Rīgas ostā prezentēts SIA “Latvijas Propāna Gāze” modernizētais sašķidrinātās propāna gāzes (SPG) terminālis un jaunizbūvētā infrastruktūra, kas ir vienīgais šāda tipa terminālis Baltijā un turpmāk nodrošinās liela izmēra transatlantisko sašķidrinātās gāzes tankkuģu uzņemšanu un apkalpošanu.

Termināļa modernizācijā SIA “Latvijas Propāna Gāze” ir investējusi 10 milj. eiro un jaunā infrastruktūra tika nodota ekspluatācijā 2026. gada janvārī. Paredzams, ka jau šogad Rīgas ostā tiks pārkrautas 400 000 tonnas sašķidrinātās dabasgāzes no ASV, tā būtiski stiprinot Latvijas un visa reģiona enerģētisko drošību.

“Rīgas ostas termināļa modernizācija ir stratēģisks solis Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un piegāžu diversifikācijā. Pateicoties uzņēmuma mērķtiecīgām investīcijām, Latvija kļūst par nozīmīgu enerģētikas mezglu Baltijas reģionā, kas spēj uzņemt transatlantiskās piegādes un nodrošināt tās ne tikai vietējam tirgum, bet arī kaimiņvalstīm. Šādas investīcijas vienlaikus stiprina mūsu ostu konkurētspēju un ekonomikas noturību ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Gāzes piegādātāja SIA "Latvijas propāna gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 99,727 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga par 53,1% - līdz 2,921 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi ir saistīti ar to, ka atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Padomes regulai no 2024. gada 20. decembra ir aizliegts importēt no Krievijas sašķidrināto naftas gāzi (SNG). Tādējādi visiem Baltijas tirgus un ES SNG importētājiem bija jāpārskata piegādes ķēdes.

"Latvijas propāna gāzes" biznesa koncepcija pērn bija ASV un Eiropas izcelsmes SNG iepirkums. No 2025. gada sākuma līdz jūnijam "Latvijas propāna gāze" piegādāja SNG ar tankkuģiem pa jūras ceļiem no Zviedrijas. Šīs SNG cena bija augstāka un mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar no Kazahstānas piegādāto gāzi, kā arī salīdzinājumā ar propāna un butāna maisījumiem, kas satur lētu Krievijas izcelsmes butānu, kas vēl nebija pakļauti sankcijām pirms 19. ES sankciju paketes pieņemšanas. Aizliegums visai Krievijas SNG tika ieviests no 2026. gada sākuma.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad termometra stabiņš strauji pakāpies, ikviens autovadītājs vēlas sajust atsvaidzinošu vēsumu no kondicioniera. Taču ko darīt, ja tas nestrādā? Vai esi iedomājies, kādas problēmas var rasties, ja laikus netiek veikta kondicionieru uzpilde vai apkope? Kā izrādās, tas var novest pie dārga remonta un citām nebūšanām, tāpēc lasi rakstu un uzzini, kā no tām izvairīties!

Aukstums ir patīkams, bet tukša kondicioniera sistēma – posts

Daudzi autovadītāji domā, ka, ja kondicionieris nedzesē, sistēmā vienkārši trūkst gāzes, un to ir jāuzpilda. Daļēji tā ir taisnība – gāze ir galvenais dzesētājs, kas cirkulē sistēmā. Taču tā ir tikai viena no kondicioniera sistēmas sastāvdaļām. Nepieciešama ir arī eļļa, kas eļļo kondicioniera kompresoru un citas kustīgās daļas. Ja sistēmā nav freona vai tā ir ļoti maz, spiediena sensors to nolasa un kompresors neieslēdzas. Tādēļ, ilgstoši braucot ar tukšu sistēmu, kondicioniera kompresors neieslēgsies un nenotiks eļļas cirkulācija – eļļošana.

SIA "Energy Investments" turpina īstenot vadības izpirkuma ("management buy-out") procesu AS "Latvijas Gāze".

Process tika uzsākts 2023.gada nogalē, un tā ietvaros veiksmīgi noslēgts vēl viens no stratēģiskais uzdevums - izpirkta "Uniper SE" piederošā 18,26% akciju pakete AS "Latvijas Gāze" pamatkapitālā.

