Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums nozarē - brīdis, kad profesionāļi un sabiedrība kopā uzdod būtiskus jautājumus par to, kāda ir un kāda varētu būt mūsu arhitektūra. Šī gada tēma - iederība - aktualizē jautājumu, kas šobrīd kļūst arvien svarīgāks ne tikai arhitektu, bet arī sabiedrības domāšanā: kā radīt arhitektūru, kas spēj būt klātesoša savā laikā un vietā, vienlaikus veidojot jaunas vērtības nākotnei?
Kā LAGB Lieldraugs un atbasltītājs, arhitektūras birojs SEP vēlas iedziļināties šajā jautājumā - ne tikai godinot labākos darbus, bet arī domājot par kopējo virzienu, ko Latvijas arhitektūra šobrīd iezīmē.
Kas veido LAGB finālistu darbu kvalitāti
"Mēs apbraukājām visus 38 projektus, kas bija iesniegti, un uzklausījām desmit procesus. Kopējā sajūta, kā mēs pēc tam visi vienojāmies, ir lepnums un prieks par to, ko Latvijā dara arhitekti, ko dara pašvaldības un uzņēmīgi cilvēki. Un tā mums izkristalizējās kopējā šī gada sajūta – iederība. nevis piederība, bet iederība laikā un telpā," atklāj Zaiga Gaile.
Salaspils koka bērnudārzs, Igaunijas vēstniecība Vecrīgā, Zilākalna skatu tornis, privātmāja Pāvilostā — un vēl vairāki spilgti arhitektūras piemēri šogad iekļuvuši finālistu vidū. Katrs no tiem ir unikāls un raksturā atšķirīgs, tomēr visus vieno kopīga kvalitātes un laikmetīguma sajūta.
Iederība - šī gada centrālais jēdziens
Tēma iederība šogad ir gan profesionāls kritērijs, gan sabiedrisks jautājums. Latvijas arhitektūras ainava ir daudzslāņaina - tajā sastopas vēsturiskais mantojums, padomju laika mantojums un mūsdienu būvniecības izaicinājumi. Izcilība rodas nevis ignorējot šo daudzslāņainību, bet tieši meklējot veidus, kā ar to dialogā radīt jaunus slāņus.
Finālistu darbos redzams, ka iederība nenozīmē vienveidību. Tieši pretēji - daudzi projekti drosmīgi interpretē kontekstu, rada jaunas telpas kvalitātes un palīdz sabiedrībai citādi paskatīties uz ierasto vidi. Tā ir arhitektūras spēja būt “laikmetīga” - nevis skaļi, bet precīzi un jēgpilni.
Izcila arhitektūra sākas ar skaidru attieksmi
Laba arhitektūra nerodas nejauši. Aiz katra veiksmīga projekta slēpjas skaidra attieksme pret vietu, laiku un cilvēkiem, kam šī vide kalpos. “Tieši tas šogad īpaši spilgti redzams Latvijas Arhitektūras gada balvas finālistu darbos - no publiskām ēkām līdz moderniem industriāliem objektiem, kas pārliecinoši demonstrē mūsdienīgu domāšanu,” LAGB 2025 finālistu vērtējumā dalās SEP projektēšanas direktors un arhitekts Pāvels Rešetnikovs.
"Tas, ko mēs skatāmies, tiešām ir ideja – cik tālu arhitekts un pasūtītājs ir skatījušies un kas ir viņu mērķis bijis, kā arī tas, vai ir domāts tālāk par šī brīža vajadzībām, vai ir piedāvāts klāt vēl kaut kas, kas būs aktuāls nākotnei. Un tā arhitektūra ir tik kompleksa, bet ir tādi objekti, kur mēs redzam, ka viss ir brīnišķīgi saslēdzies kopā. Un tad iznākums ir māja, kas nav tikai māja, bet gan doma par nākotni. Piemēram, Salaspils bērnudārzs, kur ir lielisks klimats, svaigs gaiss, un visa māja ir no koka," norāda arhitekte un LAGB 2025 balvas žūrijas locekle Liene Adumāne-Vāvere.
