadarbības programmas „Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības pilnveidošanai Latvijā” ietvaros.

UZZIŅAI

Programmas “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības pilnveidošanai Latvijā” atklāšanas forums

Notikuma vieta: viesnīcā “Radisson Blu Daugava Hotel & Spa”

Notikuma laiks: 1. oktobris, no plkst. 10.00 līdz 17.00

Saziņas e-pasts: [email protected]

Plašāka informācija: https://swiss-contribution.lv/aicinam-uz-sveices-un-latvijas-sadarbibas-programmas-atklasanas-forumu-nozare-balstitas-profesionalas-izglitibas-pieejas-attistibai/

Lai reģistrētos dalībai forumā, aicinām aizpildīt pieteikuma veidlapu.

Eksperti

Zaudēt nākotni taupības režīmā: izglītības finansējums, kas baro konkurentus

Andrejs Cinis, informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) prorektors,03.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Eksperti

Aiz cipariem ir īsti bērni, vai Latvijā ir apdraudētas skolas – sociālie uzņēmumi?

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas docētājs, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes loceklis,04.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Finanses

Valdība atbalsta budžeta projektu ar 16 miljardu eiro ieņēmumiem un 18 miljardu eiro tēriņiem

LETA,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs darba tirgum zudušais jaunietis ir robs ekonomikā.

Jaunieši dzīvo pie vecākiem, jaunieši pamet Latviju, un vispār ar jauniešiem mums viss ir gandrīz slikti, bet visu šo bēdu cēlonis meklējams izglītības sistēmā. 35–50% jauniešu nepabeidz augstskolas, paliekot bez profesijas, 44% nepabeidz vidējās profesionālās izglītības iestādes, paliekot bez profesijas, 30% pēc vidusskolas neturpina mācības, arī paliekot bez profesijas, liecina asociācijas Latvijas Koks prezidenta Paula Beķera pētījums Nākotnes darbaspēks, kas konkrētajā jautājumā balstīts uz Ekonomikas ministrijas apkopotajiem datiem.

Dodas pelņā uz citu valsti

Rubrikā Kuram tas rūp? jau esam pētījuši emigrācijas sadalījumu pa vecuma grupām. Salīdzinot 2024. gada datus ar 2014. gada datiem, ir redzams, ka lielākais kritums ir vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem. Neatkārtojot samērā dramatiskos skaitļus, kas tieši ietekmē dzimstības rādītājus, var vien piebilst, ka daļa iedzīvotāju skaita krituma ir saistīta ar dzimstību iepriekš, vēl pirms 20 gadiem, kad tā nebija visai spīdoša, turklāt arī izbraukšana nav jauna parādība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens lielākais notikums izglītības jomā – vairāk nekā 50 universitāšu, koledžu un skolu no Eiropas, ASV un Kanādas.

11. oktobrī konferenču centrā Radisson Blu Hotel Latvija (Elizabetes iela 55, Rīga) norisināsies gada nozīmīgākais pasākums ārzemju izglītības jomā – starptautiskā izstāde “Days of International Education” (“Starptautiskās izglītības dienas”), ko organizē uzņēmums Baltic Council for International Education.

Vienuviet pulcēsies vairāk nekā 50 vadošo izglītības iestāžu pārstāvji no Eiropas, Lielbritānijas, ASV, Kanādas un citām valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja personīgi tikties ar universitāšu, koledžu, vidusskolu, biznesa skolu un valodu centru pārstāvjiem, kā arī uzzināt par mācību iespējām, uzņemšanas nosacījumiem, finansējumu un karjeras veidošanu ārvalstīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātie un pašnodarbinātie no šodienas var pieteikties mācībām, kuru lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Sociālais fonds "Plus" (ESF+) un valsts budžets, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā.

Piedāvājumā ir 239 izglītības programmas 34 izglītības iestādēs visā Latvijā, kas piedāvā no profesijas apguves un pārkvalifikācijas līdz esošo prasmju pilnveidei.

Profesionālās tālākizglītības programmās piedāvāts apgūt 32 profesijas. Piedāvājums aptver 11 tautsaimniecības nozares, tostarp enerģētiku, būvniecību un nekustamo īpašumu pārvaldību, informācijas un komunikācijas teholoģiju un elektronikas ražošanu, kokapstrādi, metālapstrādi un mašīnbūvi, drukas un mediju tehnoloģijas, ķīmijas rūpniecību, lauksaimniecību, pārtikas rūpniecību, transportu un loģistiku, uzņēmējdarbību un administrēšanu, kā arī veselības un sociālo aprūpi.

