Reklāmraksti

Unikāli investīciju NĪ projekti: no slēpošanas kūrortiem līdz Vidusjūras piekrastei. Ko meklē Baltijas valstu iedzīvotāji?

Sadarbības materiāls,25.08.2025

Jaunākais izdevums

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Aicinām aplūkot ekskluzīvus “Letsinvest” kopienas finansētos projektus:

Grezns rezidenču komplekss La Nucia pilsētā Spānijā

Pavisam nesen “Letsinvest” investētāju kopiena pievienojas ekskluzīvajam projektam par sporta pilsētu titulētajā La Nucia pilsētā Spānijā. Starptautiskā nekustamā īpašuma sabiedrība “Azur Group” šeit attīsta greznu rezidenču kompleksu, kas tiks pārvaldīts atbilstoši piecu zvaigžņu viesnīcas standartiem. “Letsinvest” investētāji šim projektam pirmajā posmā piešķīra 2,25 milj. EUR.

Grezns apartamentu komplekss, La Nucia, Spānija. Vizualizācija.

Šis projekts apvienoja vairākus kritērijus, kas ir svarīgi investētājiem. La Nucia pilsētā attīstītājam rezidenču kompleksam raksturīga izcila funkcionalitāte un uzmanība detaļām – tajā plānots ierīkot dzīvojamos apartamentus, labsajūtas un biznesa centrus, peldbaseinu un komerctelpas. Ir panākta arī vienošanās ar starptautisku viesnīcu tīklu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas administrēs šo kompleksu un nodrošinās augstākos apkalpošanas standartus. Ne mazāk svarīgi arī, ka tas būs viens no pirmajiem starptautiskā zīmola kompleksiem reģionā.

“Letsinvest” kopiena ir novērtējusi projekta ekskluzīvo atrašanās vietu un tā konkurences priekšrocības. La Nucia pilsēta, kurā tiek attīstīts komplekss, atrodas Kosta Blankas reģionā, Vidusjūras piekrastē. Šī vieta jau ir kļuvusi iecienīta tūristu un sportistu vidū, jo papildu burvīgajām jūras un kalnu panorāmām pilsēta piesaista apmeklētāju uzmanību ar savu profesionālo sporta un tūrisma infrastruktūru. Šajā pilsētā ir olimpiskajiem standartiem atbilstošs stadions un citi mūsdienīgi sporta objekti. Tāpat plānots uzstādīt unikālu brīvdabas koncertzāli - pasaulē ir tikai divas šādas amfiteātra tipa zāles. Ne velti La Nucia ir ieguvusi sporta pilsētas titulu, jo šeit pastāvīgi notiek augstākā līmeņa sporta pasākumi, sportisti aktīvi trenējas un gatavojas sacensībām, bet tūristi bauda iespēju atpūsties prestižā vietā un izmēģināt unikālu pasākumu un sporta vidi. Pilsētas vadība aktīvi sazinās ar uzņēmumiem un cenšas radīt pievilcīgu vidi investoriem.

Topoši un esoši projekti La Nucia sportā pilsētā.

Prestižs apartamentu komplekss Norvēģijas kalnu kūrortā

“Letsinvest” kopiena sniedza savu ieguldījumu vienā no prestižajiem projektiem Norvēģijas kalnu kūrortā Kvitfjell, kur notiek vairāki kalnu slēpošanas Pasaules kausa posmi, bet to attīsta Lietuvas kapitāla LHM grupas.

“Letsinvest” divos posmos ir piešķīris 5 milj. EUR biznesa aizdevumu LHM uzņēmumu grupai, kas specializējas augstas klases brīvdienu māju būvniecībā Norvēģijas slēpošanas kūrortos. Aizdevums bija paredzēts, lai refinansētu iepriekšējās saistības pret Pareto Bank (Norvēģija) un finansētu uzņēmuma turpmāku paplašināšanos.