LAGB projekti apliecina, ka arhitektūra nav tikai forma vai skaists siluets - tā ir telpiska atbilde uz kultūras, sociālajiem un vides jautājumiem, kas skar mūs visus. Arhitektūra kļūst izcila tad, kad tā palīdz cilvēkam justies piederīgam.
Izcilā arhitektūra jāmeklē reģionos
Izcilu arhitektūru nevar vērtēt tikai pēc formas vai tehnoloģijām. Tā ir arī sabiedrības attieksmes izpausme. Katrs sabiedrības attīstības posms atstāj savus nospiedumus pilsētvidē. Tieši tāpēc arhitektūra ir ne tikai profesionāļu darbs, bet arī sabiedrisks dialogs - starp pasūtītājiem, iedzīvotājiem, politikas veidotājiem un arhitektiem. Šī gada tendences liecina, ka tieši Latvijas reģionos meklējam ir kvalitatīva arhitektūra.
Vērtēšanas gaitā žūrija šogad īpaši izcēlusi reģionu aktivitāti — tieši ārpus galvaspilsētas vērojams gan lielāks projektu skaits, gan augsta kvalitāte. “Rīgas apbūve šobrīd atpaliek no pārējās Latvijas — ja neskaita Igaunijas vēstniecību, nominācijām piemērotu projektu galvaspilsētā ir maz,” norāda Liene Adumāne-Vāvere. “Reģioni šogad ir izteikti dominējoši.”
Arhitekti to skaidro ar divām tendencēm. No vienas puses, Rīgas pašvaldība pēdējos gados nav bijusi tik aktīva jaunu projektu veicināšanā. No otras — daudzas reģionālās pašvaldības apzināti cenšas celt savu arhitektūras kvalitāti, pierādot, ka arī ārpus galvaspilsētas iespējami ambiciozi un mūsdienīgi risinājumi. “Pašvaldības vēlas parādīt, ka nav nekādu iemeslu, kāpēc kvalitatīvai arhitektūrai būtu jākoncentrējas tikai Rīgā,” uzsver arhitekts un LAGB 2025 žūrijas loceklis Normunds Kagainis.
Kāpēc SEP atbalsta Latvijas arhitektūras balvu
SEP kā lielākais arhitektūras birojs Latvijā redz šo balvu ne tikai kā svētkus, bet arī kā nozares spoguli un virzienrādītāju. Tā palīdz ieraudzīt, kāda arhitektūra top Latvijā, kādi jautājumi kļūst aktuāli, un kurās jomās mēs varam būt drosmīgāki.
“Mums ir svarīgi atbalstīt procesu, kas veido arhitektūras kvalitāti ilgtermiņā. Šī balva palīdz uzturēt profesionālu diskusiju, iedvesmo jauno paaudzi un paceļ latiņu visiem, kas strādā būvētās vides radīšanā,” uzsver Pāvels Rešetņikovs.
Izcila arhitektūra ir kopīgs darbs
Noslēdzot, var teikt vienkārši: izcila arhitektūra nerodas izolēti. “Tā ir arhitektu zināšanu, pasūtītāju drosmes, sabiedrības līdzdalības un kultūras sajūtas kopdarbs. Latvijas Arhitektūras gada balva ik gadu parāda, ka šāds kopdarbs ir iespējams - un ka tas var būt iedvesmojošs,” skaidro Pāvels Rešetnikovs.
SEP lepojas būt daļa no šī procesa kā Lieldraugs, kas tic arhitektūras nozīmei sabiedrības attīstībā. Mūsu arhitektūra ir mūsu identitātes spogulis. Un šis spogulis šogad izskatās daudzsološi.
#1/14
#2/14
#3/14
#4/14
#5/14
#6/14
#7/14
#8/14
#9/14
#10/14
#11/14
#12/14
#13/14
