Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs atzīmēja, ka sankciju režīms darbojas jau ilgāku laiku, bet patlaban vienotā aliansē pret to ir bloķējušās Irāna, Ziemeļkoreja un Krievija, jo karā Ukrainā tiek izmantoti irāņu droni un Ziemeļkorejas karavīri.

Prakse liecina, ka sankcijas vienas pašas nespēj mainīt valsts uzvedību, bet spēj ietekmēt valsts spējas veikt aktīvu karadarbību, vērtēja FID pārstāvis.

Runājot par priekšnoteikumiem, lai sankcijas darbotos, Iļjenkovs norādīja, ka sankcijas jāvērš vispirms sektorā, kur tās ir vissāpīgākās. Krievijas gadījumā tas esot - "sist pa enerģētikas tirgu", jo Krievijas loma starptautiskajā naftas produktu tirgū arvien ir būtiska.

FID priekšnieka vietnieks vērsa uzmanību, ka ne visas valstis piekrīt Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt globālām, piemēram, ANO ir noteikusi sankcijas pret Ziemeļkoreju.

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.

"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.

Pēc viņas teiktā, sankcijas ir efektīvas. "Mēs jau esam izmantojuši bloķētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, lai panāktu prezidenta Putina sēšanos pie sarunu galda," piebilda Leiena.

Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 12.jūnijā, trešajam lasījumam atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai, kā arī to pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.

Šādu aizliegumu plānots noteikt arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.

Kā likumprojektā atzīmē tā autori, paralēli kara darbībai Ukrainā Krievijas Federācija īsteno hibrīdkaru pret citām demokrātiskām un suverēnām valstīm, kas neatbalsta un nosoda Krievijas uzsākto agresiju vai sniedz atbalstu Ukrainai cīņā pret to. Starp šīm valstīm ir arī Latvija.

Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.

"ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju," paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. "Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu."

Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.

Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma no nākamā gada pilnībā aizliegt dabasgāzes importu no Krievijas.

Valdība atbalstiīa ārlietu ministra Margusa Cahknas iesniegto priekšlikumu paplašināt sankcijas Krievijai, nosakot pilnīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu.

Pašlaik ir atļauts iegādāties un importēt sašķidrināto dabasgāzi no Krievijas ar nosacījumu, ka tā nenonāk sadales tīklā. No 1.janvāra importa aizliegums attieksies arī uz sašķidrināto dabasgāzi, kas nenonāk sadales tīklā.

Cahkna uzsvēra, ka Krievija nav mainījusi savas ambīcijas, tā vietā turpinot agresiju Ukrainā un graujot globālo drošību.

"Mēs turpināsim paaugstināt agresijas izmaksas Krievijai un meklēsim veidus, kā samazināt ieņēmumus, kas baro tās kara mašīnu," viņš teica.

Gandrīz visa veda dabasgāzes imports no Krievijas Igaunijā tika aizliegts jau 2022.gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tā kā sadales tīklā nenonākošās sašķidrinātās dabasgāzes importa apjomi ir nelieli, ierobežojumam nebūs būtiskas ietekmes uz Igaunijas ekonomiku vai uzņēmējdarbības vidi.

Polijas Iekšlietu ministrija noteikusi sankcijas zemo cenu veikalu tīkla 'Mere" īpašniekiem par netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, ziņo portāls "Notes from Poland".

Sankciju sarakstā iekļauts Polijas uzņēmums "Torgservis PL" un Krievijas pilsoņi brāļi Sergejs un Antons Šnaideri, kuriem pieder šīs kompānijas akcijas trīs miljonu eiro nominālvērtībā.

Prasību noteikt sankcijas bija iesniegusi Polijas Valsts nodokļu administrācija (KAS), norādot, ka uzņēmums "netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā".

KAS uzskata, ka kompānijai "Torgservis PL "ir finanšu līdzekļi un ekonomiskie resursi, kas netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā". Sankcijas "netieši samazinās Krievijas budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēta agresija pret Ukrainu", norāda KAS.

Iekļaušana Polijas sankciju sarakstā nozīmē, ka juridiskajai vai fiziskajai personai tiek arestēti visi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, tā tiek izslēgta no publisko iepirkumu un konkursu procedūrām un tai tiek aizliegts piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet šos ierobežojumus. Privātpersonai, ja tā ir ārvalsts pilsonis, arī tiek noteikts aizliegums iebraukt Polijā, raksta "Notes from Poland".

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka aizstāvēs Poliju un Baltijas valstis, ja Krievija saasinās situāciju.

Vaicāts, vai viņš palīdzēs aizstāvēt ES dalībvalstis, ja Krievija pastiprinās naidīgumu, Tramps atbildēja žurnālistiem: "Jā, es to darītu. Es to darītu."