Pēdējo 20 gadu laikā “LHM Group” ir uzbūvējusi vairāk nekā 700 kalnu mājas. Investorus pārliecināja uzņēmuma solīda pieredze un zināšanas kalnu māju būvniecībā. Turklāt sabiedrība labvēlīgi novērtēja, ka šīs investīcijas varētu veicināt Lietuvas uzņēmējdarbības panākumus Norvēģijā. Nekustamo īpašumu piedāvājums slēpošanas kūrortos bieži vien ir ierobežots, savukārt tūristu skaits un interese par šo sporta veidu pieaug.

Grezni apartamenti “Svarstskard”, Kvitfjell, Norvēģija. Vizualizācija.

“LHM grupas” izstrādātie projekti ir piesaistījuši arī starptautisko mediju uzmanību – par tiem rakstījuši “Financial Times” un “The Sunday Times”. Izdevumi ir vērsuši uzmanību, ka tieši Norvēģijas slēpošanas kūrorti sagaida arvien lielāku uzmanību – tos izvēlas arvien vairāk britu, kā arī citi Eiropas iedzīvotāji, kuri aizraujas ar slēpošanu. Vienlaikus ir norādīts, ka slēpotāji Norvēģiju uzskata par ilgtermiņa alternatīvu Alpiem. Turklāt, saskaņā ar viena Apvienotās Karalistes slēpošanas kluba datiem, kopš pandēmijas sākuma slēpotāju, kuri izvēlas Norvēģiju, skaits ir divkāršojies. Izdevumos citēts arī viens no “LHM grupas” dibinātājiem Laurīns Mitkus, kurš ar starptautisko sabiedrību dalījās savos novērojumos, ka kalnos brīvdienu mājas pašlaik pērk ne tikai paši norvēģi, bet arī dāņi, holandieši, zviedri, vācieši un skoti. Tātad šādu kompleksu popularitāte strauji pieaug.

Prestižu mājokļu projekts Spānijas Altea pilsētiņā

Alteas pilsētā esošais Altea Hills ir prestižs dzīvojamais rajons Kosta Blankas piekrastē, kurā tiek attīstīts projekts Hills of Altea. Prestižais dzīvojamais komplekss sastāv no 32 dzīvokļiem un 10 villām, kas ir burvīgas ar izciliem skatiem un atrodas vienā no labākajām vietām reģionā.

Projekta dizains tika izstrādāts sadarbībā ar pasaulslaveno zīmolu Yoo Inspired by Starck, ko dibinājis slavenais dizaina vizionārs Filips Starks. Šī partnerība iemieso augstas klases estētiku, inovatīvus risinājumus un izcilu radošu vīziju. “Letsinvest” kopiena šim projektam nepieciešamo finansējumu 3,4 milj. EUR apmērā piesaistīja trīs dienu laikā.

Kompleksu attīsta iepriekšminētais starptautiskais nekustamo īpašumu attīstītājs “Azur Group”. Šī projekta parāda un vērtības attiecība bija tikai 32 %, bet aizdevuma termiņš bija 9 mēneši. Uzņēmums apņēmās atmaksāt aizdevumu ar 11 % gada procentu likmi. Tādēļ šis dzīvojamais komplekss piesaistīja lielāku investoru uzmanību, kuri meklēja īstermiņa instrumentus ar stabilu ienesīgumu un konservatīviem riskiem.

Prestižu mājokļu projekts “Hills of Altea”, Altea, Spānija. Vizualizācija.

Rajons atrodas uzkalnos, no kuriem paveras panorāmas skati uz Vidusjūru, Altejas pilsētu un Sierra Bernia kalniem. Reģionam raksturīgs liels saulaino dienu skaits, bet augstums virs jūras līmeņa vasarā nodrošina patīkamāku mikroklimatu. Šajā apdzīvotajā vietā atrodas augstas klases villas, luksusa dzīvokļi un ekskluzīvi arhitektūras projekti. Ierobežotā piedāvājuma un lielā pieprasījuma dēļ nekustamo īpašumu cenas šajā rajonā saglabājas stabilas pat ekonomisko svārstību laikā. Turklāt Kosta Blankas reģions kļūst arvien populārāks skandināvu, vāciešu un britu vidū, piesaistot arvien vairāk tūristu.