Mācības notiks klātienē, attālināti vai daļēji attālināti. Piedāvājumā ir 76 tālākizglītības programmas 32 profesijās, 101 profesionālās izglītības modulis, 49 moduļu kopas, kā arī augstskolu kursi un moduļi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klases skolēniem.

Grozījumu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija norāda, ka tas ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Tāpat šāds regulējums paplašinās iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē, uzsver komisijā.

Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

Grozījumos precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks MK.

Eksperti

Pelēkā zona nekustamo īpašumu tirgū kā nopietns risks

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs,11.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Eksperti

Kā Rīgas namu un Rīgas digitālās aģentūras mobilo sakaru iepirkums varētu kļūt par iespēju – nevis šķērsli konkurencei

Mindaugas Rakauskas, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Eksperti

Problēmas ar digitālajiem risinājumiem nav vienas personas vai institūcijas vaina

Viesturs Bulāns, "Helmes Latvia" vadītājs,04.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā ik pa laikam varam dzirdēt par dažādām problēmām ar digitālajiem risinājumiem. Aktīvākas debates par to, kā novērst nebūšanas, atsākās pēc pašvaldību vēlēšanām.

Kamēr vieni rosina veikt auditu, bet citi uzsver, ka nepieciešams izveidot jaunu ministriju vai centrālu iestādi, kas fokusējas tikai uz digitalizāciju, riskus būtu iespējams mazināt ar daudz pieticīgākām investīcijām - veicot izmaiņas digitālo sistēmu un risinājumu izstrādes procesā. Vairāk laika izstrādei, t.sk. testēšanai, ciešāka sadarbība starp pasūtītāju un izstrādātāju un adaptīva (agile) un elastīga pieeja visā izstrādes procesā.

IT sistēmas ir kā mājas – būvniecības procesā var atklāties jauni aspekti

Digitālo risinājumu iepirkumu procesu valsts pakalpojumu nodrošināšanai var padarīt mūsdienīgāku, ērtāku un elastīgāku – tas pozitīvi ietekmētu arī gala rezultātu. Piemēram, šobrīd teju ikvienas sistēmas izstrādes iepirkumā ir ļoti smalki un detalizēti aprakstītas tehniskās specifikācijas, pēc kurām attiecīgi izstrādātājs rada risinājumu. Šajās specifikācijās ir ļoti konkrēti aprakstīts, ko sistēmai jāspēj darīt, bieži pat lietotāja interfeisa līmenī noteikts, kādas programmēšanas valodas, datubāzes vai platformas jāizmanto, fiksēts, kādai jābūt sistēmas uzbūvei utt.

Pakalpojumi

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola Futurum

Db.lv,29.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau desmito gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo darba devēju TOP Darba devēju institūta (Top Employers Institute) ikgadējā labāko darba devēju pētījumā.

Philip Morris International ir viens no tikai 17 starptautiskiem darba devējiem, kam par izcilu personāla politiku šogad piešķirts augstākais globālā darba devēja sertifikāts.

Nīderlandē bāzētā institūta pētījumā ik gadu neatkarīgi auditori starptautiskā mērogā vērtē uzņēmumu ikdienas darba praksi, cilvēkresursu stratēģiju un ieguldījumu labākas darba vides veidošanā.

Komentējot 2026. gada Top Employers programmas ietvaros sertificētās organizācijas, TOP Darba devēju institūta izpilddirektors Adrians Seligmens norāda: “Top Employer statusa iegūšana 2026. gadā ir izcils sasniegums, kas atspoguļo izcilību atsevišķās valstīs un, pats galvenais, ilgtspējīgas personāla prakses reģionālā un globālā mērogā. Šis sasniegums ierindo šīs organizācijas nelielā darba devēju grupā, kas nosaka starptautisko cilvēkresursu stratēģijas etalonu. Mēs esam patiesi lepni turpināt sadarbību ar šiem uzņēmumiem, kuri iedvesmo izcilību globālajā personāla vadības kopienā.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026. gada 14. martā Rīgā notiks starptautiskā ārvalstu izglītības izstāde Days of International Education, kurā piedalīsies izglītības iestāžu pārstāvji no 17 pasaules valstīm.

Vienas dienas laikā apmeklētāji varēs personīgi tikties ar vairāk nekā 50 universitāšu, biznesa augstskolu, vidusskolu, koledžu, kā arī valodu un akadēmisko programmu organizatoru pārstāvjiem no Vācijas, Francijas, Šveices, Nīderlandes, Lielbritānijas, Spānijas, ASV, Kanādas, Austrijas, Polijas, Slovākijas, Dānijas un citām valstīm.

