Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Šodien valdībā atkārtoti atbalstīts likumprojekts, kas atsevišķu lielo uzņēmumu vadībā paredz prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

Izmaiņas paredz, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstētu veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekts.

Saeimas deputātu vairākums iepriekš noraidīja Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma nodošanu skatīšanai komisijās. Par likuma nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā balsoja deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī atsevišķi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pret likuma nodošanu skatīšanai komisijās balsoja deputāti no partijām "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daļa deputātu no ZZS.

Maija sākumā Latvija saņēma trešo Atveseļošanas fonda maksājumu 293 miljonu eiro apmērā, sasniedzot jau vairāk nekā 1 miljardu eiro kopējo finansējumu jeb 55% no pieejamā. Tas ir skaidrs signāls, ka Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Latvijas līdzšinējo progresu reformu un investīciju īstenošanā, taču arī aicinājums paātrināt tempu.

Līdz 2026. gada augustam Latvijai jāīsteno vēl vairāk nekā 200 mērķu, tostarp būtiski pasākumi digitalizācijas un uzņēmējdarbības modernizācijas jomā. Tā ir iespēja, ko nedrīkstam palaist garām.

Starp visiem sasniedzamajiem mērķiem, piemēram, ekonomikas transformāciju, klimata pārmaiņām, nevienlīdzības mazināšanu u.c., īpaši būtiska loma ir digitālajai transformācijai - šajā jomā paredzēts ieguldīt 365 miljonus eiro jeb 19 % no visa Atveseļošanas fonda finansējuma. Šie līdzekļi nav domāti tikai tehnoloģiju modernizācijai. To mērķis ir arī uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, stiprināt sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī nodrošināt valsts konkurētspēju ilgtermiņā.

Ekonomisko lietu tiesa šodien SIA "Liftu alianse" un SIA "AVVA" īpašniekam un vadītājam Igoram Babkinam par krāpšanu saistībā ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) rīkotajiem liftu uzturēšanas darbu konkursiem piesprieda sešarpus gadu cietumsodu un 74 000 eiro naudas sodu, informē Tiesu administrācijā.

"AVVA" un "Liftu aliansei" piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, un no uzņēmumiem tiks piedzīti attiecīgi 444 000 eiro un 333 000 eiro jeb kopā 777 000 eiro.

Brīvības atņemšana uz diviem gadiem par atbalstu krāpšanā piemērota arī kādam "AVVA" un "Liftu alianses" darbiniekam.

Naudas līdzekļi izkrāpti ilgstošā laika periodā no 2014. līdz 2018.gadam, jo "AVVA" un "Liftu alianse" iesniedza nepatiesu informāciju par tās speciālistu skaitu, kas bija viens no galvenajiem konkursa vērtēšanas kritērijiem. Tiesa konstatēja, ka abas firmas nevarēja veikt liftu apkalpošanu un remontu pilnā apjomā, tādējādi RNP radot zaudējumus lielā apmērā.

Par atbalstu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem notiesāts arī RNP iepirkumu komisijas loceklis, kurš palīdzējis "Liftu alianses" vadītājam iegūt cita uzņēmuma darbinieku datus, kas izmantoti viltotu speciālistu dokumentu sagatavošanai, lai iegūtu liftu apkalpošanas tiesības.

28. jūnijā spēkā stājusies Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīva 2019/882, kas pazīstama arī kā Eiropas piekļūstamības akts. Tas nosaka vienotus standartus būtiskāko produktu un pakalpojumu pieejamībai visiem lietotājiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti. Tomēr piekļūstamība nav tikai juridiska prasība vai formalitāte, ko izdarīt un aizmirst.

Tā ir arī attieksmes mēraukla — par sabiedrības briedumu, cieņu un vēlmi nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem. Turklāt piekļūstamības ieviešanai ir arī skaidri pragmatisks ieguvums — tā palīdz veidot vienkāršākus, efektīvākus un lietotājam draudzīgākus risinājumus, kas uzlabo pieredzi plašam cilvēku lokam.

