Jaunākais izdevums

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Kādus nodokļu atvieglojumus piedāvā Latgales SEZ?

Investīcijas, kas attiecināmas uz SEZ projektiem, ir uzņēmumā veicamie materiālie ieguldījumi – ēkās un ražotnēs, tehnikā, iekārtās un nemateriālie ieguldījumi - izmaksas patentu iegūšanai un tehnoloģiju apgūšanai, darba vietu izveidei. Jau vairākus gadus uzņēmējiem, arī pakalpojumu sniedzējiem, ir iespēja kā investīcijas pieteikt jaunradītas darbavietas. Pašlaik Latgales SEZ piedāvā divu veidu nodokļu atlaides. Pirmkārt, līdz 100% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kas piemērojama ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietām, kur notiek uzņēmējdarbības procesi. Otrkārt, 80% atlaidi uzņēmuma ienākuma nodoklim dividenžu izmaksas brīdī. Tas nozīmē, ja uzņēmējs peļņu neizmaksā dividendēs, tā tiek uzskatīta par reinvestētu, un nodoklis nav jāmaksā. Savukārt, izmaksājot dividendes, uzņēmējam standarta nodokļu režīmā jāmaksā 20% no sadalāmās summas.

Kādas ir Latgales SEZ galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar citām speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā?

Mūsu galvenā atšķirība no pārējām Latvijā esošajām speciālajām ekonomiskajām zonām ir tā, ka Latgales SEZ nav noteiktas, likumā ierobežotas teritorijas. Tas nozīmē, ka uzņēmējs var izvēlēties jebkuru vietu visā Latgales reģionā, lai īstenotu savu darbību. Turklāt Latgales SEZ piedāvā elastību arī uzņēmuma izaugsmes posmā – uzņēmēji, plānojot un sadalot finanšu plūsmu, var paplašināt savu darbību ārpus SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem ir iespēja pievienoties Latgales SEZ, neveidojot jaunu uzņēmumu.

Kādas vēl priekšrocības pieejamas Latgales SEZ dalībniekiem?

Par investīciju projekta iesniegšanu Latgales SEZ pārvaldē uzņēmējiem nav jāmaksā. Nozīmīgs ieguvums ir arī tas, ka, pievienojoties Latgales SEZ, nav jāsedz nekādas dalības vai biedra maksas. Turklāt, noslēdzot līgumu ar Latgales SEZ, uzņēmumam nerodas finansiāli riski – ja kāda iemesla dēļ projekts netiek īstenots, netiek piemērotas nekādas sankcijas. Ne mazāk svarīgs ir arī ieguvums no atpazīstamības — Latgales SEZ statuss uzņēmumam piešķir uzticamību un nostiprina tā tēlu kā stabilam, valstiski atbalstītam tirgus dalībniekam. Uzņēmēji augstu vērtē šādu valsts atbalstu, jo tas sniedz drošības sajūtu un stiprina reputāciju. Papildus tam Latgales SEZ aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām, dažādām Latvijas un Eiropas līmeņa organizācijām, dodot uzņēmējiem iespēju piedalīties starptautiskās konferencēs, dalīties pieredzē un paplašināt kontaktus ārvalstīs.

Kādu nozaru uzņēmēji šobrīd visvairāk investē Latgales SEZ?

Latgale ir ģeopolitiski sarežģīts reģions, un kopš Krievijas–Ukrainas kara sākuma investīciju piesaiste šeit kļuvusi izaicinošāka. Neskatoties uz to, mēs aktīvi strādājam pie tā, lai paplašinātu pieejamos nodokļu atvieglojumu instrumentus un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību reģionā. Latgales SEZ šobrīd īpaši interesanta uzņēmējiem, kas ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību – piemēram, elektronikas un optiskās šķiedras ražotāji. Šie uzņēmumi, kuru produkti ir tehnoloģiski sarežģīti un kapitālietilpīgi, veido lielāko daļu no noslēgtajiem investīciju līgumiem.