Tiešs dialogs ar universitātēm

Izstāde sniedz iespēju saņemt oficiālu informāciju tieši no mācību iestāžu pārstāvjiem — par bakalaura, maģistra un MBA programmām, uzņemšanas prasībām, studiju maksu, stipendijām un finansēšanas iespējām.

Dalībnieku vidū ir arī pazīstamas Eiropas universitātes un biznesa skolas, tostarp University of St. Gallen (Šveice), ESSEC Business School (Francija), Radboud University un Tilburg University (Nīderlande), Stockholm School of Economics in Riga, kā arī citas augstākās izglītības iestādes no Eiropas un ASV.

Ekonomika

Coface Centrālās un Austrumeiropas reģiona reitingā iekļuvuši pieci Latvijas uzņēmumi

Db.lv,13.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīti gandrīz visi bērni vecumā no trim līdz sešiem gadiem, taču bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem, formālajā aprūpē ir tikai teju ceturtdaļa bērnu, turklāt bieži bērnudārzos viņiem vietu nepietiek, teikts jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā "Izglītības un mācību pārskats 2025".

2023. gadā Latvijā agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīti 95,6% bērnu. Tas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju 94,6% un tuvojas ES noteiktajam mērķim - 96% līdz 2030. gadam.

Taču situācija atšķiras bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem - formālajā aprūpē ir tikai 24,9% bērnu, kas ir mazāk nekā ES vidējais rādītājs 39,3% un zem mērķrādītāja 41% līdz 2030. gadam.

Lai gan Latvijas Izglītības likums paredz, ka visiem bērniem no 18 mēnešu vecuma ir likumīgas tiesības uz vietu pirmsskolas iestādē, praksē valsts un pašvaldību bērnudārzos vietu bieži nepietiek, norādīts ziņojumā. Īpaši grūti tās nodrošināt ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, kuras nevar atļauties privātās pirmsskolas.

Eksperti

Pieprasījuma reakcija jeb mēs katrs kļūsim par enerģijas tirgus spēlētājiem

Kristaps Muzikants, Ignitis Latvija vadītājs,15.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā enerģētikas tirgus piedzīvo būtiskas pārmaiņas – pāreju no fosilajiem resursiem uz atjaunīgajiem energoavotiem, piemēram, vēja un saules enerģiju.

Baltijas gadījumā atjaunīgo enerģijas avotu izmantošana un pilnīgi “zaļas” elektroenerģijas ražošana ir viena no mūsu reģiona lielākajām ekonomikas iespējām šī gadsimta laikā. Mēs varam saražot vairāk elektroenerģijas kā pašiem nepieciešams, veicināt savu konkurētspēju un eksportēt. Šī transformācija ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kopš elektrības tirgus liberalizācijas, taču tā arī rada jaunus izaicinājumus. Atjaunīgo resursu ražošana ir svārstīga un atkarīga no laika apstākļiem – saule nespīd vienmēr, un vējš nepūš nepārtraukti. Rezultātā elektroenerģijas piedāvājums kļūst mazāk prognozējams, kas prasa jaunas pieejas, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un pieejamību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot 6 miljonus eiro vērtas investīcijas Epson Europe savu operatīvo centru izvietos Rīgā un tajā strādās 150 cilvēku. Rīga uzvarējusi 28 pilsētu no 18 Eiropas valstīm konkurencē, intervijā DB.lv atklāja Epson Europe operatīvais direktors Robs Klarks (Rob Clark).

Rīga kļūs par galveno centru Epson biznesa operāciju atbalstam visā Eiropā. Tajā strādās darbinieki atbalsta un iekšējo funkciju amatos, kas nav vērsti uz tiešu klientu apkalpošanu, padarot šo centru par būtisku mezglu Epson biznesa darbībai visā Eiropā.

Epson izvēlējās Rīgu - vai varētu raksturot plānotā ieguldījuma galvenos mērķus, ko cerat sasniegt šeit?

Epson lēmums izveidot darbību Rīgā ir ilgtermiņa, ilgtspējīgs attīstības solis, kas stiprinās mūsu klātbūtni Eiropā un veicinās prasmju, darbavietu un jaunu iespēju radīšanu Rīgā un Latvijas ekonomikā kopumā. Papildus finansiālajām investīcijām Epson plāno ieguldīt Latvijas cilvēkos, nodrošinot darbiniekiem veselības apdrošināšanu, kas iekļauj arī zobārstniecības pakalpojumus, arī skaidras karjeras attīstības iespējas dinamiskā, inovatīvā un globālā uzņēmumā.

Eksperti

Apsaimniekotāja atbildības robežas: kur sākas dzīvokļa īpašnieka pienākumi?

Diāna Frīdenberga, “Civinity” Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītāja,29.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.