"Esam gandarīti, ka "management buy-out" procesa gaitā esam spējuši iegādāties arī "Uniper SE" piederošo akciju paketi. Kā vienlaikus "Energy Investments" un AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs vēlos izteikt pateicību "Uniper SE" par ilggadīgu, profesionālu un konstruktīvu sadarbību. "Uniper SE" kā akcionāra ieguldījums uzņēmuma attīstībā bijis nozīmīgs un ir pelnījis atzinību," norāda Aigars Kalvītis.

Vienlaikus A. Kalvītis uzsver, ka, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko vidi un enerģētikas sektora transformāciju, nākamie gadi nesīs būtiskus izaicinājumus. "Lai energoresursu komponentes izmaksas Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecību izdevumi saglabātos pieņemamā līmenī, būs nepieciešams turpināt mērķtiecīgu pārvaldību, efektivitātes paaugstināšanu un sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm."

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu varētu noslēgt pusgada vai gada laikā, pastāstīja "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Jautāts, kādā stadijā ir akciju izpirkšana no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un SIA "Itera Latvija", Kalvītis atbildēja, ka notiek sarunu process, bet šobrīd nevar pateikt, kad tas varētu noslēgties. "Tas var būt pusgads, tas var būt gads," teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt jautāts par pērn novembrī viņa teikto, ka akciju atsavināšanas process varētu noslēgties aprīlī, viņš atbildēja, ka process noteikti nenoslēgsies aprīlī.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Kalvītis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka "Latvijas gāzes" akciju izpirkšanu plānots pabeigt 2025.gada aprīlī.

Viņš toreiz norādīja, ka notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no "Uniper Ruhrgas International" un arī no "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Pirmdien no rīta atjaunota satiksme uz Ķekavas apvedceļa pēc svētdien notikušās avārijas, kurā avarēja deviņas automašīnas, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Svētdienas vakarā atbildīgie dienesti vēl turpināja likvidēt uz Ķekavas apvedceļa notikušās avārijas sekas, aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Satiksmes negadījumā ir iesaistīti deviņi transportlīdzekļi - divas kravas un septiņus vieglās automašīnas.

Kā ziņots, svētdienas rītā Bauskas šosejas (A7) 18. kilometrā jeb Ķekavas apvedceļa posmā starp Katlakalnu un Rīgas apvedceļu, tuvāk Rīgas apvedceļam, notika vairāku automašīnu sadursme, kuras rezultātā no ceļa uzbēruma nobrauca un apgāzās kravas automašīna ar gāzes cisternu. No cisternas noplūda gāze.

Lai koordinētu avārijas seku likvidēšanu un nepieciešamo resursu iesaisti, notikuma vietā tika izveidots operatīvais štābs ar pārstāvjiem no VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Valsts policijas, SIA "Latvijas propāna gāze", AS "Sadales tīkls", Ceļu satiksmes drošības direkcijas, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pašvaldības policijas, kā arī kravas automašīnas vadītājs. Piesaistīti arī Nacionālie bruņotie spēki. Valsts vides dienesta iesaiste avārijas seku likvidēšanā neesot nepieciešama.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" līdz gada beigām plāno atpirkt vairāk nekā 97% "Latvijas gāzes" akciju, pastāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš teica, ka "Energy Investments" ir atpirkusi 28,97% "Rietumu bankai" piederošo "Latvijas gāzes" akciju, kļūstot par īpašnieci 70,08% uzņēmuma.

Savukārt iepriekš SIA "Haupas" piederošos 6,15% "Latvijas gāzes" akciju un "Investment Company Sarl" piederošos 5% akciju iegādājusies advokāta Armanda Stroda kontrolētā SIA "Energo Management", kam tagad pieder 11,15% "Latvijas gāzes" akciju.

Jautāts, vai plānots iegādāties arī atlikušās "Latvija gāzes" akcijas, Kalvītis teica, ka mazāk nekā 3% ir publiskā piedāvājuma akcijas, ko neļāva atsavināt, izejot no biržas, bet pārējos vairāk nekā 97% "Energy Investments" plāno iegādāties līdz šī gada beigām.