Vidusjūra.

“Letsinvest” kopiena investē augstas klases projektā Portugālē

“Letsinvest” savai investoru kopienai ir radījusi iespēju ieguldīt vēl vienā ekskluzīvā projektā “The Lourenco”, kas atrodas Aveiru pilsētā, Portugālē.

Šis premium klases dzīvojamais un komerciālais projekts atrodas vienā no prestižākajām pilsētas vietām, ko bieži dēvē par "Portugāles Venēciju", tāpēc interese par projektu ir milzīga. Projektā būs 88 dzīvokļi un komerctelpas, kas orientēti uz lielo pieprasījumu vietējā tirgū, kur cenas pieaug, bet kvalitatīvs piedāvājums joprojām ir ļoti nepietiekams. Plānots, ka pēc projekta pabeigšanas tiks rekonstruēti un no jauna uzbūvēti 8000 m².

Investētāju kopiena tikai dažu dienu laikā ir piesaistījusi 2,9 milj. EUR un savus brīvos līdzekļus ir nodarbinājusi 12 mēnešu periodam un nopelnīs līdz pat 11 % gada procentus, kas tiks izmaksāti termiņa beigās. Svarīgi arī atzīmēt, ka šis projekts ir nodrošināts ar pirmtiesību hipotēku ieķīlātu NĪ, līdz ar to risks ir konservatīvs.

Aveiro pilsēta, Portugāle.

Tā ir daļa no vairāk kā 100 “Letsinvest” investētāju finansētiem nekustamā īpašuma objektiem.

“Letsinvest” ir Eiropas kopinvestīciju platforma ar ekspertiem Lietuvā, Portugālē un Spānijā, kuri meklē iespējas platformas kopienai pavērt durvis uz jauniem tirgiem, partnerībām un projektiem. Mūsu kopiena ir vairākkārt pierādījusi, ka tā spēj ātri un lielos apjomos finansēt ekskluzīvus nekustamos īpašumus.

Kopinvestīcijas ir izdevīgi gan biznesam, gan investētājiem. Bizness var izmantot iespēju ātri piesaistīt līdzekļus saviem projektiem, un šajos projektos var ieguldīt ikviens – gan tie, kas vēlas nodarbināt 500 tūkst. EUR, gan tie, kuriem ir atliekami 500 EUR. Tādā veidā investētāji var dot savu ieguldījumu lielu nekustamā īpašuma projektu finansēšanā, kas nodrošināti ar pirmtiesību hipotēku ieķīlātu nekustamo īpašumu, un gūt divciparu gada atdevi, vienlaikus saglabājot konservatīvu ieguldījumu risku. Svarīgi arī atzīmēt, ka visā darbības laikā kredītņēmēji nekad nav kavējuši parādu atmaksu investētājiem.

Drīzumā “Letsinvest” platformā būs pieejamas jaunas kopinvestīciju iespējas. “Letsinvest” kopienas dalībnieki būs pirmie, kas saņems aicinājumu pievienoties ekskluzīviem projektiem, bet kļūšana par biedru ir vienkārša un bez maksas.

Piesakieties vai abonējiet jaunākās ziņas: https://bit.ly/459jusM

Finanses

DB pēta, kur investējis Aigara Kesenfelda pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmums

Jānis Goldbergs,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Ekonomika

Investīcijās pērn piesaistīts vēsturiski lielākais apjoms gada laikā

Db.lv,15.01.2026

Liene Dubava, FICIL valdes locekle un Nasdaq Rīga vadītāja (no kreisās), ekonomikas ministrs Viktors Valainis un LIAA direktore Ieva Jāgere.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro, īstenojot šos projektus tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas.

