Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Ūdens sports Latvijā ieņem arvien nozīmīgāku vietu sporta un aktīvās atpūtas kartē. Valsts ģeogrāfiskā pozīcija, bagātīgie ūdens resursi un sporta veidu daudzveidība rada lielu potenciālu šīs jomas attīstībai. Tomēr viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka ūdens sporta attīstību un pieejamību, ir uzņēmēju un sabiedrisko līderu iesaiste.

Ūdens sports Latvijā – potenciāls un iespējas

Latvija ir valsts ar vairāk nekā 12 tūkstošiem upju un vairāk nekā 2000 ezeru. Mūsu piekraste sniedzas gar Baltijas jūru apmēram 500 kilometru garumā. Šie resursi ir ideāli piemēroti dažādiem ūdens sporta veidiem – no burāšanas un smaiļošanas līdz ūdens motocikliem un vindsērfingam.

Pēdējo gadu laikā pieaug interese arī par rekreatīvo airēšanu, SUP dēļiem un triatloniem, kuros iekļauta peldēšana atklātā ūdenī. Attīstās arī profesionālās un amatieru sporta struktūras, taču, lai nodrošinātu kvalitatīvu izaugsmi, nepieciešams stabils finansiālais un organizatoriskais atbalsts.

Uzņēmēju iesaiste: vairāk nekā tikai sponsorēšana

Ogrē uzsākta mūsdienīgas pludmales volejbola halles un sporta centra būvniecība. Projektu īsteno volejbola klubs “Ķirzaka”, kas tā realizācijai piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu 1,1 miljona eiro apmērā un valsts finanšu institūcijas “ALTUM” garantiju. Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniedz teju 2,2 miljonus eiro, no kuriem apmēram pusi veido uzņēmuma pašu ieguldījums.

Iecerēts, ka sporta centrs apmeklētājiem durvis varētu vērt jau līdz šī gada beigām.

Jaunā sporta halle būs viena no retajām Latvijā īpaši pludmales volejbolam būvētajām iekštelpu hallēm un tikai trešā šāda veida infrastruktūra valstī, kas jau projektēšanas stadijā veidota atbilstoši šī sporta veida vajadzībām. Tās projektēšanā ņemta vērā arī citu valstu pieredze, tostarp labās prakses piemēri Igaunijā, kur pēdējos gados attīstīta līdzīga sporta infrastruktūra. Halle atbildīs nacionāla līmeņa sacensību prasībām, tostarp attiecībā uz griestu augstumu un citiem būtiskiem tehniskajiem parametriem.

Jaunais sporta centrs top Dārza ielā 33, Ogrē, stratēģiski izdevīgā vietā - pilsētas centra tuvumā un vien dažu minūšu gājiena attālumā no Ogres dzelzceļa stacijas. Tādējādi jaunā halle būs ērti sasniedzama ne tikai Ogres iedzīvotājiem, bet arī sportotājiem no Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes, Salaspils, Aizkraukles un Rīgas virziena.

Svinīgā ceremonijā atklāts LNK Sporta parka (LNK SP) sporta komplekss - lielākais privātais sporta komplekss Latvijā un viens no modernākajiem sporta infrastruktūras objektiem Baltijā.

LNK SP būvniecība tika uzsākta 2020. gada augustā, un kopējās investīcijas kompleksa attīstībā sasniedz aptuveni 20 miljonus eiro. Projekta īstenošana bija tehniski sarežģīta un ambicioza - būvdarbu gaitā tika demontēta 31 ēka, savukārt viens no lielākajiem izaicinājumiem bija laukumu pamatnes sagatavošana ar īpaši augstu precizitāti - līdz pat 4 milimetriem.

LNK SP izveidots daudzfunkcionāls sporta komplekss, kas ietver augstas kvalitātes futbola infrastruktūru, kā arī pludmales tenisa, volejbola un basketbola laukumus. Kompleksā pieejama plaša atbalsta infrastruktūra sportistiem - trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas kabineti, ģērbtuves, kā arī dzīvošanas un atpūtas iespējas.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) un AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) noslēguši trīs gadu sadarbības līgumu, kura ietvaros kopīgi plānots strādāt pie aktīva dzīvesveida popularizēšanas LNSC sporta bāzēs un sabiedrībā visā Latvijā.