Kuri ir lielākie investori Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā?

Lielākais investors šobrīd ir vietējās izcelsmes uzņēmums SIA “Light Guide Optics International”, kas ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem silīcija dioksīda optisko šķiedru un šķiedru optisko izstrādājumu projektēšanā un ražošanā. Uzņēmums atrodas Līvānos, un saskaņā ar 2024. gada datiem tā apgrozījums sasniedza 57,02 miljonus eiro, savukārt nodarbināto skaits – 264 darbiniekus. Nozīmīgas investīcijas veic arī SIA “Pulsar Optics” – uzņēmums no Lietuvas, kas izstrādā daudzpusīgus termovizorus, digitālo nakts un dienas optiku, kura tiek izmantota medību, jūras un drošības industrijās. Šī investora apgrozījums 2024.gadā sasniedza 82,00 miljonus eiro un nodarbināto skaits bija 335 darbinieki.

Kāda ir ārvalstu investoru motivācija ienākt Latgalē?

Galvenais faktors, kas piesaista uzņēmējus Latgales SEZ, ir nodokļu atlaides. Tomēr daudzi investori kā būtisku priekšrocību min arī reģiona industriālo mantojumu. Latgale vēsturiski ir bijusi industrializēts reģions, un šeit dzīvo cilvēki ar lielu pieredzi sarežģītu produktu ražošanā. Piemēram, Līvānos un Daugavpilī daudzi speciālisti nāk no inženieru ģimenēm, viņiem ir augsta profesionālā kompetence un praktiskas iemaņas ražošanas jomā. Investoru piesaisti veicina arī salīdzinoši zemāks vidējais atalgojums reģionā – tas padara Latgali konkurētspējīgāku, īpaši salīdzinājumā ar Lietuvu vai Igauniju. Tomēr šim faktoram ir divas puses: daļa uzņēmumu spēj nodrošināt būtiski augstāku atalgojumu nekā vidēji Latvijā. Piemēram, viens no Latgales SEZ augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem saviem darbiniekiem maksā vidēji 3800 eiro mēnesī, kas apliecina reģiona potenciālu augsti kvalificēta darba spēka piesaistē.

Kāda ir darbaspēka pieejamība Latgalē?

Kā atzīst mūsu investori – darbaspēks Latgales reģionā ir pietiekošs, taču svarīgs izaicinājums ir nodrošināt iespēju maksāt konkurētspējīgākas algas. Uzņēmumiem, kuros vidējais atalgojums pārsniedz reģiona vidējo līmeni, parasti nav grūtību piesaistīt jaunus darbiniekus. Šī gada tendences liecina, ka darbinieku pieejamība kopumā ir uzlabojusies – jaunu speciālistu piesaiste kļuvusi vieglāka, savā ziņā pateicoties arī veiksmīgiem remigrācijas procesiem reģionā. Latgales SEZ noslēgto līgumu ietvaros līdz šim izveidotas vairāk nekā 500 darba vietas, tomēr faktiskais nodarbināto skaits nereti ir daudz lielāks par norādīto investīciju pieteikumos.

Kāda ir Latgales SEZ nākotnes perspektīva?

Latgales SEZ darbība ir vērsta uz jaunu investoru piesaisti un labvēlīgas vides radīšanu uzņēmējdarbības attīstībai Latgalē – gan ražošanas, gan pakalpojumu nozarēs. Ieguldījumi uzņēmumu attīstībā un darba vietu radīšanā vienlaikus būs arī ieguldījums visa reģiona izaugsmē, kas arī ir mūsu galvenais darbības mērķis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales reģionā šobrīd top vairāki nozīmīgi projekti – Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) industriālais parks Daugavpilī, Rēzeknes industriālais parks Ziemeļu rajonā un industriālais parks “Augšdaugava” – Augšdaugavas novadā.