Aizvadītajā gadā lielākie projekti bija saistīti ar bioekonomiku, viedo enerģētiku, augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT un citu nozaru projektiem.

“Latvijai ir ambīcija būt starp pievilcīgākajām investīciju vietām reģionā, un LIAA rezultāti 2025. gadā to apliecina — aģentūra ir piesaistījusi vēsturiski lielāko investīciju apjomu viena gada laikā. Īpaši būtiski, ka arī Latvijas Bankas dati rāda: 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopējais ārvalstu investīciju apjoms ir pieaudzis par 700 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka Latvija var un spēj konkurēt. Mūsu uzdevums ir turpināt uzlabot biznesa vidi, mazināt šķēršļus un nodrošināt investoriem skaidru, ātru ceļu no ieceres līdz realizācijai,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomika

LIAA: Mērķis ir kāpināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā

Db.lv,27.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 26.maijā norisinājās augsta līmeņa konference "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics", kuru organizēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK) un citām partnerorganizācijām.

Pasākumā piedalījās Baltijas valstu ekonomikas ministri, ārvalstu investori un starptautisko institūciju pārstāvji.

LIAA direktore Ieva Jāgere uzsver, ka Ārvalstu investoru padomes veiktais pētījums FICIL Sentiment Index apliecina – pirmo reizi pēc ilgāka laika Latvija investīciju piesaistes ziņā ir apsteigusi savus Baltijas kaimiņus: “Latvijas stiprā puse ir tehnoloģiju un inovāciju joma, kā arī enerģētikas un militārās industrijas sektori. Mūsu kopīgais investīciju projektu portfelis šobrīd pārsniedz 12 miljardus eiro, no kuriem viens miljards ir tieši militārās industrijas projekti. Mūsu mērķis ir kāpināt piesaistīto investīciju apjomu līdz vienam miljardam eiro gadā,” norāda Ieva Jāgere.

Reklāmraksti

No Baltijas valstīm līdz Dienvideiropai: “Letsinvest“ investīciju ģeogrāfija un rekorda gads

Sadarbības materiāls,13.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas investēšanas platforma “Letsinvest“, kas savu darbību ievērojami ir paplašinājusi un pagājušajā gadā sākusi veiksmīgi izplatīt obligācijas, 2025.gadā piešķīra kredītus 52 milj. EUR apmērā, proti par 67% lielākas summa apmērā salīdzinoši ar 2024.gadu. Savukārt kopš darbības sākuma ar “Letsinvest“ platformas starpniecību finansēta summa jau pārsniegusi 100 milj. EUR.

Divciparu atdeve un ekonomiskais labums

Kā apgalvo “Letsinvest“ valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris, minētā summa atspoguļo ne tikai investētāju kopienas gūtu uzticību, bet arī radītu reālu ekonomisku labumu sabiedrībai.

“Pieminētie 100 milj. EUR pārvērtās jaunajās darba vietās, atalgojumos darbiniekiem, pasūtījumos būvniecības nozarei un būvuzņēmējiem, jaunajos mājokļu kvadrātmetros, labākajos un skaistākajos dzīves apstākļos iedzīvotājiem, jo vairākumu kredītu platforma piešķīra nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tāpat ir ļoti svarīga investētāju peļņa, jo platforma ģenerēja divciparu vidēju gada atdevi“, – komentējot iepriekšējā gada rezultātus uzsvēra V. Kinduris.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot populāro kūrorta atpūtas piedāvājumu, Join UP! Baltic sāk piedāvāt ceļojumus uz jaunu atpūtas galamērķi Ēģiptē: Elalameinas (El Alamein) kūrortu ar tiešajiem lidojumiem no Rīgas.

Pirmais reiss uz Vidusjūras piekrastes kūrortu plānots aprīļa sākumā.

Ceļojumi ar iknedēļas čarterlidojumiem no Rīgas, Palangas, Viļņas un Tallinas uz Elalameinu būs pieejami no 2026.gada aprīļa līdz maija beigām, kā arī atkal rudenī – no 2026. gada septembra līdz oktobra beigām.