Šis ir nozīmīgs solis gan BTA, gan LNSC, jo šāda veida sadarbību abas puses noslēdz pirmo reizi. BTA sadarbībai ar LNSC paredzējis piešķirt vairāk nekā 245 tūkst. EUR trīs gadu laikā.

Plānots kopīgi arī strādāt pie aktīva dzīvesveida popularizēšanas, organizējot informatīvās kampaņas.

"Mēs jau vairākus gadus aktīvi atbalstām sporta pasākumus un sporta komandas, bet šī partnerība ļauj mums spert nākamo soli, lai stiprinātu sporta ekosistēmu Latvijā kopumā. Mēs uzskatām, ka veselīga un aktīva sabiedrība ir visas valsts ilgtermiņa ieguvums, tāpēc meklējām uzticamu partneri, ar kuru varētu veidot sadarbību. LNSC kā viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem sporta infrastruktūras uzturētājiem Latvijā bija dabiska izvēle, lai kopīgi strādātu pie aktīvā dzīvesveida veicināšanas," norāda BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Latvijas sporta infrastruktūra un aktīvās atpūtas iespējas ir valsts ilgtermiņa attīstības jautājums, kas tieši ietekmē sabiedrības veselību un labklājību. Latvija ieņem pēdējo vietu ES veselīgi nodzīvoto gadu skaitā (Eurostat, 2024), un liekā svara izplatība mūsu sabiedrībā ir augstāka nekā vidēji Eiropā – 59% iedzīvotāju saskaras ar šo problēmu (SPKC, 2024). Diemžēl realitāte ir tāda, ka sporta bāzu uzturēšanai un attīstībai ne vienmēr ir pietiekams finansējums, tāpēc privātā sektora iesaiste kļūst arvien būtiskāka.

Mēs BTA uzskatām, ka apdrošināšanas uzņēmuma atbildība nebeidzas tikai ar klientu drošības garantēšanu nelaimes gadījumos. Veselīga un aktīva sabiedrība nozīmē mazākus riskus, mazāk saslimšanas gadījumu un labāku dzīves kvalitāti. ANO “Ziņojumā par pasaules laimi” (World Happiness Report) Latvija ir noslīdējusi no 46. uz 51. vietu. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku labsajūtu, ir kustība, tāpēc mēs speram soli uz priekšu un ne tikai atbalstām sporta pasākumus un komandas, bet arī ieguldām Latvijas sporta ekosistēmā kopumā.

Noslēdzot trīs gadu sadarbības līgumu ar Latvijas Nacionālo sporta centru (LNSC) un investējot sadarbībā vairāk nekā 245 tūkstošus eiro, mēs parādām, ka privātais sektors var būt nozīmīgs spēlētājs sabiedrības veselības veicināšanā. Mēs ticam, ka šāds modelis – privāto uzņēmumu un publiskā sektora sadarbība – ir efektīvākais ceļš, lai uzlabotu sporta pieejamību un veicinātu aktīvāku dzīvesveidu sabiedrībā, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti.

Rīgas radio un televīzijas torņa pārbūves projekta interjera dizaina metu konkursā pirmo vietu ieguvis SIA "Vincents" iesniegtais mets, informēja konkursa organizatori VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

Konkursa mērķis bija iegūt augstvērtīgu, vizuāli un funkcionāli izsvērtu Rīgas radio un televīzijas stacijas interjera dizaina koncepciju, kas apvieno mūsdienīgu dizainu ar sabiedrībai pieejamu, izglītojošu vidi, saglabāt esošā interjera unikālos dizaina elementus kā sava laikmeta vēstures liecību, LVRTC identitāti, vērtības un nākotnes skatījumu, kā arī izcelt LVRTC ieguldījumu informācijas un elektronisko sakaru nozarē, kiberdrošībā, digitālās identitātes un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstībā Latvijā. Konkursā tika iesniegtas sešas devīzes.