Piekļūstamība nav niša – tā ir sabiedrības vajadzība

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, vairāk nekā 1,3 miljardi cilvēku visā pasaulē dzīvo ar kādu invaliditātes formu — tas ir aptuveni katrs sestais pasaules iedzīvotājs. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, cilvēki ar invaliditāti veido aptuveni 12% no kopējā iedzīvotāju skaita. Šie skaitļi apliecina, ka piekļūstamība nav tikai nelielai sabiedrības daļai aktuāls jautājums — tā tieši ietekmē simtiem miljonu cilvēku un netieši attiecas uz mums visiem, jo dzīves laikā ikvienam var rasties vajadzība pēc pieejamākiem risinājumiem.

Auto rezerves daļu iegāde tiešsaistē var šķist riskanta - kā plašajā preču klāstā atrast tieši savam auto nepieciešamo? Tomēr Latvijas e-komercijas uzņēmums Trodo ir pierādījis, ka ar rūpīgi pārdomātiem rīkiem un digitālajiem risinājumiem auto rezerves daļu iegāde var būt gan vienkārša, gan uzticama.

Īpašu uzmanību veltot klientu pieredzei - jomai, ko citi nozares pārstāvji nereti atstāj otrajā plānā, Trodo gūst atzinību visā Eiropā. Uzņēmuma panākumu atslēga ir vienkārša - ērta preču izvēle, klientu atbalsts pēc pirkuma veikšanas, kā arī individuāla pieeja ikvienam klientam.

Precīza atbilstība jau pašos pamatos

„Klientu pieredze ir mūsu prioritāte,” uzsver Trodo pārstāvji. „Īpašu uzmanību pievēršam tam, lai ceļš no preces izvēles līdz iegādei klientam būtu maksimāli ātrs, ērts un saprotams.’’ Šim nolūkam uzņēmums ir izstrādājis intuitīvu mājaslapas saskarni, kas atvieglo auto rezerves daļu izvēli.

Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.

Jāatgādina, ka vairāk nekā 40 miljonu eiro vērto Olainfarm akciju izkrāpšanas mēģinājumu, kas norisinājās 2021. gadā, izdevās novērst pēdējā brīdī, bankai apturot darījumu, kuru apsūdzētās personas mēģināja īstenot nakts melnumā. Lietā par cietušo atzītā SIA Olmafarm tiesā ir pieteikusi kaitējuma atlīdzības prasību 5 683 743 eiro apmērā. Pieļaujams, ka tiesvedības procesa laikā prasītās atlīdzības summa varētu pieaugt, ņemot vērā, ka uzņēmumam ik mēnesi ir jauni izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā par šo nodarījumu tika sākta izmeklēšana. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tā laika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kam bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Līdz šim vienīgais reālais piekļuves punkts SEPA sistēmai EEZ valstu maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm (EMI-electronic money institution) bija Lietuvas Bankas pārvaldītais CENTROlink.

Kā faktiskie vārti uz SEPA teju visiem EMI un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP-payment service provider), CENTROlink kļuva par monopolstāvoklī esošu maksājumu centru bez reālas tirgus konkurences. Līdz šim brīdim.2025. gada aprīlī xpate kļuva par pirmo nebanku iestādi, kas saņēmusi tiešu, integrētu piekļuvi Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmai (EKS) SEPA maksājumu veikšanai.

xpate sadarbības panākumi ar Latvijas Banku SEPA tiešās piekļuves nodrošināšanā rada jaunu precedentu — ne tikai Latvijai, bet visam Eiropas finanšu tehnoloģiju sektoram. xpate ir pirmais pierādījums, ka EMI var lokalizēt SEPA piekļuvi ārpus Lietuvas, novirzot daļu Eiropas naudas plūsmas caur Latviju un atverot ceļu arī citām iestādēm.

“Tele2” investējis 50 000 eiro, lai stiprinātu klientu drošību digitālajos apkalpošanas kanālos. Turpmāk pieslēgšanās pašapkalpošanās portālam “MansTele2” un “Tele2” mobilajai lietotnei būs iespējama tikai ar Smart-ID, internetbanku vai eParakstu.

Līdz ar to tiks pārtraukta līdzšinējā iespēja piekļūt digitālajiem kanāliem, izmantojot “Tele2” numuru un paroli.

