Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Capitalia ir ieviesis unikālu aizdevuma produktu Baltijas tirgū, piedāvājot uzņēmumiem iespēju saņemt finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot kriptovalūtas un citus digitālos aktīvus. Šis ir pirmais šāda veida risinājums reģionā, kas paredzēts mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

Uzņēmumiem, kuri digitalizē savus finanšu risinājumus un vēlas izmantot savus kriptoaktīvus, tas ļauj piesaistīt kapitālu bez nepieciešamības tos pārdot vai piedāvāt kā ķīlu tradicionālos aktīvus, piemēram, nekustamo īpašumu. Jāuzsver, ka digitālo aktīvu glabāšana aizdevuma laikā tiek nodrošināta ar visaugstākajiem drošības standartiem.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Mēs ticam, ka uzņēmējiem jābūt iespējai izmantot visus mūsdienīgos finanšu instrumentus, lai īstenotu savus attīstības mērķus. Mūsu jaunais aizdevuma produkts pret kriptoaktīvu ķīlu ir solis pretī nākotnei gan Latvijas, gan visas Baltijas uzņēmējdarbības finansēšanā. Kriptoaktīvu tirgus jau šobrīd ir globāli nozīmīgs — ik dienu pasaulē notiek vairāk nekā 100 miljoni darījumu, un Baltijā arvien vairāk uzņēmumu integrē digitālos aktīvus savā darbībā. Piemēram, Latvijā uzņēmumi jau var veidot pamatkapitālu kriptovalūtās. Tāpat Latvijā jau darbojas vairāki desmiti blokķēžu un kripto tehnoloģiju uzņēmumu, bet Lietuva un Igaunija kļuvušas par atzītiem centriem starptautisku kripto projektu un licencētu pakalpojumu sniedzējiem. Nav nejaušība, ka arī Eiropas Savienība aktīvi virza digitālā eiro izveidi, lai stiprinātu drošu un modernu maksājumu vidi. Tas viss apliecina, ka digitālie aktīvi kļūst par neatņemamu finanšu sistēmas sastāvdaļu, un mēs vēlamies, lai Baltijas uzņēmumi būtu šo pārmaiņu priekšgalā.”

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina – nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

“Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019. gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā,” uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019. gada un 2024. gada datus. 2024. gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus – tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023. gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019. gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024. gada laikā pieaudzis par 14,3 %, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019. gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7 %, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019. gadā.

Finanšu uzņēmums Capitalia ir starp pirmajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izveidojis savas Bitcoin rezerves.

Uzņēmuma mērķis ir regulāri novirzīt daļu no saviem ieņēmumiem Bitcoin rezervēs, sekojot praksei, kas kļūst arvien populārāka arī vadošo ārvalstu finanšu uzņēmumu vidū.

Capitalia šo soli īsteno kā daļu no savas plašākās digitālo aktīvu stratēģijas, kas iekļauj arī kriptovalūtu nodrošinātos aizdevumus sadarbībā ar licencētiem tirgus dalībniekiem, kuri sniedz ķīlas pārvaldības pakalpojumus.

Capitalia vadītāja vietnieks Mārcis Ļaksa skaidro: " Bitcoin rezervju izveide ir loģisks nākamais solis mūsu digitālo aktīvu stratēģijā. Kriptovalūtas strauji nostiprinās finanšu ekosistēmā, un mēs redzam arvien lielāku interesi arī no mūsu klientu puses. Tāpēc esam sākuši piedāvāt uzņēmumiem finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot digitālos aktīvus, un tagad, apliecinot savu uzticību inovācijām, veidojam arī paši savas kriptovalūtu rezerves.”

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Rimi Rīgas maratons, kas 2025. gada maijā Latvijas galvaspilsētā pulcēja rekordlielu skrējēju saimi no 109 pasaules valstīm, Rīgas ekonomikai šogad piesaistījis teju 17 miljonus eiro.