Pēdējās dienās novērojams dabasgāzes cenas kritums pretēji pēdējo divu mēnešu tendencei tai pieaugt. Tas lielākoties saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par miera sarunu iespējamību starp Ukrainu un Krieviju.

Vienlaikus jāapzinās, ka šī brīža cenu samazināšanās var nenozīmēt ilgstošas lejupejošas tendences sākumu. Cenu samazinājums, visticamāk, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, proti, Eiropas gāzes piegādes līmeņiem, iespējamās Eiropas Savienības (ES) Gāzes uzglabāšanas prasību atvieglošanas, notiekošajām miera sarunām un laika prognozēm.

Kopumā šobrīd gāzes tirgū valda neierasta situācija. Pašreizējās tendences gāzes cenu tirgū liecina, ka tradicionālā sezonalitāte, kad pavasarī un vasarā gāzes cenas ir zemākas nekā ziemā, šogad netiek novērota. Gluži pretēji – vasaras cenas būs tikpat augstas vai pat augstākas nekā šajā apkures sezonā un, visticamāk, arī salīdzinot ar gāzes cenām nākamajā ziemā. Galvenie iemesli tam ir divi. Pirmkārt, gāzes krātuvju straujā iztukšošanās – šobrīd gāzes krātuves ir piepildītas par aptuveni 47%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2022.gada. Pirms gada šajā laikā gāzes krātuves bija piepildītas aptuveni 70% līmenī.

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Latvijā patēriņa cenu vidējais līmenis degvielai šogad martā, salīdzinot ar februāri, pieaudzis par 21%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Būtiskākā ietekme uz degvielas cenu pieaugumu attiecīgajā periodā bija dīzeļdegvielas cenu kāpumam par 25,4%, kamēr benzīna cenas pieauga par 11,3%, bet auto gāze sadārdzinājās par 7,5%.

Savukārt 2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, patēriņa cenu vidējais līmenis degvielai pieaudzis par 18,5%. Tostarp dīzeļdegviela gada laikā sadārdzinājusies par 24,1%, benzīna cenas pieaugusi par 7,5%, bet auto gāzes cenas kāpusi par 4,3%.

Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar 2025. gada martu, degvielas cenas 2026. gada martā Latvijā bija par 19,3% augstākas. Dīzeļdegviela šajā periodā sadārdzinājusies par 24,6%, benzīna cenas pieaugusi par 8,3%, bet auto gāze sadārdzinājusies par 6,8%.

Foto: Freepik.com / freepik

Auto kondicionieris ne vien sniedz komfortu karstās vasaras dienās, bet arī palīdz uzturēt optimālu salona klimatu visa gada garumā. Diemžēl daudzi autovadītāji kondicionieri ziemā neizmanto, uzskatot, ka tas nav nepieciešams. Tomēr patiesībā tā darbība ir svarīga ne tikai komfortam, bet arī automašīnas tehniskajam stāvoklim. Lai nodrošinātu ilgstošu un efektīvu kondicioniera darbību, laiku pa laikam jāveic arī kondicionieru uzpilde un diagnostika. Kāpēc? Par to varēsi uzzināt šajā rakstā!

Trīs iemesli, kāpēc ir svarīgi lietot auto kondicionieri arī ziemā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā potenciāli varētu ietekmēt vairākus tūkstošus Latvijā strādājošu kompāniju, nozaru pārstāvji satraukti par ļaunprātīgu grozījumu izmantošanu.

Maija sākumā Latvijas Republikas Saeima otrajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus attiecībā uz kritiski svarīgas infrastruktūras īpašniekiem. Lai gan grozījumu mērķis tiek pozicionēts kā nacionālās drošības stiprināšana, atsevišķi eksperti uzskata, ka likumprojekta faktiskā motivācija, iespējams, ir sagatavot juridisko pamatu Krievijas un Baltkrievijas aktīvu pārņemšanai Latvijas teritorijā.

