Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Daļa sporta objektu Latvijā arī nākotnē prasīs valsts finansējumu, uzskata Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Fragments no intervijas

Vai LNCS nošķir sporta objektus, kuros ieguldījumi atgriežas sabiedrībai, no tiem, kurus valsts uztur galvenokārt stratēģisku vai pat politisku iemeslu dēļ?

Es teikšu, ka uz visiem objektiem var skatīties no abām pusēm. Es pieļauju, ka politiskais konteksts ir domāts par Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Ir skaidrs, ka neviena šāda veida trase pasaulē nekad nestrādās ar plusiem. Piemēram, Lillehammeres trase Norvēģijā saņem lielāku dotāciju nekā viss LNSC kopā. Arī nekur citur pasaulē trases nedarbojas kā biznesa objekti. Savukārt šos mīnusus mazina, piemēram, to pašu izklaides braucienu organizēšana. Tāpat no trases ēkas 6.stāva ir iespēja ieraudzīt skaistāko skatu uz Siguldu, un tas ir iecienīts tūrisma galamērķis. Līdz ar to, ja mēs par Siguldas trasi runājam ne tikai kā par sporta, bet arī kā par izklaides un tūrisma objektu, tad trases ārzemju braucēji vidēji gadā Latvijā pavada 6500 naktis, kas, pieņemot, ka vidēji viena sportista izdevumi par vienu pavadīto nakti ir 200 eiro, kopā veido ap 1,3 miljonu eiro gadā tiešo ekonomisko ietekmi. Tas ir, neskaitot trenerus un citu pavadošo personālu. Šī ekonomiskā ietekme atsver LNSC gada dotāciju, kas nākamajā gadā būs nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro..

Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.

2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?

Svinīgā ceremonijā atklāts LNK Sporta parka (LNK SP) sporta komplekss - lielākais privātais sporta komplekss Latvijā un viens no modernākajiem sporta infrastruktūras objektiem Baltijā.

LNK SP būvniecība tika uzsākta 2020. gada augustā, un kopējās investīcijas kompleksa attīstībā sasniedz aptuveni 20 miljonus eiro. Projekta īstenošana bija tehniski sarežģīta un ambicioza - būvdarbu gaitā tika demontēta 31 ēka, savukārt viens no lielākajiem izaicinājumiem bija laukumu pamatnes sagatavošana ar īpaši augstu precizitāti - līdz pat 4 milimetriem.

LNK SP izveidots daudzfunkcionāls sporta komplekss, kas ietver augstas kvalitātes futbola infrastruktūru, kā arī pludmales tenisa, volejbola un basketbola laukumus. Kompleksā pieejama plaša atbalsta infrastruktūra sportistiem - trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas kabineti, ģērbtuves, kā arī dzīvošanas un atpūtas iespējas.

Arhitektūras birojs SEP izstrādā projektu V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas stadiona pārbūvei, kas notiek Kuldīgas novada pašvaldības uzdevumā.

Jaunais stadions nebūs tikai sporta infrastruktūra – tas kļūs par plašākas sabiedrības centru, kas paredzēts Kuldīgas un reģiona sporta, izglītības un aktīvās atpūtas aktivitātēm.

Stadiona modernizācija dos vietējiem iedzīvotājiem, bērniem un jauniešiem iespēju sportot drošā un mūsdienīgā vidē. Tas būs daudzfunkcionāls objekts: futbola laukums, kas atbildīs Latvijas Futbola federācijas noteikumiem reģionāla līmeņa laukumiem, vieglatlētikas infrastruktūra, kā arī vieta sacensībām, treniņiem un aktīvai atpūtai visām paaudzēm.

“Plānotā infrastruktūra būs pieejama plašai sabiedrībai, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un kopienas saliedētību,” norāda Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Ance Reķe. “Mūsdienīgs mākslīgās zāles segums ļaus treniņus aizvadīt visu gadu – arī ziemā, kas līdz šim nebija iespējams uz dabīgā zālāja.”