Ēģipte nemainīgi ir ceļotāju iecienītākais atpūtas galamērķis visās trīs Baltijas valstīs, kur ik gadu ar Join UP! Baltic vien dodas vairāk nekā 60 tūkstoši ceļotāju.

“Papildinot kūrortu portfolio ar trešo Ēģiptes galamērķi – Ealameinu –, Join UP! Baltic sniedz iespēju ceļotājiem iepazīt ko jaunu jau labi pazīstamā galamērķī. Ealameina ir iespēja iepazīt Ēģipti citā gaismā, – ar Vidusjūras noskaņu, mūsdienīgu kūrorta infrastruktūru un unikālu reģiona vēsturisko mantojumu, kā arī iespēju ieskatīties un iespēju iepazīt Ēģiptes ziemeļu piekrastes ambiciozo attīstību,” saka Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperators "Join UP! Baltic" septembra beigās sāk čarterlidojumus no Palangas lidostas uz Ēģiptes kūrortiem Šarm eš Šeihā un Hurgadā, tādējādi pirmo reizi pieejami tiešie lidojumi uz Ēģipti no Lietuvas rietumu pilsētas, paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU).

Kā norādīja LTOU, tādi čarterreisi paver jaunas iespējas atpūtniekiem no Rietumlietuvas un Latvijas, jo turpmāk viņi uz Ēģipti varēs doties ne tikai no Viļņas vai Rīgas, bet arī no Palangas.

Lidojumi no Palangas uz Šarm eš Šeihu plānoti no septembra beigām līdz nākamā gada novembrim. Savukārt lidojumi uz Hurgadu plānoti no septembra beigām līdz nākamā gada maijam.

Aprīlī "Join UP! Baltic" plāno piedāvāt arī reisus jaunā maršrutā uz Vidusjūras piekrastes pilsētu Alameinu. Reisi uz šo Ēģiptes pilsētu plānoti gan no Palangas, gan Viļņas.

"Esam gandarīti, ka no Palangas lidostas ir uzsākti čarterlidojumi uz Ēģipti. Atpūtas čartera lidojumu galamērķu paplašināšana šajā lidostā jau sen ir gaidītas kvalitatīvas izmaiņas ceļojumu piedāvājumā. Plašākā nozīmē mums ir svarīgs ne tikai šo lidojumu uzsākšanas fakts, bet arī pakāpeniska ceļotāju paradumu veidošanās un iespējas arvien vairāk izvēlēties Palangas lidostu atpūtas ceļojumiem," sacīja LTOU vadītājs Simons Bartkus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā, kas savieno Rīgu ar Faro Portugālē.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā – sestdienās. Šis maršruts papildinās airBaltic piedāvātos lidojumus ziemas sezonā, starp kuriem būs arī reisi no Grankanārijas (Spānija) uz Ļubļanu (Slovēnija), sākot no 2025. gada 25. oktobra, un no Tallinas (Igaunija) uz Madeiru (Portugāle), sākot no 2025. gada 26. oktobra.

Lidojuma ilgums starp Rīgu un Faro ir četras stundas un 55 minūtes.

Gaidāmajā ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu biežumu no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz Amsterdamu, piedāvājot 19 reisus nedēļā no Rīgas un 14 reisus nedēļā gan no Tallinas, gan Viļņas (Lietuva). Lidsabiedrība ievērojami paplašinās savu klātbūtni Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), uzsākot lidojumus katru dienu no savas bāzes Rīgā un dubultojot lidojumu skaitu no Viļņas ar četriem reisiem nedēļā starp abām pilsētām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas notika Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās, kurā piedalījās arī Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erkki Keldo, informē Ekonomikas ministrija.

Sarunās akcentēta reģionālās sadarbības nozīme drošības, investīciju un ekonomiskās izaugsmes jomās.

Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās Rīgā bija pirmais šāda līmeņa formāts ar Lietuvas un Igaunijas kolēģu līdzdalību.