Paralēli arī pārējās Latgales pašvaldības attīsta uzņēmējdarbībai pielāgotu infrastruktūru, sakārtojot industriālās teritorijas, kurās nākotnē varēs ienākt eksportējošie uzņēmumi.

Spēcīgs pamats reģiona izaugsmei

Gan ALTOP, gan Rēzeknes un Augšdaugavas industriālie parki kopā iezīmē jaunu posmu Latgales ekonomiskajā attīstībā. Tie radīs reģionā modernu industriālo telpu, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīs investīcijas un nodrošinās jaunas darba vietas. Šie projekti veido pamatu tam, lai Latgale kļūtu par arvien nozīmīgāku tehnoloģiju un ražošanas centru Latvijā, turpinot attīstīt jau reģionā izveidoto optoelektronikas klasteri, kā arī nodrošinot inovācijām draudzīgu vidi un ilgtermiņa ekonomisko atdevi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno nodrošināt 70-100 miljonu eiro lielas investīcijas, kas prioritāri būs pieejamas tieši Latgales reģionam, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji.

Ceturtdien KEM atklāja Latgales pārstāvniecību Rēzeknē, pirmo reizi verot durvis plašākam interesentu lokam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Latvijas un īpaši austrumu pierobežas iedzīvotāju labklājība ir valsts drošības jautājums. Pārstāvniecības izveides mērķis ir veicināt investīciju piesaisti reģionam, lai sekmētu ekonomisko attīstību, konkurētspēju un celtu labklājību.

"Pārstāvniecība kalpos kā atbalsts iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, nodrošinot tuvāku klātbūtni reģionā. Sagaidām, ka pārstāvniecības izveides rezultātā mums izveidosies ciešāka saikne ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem labākas reģiona vajadzību izpratnes veidošanai," norāda Melnis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24.septembrī lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", paredzot Latgales speciālajā ekonomiskajā (SEZ) zonā iekļaut arī Alūksnes novadu.

"Šos grozījumus virzīsim kā alternatīvu valdības iesniegtajam likumprojektam, jo esam precizējuši vairākas lietas, tostarp atsauces uz nozarēm, kurās kapitālsabiedrības nevarēs saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus," atzīmē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Budžeta komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka šī likumprojekta būtība ir sniegt atbalstu Alūksnes novada uzņēmējiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ, tādējādi mēs ne tikai veicināsim reģiona ekonomikas attīstību, bet arī stiprināsim mūsu pierobežu.

Latgales SEZ darbojas kopš 2017.gada, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu reģionā. SEZ ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģiona attīstības instrumentiem, jo, investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80 procentu atlaidi gan ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piešķirt papildus vēl 20 procentu atlaidi, ļaujot uzņēmējiem faktiski saņemt līdz pat 100 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, norādījuši grozījumu autori Budžeta komisijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu pārvaldēm būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi UIN likumā.

UIN likuma normas šobrīd nosaka, ka UIN maksātājas ir no valsts un pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, ja to ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā. Šobrīd kā pastarpinātas pārvaldes iestādes darbojas septiņas mazās ostu pārvaldes - Engures, Jūrmalas, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Pāvilostas un Rojas.

Savukārt UIN likuma normas neparedz pienākumu UIN maksāt atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām. Šobrīd Latvijā darbojošās trīs ostu pārvaldes - Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde, kuras izveidotas kā atvasinātas publiskās personas un nav UIN maksātājas, skaidro Finanšu ministrijā (FM).

Reklāmraksti

“Bite Latvija” ieguldījumi tīkla attīstībā Latgalē pārsniedz 26 miljonus eiro

Sadarbības materiāls,07.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” jau divas desmitgades nodrošina pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, šajā laikā Latgales plānošanas reģionā ieguldot tīkla modernizācijā un 5G attīstībā 30,5 miljonus eiro. Kā uzsver “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, līdzekļi tiek novirzīti gan jaunu bāzes staciju izbūvei, gan esošās infrastruktūras modernizācijai, lai nodrošinātu stabilu pārklājumu un augstu pakalpojumu kvalitāti visā reģionā.