Jau ziņots, ka trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Uz jautājumu, vai viņš ir informēts par situāciju Igaunijā, Tramps atbildēja apstiprinoši un piebilda: "Mums tas nepatīk."

Latvija izvērtēs Polijas noteiktās sankcijas veikalu tīkla "Mere" īpašniekiem, 9.maijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte sacīja, ka Latvija iepazīstas ar Polijas lēmumu un vērtēs atbilstošās darbības.

Latvijas ieskatā visefektīvākais ir Eiropas Savienības (ES) sankciju mehānisms, kas ir saistošs visām valstīm.

"Mēs iestājamies par ļoti stingrām sankcijām pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem, un nepārtraukti notiek darbs pie sankciju priekšlikumiem," teica Eglīte.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs raidījumam skaidroja, ka patlaban "Mere" Latvijā var strādāt legāli, jo sankcijas pret veikalu tīkla īpašniekiem ir noteikušas konkrētas valstis. Sankcijas noteikusi Polija un arī Ukraina, bet šie likumi darbojas šo valstu teritorijā un Latvijā šīs sankcijas nav jāievēro.

SIA "N.Bomja maiznīca "Lielezers"" šogad strādā pie pārejas uz miltu beztaras glabāšanas sistēmu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Normunds Bomis.

Viņš minēja, ka tas ir samērā garš un dārgs process, tostarp šogad plānots palaist daļu no sistēmas, bet kopumā projektu paredzēts noslēgt nākamajā gadā.

Bomis investīcijas neatklāja, jo projekts vēl nav noslēdzies, un kopējās izmaksas vēl nevar aprēķināt.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmumam šogad pirmajā pusgadā klājās ne sliktāk kā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, piebilstot, ka vēl nav iespējams prognozēt, ar kādu apgrozījumu un peļņu uzņēmums 2025.gadu noslēgs, jo šobrīd saistībā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir grūti aplēst situāciju graudu iepirkšanā.

Bomis arī minēja, ka šogad uzņēmumam grūtības sagādā nepietiekams darbaspēks.

Jau ziņots, ka Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā saņemta Krievijas Ģenerālprokuratūras prasība par ekstrēmistisku atzīt Bomim un Ukrainas pilsonei Tatjanai Prihodko piederošu maizes ceptuvi un konfiscēt Bomim piederošās kompānijas "Rižskij hļeb" ("Rīgas maize") kapitāldaļas, atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant", vēsta tīmekļa medijs "Meduza".

Eiropas Savienība (ES) šī gada pirmajos sešos mēnešos no Krievijas importējusi sašķidrināto dabasgāzi (LNG) aptuveni 4,48 miljardu eiro vērtībā, salīdzinot ar LNG importu 3,47 miljardu eiro apmērā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" publicētie dati.

Kopumā ES pirmajā pusgadā importējusi LNG aptuveni 26,9 miljardu eiro apmērā.

Lielākā daļa importēta no ASV, proti, aptuveni 13,7 miljardu eiro vērtībā.

Eiropas Komisija (EK) jūnijā ierosināja līdz 2027.gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu ES.

EK jau maijā norādīja, ka centīsies aizliegt Krievijas gāzes importu saskaņā ar jauniem līgumiem no 2026.gada 1.janvāra, bet gāzes importu saskaņā ar esošajiem īstermiņa līgumiem - no nākamā gada 17.jūnija.

Savukārt gāzes importu saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem paredzēts aizliegt no 2027.gada 1.janvāra.

Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022.gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien Baltajā namā tikšanās laikā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu izteica vēlmi, lai Ankara izbeidz pirkt Krievijas naftu.

"Es gribētu, lai viņi pārtrauc pirkt naftu no Krievijas, kamēr Krievija turpina agresiju pret Ukrainu," Tramps sacīja žurnālistiem pirms sarunām Baltajā namā.

"Viņš var būtiski ietekmēt kara gaitu Ukrainā, ja vēlas, bet viņš dod priekšroku palikt neitrāls," piebilda Tramps, raksturojot Erdogana nostāju.

Pēc ASV prezidenta domām, Turcija var palīdzēt nosēdināt Volodimiru Zelenski un Vladimiru Putinu pie sarunu galda.

Pēc viņa teiktā, Turcijas līderis ir "abu cienīts" un var radīt "lielu ietekmi", ja viņš to vēlas, lai gan šobrīd viņš ir "ļoti neitrāls".

"Viņš pazīst Putinu tikpat labi kā es," piebilda Tramps, runājot par Turcijas līderi.