Žūrijas kopvērtējumā pirmo vietu ieguvusi devīze “XIX919” , kuras autors ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vincents”. Iesniegtais mets žūrijas ieskatā vērtējams kā ļoti kvalitatīvs, profesionāli izstrādāts un konceptuāli vienots risinājums, kurā veiksmīgi apvienota Rīgas radio un televīzijas torņa funkcionalitāte, LVRTC identitāte un laikmetīga, estētiski sabalansēta interjera valoda. Īpaši pozitīvi izceļama skaidri nolasāma un konsekventi attīstīta koncepcija, pārdomāta telpu funkcionalitāte, loģiska plūsmu organizācija, harmoniska materiālu un krāsu izvēle, kā arī tehnoloģiju un apgaismojuma integrācija kopējā telpiskajā stāstā. Piedāvājums rada lietotājam draudzīgu, vizuāli kvalitatīvu un naratīvi bagātu vidi, kurā vēsturiskais mantojums organiski savienots ar mūsdienīgiem risinājumiem.

Latvijā dibinātais zīmols VPLAB jau vairāk nekā 20 gadus darbojas sporta uztura un uztura bagātinātāju nozarē. Jomā, kur ilgtermiņa panākumus nosaka pieredze, kvalitāte un spēja augt kopā ar tirgu. Uzņēmuma darbība aizsākās ar sporta uztura veikalu tīklu un vairāku pasaulē vadošu zīmolu izplatīšanu, tostarp Optimum Nutrition, GNC, Universal Nutrition, NOW Foods un Olimp Labs. Šis posms sniedza dziļu praktisku izpratni par produktu kvalitāti, sportistu vajadzībām un patērētāju uzvedību.

Darbs ar starptautiski atzītiem ražotājiem un ikdienas saskarsme ar tirgu ļāva uzkrāt zināšanas, kas bija nepieciešamas nākamajam loģiskajam solim, savu produktu līnijas izveidei. VPLAB attīstība nekad nav balstījusies tikai teorijā vai īslaicīgās tendencēs, bet gan reālā tirgus pieredzē un ilgtermiņa skatījumā, kur galvenā prioritāte vienmēr ir bijusi produktu kvalitāte.

Sākotnēji koncentrējoties uz sporta uztura segmentu, VPLAB pakāpeniski paplašināja savu darbību veselības un labsajūtas kategorijā. Šodien uzņēmums strādā ne tikai sporta kanālā, bet arī tieši ar aptieku segmentu, kuram ir izveidots atsevišķs, specializēts zīmols ULTRAVIT.

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadiena.

Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī plkst. 16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata".

Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.

2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?

Skolēnu ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks ir klāt, un sportiskākajiem bērniem tas aizritēs treniņos, sacensībās un sporta nometnēs, pilnveidojot prasmes un kļūstot fiziski spēcīgākiem. Aktīvi trenējoties, ik pa laikam gadās iedzīvoties arī savainojumos, tādēļ aktīvās sportošanas sezonas sākumā vecākiem vajadzētu nopietni apsvērt nelaimes gadījumu polišu iegādi bērniem.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) dati rāda, ka visapdraudētākie ir bērni, kuri nodarbojas ar komandu sporta veidiem – futbolu, basketbolu un volejbolu.BTA statistika par izmaksātajām kompensācijām aizvadītajā pusotrā gadā rāda, ka visbiežāk mediķu palīdzību nācies meklēt jaunajiem futbolistiem. 27% no visām atlīdzībām, kas piešķirtas par bērnu sporta aktivitātēs gūtajām traumām, saņēmuši tieši futbola spēlētāji. Otrais traumatiskākais sporta veids ir basketbols, trešais – volejbols, bet ceturtais - hokejs. Atlīdzību īpatsvars šajos sporta veidos ir attiecīgi 23 %, 10 % un 9%.

Kopumā trīs ceturtdaļas no visām kompensācijām par sporta aktivitātēs gūtajiem savainojumiem izmaksātas komandu sporta veidu spēlētājiem.

Metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvarējis mets ar devīzi "ABČ", ko izstrādāja SIA "RUUME arhitekti" kopā ar apakšuzņēmumiem SIA "Topia" un SIA "AMECO".

Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna. Konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga.

Konkursa žūrija metu ar devīzi “ABČ” novērtēja visaugstāk kā rūpīgi pārdomātu priekšlikumu ar skaidru koncepciju un pārliecinošu ainavisko loģiku. Katrai dambja krastmalai autoriem izdevies piešķirt atšķirīgu atmosfēru un tās organiski savienot vienotā parka ainavā. Piedāvātas daudzveidīgas iespējas atpūtai pie un uz ūdens. Radīta gaiša un iedvesmojoša vide Jāņa Čakstes piemiņas un vērtību iedzīvināšanai.

Metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza pauž gandarījumu par konkursa rezultātu: “Ir patiess gandarījums redzēt metu ar tik rūpīgu un profesionālu redzējumu par AB dambja attīstību. Šī vieta ir viena no Rīgas publiskās ārtelpas pērlēm ar milzīgu potenciālu un meta autoriem izdevies veiksmīgi sasniegt konkursa izvirzīto mērķi, risinot un līdzsvarojot gan šīs teritorijas vērtības un nozīmīgumu, gan Jāņa Čakstes vērtību māksliniecisku ienešanu ārtelpā, veidojot mūsdienīgu un daudzveidīgu publiskās ārtelpas pieteikumu.”

Latvijā plānots ieviest jaunu pieeju sporta nozares finansēšanai, dibinot Latvijas Sporta fondu kā īpašu institūciju valsts līdzekļu sadalei, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais fonda likumprojekts.

Likumprojekta mērķis ir padarīt sporta finansēšanu caurskatāmāku, efektīvāku un vairāk balstītu konkrētos rezultātos. Plānots, ka fonds darbosies kā publisks nodibinājums, kas papildinās esošo valsts budžeta finansēšanas sistēmu, nevis to pilnībā aizstās.

Pašlaik sporta finansēšana Latvijā galvenokārt notiek caur IZM programmām, un to nereti kritizē par fragmentētību, nepietiekamu caurskatāmību un ierobežotu orientāciju uz ilgtermiņa rezultātiem. Uz problēmām norādījušas gan Valsts kontrole, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, uzsverot arī interešu konfliktu riskus un nepietiekamu datu analīzi.

Jaunais modelis paredz, ka finansējumu sadalīs, izmantojot dažādus instrumentus - projektu konkursus, mērķprogrammas, sadarbības līgumus un uz rezultātiem balstītu finansējumu. Lēmumu pieņemšanā plānots iesaistīt neatkarīgus ekspertus, kā arī noteikt skaidrus un publiski pieejamus kritērijus.

Daļa sporta objektu Latvijā arī nākotnē prasīs valsts finansējumu, uzskata Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Fragments no intervijas

Vai LNCS nošķir sporta objektus, kuros ieguldījumi atgriežas sabiedrībai, no tiem, kurus valsts uztur galvenokārt stratēģisku vai pat politisku iemeslu dēļ?

Es teikšu, ka uz visiem objektiem var skatīties no abām pusēm. Es pieļauju, ka politiskais konteksts ir domāts par Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Ir skaidrs, ka neviena šāda veida trase pasaulē nekad nestrādās ar plusiem. Piemēram, Lillehammeres trase Norvēģijā saņem lielāku dotāciju nekā viss LNSC kopā. Arī nekur citur pasaulē trases nedarbojas kā biznesa objekti. Savukārt šos mīnusus mazina, piemēram, to pašu izklaides braucienu organizēšana. Tāpat no trases ēkas 6.stāva ir iespēja ieraudzīt skaistāko skatu uz Siguldu, un tas ir iecienīts tūrisma galamērķis. Līdz ar to, ja mēs par Siguldas trasi runājam ne tikai kā par sporta, bet arī kā par izklaides un tūrisma objektu, tad trases ārzemju braucēji vidēji gadā Latvijā pavada 6500 naktis, kas, pieņemot, ka vidēji viena sportista izdevumi par vienu pavadīto nakti ir 200 eiro, kopā veido ap 1,3 miljonu eiro gadā tiešo ekonomisko ietekmi. Tas ir, neskaitot trenerus un citu pavadošo personālu. Šī ekonomiskā ietekme atsver LNSC gada dotāciju, kas nākamajā gadā būs nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro..