Periodā no 2005. gada Latgales plānošanas reģionā, kurā ietilpst Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes reģions, ir uzstādītas 149 bāzes stacijas un šogad kopumā tika izbūvētas vēl septiņas, tādējādi vēl vairāk kāpinot tīkla pārklājumu un nodrošinot piekļuvi ātram un stabilam 5G internetam. No visām jau Latgales plānošanas reģionā uzstādītajām bāzes stacijām 88 modernizēta ar 5G tehnoloģiju un vēl 12 šajā gadā tiks modernizētas.

Kopumā “Bite Latvija” šogad uzstādījusi 60 jaunas 5G bāzes stacijas līdz šim vēl neaptvertās vietās visā Latvijā un modernizēt 210 esošās stacijas ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām, paplašinot 5G pārklājumu uz visiem Latvijas A klases autoceļiem. Līdz gada beigām uzņēmuma tīklā darbosies 1160 bāzes stacijas, no kurām vairāk nekā 800 būs aprīkotas ar 5G tehnoloģiju.

Ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Māris Ķirsons,05.11.2025

SIA Laflora attīstības direktore un Stādu un kūdras inovāciju fonda valdes priekšsēdētāja Sabīna Alta.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Ekonomika

Parakstīta ASV un Azerbaidžānas stratēģiskās partnerības harta

Jānis Goldbergs,16.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baku 10. februārī notika Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva un Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenta Dž. D. Vensa tikšanās, kuras laikā tika parakstīta abu valstu valdību stratēģiskās partnerības harta, kas Dienvidkaukāza reģionā iezīmē miera, stabilitātes un tirdzniecības uzplaukuma ēru.

Stratēģiskās partnerības harta starp divām valstīm paredz sadarbību četrās galvenajās sadaļās: reģionālā savienojamība, tostarp enerģētika, tirdzniecība un tranzīts; ekonomiskās investīcijas, tostarp mākslīgais intelekts (MI) un digitālā infrastruktūra; sadarbība drošības jomā; institucionālā sistēma un īstenošana.

Miera un tirdzniecības ēra

Eiropas Savienībai nozīmīgākās sekas no parakstītās hartas ir divās jomās. Proti, pirmkārt Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās ir sasniegts miers, kas paver iespējas tālākai tirdzniecības koridora pastāvēšanai.

Proti, abas valstis plāno sadarboties, lai veicinātu reģionālo savienojamību, īpašu uzmanību pievēršot Transkaspijas transporta koridoram (Vidējam koridoram), sadarbojoties sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras attīstībā, enerģētikas un datu savienojamībā, tirdzniecības un tranzīta atvieglošanā, muitas kontrolē un robežšķērsošanā, starptautiskajā multimodālajā loģistikā un citās saistītās jomās. Tās atzīst Trampa maršruta nozīmi starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP) kā multimodālu savienojamības projektu, kas nodrošinās netraucētu savienojamību starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivanas Autonomo Republiku, sniedzot abpusējus ieguvumus starptautiskajai un iekšējai savienojamībai iesaistītajām valstīm, un atraisīs reģiona potenciālu starptautiskajai tirdzniecībai un tranzītam saskaņā ar 2025. gada 8. augusta Vašingtonas Miera samita deklarāciju.Citas parakstītās hartas sadaļas papildina būtiskāko sadaļu, nostiprinot to finansiāli un drošības aspektā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu ienesīgums ir aptuveni par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas vidējais rādītājs, padarot reģionu par pievilcīgu galamērķi kapitālam, kas meklē ilgtermiņa vērtību ar mērenu risku. Tāpēc nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un investīciju uzņēmums East Capital Real Estate AS (ECRE) ir iecerējis veidot jaunu fondu un piedāvāt iespēju starptautiskiem institucionālajiem investoriem piedalīties Baltijas reģiona infrastruktūras projektu attīstībā.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Baltijas reģions piedāvā vairāk pozitīvus nekā negatīvus attīstības faktorus. Spēcīgas institūcijas, attīstīta digitāla ekonomika un atvērtība tirdzniecībai ir spēcīgs pamats reģiona ekonomiskajai izaugsmei un konkurētspējai arī nākotnē.