Gatavojas pārņemšanai

Starp potenciālajiem ekspropriācijas objektiem varētu būt “Krievijas Dzelzceļa” loģistikas un infrastruktūras objekti. Tāpat pārņemšanas procesā varētu būt iesaistīti arī “Uralkhim” piederošie minerālmēslu un amonjaka termināli Rīgā un Ventspilī, kā arī Baltkrievijas valdībai piederošā sanatorija “Baltkrievija” Jūrmalā. Oficiālu datu par to, cik uzņēmumu Latvijā pieder Krievijas vai Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām, šobrīd nav, taču tiek lēsts, ka to ir vairāk nekā 5000. Nenoliedzami – ja Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumi tiktu izslēgti no Latvijas tirgus, valsts ekonomika ciestu būtiskus zaudējumus.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Pēc vairāk nekā desmit stundu diskusijām Rīgas dome trešdien pieņēma šī gada budžetu, kurā plānoti 1,5 miljardu eiro ieņēmumi un 1,7 miljardu eiro tēriņi.

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 37,6 miljoniem eiro lielāki nekā pērn. Kopējie ieņēmumi šogad plānoti 1,508 miljardu eiro apmērā, savukārt pērn budžeta ieņēmumi tika plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā.

Galvaspilsētas pašvaldības izdevumi plānoti 1,702 miljardu eiro apmērā, kas ir par nepilniem 194 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti nepilnu 1,056 miljardu eiro apmērā. No tiem 934 miljoni eiro plānoti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Savukārt 119 miljoni eiro ieņēmumi plānoti no īpašumu nodokļa.

Vēl nepilni 352 miljoni eiro tiks saņemti kā valsts budžeta transferti, no tiem dotācija Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai būs gandrīz 63 miljoni eiro.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" ir saņēmis Polijas konkurences iestādes apstiprinājumu iegādāties "EWE Group" uzņēmējdarbību Polijā, kas ietver arī dabasgāzes sadales tīklu Rietumpolijā un visas enerģijas pārdošanas biznesa līnijas. Darījuma apjoms ir 120 miljoni eiro, kas ir lielākais zināmais Igaunijas izcelsmes ieguldījums Polijā.

"Elenger ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums. Mēs uzskatām Polijas tirgu par nozīmīgu un vēlamies piedāvāt klientiem labākos sadales un enerģijas pārdošanas pakalpojumus. Mūsu pamatprodukts un kompetence ir dabasgāze - ilgtermiņa pieredze sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) jomā un fokuss uz Rietumu izcelsmes dabasgāzes pārdošanu ir nodrošinājuši mums klientu uzticību. Enerģijas portfelim ir jābūt diversificētam un daudzveidīgam; mēs saskatām gāzes lomu gan šodien, gan nākotnē kā partneri atjaunojamai enerģijai," sacīja "Elenger Grupp" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks (Margus Kaasik).

Lai pārvaldītu "Elenger Polska", tiks izveidota uzraudzības padome, kuru vadīs Andress Trinks (Andres Trink), kurš iepriekš vadīja vienu no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Baltijas reģionā - "Merko". Kšištofs Noga (Krzysztof Noga) turpinās pildīt valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Svaigās kulinārijas ražošanas uzņēmums SIA "Latvijas pārtikas ražotājs" šogad sāks jaunas ražotnes būvniecību, investējot aptuveni piecus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Jaunu iekārtu uzstādīšanā un ražošanas procesu optimizēšanā "Latvijas pārtikas ražotājs" pērn investēja 500 000 eiro. 2025. gadā uzņēmums saražoja par apmēram 15% vairāk produktu nekā gadu iepriekš.

"Latvijas pārtikas ražotāja" valdes loceklis Eduards Beļinskis norāda: "Gatavo kulinārijas un konditorejas izstrādājumu ražošana Latvijā ir perspektīva nozare ar lielu attīstības potenciālu. Aizvadītajā gadā aktīvi palielinājām gan pārtikas mazumtirdzniecības tīklos patēriņam nodoto ēdienu daudzumu, gan ēdināšanas uzņēmumiem piegādāto produktu klāstu. Šis gads ir iezīmējis jaunu tendenci, proti, kafejnīcas un restorāni arvien biežāk mums uztic pircēju iecienītu pamatēdienu ražošanu, bet saviem pavāriem ļauj radīt klientu retāk izvēlētus šedevrus. Šādā veidā ēdināšanas pakalpojumu sniegšana kļūst daudz rentablāka un kafejnīcā uz vietas nevienam vairs nav jānodarbojas ar karbonāžu klapēšanu vai kartupeļu mizošanu. Sadarbībā ar juridiskām personām pārdošanas apjomi pērn būtiski auguši.”

