Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.
Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.
Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.
Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.
Šobrīd Latvija ir vienīgā Baltijas valsts bez nacionālā stadiona. Tas nozīmē, ka mēs paliekam ārpus lielākajām futbola sacensībām un pasaules līmeņa koncertu turnejām. Igaunijas un Lietuvas pieredze apliecina pretējo — Tallinas A. Le Coq Arena un jaunais Viļņas stadiona projekts jau piesaista simtiem tūkstošu apmeklētāju gadā un dod spēcīgu pienesumu vietējai ekonomikai. Ar Rīgu tas būs līdzīgi — stadions var kļūt par Baltijas līmeņa notikumu galvaspilsētu.
“Līdzīgi projekti Tallinā un Viļņā pierāda šo efektu praksē. Igaunijas A. Le Coq Arena ir kļuvusi par nozīmīgu Tallinas pasākumu vietu — katru gadu piesaistot vairāk nekā 150 000 apmeklētāju un veicinot vietējā tūrisma un viesmīlības sektora izaugsmi. Līdzīgi Viļņas stadionu attīstības projekti ir iezīmējuši jaunu ekonomiskās aktivitātes vilni pilsētas perifērijas rajonos. Arī Latvijai pienācis laiks spert soli uz priekšu un nostiprināties reģionā,” norāda Oļegs Umanskis, SEP komercdirektors.
Starptautiskās spēles un tūrisma pienesumsPašlaik Latvijas futbola izlase lielāko daļu spēļu aizvada Daugavas stadionā, kurš neatbilst modernām UEFA un FIFA prasībām. Jaunais stadions ļautu regulāri rīkot starptautiskas spēles un turnīrus Latvijā, kas nozīmē arī jaunu tūristu plūsmu.
Pēc LFF aprēķiniem, katra starptautiska spēle Rīgā piesaistītu 5 000–10 000 ārvalstu līdzjutēju, kas nozīmē ievērojamu pienesumu viesnīcu, ēdināšanas un transporta sektoros. Tiek lēsts, ka šāds tūrisma pienesums varētu sasniegt 10–15 miljonus eiro gadā, ja stadionā norisinātos 10–12 starptautiska mēroga pasākumi.
“Turklāt, kā liecina starptautiskā pieredze, stadioni kļūst par ilgtermiņa kultūras un izklaides mezgliem — to izmantošana nav aprobežota tikai ar sportu. Modernos stadionos vidēji 50–60 % ieņēmumu veido tieši nesporta pasākumi — koncerti, festivāli, izstādes un konferences. Tas padara projektu ekonomiski dzīvotspējīgu ilgtermiņā,” skaidro Oļegs Umanskis.
Moderns stadions spēj mainīt vesela pilsētas rajona attīstības virzienu. Pētījumā tika analzēti un salīdzināti vairāki staprtautiskie piemēro, ka šāda projekta īstenošana Rīgā veicinātu apkārtējo teritoriju attīstību, radot jaunas komerctelpas, sabiedrisko infrastruktūru un uzlabojot transporta pieejamību.
“Stadioni citās Eiropas pilsētās bieži kļūst par ‘enkurobjektiem’, ap kuriem veidojas jauni dzīvojamie rajoni, biroju centri, kultūras iestādes un publiskās telpas. Tie pievelk investīcijas, palielina nekustamā īpašuma vērtību un uzlabo pilsētas konkurētspēju. Rīgai šis ir stratēģisks solis nākotnē,” piebilst Oļegs Umanskis.
Latvijas futbolam šāds stadions ir būtiska infrastruktūra. Pašlaik jauniešu un pieaugušo futbola attīstība ir sadrumstalota — trūkst centrālās bāzes, kur vienuviet attīstīt izlases, akadēmijas, treneru izglītību un sporta zinātni.
“Izpēte parādīja, ka futbols kā nozare Latvijā jau šobrīd rada papildu ekonomisko vērtību 37 miljoni eiro gadā, kas tālāk ekonomikā multiplicējas līdz apmēram 55 miljoniem pienesumam IKP. Jauns stadions palielinās šo ietekmi, paplašinot starptautisku turnīru, pasākumu un koncertu rīkošanas iespējas,” norāda Umanskis.
Jaunais stadions nodrošinātu vienotu futbola attīstības centru, radot telpu gan profesionālajam sportam, gan plašai sabiedrības iesaistei. Tas būtu vieta, kur aug nākamā futbola paaudze, vienlaikus kļūstot par plašāku sabiedrisko aktivitāšu centru Rīgā.
Stadiona koncepciju izstrādājis arhitektūras birojs SEP, piesaistot par partneri Populous — uzņēmumu, kura portfolio ietver ikoniskus stadionus visā pasaulē. Šī sadarbība ļauj izmantot globālās labākās prakses un dizaina risinājumus, vienlaikus balstot projektu Latvijas pilsētvides realitātē.
SEP kā vietējais arhitektūras eksperts ar projekta partneriem Urban Comm un Reģionālie projekti nodrošina kontekstuālu pieeju, sasaistot starptautiskās idejas ar Rīgas telpisko struktūru un attīstības stratēģiju. Tas ir ne tikai arhitektūras projekts — tā ir Latvijas nākotnes infrastruktūra, kas stiprinās mūsu valsts tēlu, pašapziņu un piederību Eiropas kultūras un sporta telpai.