NATO saistības paredz 5 % no IKP novirzīt aizsardzībai, no kuriem līdz 1,5 % var tikt novirzīti ar aizsardzību saistītai infrastruktūrai, kā arī liela mēroga savienojamības projektiem, piemēram, Rail Baltica un Via Baltica. Tas rada papildus ilgtermiņa iespējas loģistikas, komerciālo un atbalsta objektu attīstībā.

East Capital Group partneris un nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Albins Rosengrens uzsver: “Pēdējo 20 gadu laikā mūsu izaugsme ir atspoguļojusi reģiona iespaidīgo attīstību. Mēs pastiprinām savu klātbūtni šeit, investējam reģiona panākumos un pozicionējam sevi, lai izmantotu iespējas, ko sniegs turpmākā integrācija un attīstība.”

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB,25.11.2025

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.novembra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas ekonomikā ir slēptās rezerves

Intervija

Nepārstrādātas plastmasas nodoklis maina sistēmu. SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis

Ideju mežs

Katra piektā lapu koku saplākšņa loksne pasaulē ir ievesta no Latvijas

Aktuāli

Budžetu var taisīt arī bez deficīta

Finanses

Ieguldījumu fondi – iespēja kapitāla tirgus attīstībai Latvijā

Baltijas kapitāla tirgus attīstība kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēks – Rīgā notiks Baltic Capital Markets Conference 2025

Latvijas eksporta izcilības

Plaša zivju konservu eksporta ģeogrāfija

Ekonomika

Coface Centrālās un Austrumeiropas reģiona reitingā iekļuvuši pieci Latvijas uzņēmumi

Db.lv,13.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Nekustamais īpašums

FOTO: Valmierā atklātas divas zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

Db.lv,09.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Ekonomika

LIAA: Fokker Next Gen slēdz juridisko struktūru Latvijā, bet durvis tālākai sadarbībai paliek atvērtas

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fokker Next Gen” ir paziņojis par juridiskās pārstāvniecības slēgšanu Latvijā. Lēmums ir daļa no grupas iekšējās pārskatīšanas un darbību konsolidācijas, uzņēmumam šajā posmā koncentrējot savas galvenās aktivitātes Nīderlandē.

Nīderlandē bāzētais uzņēmums strādā pie ar ūdeņraža dzinēju darbināma lidaparāta modeļa attīstības, kas būtu ar 120-150 pasažieru vietām un kura provizoriskais darbības rādiuss plānots līdz 2 500 kilometriem.

Kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sniegusi plašu nemateriālu atbalstu, tostarp piekļuvi institucionālajiem partneriem, pētniecības ekosistēmai un starptautiskām sadarbības platformām.

Slēgšana attiecas tikai uz vietējo juridisko struktūru Latvijā. “Fokker Next Gen” saglabā spēkā noslēgtos sadarbības memorandus ar Ekonomikas ministriju, Liepājas SEZ, Rīgas Tehnisko universitāti un airBaltic, kurus slēgusi uzņēmuma Nīderlandes struktūrvienība. Tie var tikt aktivizēti, atkarībā no uzņēmuma tālākajiem attīstības soļiem.

Eksperti

Virsstundas: izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā

Anete Neilande, Latvijas Darba devēju konfederācijas juriste, darba tiesību eksperte,18.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamajā gadā plāno saglabāt stabilu izaugsmi vai arī to palielināt, ja salīdzina ar pēdējiem diviem aizvadītajiem gadiem, liecina Luminor bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktā uzņēmumu aptauja.