“Šīs izmaiņas veiktas, lai būtiski samazinātu krāpniecības riskus. Iepriekš krāpnieki mēdza uzdoties par “Tele2” darbiniekiem un telefonsarunu laikā mēģināja izvilināt klientu paroles vai atjaunošanas kodus, lai piekļūtu klientu datiem un tos izmantotu pretlikumīgās darbībās. Ar jaunajiem autentifikācijas risinājumiem šāda iespēja ir būtiski ierobežota,” skaidro “Tele2” digitālās nodaļas vadītāja Linda Velika.

Kā norāda “Tele2”, aptuveni trešdaļa klientu šobrīd tiek apkalpoti tikai digitālajā vidē – pašapkalpošanās portālā, mobilajā lietotnē un mājaslapā. Visbiežāk klienti digitāli veic rēķinu apmaksu – to dara jau gandrīz puse “Tele2” lietotāju –, kā arī pieslēdz televīzijas pakalpojumus un veic izmaiņas tarifu plānos.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi SIA “Arsenal Industrial” līzingu viena miljona eiro apmērā jaunas celtniecības tehnikas iegādei, tādējādi sekmējot klientiem piedāvātās celtniecības tehnikas sortimenta paplašināšanu un palielinot tehnikas nomas iespējas.

SIA “Arsenal Industrial” ir viens no vadošajiem būvtehnikas nomas un tehnikas iegādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi būvniecības nozarē. Ik gadu uzņēmums apkalpo vairāk nekā 3500 klientus, noslēdzot 20 000 tehnikas nomas līgumu.

“Apkalpojot klientus visās trijās Baltijas valstīs, redzam, ka pēdējo gadu laikā palielinās pieprasījums pēc celtniecības tehnikas nomas pakalpojuma. Tas skaidrojams ar celtniecības pasūtījumu mainīgo pieprasījumu, dažādiem nestandarta objektiem, tai skaitā dīkstāvēm, kā arī cenu pieaugumu jaunās tehnikas segmentā. Klientiem arvien svarīgāka ir sniegtā pakalpojuma kvalitāte un ātrums – klienti vēlas savos būvniecības objektos saņemt savlaicīgi piegādātu, apkoptu, apdrošinātu tehniku, tai skaitā bieži ar tehnikas operatora pakalpojumu un nereti nestandarta darba laikos. Tehnoloģijas turpina strauji attīstīties, un būvniecības nozare nav izņēmums. Tas attiecas ne tikai uz celtniecības tehniku, bet arī uz klientiem piedāvātā servisa kvalitāti. Pateicoties digitālajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, saviem klientiem nodrošinām iespēju visus pakalpojumus noformēt attālināti, ko klienti šodien ļoti novērtē,” stāsta SIA “Arsenal Industrial” valdes loceklis Gints Vanags.

Šodien Rīgā notiks 12.forums “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”. Tajā eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

Forumu “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” atklās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris un “Swedbank” AS Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Olga Kotova.

Diskusijās piedalīsies Aizsardzības ministrijas, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC), SIA “ZZ Dats” pārstāvji u.c., ar IT drošības pieredzi dalīsies Ventspils, bet ar digitalizācijas rezultātiem, esot ceļā uz digitālu pārvaldību, Madonas pašvaldības speciālisti. Pašvaldību forumā diskusijās iekļautas kiberdrošībai un datu drošībai digitālajā vidē aktuālas tēmas, meklējot atbildes, par IKT resursu koplietošanas nozīmi, drošu, ilgtspējīgu, efektīvu risinājumu radīšanu un incidentu vadību, kā arī mākslīgā intelekta rīku izmantošanu pašvaldību darbā. Foruma noslēdzošajā daļā SIA “ZZ Dats” tehniskais direktors Oskars Pakers vadīs meistarklasi mākslīgā intelekta rīku pielietošanai, balstoties uz pašvaldības ikdienas darba piemēriem.