2025. gada 11. decembrī, piedaloties satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie), Autotransporta direkcija (ATD) un Škoda Group parakstīja 89,4 miljonu līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi. Diena iepriekš noskaidroja, ka par ATD organizēto iepirkumu pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus.

Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.

Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā?

Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr galu galā viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu.

Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti jau trešo reizi četru gadu laikā atzina pludmales volejbolistu Kristianu Fokerotu.Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau apaļas trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, Latvijas vadošie uzņēmēji, bijušie sportisti, žurnālisti un arī žurnāla lasītāji.

Valmierā darbu uzsākusi Avotu golfa zāle — Latvijā pirmā pilna formāta iekštelpu golfa zāle, kas piedāvā pilnvērtīgu golfa treniņu vidi 300 m² plašās telpās visa gada garumā, neatkarīgi no laikapstākļiem, īstenojot pieeju “golfs 365 dienas gadā”.

Jaunā zāle ir nozīmīgs solis golfa infrastruktūras attīstībā Latvijā, mazinot sezonalitātes ietekmi un paplašinot sporta pieejamību reģionos.

Golfa laukums “Avoti” Valmierā jau 20 gadus nodrošina spēles un apmācību iespējas vasaras sezonā. Meklējot risinājumus treniņu nepārtrauktībai ziemā, vairāk nekā pirms pieciem gadiem kluba mājā tika izveidots golfa simulators. Ar laiku radās ideja spert nākamo soli — izveidot treniņu vidi, kas būtu maksimāli pietuvināta spēlei golfa laukumā.

“Tā kā golfs Latvijā ir sezonāls sporta veids, vēlējāmies nodrošināt treniņu iespējas ziemā maksimāli golfa laukumam pietuvinātā vidē. No šīs vajadzības arī radās ideja par pilna formāta iekštelpu golfa zāli,” stāsta “Avotu” saimnieks Jānis Matisons.

SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) un AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) uzsākušas ilgtermiņa sadarbību, kas nozīmē ne tikai Daugavas stadiona nosaukuma un Daugavas vieglatlētikas manēžas nosaukuma maiņu.

Par to, ko īsti nozīmē šī sadarbība, ar kādu mērķi aizsākts projekts „Kusties, kusties, lai var labāk justies!”, Dienas Bizness izjautāja LNSC valdes locekli Andri Pārupu un BTA valdes locekli Eviju Matveju.

Īsumā pastāstiet par izveidotās sadarbības iemeslu! Kas pamudināja divas ārēji tik ļoti atšķirīgas organizācijas mesties vienā projektā, jo sevišķi apdrošinātāju, kas pamatā tomēr orientējas uz peļņu?

E.M.: BTA Latvijā ir vairāk nekā 30 gadus, Baltijā kopumā nedaudz mazāk. Jau kopš pirmsākumiem apdrošināšanas sabiedrība ir atbalstījusi sportu. Sākām mēs ar nelieliem reģionāliem sporta klubiem, atsevišķu sportistu atbalstu vai sporta veida popularizēšanas atbalstu. Palīdzējām jauniešiem, amatieru sportam. Pagājušajā gadā atbalstījām vairāk nekā 20 sporta pasākumus, tāpēc sadarbība ar Latvijas Nacionālo sporta centru veidojās kā loģisks turpinājums mūsu sporta vides atbalstam. Piemēram, esam atbalstījuši 20 Velozinis trašu izveidi visā Latvijā, kur galvenais uzsvars ir bērnu un jauniešu velobraukšanas prasmes izkopšana. Protams, mēs gribam, lai mūs ierauga un BTA zīmols ir redzams, bet mums ir ideja un doma, kādēļ mēs to darām. Sports ir būtisks sabiedrības veselībai un labsajūtai.

Iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei kopējo pieejamo finansējumu palielinās par 11 miljoniem eiro - no 19 miljoniem eiro līdz 30 miljoniem eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka, ņemot vērā konkursa īstenošanas dinamiku un sasniegtos rezultātus, tā ir izvērtējusi kritiskākos aspektus un sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Konkursa īstenošanas termiņš ir līdz šī gada 31.decembrim un to nav plānots pagarināt.

Konkurss ir pierādījis, ka finansējuma pieejamība videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei ir ar augstu sabiedrības interesi un tas sniedz ieguldījumu gan esošā autoparka atjaunošanā, gan transporta degvielu diversifikācijā un attiecīgi emisiju mazināšanā, gan veicina uzņēmējdarbības attīstību.

Konkursā pieejamais finansējums tiks palielināts līdz 30 miljoniem eiro, tādējādi palielinot kopējo videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi iedzīvotājiem par aptuveni 1800 līdz 2500 transportlīdzekļiem. Finansējums 11 miljonu eiro apmērā ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo progresu konkursa ietvaros un nodrošinot, ka finansējums ir pieejams līdz 31.decembrim.

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.

Lietuvā konkurss par otrā 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka būvniecību Baltijas jūrā ar valsts atbalstu noslēdzies bez rezultāta, paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Konkurss par vairāk trīs miljardu eiro vērtā projekta būvniecību atsākās pirmdien, taču līdz noteiktajam termiņam otrdien tika saņemts tikai viens pieteikums - no valstij piederošās enerģētikas grupas "Ignitis grupe" un tās partnera "Ocean Winds", kuri iepriekš uzvarēja konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka būvniecību.

Lai konkursu atzītu par notikušu, vajadzēja piedalīties vismaz diviem pretendentiem.

"Ignitis grupe" nolēma piedalīties konkursā ar savam atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmumam "Ignitis Renewables" pilnībā piederošo kompāniju "Ignitis Renewables projektai 5".

Kā apliecināja VERT, konkurss tiek atzīts par nenotikušu un Lietuvas valdībai būs jālemj, vai izsludināt jaunu konkursu.

Xiaomi Arēnā 10. janvārī gaidāms viens no Latvijas vēsturē lielākajiem cīņas šoviem, kurā attiecības ringā gan Latvijas labākie cīkstoņi noskaidros savā starpā, gan tiksies ar prestižajā UFC organizācijā pabijušiem sportistiem. Par Bazara 0 Fight Club III cīņas šovu stāsta tā rīkotājs Danils Vesņenoks, kurš pats savulaik bija MMA cīkstonis.

Viņš uzsver, ka organizatori vēlas radīt apstākļus, lai katrs šī cīņas šova apmeklētājs no Xiaomi Arēnas iziet, ieguvis pozitīvu adrenalīnu un dopamīnu.

Šis būs lielākais pasākums Latvijā, kurā apvienoti dažādi cīņas sporta veidi, vismaz 15 gadu laikā. Kā nonācāt līdz vēlmei un gatavībai organizēt šādu šovu?

Savulaik es pats biju profesionāls cīkstonis un gribēju startēt lielās arēnās. Dažādu iemeslu dēļ mana profesionālā karjera pārtrūka, bet priecājos, ka mums ir radusies iespēja izveidot ko tik grandiozu. Pirmo Bazara 0 šovu 2023. gadā tikai uz entuziasma pamata sarīkojām saviem draugiem – tas bija slēgts pasākums, un nepazīstamos iekšā nelaidām, tomēr interneta tiešraidei bija liels skatījumu skaits. Turpinājumā mums pievienojās partneri, kuriem ir lielāka pieredze un saprašana. Ne tieši cīņas industrijā, bet biznesā un pasākumu organizēšanā. Mums nepatīk stāvēt uz vietas, gribam attīstīties. Otrais šovs jau bija augstākā līmenī par pirmo, bet tagad lecam vēl trīs galvas augstāk, un trešais jau notiks Xiaomi Arēnā. Tieši tāpēc pirms katra pasākuma ir milzīgs stress. Katrs nākamais šovs ir tik ļoti lielāks, jāiepazīst tik daudz jaunu detaļu, ka katra reize liekas gandrīz kā pirmā.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!