Tikai 16% uzņēmumu Latvijā prognozē izaugsmes samazinājumu. Optimistiskākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, bet pesimistiskākie - Latgales reģionā. Tādu uzņēmumu, kas plāno strauju izaugsmi, Latvijā ir vairāk nekā citviet Baltijā, bet tādu, kuri plāno saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus, - nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stabilitāte un mērena izaugsme

Aptauja rāda, ka 23% uzņēmēju paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20%, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Iz-teikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6% plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu. Šādu cerību pilnu uzņēmēju Lietuvā ir par procentpunktu mazāk, bet Igaunijā - par diviem procentpunktiem mazāk.

Reklāmraksti

Oļegs Kolomijcevs: elektroenerģijas nozare ir ceļā uz gudru pārvaldību

Sadarbības materiāls,14.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Finanses

Baltijas kapitāla tirgus attīstība kļūst par reģiona ekonomikas stratēģisko prioritāti

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY atklājis jaunas biroja telpas Rēzeknē. Uzņēmums pilsētā darbojas jau vairākus gadus, nodrošinot audita un grāmatvedības pakalpojumus, taču jaunais birojs izveidots, lai darbiniekiem nodrošinātu ērtāku un mūsdienīgāku darba vidi, vienlaikus stiprinot iespējas piesaistīt talantus.

Latgales reģionā.“EY jaunais birojs Rēzeknē ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā – mēs vēlamies radīt darbiniekiem vidi, kurā viņi jūtas ērti un iedvesmoti. Vienlaikus tas ir ieguldījums Latgales reģionā, jo ticam, ka šeit ir daudz spējīgu un talantīgu profesionāļu, kuri var augt kopā ar globālu uzņēmumu. Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt darba vietas, bet arī veidot stabilas, ilgtermiņa attiecības, kas sniedz iespēju katram darbiniekam attīstīt savas prasmes starptautiskā vidē,” atklāšanas pasākumā uzsvēra Diāna Krišjāne, EY Baltijas valstu Revīzijas nodaļas partnere.

EY Rēzeknes birojā šobrīd strādā 22 darbinieki. Jaunajās telpās ierīkotas 13 darba vietas, kas pielāgotas hibrīda darba modelim. Uzņēmums turpina attīstību un ir atvērts jaunu, motivētu kolēģu pievienošanai.

Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas izaugsme Latvijā apsteidz eirozonas vidējo līmeni

Db.lv,15.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieturoties mitriem laikapstākļiem, daudzviet valsts autoceļu tīklā pasliktinās grants ceļu stāvoklis. Mitruma dēļ iepriekš veikto uzturēšanas darbu efekts saglabājas īsāku laiku, bet satiksmes ietekmē veidojas bedres un iesēdumi - īpaši tas raksturīgi ceļiem, kur ir intensīva smagā transporta satiksme, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Nokrišņu daudzums visur nav bijis vienmērīgs, līdz ar to ceļu stāvoklis atšķiras arī viena reģiona ietvaros. Reģionos sliktākā stāvoklī ir grants ceļi:

• Kurzemes reģionā - Dienvidkurzemes novadā Liepājas un Rucavas apkārtnē;

• Latgales reģionā vietējie autoceļi galvenokārt reģiona dienvidaustrumu daļā - Šķirpāni-Soboļina (V540), Konecpole-Vertulova (V542), Zamšoviki-Tīmaņi-Zirgi (V607), Špoģi-Arendole-Rimicāni-Rožupe (V682), Rožupe-Rudzāti-Varakļāni (V761), Dagda-Pauļukalns (V619), Ogureckaja-Strodi-Auleja (V611), kā arī pie Balviem Balvi-Celmene-Sita (V470);