Tiek apsvērti vairāki varianti jauna nacionālā futbola stadiona būvniecībai, liecina darba grupas sagatavotais ziņojums, kas nodots saskaņošanai.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos, arī uz privātas zemes.

Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Nacionālais futbola stadions taps Lucavsalā

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par...

Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.

Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.

Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.

Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.

Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.

Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.

Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.

Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbolu klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

IZM kopā ar LNSC līdz 2026.gada maijam būs jāsagatavo aprēķini un pilna dokumentācija par to, kā visizdevīgāk stadiona projektu īstenot, izriet no valdības sēdes protokollēmuma projekta. Stadionu plānots uzbūvēt līdz 2030.gada otrajai pusei.

Kā vēstīts, pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Savukārt 2024.gada decembrī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi futbola stadiona projekta publiskās un privātās partnerības risinājumu izstrādei.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Valdība otrdien izskatīja un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības Rīgā projekta īstenošanas alternatīvām, sākot sagatavošanās posmu iespējamas publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta īstenošanai.

Uzklausot šo informatīvo ziņojumu, valdība gan nav uzņēmusies nekādas finansiālās saistības.

Ziņojumu izstrādājusi vadības grupa, kas izveidota ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pagājušā gada 20. decembra rīkojumu.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai PPP projektos, arī uz privātas zemes.

Valdības sēdē otrdien par PPP finansējumu projekta īstenošanai atzinīgi izteicās vairāki ministri. Tostarp finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka "drošajiem pieder pasaule" un daudzas lietas nenotiek tikai tādēļ, ka netiek meklēti risinājumi.

Informatīvajā ziņojumā padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) ir izsludinājis konkursu, lai izraudzītos uzņēmumu, kas veiks finanšu un ekonomisko aprēķinu par jauna nacionālā futbola stadiona Rīgā būvniecību, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Iepirkuma paredzētā līgumcena ir 60 000 eiro, bet aprēķini būs jāveic piecu mēnešu laikā. Piedāvājumus var iesniegt līdz 10. februārim.

Valdība pērn rudenī pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna nacionālā futbola stadiona būvniecības iespējām Rīgā, uzsākot sagatavošanās posmu iespējamam publiskās un privātās partnerības projektam. Valdība gan nav uzņēmusies finansiālas saistības.

Ziņojumā izvērtētas vairākas alternatīvas - no esošā Daugavas stadiona pārbūves līdz jauna stadiona būvniecībai uz valsts, pašvaldības vai privātas zemes. Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji, un kā perspektīvākais novērtēts publiskās un privātās partnerības modelis uz valsts vai pašvaldības zemes.

Pēdējo gadu laikā enerģētikas tirgus piedzīvo būtiskas pārmaiņas – pāreju no fosilajiem resursiem uz atjaunīgajiem energoavotiem, piemēram, vēja un saules enerģiju.

Baltijas gadījumā atjaunīgo enerģijas avotu izmantošana un pilnīgi “zaļas” elektroenerģijas ražošana ir viena no mūsu reģiona lielākajām ekonomikas iespējām šī gadsimta laikā. Mēs varam saražot vairāk elektroenerģijas kā pašiem nepieciešams, veicināt savu konkurētspēju un eksportēt. Šī transformācija ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kopš elektrības tirgus liberalizācijas, taču tā arī rada jaunus izaicinājumus. Atjaunīgo resursu ražošana ir svārstīga un atkarīga no laika apstākļiem – saule nespīd vienmēr, un vējš nepūš nepārtraukti. Rezultātā elektroenerģijas piedāvājums kļūst mazāk prognozējams, kas prasa jaunas pieejas, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un pieejamību.

