Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.
Jāatgādina, ka vairāk nekā 40 miljonu eiro vērto Olainfarm akciju izkrāpšanas mēģinājumu, kas norisinājās 2021. gadā, izdevās novērst pēdējā brīdī, bankai apturot darījumu, kuru apsūdzētās personas mēģināja īstenot nakts melnumā. Lietā par cietušo atzītā SIA Olmafarm tiesā ir pieteikusi kaitējuma atlīdzības prasību 5 683 743 eiro apmērā. Pieļaujams, ka tiesvedības procesa laikā prasītās atlīdzības summa varētu pieaugt, ņemot vērā, ka uzņēmumam ik mēnesi ir jauni izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem.
Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā par šo nodarījumu tika sākta izmeklēšana. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tā laika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kam bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.
Lietai pēc izmeklēšanas policijā nonākot Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā 2024. gada aprīlī, prokurors Māris Trušels, kurš iepriekš trīs gadus bija uzraudzījis izmeklēšanu konkrētajā kriminālprocesā un atbilstoši prokuratūras tobrīd sniegtajām atbildēm laikrakstam Diena atzinīgi vērtējis izmeklēšanas gaitu un norisi, neilgi pēc lietas saņemšanas strauji pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Velmeru, Krastiņu, Bokoru un Kačenu. Tādā veidā par vienīgo aizdomās turēto un nozieguma iespējamo vaininieci prokurora ieskatā faktiski tika pasludināta tikai Beļeviča.
Nepiekrītot šādai prokurora interpretācijai par iespējamā nozieguma apstākļiem, ar kuru Olmafarm ieskatā iespējamo patieso nozieguma autoru – Velmera, Krastiņa, Bokora un Kačenas – vaina iespējamā reiderisma mēģinājumā netiktu vērtēta tiesas procesā, Olmafarm, kas kriminālprocesā atzīts par cietušo, iesniedza sūdzību Ģenerālprokuratūrā. Ģenerālprokuratūra sūdzību atzina par pamatotu un atcēla Trušela lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret minētajām četrām personām. Līdz ar to šajā otrdienā visas piecas apsūdzētās personas stājās tiesas priekšā: Beļeviča, Velmers un Krastiņš klātienē Rīgā, savukārt Bokors un Kačens attālināti ar videokonferences starpniecību no tiesas Prāgā.
Pirmo sēdi pārvērš par farsu
Lai gan pirmā tiesas sēde kopumā ilga vairākas stundas, tomēr lietu pēc būtības tajā izskatīt nesāka. Sākotnēji sēdes sākums iekavējās, jo viens no Čehijas uzņēmuma pārstāvjiem atšķirīgo laika joslu dēļ starp Latviju un Čehiju esot pārpratis sēdes sākuma laiku (tās sākums bija noteikts plkst. 10.00 pēc Latvijas laika), tāpēc aptuveni pusstundu kavēja. Salīdzinoši ilgu laiku aizņēma nepieciešamība noskaidrot lietas dalībnieku viedokļus par to, vai ļaut medijiem veikt tiesas sēdē notiekošā video un audio ierakstus. Vēl tiesas sēdes ilgumu būtībā dubultoja vajadzība tiesā izmantot latviešu – čehu –latviešu valodas tulka starpniecību.
Turklāt vairākkārt tiesas sēde faktiski tika paralizēta tāpēc, ka apsūdzētā K. Krastiņa advokāts Normunds Duļevskis izteica pretenzijas pret tulka darbu, aizrādot par neprecīzu tulkošanu, kas, viņaprāt, vairāk bija uzskatāma par atstāstījumu un kas tādējādi tālākajā tiesvedības gaitā varot radīt negatīvas juridiskas konsekvences. Advokāts būtībā arī aicināja nomainīt tulku. Taču tiesnese Gunta Čepule pēc vairākkārtējiem advokāta iebildumiem pret tulku izteica savā ziņā aizrādījumu par advokāta rīcību un paustajām pretenzijām, norādot, ka, ja tulks, kas šajā valodu kombinācijā sniedz ārpakalpojumu, šajā brīdī tiktu atstādināts, līdz cita tulka apstiprināšanai lietas izskatīšana būtu jāpārtrauc. Viņa arī norādīja, ka tulkot juridisku terminoloģiju ir pietiekami sarežģīti un diez vai cits piesaistītais tulks uzreiz spēs tulkot augstā juridiskā līmenī.