Ārvalstnieki, kuri uz Baltijas populārākā tautas sporta notikuma 35. jubilejas skrējienu šogad ieradās pat par 40 procentiem vairāk nekā pērn, vidēji Rīgā uzturējās un tērējās četras dienas, Latvijas naktsmītņu un ēdināšanas sektoram pienesot 7,46 miljonus eiro, bet valstij nodokļu ieņēmumos ļaujot iekasēt līdz 2,48 miljoniem eiro.

Maratona rīkotāju ieskatā panākumi maraton-tūristu piesaistē apliecina Rīgas starptautisko konkurētspēju un Eiropas “skriešanas galvaspilsētas” potenciālu, kā arī Rimi Rīgas maratona piederību Eiropas skriešanas notikumu elitei.

Rimi Rīgas maratona ekonomiskās ietekmes pētījumā, kas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas metodoloģiju veikts, aptaujājot skrējiena dalībniekus, aprēķināts, ka pasākums Latvijas ekonomikai ārvalstu naudas līdzekļus piesaistījis 16 759 900 eiro apmērā jeb būtiski vairāk nekā 2024. gadā, kad Rimi Rīgas maratona ekonomiskā ietekme tika lēsta 10,5 miljonu eiro apmērā.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu – pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2 % lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025. gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 – ja 2024. gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.

"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.

Pēc viņas teiktā, sankcijas ir efektīvas. "Mēs jau esam izmantojuši bloķētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, lai panāktu prezidenta Putina sēšanos pie sarunu galda," piebilda Leiena.

“Tele2 AB” atdalīs pasīvās telekomunikāciju infrastruktūras aktīvus un izveidos pirmo mobilo sakaru torņu uzņēmumu, aptverot visas Baltijas valstis un veidojot 50/50 partnerību ar “Global Communications Infrastructure LLC” (“GCI”), kuru finansiāli atbalsta “Manulife Investment Management” (“Manulife IM”).

Šis darījums ļaus “Tele2” turpmākai izaugsmei un mobilo sakaru un 5G pakalpojumu attīstībai reģionā likt lietā mobilo sakaru pasīvās infrastruktūras ievērojamo vērtību. Darījumā jaunā torņu kompānijas vērtība ir noteikta 560 miljonu eiro bez parādsaistībām, un “Tele2” gūs ap 440 miljonu eiro ieņēmumus. “GCI” ir uzņēmums, ko “Manulife Investment Management” pārvalda savu klientu vārdā, un tas specializējas ieguldījumos telekomunikāciju torņu infrastruktūrā visā pasaulē.

Jaunizveidotajai Baltijas torņu kompānijai, kas atradīsies Lietuvā ar filiālēm Latvijā un Igaunijā, piederēs mobilo bāzes staciju balstu aktīvi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – tās portfeli veidos kopumā ap 2700 torņu un jumtu objektu. Darījums paredz, ka “Tele2” kļūs par galveno nomnieku, noslēdzot līgumu uz 20 gadiem (Master Service Agreement), nodrošinot drošu ilgtermiņa piekļuvi infrastruktūrai.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

SIA "N.Bomja maiznīca "Lielezers"" šogad strādā pie pārejas uz miltu beztaras glabāšanas sistēmu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Normunds Bomis.

Viņš minēja, ka tas ir samērā garš un dārgs process, tostarp šogad plānots palaist daļu no sistēmas, bet kopumā projektu paredzēts noslēgt nākamajā gadā.

Bomis investīcijas neatklāja, jo projekts vēl nav noslēdzies, un kopējās izmaksas vēl nevar aprēķināt.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmumam šogad pirmajā pusgadā klājās ne sliktāk kā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, piebilstot, ka vēl nav iespējams prognozēt, ar kādu apgrozījumu un peļņu uzņēmums 2025.gadu noslēgs, jo šobrīd saistībā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir grūti aplēst situāciju graudu iepirkšanā.