Sanāksmes gaitā īpaša uzmanība tika veltīta reģionālās sadarbības nozīmei nestabilos ģeopolitiskajos apstākļos, uzsverot nepieciešamību pēc regulārām tikšanās reizēm un ciešākas koordinācijas. Ministri vienojās, ka jāstrādā pie investīciju piesaistes, jāstiprina reģiona kā stabilas un drošas ekonomiskās vides tēls, kā arī jāveido vienota pieeja aizsardzības industrijas attīstībai.

"Šī tikšanās ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku Baltijas valstu ekonomisko sadarbību. Baltijas reģions ir vēl spēcīgāks, kad darbojamies kā vienots veselums - gan drošības, gan ekonomikas jautājumos. Mēs redzam lielu potenciālu kopīgos eksporta projektos un investīciju piesaistē, ja spēsim apvienot spēkus un prezentēt Baltiju kā vienotu, stabilu un uz izaugsmi vērstu tirgu. Ticu, ka, strādājot vienoti, mēs spēsim gan stiprināt valstu tautsaimniecības, gan veidot pievilcīgāku vidi investoriem no pasaules tirgiem," uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Eksperti

No uzkrājumiem līdz pārticībai: Baltijas plāns, kā pārvērst naudu kapitālā

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja,10.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu.

Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ir nepieciešami lieli, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti, kuri attīsta eksportu un nodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas. Lielo investīciju programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas nodrošina šādu attīstību. Katrs šīs programmas ieguldītais eiro nes vismaz trīskāršu atdevi eksportā, nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz šim programmas trīs kārtās noslēgti jau 23 līgumi par kopējo atbalsta apjomu 153 miljoni eiro”.

Ražošana

VIDEO: Gatavojas lēcienam

Māris Ķirsons,18.09.2025

SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Finanses

Latvijā ieplūdusi ievērojami vairāk skaidra nauda nekā pārējās Baltijas valstīs

LETA,06.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Izraēlas un Latvijas tirdzniecības apjoms augs

Jānis Goldbergs,13.08.2025

Nilija Šaleva (Nili Shalev), Izraēlas Eksporta institūta vadītāja un Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs Kaspars Rožkalns.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Eksperti

Dalība EXPO pierādīja – Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore,22.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Pēdējos gados pasaules investīciju vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, un šīs tendences Latvijai ir atvērušas līdz šim neizmantotas iespējas. Ja agrāk investoru skatījums koncentrējās uz izmaksām un tirgus izmēru, tad šobrīd priekšplānā ir drošība, piegāžu ķēžu noturība, pieeja zaļajai enerģijai un stabila ģeopolitiskā vide. Investori pēc pandēmijas, enerģētikas un izejvielu krīzes, kā arī karadarbības Ukrainā un Izraēlā aktīvi meklē prognozējamas lokācijas. Šajā kontekstā Latvija arvien redzamāk iezīmējas kā valsts ar stabilu reputāciju, kvalitatīvu sadarbības kultūru un pieaugošu specializāciju nākotnes tehnoloģijās.

EXPO kā Latvijas reputācijas un ekonomikas katalizators

Finanses

Baltijas kapitāla tirgus attīstība kļūst par reģiona ekonomikas stratēģisko prioritāti

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Ekonomika

M&A darījumu vērtība Baltijā aug

Armanda Vilciņa,09.01.2026

Nauris Grigals, Sorainen uzņēmumu apvienošanās un iegādes prakses grupas partneris Latvijā.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.

Investors

LIAA: Investīciju projektu portfeļa kopējā vērtība pārsniedz 15 miljardus eiro

Db.lv,05.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā tika aizvadīta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kurā tika vērtēts līdzšinējais investīciju piesaistes progress un diskutēts par turpmākajām aktivitātēm, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu projektu sekmīgu īstenošanu.