Vārpiņš piesaka noraidījumu tiesnesei galdu izmēru dēļ
Savukārt apsūdzētās M. Beļevičas advokāts Saulvedis Vārpiņš sēdes laikā pēkšņi izteica nopietnas pretenzijas pret neapmierinošiem darba apstākļiem tiesas zālē, būtībā norādot, ka apsūdzības pusei ir labāka situācija nekā aizstāvībai, kā piemēru minot, ka advokātam N. Duļevskim nākas sēdēt uz klausītājiem paredzēta sola, jo viņam nav vietas pie galda, savukārt pats S. Vārpiņš nevarot uz galda nolikt gan datoru, gan lietas materiālus. Arī N. Duļevskis teica, ka viņam nav iespēju izmantot, piemēram, datoru, tāpēc viņam ir teju neiespējami paust viedokli vai replikas par sēdē izskanējušajiem jautājumiem. Tā esot būtiska atšķirība ar apsūdzības pusi, kuras darba apstākļi esot labāki, jo esot lielāka darba virsma nekā dažiem advokātiem.
Kā novēroja Diena, šai tiesvedībai piešķirtā zāle tiešām ir relatīvi maza un vietas visiem tur bija vienādi maz. Taču N. Duļevska un S. Vārpiņa definētajos neatbilstošajos apstākļos darbojās arī daļa cietušās puses – Olainfarm (Olpha) – pārstāvju, kuri pretenzijas pret darba apstākļiem tiesai neizteica. Turklāt prokurora M. Trušela galda izmērs vizuāli bija identisks Kačenas advokāta Armanda Smana galdam.
Uzklausot S. Vārpiņa pretenzijas un ieteikumus, tostarp rosinājumu, ka tiesvedību varētu iedalīt citam tiesnesim citā ēkā, tiesnese pauda, ka šo advokāta retoriku uztver kā noraidījumu tiesai, savukārt S. Vārpiņš nedaudz vēlāk paziņoja par oficiālu noraidījumu tiesai, norādot arī uz iespējamu tiesneses neobjektivitāti lietā un nevienlīdzīgu attieksmi pret visiem procesa dalībniekiem. Arī Haralda Velmera aizstāvis advokāts Rode asi vērsās tieši pret tiesnesi un atbalstīja noraidījumu, argumentējot, ka ērtāks galds prokuroram varētu būtu procesuāls pārkāpums, kas pēcāk būtu jāvērtē Eiropas cilvēktiesību kontekstā. Tiesnese pēc noraidījuma paziņošanas devās to izvērtēt. Aptuveni pēc pusstundas atgriezusies, viņa paziņoja, ka noraidījums netiek pieņemts un šis tiesneses lēmums nav pārsūdzams. Tiesnese arī norādīja, ka šo savu lēmumu nosūtīs Rīgas pilsētas tiesas vadībai, tādējādi aktualizējot nepieciešamību rast iespēju nodrošināt konkrētas lietas apstākļiem piemērotas telpas.
Tieslietu nozares pārstāvji, lūgti komentēt šajā tiesvedībā piedzīvoto noraidījumu tiesnesei par telpu nepiemērotību, norādīja, ka tiesnesis vai tiesneši nav tie, kuri izvēlas konkrētās telpas vai ievieto tajās noteikta izmēra galdus, jo dodas uz to tiesas zāli, kas ir ierādīta.