Bomis arī minēja, ka šogad uzņēmumam grūtības sagādā nepietiekams darbaspēks.

Jau ziņots, ka Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā saņemta Krievijas Ģenerālprokuratūras prasība par ekstrēmistisku atzīt Bomim un Ukrainas pilsonei Tatjanai Prihodko piederošu maizes ceptuvi un konfiscēt Bomim piederošās kompānijas "Rižskij hļeb" ("Rīgas maize") kapitāldaļas, atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant", vēsta tīmekļa medijs "Meduza".

Pēc Centrālā statistikas pārvalde (CSP) datiem, 2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu - tas ir par 12,9 % vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Pieaug ne vien tūristu skaits, bet arī viņu uzturēšanās ilgums. Latvija arvien vairāk piesaista gan kaimiņvalstu ceļotājus, gan viesus no tālākiem tirgiem. Kopumā ārvalstu viesi pēc Latvijas bankas datiem gada pirmajos piecos mēnešos tērējuši par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

„Redzam ļoti pārliecinošu pieaugumu gan tūrisma ieņēmumos, gan ārvalstu ceļotāju aktivitātē. Īpaši izceļas mūsu kaimiņvalstis kā arī, Lielbritānija, Vācija un Īrija. Tas apliecina, ka LIAA īstenotās mārketinga kampaņas nes taustāmu rezultātu valsts ekonomikai,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem, tūrisma eksporta apjoms 2025. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 493,5 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. Pieaugums mērāms +82,9 miljonu eiro apmērā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Visvairāk akciju Vācijas lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos pieder ārvalstu investoriem, liecina konsultāciju kompānijas EY jaunākais pētījums.

Pēdējā gada laikā 40 uzņēmumos, kuru akcijas iekļautas Frankfurtes biržas indeksā DAX, savu akciju īpatsvaru būtiski palielinājuši investori no Ziemeļamerikas.

Pērn ārvalstu investoriem piederēja 52,6% "DAX 40" akciju, savukārt Vācijas investoriem šajās 40 kompānijās piederēja 33,1% akciju. Pārējo akciju īpašnieku valsti vai reģionu nebija iespējams skaidri noteikt.

31.jūlijā publicētie dati liecina, ka kopš 2010.gada ASV investoru dalība DAX iekļautajos uzņēmumos ir pieaugusi no 17,1% līdz 25,4%. Vienlaikus Eiropas investoru dalība ir samazinājusies no 25,7% līdz 22,9%.

Dati ir par akcijām, kuru īpašnieku informācija bija pieejama par visu pārskata periodu, norādīja EY.

Ņemot vērā budžeta spiedienu Latvijā, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver efektīvas valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas nozīmi, aicinot palielināt efektivitāti un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

Ārvalstu investoru skatījumā kapitāla tirgi (akciju, obligāciju tirgus un saistītās institūcijas) joprojām ir viena no lielākajām, bet nepietiekami izmantotajām iespējām Latvijā, jo tie varētu atbalstīt efektīvu uzkrājumu mobilizāciju un nodrošināt finansējumu ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2025. gada sākumā bija tikai 1% no IKP, kas ir ievērojami zemāk nekā Lietuvā (6,2%) un Igaunijā (12,8%). Lai gan valsts un pašvaldību uzņēmumi atsevišķos gadījumos jau apvieno banku finansējumu ar obligāciju emisijām, kapitāla tirgus joprojām ir nepietiekami izmantota iespēja ilgtermiņa izaugsmes kapitāla nodrošināšanai.

Nākamnedēļ notiks 29. Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksme. Valdība un investori diskutēs par investīciju vidi Latvijā un nepieciešamajiem pasākumiem tās pilnveidošanai veiksmīgai ārvalstu investoru darbības nodrošināšanai mūsu valstī.