12.forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

“Kvalificētu speciālistu trūkums pašvaldībās rada zemu administratīvo spēju, jo šādi speciālisti nepieciešami ne tikai atbilstošu lēmumu pieņemšanai, bet arī profesionālai funkciju veikšanai. Tas kavē pašvaldību attīstību, un viena no iespējām pašvaldībām risināt šo problēmu, ikdienas darbā izmantojot dažādus mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Atsevišķus procesus automatizējot, ar MI palīdzību analizējot datus par iedzīvotāju vajadzībām u.tml., pašvaldības pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem kļūtu efektīvāka. Pašvaldībām izdotos ne tikai aizstāt daļu darbinieku ikdienas funkcijās, bet arī paaugstināt lēmumu kvalitāti un pieņemšanas ātrumu,” pašvaldību foruma “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” viens no organizatoriem, IT uzņēmuma “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Rīgā aizvadīta BayWa r.e. Solar Systems organizētā, Baltijā pirmā izstāde, kas veltīta pilnībā saules enerģijas apguves risinājumiem. Tajā nozari pārstāvēja vairāki desmiti pasaulē un Baltijā vadošie ražotāji, prezentējot jaunākās tirgū esošās tehnoloģijas. Pasākums organizēts ar mērķi stiprināt saules enerģijas profesionāļu kopienu, atbildot uz arvien pieaugošo klientu vēlmi pēc videi draudzīgākiem elektroieguves risinājumiem.

Pēdējos gados Latvijā un Baltijā pieaug sabiedrības interese par viediem un videi draudzīgiem enerģijas risinājumiem. Tendences liecina, ka kopējā elektroenerģijas bilancē saules enerģija ieņem arvien būtiskāku lomu - šī gada pirmajos trīs mēnešos sadales sistēmā no saules saražotas un kopējā tīklā nodotas teju 70 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā šai pašā periodā gadu iepriekš.

Šis ir laiks, kad enerģētiskā neatkarība, viedā energopārvaldība un atjaunīgie resursi kļuvuši par reālu nepieciešamību, nevis tikai nākotnes vīziju. Strauji augošās elektroenerģijas cenas, ģeopolitiskie riski un Eiropas Savienības noteiktie klimata mērķi liek gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām meklēt uzticamus, ilgtspējīgus un lokāli piemērotus risinājumus. BayWa r.e. valdes loceklis Ģirts Pēkals uzsver, ka Baltijā līdz šim nav bijis neviena pasākuma, kas vienuviet pulcētu vadošos ražotājus, uzstādītājus, inženierus un gala lietotājus, lai dalītos ar pieredzi, risinājumiem un tehnoloģiskām inovācijām tikai atjaunojamo energoresursu jomā: “Mēs redzam šo kā platformu, kas stiprina saules enerģijas profesionāļu kopienu, ļaujot ražotājiem un tehnoloģiju uzstādītājiem aci pret aci apspriest nestandarta risinājumus, tendences un izaicinājumus.”

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Pēdējos gados investori saskaras ar arvien lielāku nenoteiktību – sākot ar Donalda Trampa tirdzniecības politikas paziņojumiem un beidzot ar strauji svārstīgiem finanšu tirgiem. Lai arī akciju biržas pamazām atgūstas, nestabilitāte būtiski ietekmē investoru noskaņojumu. Aizvien biežāk tiek uzdots jautājums – kā šajā neprognozējamajā laikā pasargāt savu kapitālu?

Atbilde meklējama tradicionāli drošākos risinājumos. Taču vai šie risinājumi patiešām spēj nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti, un kādas iespējas šobrīd ir populārākās?

Investoru uzvedība – no satraukuma uz racionālu pieeju

Lai saprastu, kāpēc investori arvien biežāk izvēlas drošākas investīcijas, eksperts iesaka vispirms pievērst uzmanību tam, kā investori uztver riskus un kādi faktori ietekmē viņu lēmumus mūsdienu apstākļos. Tieši emocionālais stāvoklis, ekonomiskais fons un ilgtermiņa drošības nepieciešamība šobrīd kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Latvijā investīciju lēmumi bieži vien balstās uz emocijām – īpaši uz bailēm zaudēt naudu. Tāpēc drošības aspekts nereti tiek vērtēts augstāk nekā iespējamais ienesīgums. Latvieši patiešām ir ļoti piesardzīgi investori – dominē bailes zaudēt līdzekļus. Tāpēc vispirms tiek skatīts, vai ieguldījums ir drošs, un tikai pēc tam – kādu peļņu tas varētu nest. Šāda piesardzība veidojusies pagātnes rūgtās pieredzes dēļ, tomēr tā ievērojami ierobežo spēju gūt iespējami labāko ieguldījumu rezultātu.