«Saulvedim Vārpiņam būtu jākaunas par savu nespēju kā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājam advokātu galda izmēru jautājumus risināt ar Tieslietu ministriju vai Tiesu administrāciju. Ja viņš pretenzijas par neatbilstošām telpām izsaka tiesnesei personīgi un – vēl vairāk – šo situāciju izmanto par vienu no argumentiem, lai pamatotu savas aizdomas par tiesneses it kā nevienlīdzīgo attieksmi pret visiem procesa dalībniekiem, tad jau noraidījumu varētu pieteikt 80% tiesnešu Latvijā,» sarunā ar Dienu pauda kāds advokatūras jomas pārstāvis.
Advokatūras jomas pārstāvji Dienai arī izteica pieņēmumu, ka viens no patiesajiem iemesliem mēģinājumam nomainīt tiesnesi, izsakot viņai noraidījumu jau pirmajā tiesas sēdē telpu un galda izmēra dēļ, kas viennozīmīgi nav viņas kompetencē esoši jautājumi, varētu būt tas, ka tieslietu sistēmā tiesnesei Čepulei ir pieredzējušas, neērtas un savā ziņā bargas tiesneses slava un ka viņa neesot ietekmējama savos spriedumos. Līdz ar to šāda aizstāvības puses diezgan sinhrona taktika pirmšķietami varētu būt iepriekš plānota rīcība, lai it kā neatbilstošu telpu iegansta dēļ tiktu pie kāda spriedumos pielaidīgāka tiesneša, nekā līdz šim bijusi Čepule.
Viss notiek nakts melnumā
Kā iepriekš jau ziņots, tā dēvētā akciju pirkuma līguma parakstīšana notikusi naktī no 2021. gada 26. uz 27. aprīli kādā ar Beļeviču saistītā dzīvoklī Rīgā, Avotu ielā 7, kur kopā ar Beļeviču atradās arī tā laika Olainfarm padomes locekļi Velmers un Krastiņš, savukārt Čehijas pusē fiktīvā līguma parakstīšanu koordinēja Bokors un Kačena. Apsūdzības ieskatā mēģinājums atsavināt akcijas veikts slepus un bez attiecīgām Beļevičas pilnvarām, proti, līguma parakstīšanā iesaistītajiem bijis zināms, ka Beļeviča ir atcelta no Olmafarm valdes locekles amata.
Otrkārt, attiecīgās darbības veiktas arī pretēji Olmafarm īpašnieču – 2017. gadā mirušā Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina meitu Irinas Maliginas, Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas – gribai un interesēm. Proti, Olmafarm īpašnieces ne tikai nebija devušas atļauju vai pilnvaras Beļevičai atsavināt Olmafarm piederošās Olainfarm akcijas Black Duck Invest, bet gluži pretēji – iepriekš devušas skaidrus un nepārprotamus norādījumus Beļevičai kā tobrīd vēl Olmafarm valdes loceklei, lai bez īpašnieču ziņas Beļeviča nekādas darbības ar Olmafarm piederošajām akcijām neveic. Turklāt akciju atsavināšanu tobrīd aizliedza arī V. Maligina testamenta noteikumi.
Taču viss minētais neatturēja Beļeviču un pārējos iesaistītos rīkoties, lai īstenotu savu nodomu, pēc, visticamāk, fiktīvā līguma parakstīšanas mēģinot arī faktiski akcijas pārvest no Olmafarm vērtspapīru konta SEB bankā uz kontu BlueOrangeBank, kuru Beļeviča bija atvērusi tikai agrā 27. aprīļa rītā. Ieceri neizdevās īstenot, jo SEB banka, kurā glabājās Olmafarm piederošās Olainfarm akcijas, jaunieceltajā Olmafarm valdē jau bija noskaidrojusi, ka Beļeviča ir atcelta no Olmafarm valdes locekles amata, un attiecīgi atteica Beļevičai izpildīt akciju pārvedumu.
Tieši šī nianse, kuras rezultātā akcijas neizdevās pārvest uz citu kontu, visticamāk, arī bijusi izšķiroša, lai šobrīd apsūdzības ieskatā tiesas procesā par notikušo runātu kā par krāpšanas mēģinājumu, nevis pilnībā pabeigtu noziegumu, kura sekas tādā gadījumā, iespējams, būtu daudzkārt smagākas.
#1/4
#2/4
#3/4