"Ekonomikas izaugsmi var nodrošināt tikai ar stratēģisku investīciju piesaisti un eksportspējas stiprināšanu. Šodien kopā ar ministriem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izvērtējām lielo projektu progresu, aizsardzības industrijas potenciālu un zaļā koridora ieviešanu. Mērķis ir skaidrs - valsts iestādēm sadarbojoties stratēģisko mērķu interesēs, paātrināt lēmumu pieņemšanu, stiprināt konkurētspēju, piesaistīt stratēģiskos investorus un ļaut uzņēmējiem radīt augstas pievienotās vērtības ekonomisko izrāvienu, kas nes tiešu atdevi Latvijas tautsaimniecībā. Tā vairosim valsts labklājību, " uzsvēra premjerministre Evika Siliņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Reklāmraksti

MI vilnis izraisa zaļo drudzi – mūsu reģiona atjaunīgās enerģētikas projekti atkal piesaista ārvalstu investorus

Sadarbības materiāls,26.10.2025

Ieguldījumu sabiedrības “Atsinaujinančios energetikos investicijos” pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē Baltijas valstu un Polijas atjaunīgās enerģētikas tirgū redzama nepārprotama atdzīvošanās, saka ieguldījumu sabiedrības “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI), kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 8,5 % ienesīgumu gadā, pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius). Pēc dažiem klusākiem gadiem reģionā atgriežas ārvalstu investori, meklējot gan jau strādājošus, gan izstrādes stadijā esošus zaļās enerģētikas projektus.

Pēc eksperta teiktā, šo atgūšanos nosaka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, balansēšanas tirgus stabilizēšanās, kā arī ievērojamais pieprasījuma pieaugumu pēc zaļās enerģijas mākslīgā intelekta un datu centru attīstības dēļ globālā mērogā.

“2024. gada beigās veiksmīgi pārdevām savu pirmo saules parku portfeli Polijā – 65,5 MW jaudas projektu iegādājās Lielbritānijas kapitāla tirgus dalībnieks. Vairāki starptautiskie ieguldītāji ir izrādījuši interesi iegādāties visu mūsu portfeli Polijā, Lietuvā un Latvijā, jo šo reģionu viņi uzlūko kā paplašināšanās potenciālu.

Cenšamies savus attīstāmos projektus pārdot par vislielāko cenu, tāpēc vērtēsim, kurš pārdošanas veids ir visefektīvākais – pārdot visu portfeli kopā vai pa daļām. Tomēr ieguldītāju izrādītā interese ir nepārprotams signāls, ka mūsu reģions atkal kļūst pievilcīgs,” saka AEI pārvadītājs Mants Auruškevičs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums AS «RIKON» pabeidzis divu tālvadības konteineru celtņu uzstādīšanu terminālī València-Font de Sant Lluís (Spānija)

AS „RIKON” ir veiksmīgi pabeigusi divu RMG tipa konteineru celtņu ar celtspēju 40 tonnu uzstādīšanu, kas aprīkoti ar RROS (RIKON Remote Operation System) tālvadības sistēmu, València-Font de Sant Lluís intermodālajā terminālī Spānijā. Pašu izstrādātā tālvadības sistēma konteineru celtņiem iekļauj RIKON nedaudzo ražotāju vidū, kuri izstrādā un realizē šādus augsto tehnoloģiju risinājumus.

València-Font de Sant Lluís termināli pārvalda ADIF — Spānijas valsts dzelzceļa infrastruktūras operators — un tas ir galvenais loģistikas mezgls Eiropas Vidusjūras piekrastē. Termināls specializējas konteinerkravu apstrādē (līdz 150 000 intermodālo vienību gadā) un multimodālos pārvadājumos, nodrošinot efektīvu savienojumu starp Valensijas jūras ostu (lielākā konteineru osta Spānijā ar kravu apgrozījumu 5,4 miljoni TEU 2022. gadā) un iekšzemes dzelzceļa maršrutiem, tostarp stratēģiski svarīgo Vidusjūras koridoru.