Viena no Latvijas premjerministres Evikas Siliņas šā gada martā izsludinātajām valdības restarta prioritātēm bija - mazināt birokrātiju par 25% procentiem. Atbalstāmi, taču vai arī šoreiz tas iezīmēs kārtējo kampaņveidīgi uzliesmojušo cīņu ar birokrātiju, vai tomēr novedīs pie taustāma rezultāta?

Premjerministres Evikas Siliņas izvirzītais mērķis mazināt birokrātiju par 25% ir apsveicams, taču šobrīd tas draud palikt vēl viens skaļš lozungs bez reālas ietekmes.

Birokrātijas mazināšana kā valdības prioritāte nav nekas jauns. “Mazināt birokrātiju vismaz par 25%” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “viens iekšā, viens ārā” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam), “vienas pieturas aģentūras princips” (Nacionālais attīstības plāns 2020 un teju katras valdības rīcības plāni), “nulles birokrātija” (Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam), dažādas platformas sabiedrības ziņošanai par administratīvo slogu (vietne mazaksslogs.gov.lv - kura gan pēc pieminējuma 2025.gada 26.marta “Kas notiek Latvijā” raidījumā ir kļuvusi neaktīva, aplikācija “Futbols”), “dubultās informācijas sniegšanas” izskaušana (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “domāšanas maiņa”, “zaļie koridori” (to apjoms ir grūti izsekojams) - tie visi ir termini, kas kampaņveidīgi parādījušies valdību dienas kārtībās, valsts attīstības politikās un valdības deklarācijās iekļautos birokrātijas mazināšanas plānos. Līdz šim veikti neskaitāmi pētījumi un analīzes par sloga ietekmi un iespējām to mazināt, tomēr katra jaunā plānošanas cikla sākumā secinājumi ir vieni un tie paši - pārregulēšana turpinās, birokrātija tikai aug un tās mazināšana ir jāizvirza par prioritāti nākamajam plānošanas periodā.

Interese par jauniem automobiļiem Latvijā šogad ir piedzīvojusi bumu – pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu jaunus auto pirka par gandrīz 30 % vairāk, savukārt lietotu automobiļu segmentā ir novērojama neliela stagnācija – tirdzniecība šogad ir palielinājusies tikai par aptuveni 1 %, liecina Auto asociācijas dati.

Augšupeja ir bijusi arī Lietuvā, kur jauno automobiļu tirgus piedzīvojis 41 % kāpumu, savukārt Igaunijā, nodokļu politikas dēļ, bija novērojams pat 40 % kritums. Tostarp galvenie vieglo automobiļu tirgus virzītājspēki šogad ir juridiskās personas un līzings, kas kopā pieauguši par gandrīz 30 %. Gandrīz divas trešdaļas (64 %) no jaunajiem pasažieru automobiļiem iegādājās juridiskās personas un tikai 36 % – privātpersonas. Pie tam daļa bija lieli korporatīvi darījumi, kur jaunas pasažieru automašīnas iegādājās dažādu mobilitātes risinājumu un auto nomas pakalpojumu sniedzēji (Bolt, CityBee u. c.).

Fakts, ka iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc autonomas un citiem mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem, iespējams, ir nedaudz samazinājis pieprasījumu pēc jauniem auto privātpersonu segmentā. Lai arī šeit pirmajā pusgadā novērojām 26 % pieaugumu. Otrs nozīmīgs tirgus faktors, kas šogad ir būtiski ietekmējis jauno automobiļu iegādes tirgu, ir līzinga pakalpojumu pieejamība, jo procentu likmes ir ievērojami samazinājušās un kļuvušas pievilcīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Līdz ar to līzinga darījumu īpatsvars šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies līdz 61,3 %, savukārt tiešie darījumi veidoja vairs tikai 38,7 %. Papildu faktors, kas veicina līzinga popularitāti, ir auto dīleru nodrošinātie vienas pieturas pakalpojumi.

Saeima ceturtdien pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.