Krievija ir iztērējusi miljardiem dolāru un "nav ieguvusi praktiski nekādu teritoriju", "es domāju, ka ir pienācis laiks apstāties, patiešām", sacīja Tramps.

Krievija ir ieskaitījusi Latvijas valsts kasē 12 995 587 eiro izmaksāšanai pensijās un pabalstos Krievijas pilsoņiem-pensionāriem par 2025.gada trīs ceturkšņiem, pavēstīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa skaidroja, ka tas noticis pēc pamatīga diplomātiska darba un spiediena uz Krieviju, ko Latvijas iestādes īstenoja, cieši savā starpā sadarbojoties.

Jau ziņots, ka Krievija pensiju izmaksu saviem Latvijā esošajiem pensionāriem pilnā apjomā kavēja. Labklājības ministrija (LM), Ārlietu ministrija (ĀM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bijusi saziņā ar Krieviju kopš 2025.gada 14.marta, tai skaitā ĀM pieprasījusi oficiālu skaidrojumu par maksājumu kavējuma iemesliem.

Krievijas puse apgalvojusi, ka naudas pārskaitījumu kavējot sankcijas, bet LM iepriekš uzsvēra, ka naudas pārskaitījuma saņemšanai Latvijas pusē nekādu praktisku šķēršļu nav, un sociālie maksājumi sankcijām netiek pakļauti.

Eiropas Komisija (EK) vēlas līdz 2027.gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu Eiropas Savienībā (ES) un šodien gatavojas prezentēt attiecīgu priekšlikumu.

EK varētu izmantot ES tirdzniecības tiesību aktus, jo importa aizliegums ar sankciju palīdzību tiek uzskatīts par maz ticamu tāpēc, ka tam būtu nepieciešams vienprātīgs ES dalībvalstu lēmums. Taču šādām sankcijām ES ir pretestība, sevišķi no Ungārijas puses.

EK pirmdien paziņoja, ka 2024.gadā gāzes piegādes no Krievijas veidoja nepilnus 19% no visa importa. "Tāpēc nepieciešama saskaņotāka rīcība, jo ES pārmērīga atkarība no Krievijas energoresursu importa apdraud drošību," teikts EK paziņojumā.

Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022.gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

No 11.septembra plkst.18 līdz 18.septembrim ar iespēju termiņu pagarināt tiks slēgta Latvijas gaisa telpa austrumu pierobežā, preses konferencē par situāciju Latvijas gaisa telpā paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Viņš norāda, ka trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši.

Ministrs apliecina, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.

Tāpat viņš akcentē, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.

Vēl ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.

Galvenā problēma Eiropas aizsardzības jomā vairs nav naudas trūkums, bet gan nespēja pārvērst to reālā militārā kapacitātē, norādīja Lielbritānijas domnīcas "Royal United Services Institute" (Karaliskais apvienoto dienstu institūts, RUSI) vecākais pētnieks sauszemes karadarbības jautājumos Džeks Votlings, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Viņš skaidroja, ka arī tad, ja valdības piešķir papildu finansējumu, ražotāji nespēj ātri palielināt apjomus, jo trūkst piegādes avotu un izejvielu. Tāpat Votlings klāstīja, ka daudzām Eiropas aizsardzības nozarēm ir atkarība no Ķīnas piegādēm, piemēram, dronu motoru un bateriju jomā.

"Ja mēs steidzami sāktu ražot dronus, lielākā daļa motoru un bateriju nāktu no Ķīnas. Tas nebūtu drošs pamats mūsu aizsardzībai," sacīja pētnieks.

Viņš arī norādīja, ka munīcijas ražošanu ierobežo izejvielu trūkums - tās ir kokvilna, nitroceluloze un slāpekļskābe. Eksperts secināja, ka bez šīm izejvielām munīcijas rūpnīcas var tikai paaugstināt cenu, nevis apjomu.

Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas, kas noteiktas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Šāda rīcība varētu arī novērst vienu no galvenajiem šķēršļiem, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu ar ASV.

Divi informācijas avoti "Reuters" norādījuši, ka "Reliance Industries", kas ir Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs privātajā sektorā, plāno samazināt vai pilnībā pārtraukt importu.

"Krievijas naftas importa pārskatīšana turpinās, un "Reliance Industries" pilnībā saskaņo savu rīcību ar Indijas valdības pamatnostādnēm," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Arī valstij piederošie uzņēmumi "Indian Oil Corp.", "Bharat Petroleum Corp." un "Hindustan Petroleum Corp." pārskata līgumus, lai nodrošinātu, ka pēc ASV sankciju ieviešanas piegādes netiek saņemtas tieši no "Rosņeftj" un "Lukoil".