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Latvijā dibinātais zīmols VPLAB jau vairāk nekā 20 gadus darbojas sporta uztura un uztura bagātinātāju nozarē. Jomā, kur ilgtermiņa panākumus nosaka pieredze, kvalitāte un spēja augt kopā ar tirgu. Uzņēmuma darbība aizsākās ar sporta uztura veikalu tīklu un vairāku pasaulē vadošu zīmolu izplatīšanu, tostarp Optimum Nutrition, GNC, Universal Nutrition, NOW Foods un Olimp Labs. Šis posms sniedza dziļu praktisku izpratni par produktu kvalitāti, sportistu vajadzībām un patērētāju uzvedību.

Darbs ar starptautiski atzītiem ražotājiem un ikdienas saskarsme ar tirgu ļāva uzkrāt zināšanas, kas bija nepieciešamas nākamajam loģiskajam solim, savu produktu līnijas izveidei. VPLAB attīstība nekad nav balstījusies tikai teorijā vai īslaicīgās tendencēs, bet gan reālā tirgus pieredzē un ilgtermiņa skatījumā, kur galvenā prioritāte vienmēr ir bijusi produktu kvalitāte.

Sākotnēji koncentrējoties uz sporta uztura segmentu, VPLAB pakāpeniski paplašināja savu darbību veselības un labsajūtas kategorijā. Šodien uzņēmums strādā ne tikai sporta kanālā, bet arī tieši ar aptieku segmentu, kuram ir izveidots atsevišķs, specializēts zīmols ULTRAVIT.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros notikušajās politiķu debatēs vairāku partiju pārstāvji bija vienisprātis – blokķēdes tehnoloģijas un digitālo aktīvu nozare Latvijai ir iespēja, nevis risks.

Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka Latvijai jau šobrīd ir viens no progresīvākajiem regulējumiem Eiropā, taču valsts priekšrocības būs iespējams izmantot tikai tad, ja sekos ātrāka rīcība, skaidrāki noteikumi un ambiciozāka politika.

Debatēs piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība – ZZS), politisko partiju pārstāvji Gatis Eglītis (Nacionālā apvienība – NA), Mārtiņš Krusts (Mēs mainām noteikumus – MMN) un Mārtiņš Mieriņš (Progresīvie – P), kā arī Saeimas deputāti Kristaps Krištopāns (Latvija pirmajā vietā – LPV), Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts – AS) un Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība – JV). Debates vadīja Latvijas Blokķēdes Attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Lai nodrošinātu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēkas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (LIC) projektu īstenošanu, valdība otrdien atbalstīja 68,3 miljonu eiro pārdalīšanu no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas līdzekļiem.

Nolemts, ka 68,3 miljonus eiro no sestās pasākuma kārtas "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pārdalīs uz pirmo un piekto kārtu, lai nodrošinātu PSKUS A2 ēkas un RAKUS LIC projektam. RAKUS infrastruktūras attīstībai sākotnēji iezīmētais finansējums 68,3 miljonu eiro apmērā, no kura 58 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi un 10,2 miljoni eiro ir nacionālais līdzfinansējums, tiks sadalīts tikai starp PSKUS A2 un LIC projektiem. No šīs summas 31,3 miljoni eiro plānoti LIC būvniecībai, savukārt 37 miljoni eiro tiks novirzīti PSKUS A2 ēkas projekta īstenošanai.

Sākotnēji sesto kārtu bija plānots īstenot līdz 2028.gada pirmajam ceturksnim. Tajā bija paredzēts 83,3 miljonu eiro finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, tostarp arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijai. Vienlaikus saistībā ar projektu izstrādes un būvniecības kavēšanos, kā arī izmaksu pieaugumu plānotais finansējuma apjoms projektu realizācijai ir būtiski palielinājies. Rezultātā sākotnēji plānotais finansējuma apmērs ir nepietiekam abu projektu vienlaicīgai īstenošanai pilnā apmērā, skaidrojusi Veselības ministrija (VM).

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.