Pēc Krievijas dabasgāzes tranzīta pārtraukšanas caur Ukrainu gāzes piegādes Eiropas Savienībā (ES) ir stabilas, ceturtdienas vakarā paziņoja Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Polija.

"Situācija ir stabila, jo visas dalībvalstis izmanto regulāros ziemas krājumus un importu no trešajām valstīm, tādējādi nodrošinot stabilas piegādes saviem patērētājiem," norādīja Polijas prezidentūras preses pārstāvis.

"Ir vērojamas būtiskas izmaiņas importa struktūrā, taču ir skaidrs, ka ir pietiekami daudz pārvades jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu. Būtisks gāzes cenu pieaugums nav novērots," piebilda pārstāvis.

Arī Eiropas Komisija (EK) uzsvēra, ka "nav nekādu bažu par [gāzes] piegādes drošumu".

"Gāzes piegāde ir nodrošināta, izmantojot alternatīvus maršrutus (Vācijā, Itālijā) un izņemot gāzi no krātuvēm," piebilda EK.

Jau ziņots, ka Krievijas gāzes piegāde Eiropai pa Ukrainas cauruļvadiem tika pārtraukta trešdien, jo Kijiva atteicās pagarināt līgumu par gāzes tranzītu ar Krievijas valsts dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Liepājā, Grīzupes ielā 3, plānots izveidot aukstā metāla specelementu ražotni, informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

No šodienas līdz 5.septembrim publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai nodots lokālplānojums un Vides pārskats, kas izstrādāts nekustamajam īpašumam Grīzupes ielā 3. Tajā paredzēts grozīt teritorijas izmantošanas veidu uz rūpniecisko apbūvi, kas ļautu šajā teritorijā izveidot aukstā metāla specelementu ražotni.

Lokālplānojums izstrādāts, atsaucoties uzņēmuma SIA "Moda it" ierosinājumam zemesgabalā Grīzupes ielā 3 izveidot metālapstrādes rūpnīcu, tādējādi īpašumā attīstot iecerēto uzņēmējdarbību.

Kā skaidro Freidenfelde, lokālplānojums paredz mainīt teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanu atbilstoši aktuālajām ekonomiskās attīstības vajadzībām - pašlaik teritorijas plānojumā noteikto (atļauto) izmantošanu mainot no tehniskās apbūves teritorijas uz rūpnieciskās apbūves teritoriju. Tāpat plānojumā izvērtētas un iekļautas transporta infrastruktūras un apbūves attīstības vajadzības un iespējas.

Slovākijas gāzes tranzīta uzņēmums SPP ceturtdien paziņoja, ka valsts tagad saņem Krievijas gāzi, izmantojot cauruļvadu Turcijā.

31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma "Naftogaz" un Krievijas kompānijas "Gazprom" parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu, un līgums netika pagarināts.

Krievijas gāze tika piegādāta Eiropai pa gāzesvadiem caur Ukrainu kopš 1991.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kijiva nolēma, ka līgumu par gāzes tranzītu nepagarinās.

Slovākija šo lēmumu asi kritizēja, un valsts premjerministrs Roberts Fico, kas ir viens no retajiem Kremļa sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, pērnā gada beigās devās uz Maskavu, lai ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu runātu par gāzes saņemšanas iespējām.

""Gazprom" eksporta uzņēmums ir daļēji atjaunojis gāzes piegādes SPP," norāda Slovākijas uzņēmums. "Tās tiek veiktas, izmantojot cauruļvadu "TurkStream" un Ungārijas teritoriju."

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 1,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7%). Tāpat, noslēdzoties akcijām, cenas pieauga piena produktiem (+3,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,5%), sieram un biezpienam (+1,5%), svaigiem dārzeņiem (+1,6%), mājputnu gaļai (+1,3%), pienam (+1,4%), šokolādei (+1,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), kā arī augu eļļai (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija maize (-2,6%), makaronu izstrādājumi (-3,3%) un gaļas izstrādājumi (-1,4%).