Valdības un FICIL kopīgais mērķis ir Latvijas konkurētspējas stiprināšana, ārvalstu investīciju piesaistes veicināšana, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) datiem Latvijā ir 179 ārvalstu investīciju projekti dažādās stadijās ar kopējo investīciju potenciālu virs 16 miljardiem eiro un 6678 jaunām darba vietām. No tiem 37 ir aizsardzības industrijas projekti ar kopējo investīciju potenciālu aptuveni 1,5 miljardi eiro.

Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999. gada, un to mērķis ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un arī turpmāk sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Latvijas valdības un FICIL ikgadējās sanāksmēs piedalās valdības pārstāvji, augsta līmeņa ierēdņi un FICIL biedru uzņēmumu vadītāji.

Latvijā viesmīlības nozarei 2025.gada tūrisma sezona ir sākusies vāji, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka vēsie un lietainie laika apstākļi ir īpaši ietekmējuši tūrisma sezonu piejūras kūrortpilsētās. "Tas būtiski ietekmē gan izmitināšanas, gan ēdināšanas uzņēmumu ieņēmumus, kas vasaras sezonā ir kritiski nozīmīgi, lai spētu pārdzīvot ziemas mēnešus," piebilda Kalniņš.

Viņš minēja, ka kopumā ārvalstu tūristu skaits pieaug, bet Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās salīdzinājumā ar 2019.gadu. Kalniņš uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas.

Pēc viņa teiktā, tās ir sekas mērķtiecīgas rīcības trūkumam un nozares ignorēšanā valsts un pašvaldības līmenī.

25. oktobrī Rīgā notiks slēgta tikšanās ar pārstāvjiem no viena no lielākajiem Tuvo Austrumu attīstītājiem — uzņēmuma DAMAC Properties.

Reģistrācija:

Šeit: https://fienta.com/lv/d-3

vai šeit: WhatsApp / SMS / Telegram: +971585961359

DAMAC ir lielākais privātais attīstītājs AAE, pazīstams ar saviem vērienīgajiem “pilsēta pilsētā” tipa dzīvojamo projektu attīstības plāniem un augstākās klases piejūras projektiem. Vizītes laikā Latvijā uzņēmuma pārstāvji prezentēs jaunus projektus un pastāstīs par ieguldījumu specifiku Dubaijas nekustamo īpašumu tirgū.

Kāpēc Eiropas investori arvien biežāk skatās Dubaijas virzienā

Daudzi Eiropas investori — tostarp arī no Latvijas — saskaras ar vairākiem izaicinājumiem vietējā tirgū:

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Turcijas tūrisma uzņēmējam Nešetam Kočkaram piederošās SIA "Baltic World" (tūroperators "Anex Tour") apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Lietuvas tūrisma operatoru "Novaturas", aģentūru LETA informēja KP.

"Baltic World" veic saimniecisko darbību Latvijā un darbojas kā tūrisma operators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums organizē un pārdod kompleksos tūrisma ceļojumus uz dažādiem galamērķiem ārvalstīs, kas ietver lidojumus, naktsmītnes, transfērus un ekskursijas.

Kompānijas īpašnieks Kočkars ir starptautisks uzņēmējs un investors, kurš darbojas galvenokārt tūrisma un ar to saistītajās nozarēs, nodrošinot plašu ceļojumu pakalpojumu klāstu, ieskaitot aviopārvadājumus, viesnīcu pārvaldību un ceļojumu organizēšanu. KP informē, ka Kočkara kontrolē atrodas vairāk nekā 50 uzņēmumu.

Savukārt "Novaturas" ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus uz dažādiem atpūtas galamērķiem, iekļaujot aviopārvadājumus, naktsmītnes, transfēru, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, gidus, apskates/ekskursiju ceļojumus, izmantojot aviopārvadājumus. Latvijā saimniecisko darbību veic SIA "Novatours", kas ir reģistrēta kā tūrisma operators un tūrisma aģents.