• Rīgas reģionā - autoceļš Rīga-Ērgļi (P4) pie Kangariem un Bauska-Linde (P88) Ogres novada teritorijā;

Finanses

"Baltijas inovāciju fondā 3" katra Baltijas valsts ieguldīs 50 miljonus eiro

Db.lv,11.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Finanses

Signet Bankas Grupa audzējusi kreditēšanu un kapitāla tirgus finansējumu

Db.lv,10.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bankas Grupa 2025. gadā turpināja stiprināt pozīciju kā viena no vadošajām finanšu pakalpojumu grupām Latvijā, kas apvieno banku, investīciju, fintech un specializētus kreditēšanas uzņēmumus – Signet Banku, Signet Asset Management, Magnetiq Bank, Primero un AgroCredit. Pērn Grupas finanšu rādītāji pieauga visos galvenajos darbības virzienos, paplašinot arī investīciju produktu piedāvājumu ar jaunu un Baltijas reģionā unikālu ieguldījumu produktu – Signet Baltic Bond Fund.

2025. gadā Signet Bankas Grupa sasniedza rekordapjomu finansējuma piesaistē kapitāla tirgos Latvijas uzņēmumiem, būtiski nostiprināja pozīcijas uzņēmumu kreditēšanas segmentā un turpināja attīstīt investīciju risinājumus klientiem ar brīviem finanšu līdzekļiem.

“Pēdējo četru gadu laikā Signet Bankas Grupa ir izveidojusi stabilu attīstības trajektoriju – katrs nākamais gads ir nesis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Tas apliecina mūsu izvēlētās biznesa stratēģijas ilgtspēju un pieaugošo tirgus uzticību. Grupas attīstība balstās uz četriem savstarpēji papildinošiem virzieniem – kapitāla tirgus finansējumu, uzņēmumu kreditēšanu, investīciju risinājumiem un fintech ekosistēmas vajadzību apkalpošanu. Šāda pieeja ļauj mums veidot integrētu finanšu pakalpojumu platformu, kā arī stiprināt pozīcijas Latvijas finanšu sektorā”, saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Eksperti

Konflikts Tuvajos Austrumos rada būtisku ietekmi uz Latvijas uzņēmumu piegādes ķēdēm

Leili Guļijeva, Balti Logistika izpilddirektore Baltijā,04.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Irānā ir būtiski ietekmējis starptautisko aviāciju un atstājis tūkstošiem cilvēku bez iespējas izceļot no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras un citām Tuvo Austrumu reģiona valstīm. Lai gan konflikta smagākās sekas skar cilvēkus, tā ietekme atspoguļojas arī starptautiskajā loģistikā un globālajās piegādes ķēdēs.

Stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā, kas ir viens no pasaules svarīgākajiem jūras tranzīta mezgliem, kuģošana ir apstājusies, un traucēta arī aviopārvadājumu plūsma. Šīs sekas tiešā veidā izjutīs arī uzņēmēji Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.Hormuza šaurums ir šaurs jūras ceļš starp Irānu un Omānu, kas savieno Persijas līci ar atklāto jūru. Caur to tiek pārvadāta aptuveni piektā daļa pasaules naftas tirdzniecības apjoma un ievērojama daļa sašķidrinātās dabasgāzes.

Bez energoresursiem pa šo koridoru tiek pārvadātas arī izejvielas, rūpniecības un patēriņa preces, kas nonāk no Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm Eiropā un otrādi.Pēc pēdējo dienu militārajiem uzbrukumiem un atbildes triecieniem reģionā kuģošana šaurumā faktiski ir apstājusies. Vairāki starptautiskie pārvadātāji savus kuģus no reģiona ir izveduši vai mainījuši to maršrutus. Vienlaikus gaisa telpas slēgšana ir ietekmējusi arī aviotransportu. Tas nozīmē, ka viens no pasaules svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem pēkšņi ir kļuvis par augsta riska zonu.