Eksperti

Personālvadības nozares virzība 2026. gadā — galvenās tendences un izaicinājumi

Juris Zalāns, talantu piesaistes platformas “Talenme” līdzdibinātājs,14.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumi personāla atlasē kļūst par ikdienas praksi — uzņēmumu pieredze rāda, ka tie var saīsināt kandidātu atlases cikla ilgumu līdz pat 50 %¹. Vienlaikus personālvadības tehnoloģiju piedāvājums pēdējos gados ir strauji audzis, radot jaunu izaicinājumu: kā atlasē izmantot digitālos risinājumus mērķtiecīgi un ar skaidru pievienoto vērtību.

2026. gads iezīmē nozīmīgu pārejas posmu darba tirgū — no kvantitatīvas kandidātu piesaistes uz kvalitatīvu, cilvēkcentrētu pieeju. Uzņēmumiem arvien svarīgāk kļūs līdzsvarot automatizāciju ar stratēģisku domāšanu, lai dažādu rīku izmantošana būtu ne tikai moderna, bet arī efektīva un ilgtspējīga.

Piecas aktuālākās 2026. gada personālvadības tendences, kas palīdzēs uzņēmumiem pielāgoties šīm pārmaiņām un uzlabot atlases kvalitāti.

1. Vairāk kandidātu – zemāka vidējā kvalitāte

Darba sludinājumi Latvijas vadošajos portālos piesaista arvien lielāku kandidātu interesi — atsevišķām vakancēm nereti tiek saņemti pat vairāki simti pieteikumu. Taču liels pieteikumu skaits ne vienmēr nozīmē augstāku atlases kvalitāti. Automatizēta kandidēšana, CV ģenerēšana ar MI palīdzību un minimāla iesaiste pieteikuma sagatavošanā ir radījusi situāciju, kurā personāla atlases speciālistiem jāizvērtē desmitiem vai pat simtiem formāli atbilstošu, taču praksē maz noderīgu pieteikumu.

Ekonomika

TOP 10 ietekmīgākie sporta funkcionāri Latvijā

Ints Megnis, Sporta Avīze,07.01.2026

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 4 miljonu eiro apmērā Novikontas Jūras koledžai jaunas, modernas akadēmijas ēkas būvniecībai Rīgā.

Projekts ļaus paplašināt mācību programmu klāstu un palielināt studiju kapacitāti, stiprinot jūrniecības izglītības un apmācību iespējas gan topošajiem, gan pieredzējušiem jūrniekiem, kā arī citiem nozares profesionāļiem. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas pozīciju stiprināšanā kā vadošam jūrniecības izglītības centram Baltijā un Eiropā.

Jaunās akadēmijas ēkas kopējā platība būs vairāk nekā 3000 kvadrātmetru, un projekts šobrīd ieiet pēdējā būvniecības kārtā. Pirmajā posmā ar Luminor bankas atbalstu 2,4 miljonu eiro apmērā, tika izbūvēts moderns peldbaseins jūrniecības un OPITO (atkrastes enerģētikas) treniņiem, kas ļāva uzņēmumam dubultot apgrozījumu. Jaunā ēka veicinās uzņēmuma starptautisko atpazīstamību un ļaus uzņemt vēl vairāk studentu gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Eksperti

Skola no sešu gadu vecuma – nepieciešamība vai eksperiments?

Antra Randoha, Latvijas Universitātes docente,23.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā Latvijā atkārtoti aktualizējies jautājums par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā. No malas tas var šķist vienkāršs organizatorisks lēmums, tomēr patiesībā tā ir ļoti sarežģīta un sistēmiska izšķiršanās, kuras pamatā jābūt bērna attīstības likumsakarībām, nevis ekonomiskiem vai loģistikas apsvērumiem.

Bērns piedzimst, aug un attīstās pēc noteiktiem, dabiskiem principiem, kurus mēs nevaram mākslīgi paātrināt vai vienkārši “noregulēt”, atbilstoši sistēmas vajadzībām.

Domājot par bērna gatavību skolai, nevajadzētu fokusēties tikai uz to, vai bērns prot lasīt vai rakstīt. Sagatavotība skolai pirmkārt ir emocionāla gatavība - spēja būt patstāvīgam, pielāgoties jaunai videi, pieņemt autoritāti, sadarboties ar citiem un tikt galā ar savām emocijām. Turklāt, emocionālā gatavība var atšķirties arī viena vecuma bērniem, piemēram, viens bērns dzimis janvārī, un otrs - decembrī, formāli viņi ir vienā vecuma grupā, bet attīstības atšķirība var būt vesela gada apjomā. Šo atšķirību vēl vairāk var pastiprināt katra bērna ģimenes pieredze, emocionālais briedums un individuālās prasmes.