Ja nu pazīstama telpa spētu sniegt vairāk – palīdzētu justies labāk, uzlabotu sadarbošanās iespējas un pielāgotos Tavām vajadzībām? Tieši ar šādu ieceri tika pārveidota biroja telpa Agroresursu un ekonomikas institūtā. Ar ekspertu palīdzību un svaigu skatījumu esošais telpas plānojums tika pārvērsts par elastīgu un funkcionālu darba vietu, kuru var izmantot pētnieki no visas Latvijas. Projekta eksperti dalās pieredzē par to, kā tas viss tika realizēts un kā pārdomāts telpu interjers spēj uzlabot darba plūsmu ikdienā.

Lai ikdienas darbā atbalstītu savus darbiniekus, jo īpaši tos, kuri darba vajadzībām brauc no citām Latvijas pilsētām vai strādā daļēji attālināti, institūtam radās nepieciešamība Rīgā izveidot tam īpašu telpu – daudzfunkcionālu biroju, kurā darbinieki spētu ērti strādāt.

“Šīs telpas galvenais mērķis bija parādīt, ka birojs var būt citāds – funkcionāls, taču patīkams un mājīgs. Neraugoties uz lielajiem izmēriem, augstajiem griestiem un ne visai ideālajiem renovācijas apstākļiem, interjera dizaineres uzdevums bija atrast līdzsvaru starp profesionālu atmosfēru un mājīgu vidi, kas vienlaikus veicina iztēli,” stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvis Renārs Zīle.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

Daudzviet Rietumos par izplatītu praksi ir kļuvusi kādreizējo biroju kompleksu pārveidošana un pielāgošana citām funkcijām un vajadzībām – tie pārtop par daudzfunkcionālām ēkām, izglītības, ārstniecības iestādēm, labbūtības centriem. Arī Latvijā ir atsevišķi piemēri, kuri pierāda šādu drosmīgu risinājumu dzīvotspēju. Sagaidāms, ka šī tendence nākotnē pastiprināsies.

Ēkas noveco, un agrāk vai vēlāk to īpašniekiem ir jādomā par ieguldījumiem modernizācijā, inženiertīklu nomaiņu un pielāgošanu aktuālajiem standartiem. Un, ja reiz jāveic apjomīgas investīcijas, ir īstais brīdis izlemt arī par turpmāko īpašuma izmantošanas veidu.

Strādājam citādi

Motivācija pārveidot biroju ēku par citas nozīmes un lietojuma objektu nebūt ne vienmēr saistīta ar pieprasījumu. Pārsvarā iemesli ir citi.

Covid-19 pandēmijā mainījās darba kārtība, kopumā tendences – kā un kādā vidē cilvēki strādā.

Senāk uzbūvētās ēkās bieži piedāvā formātu, kad cilvēki iekštelpās pavada daudz laika, iekārtojuma risinājumi atgādina fabrikas, tajās būtībā nav ietvertas socializācijas un atpūtas iespējas. Mūsdienās prasības darba videi ir citas, un kādreizējais formāts tām neatbilst.

Rīgas centra pirmo stāvu mazie uzņēmumi varēs saņemt līdz 10 000 eiro pašvaldības atbalstu, paredz Rīgas domes trešdien pieņemtie saistošie noteikumi Par pašvaldības atbalstu telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos.

Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldība atbalsta uzņēmējdarbības attīstību Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, piešķirot līdzekļus telpu lietotājiem, kas atbilst mikrouzņēmuma vai maza uzņēmuma statusam.

Noteikumu mērķis ir sekmēt saimniecisko darbību ēku pirmajos stāvos Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, veicinot ekonomisko aktivitāti, jaunu uzņēmumu veidošanos un esošās uzņēmējdarbības attīstību un izaugsmi, uzlabojot pakalpojumu pieejamību.

Par šo finansējumu uzņēmēji varēs veikt telpu remontu un fiziskās vides pieejamības uzlabošanu, būvniecības un ar to saistītās dokumentācijas izstrādi, labiekārtojuma elementu izvietošanu pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā, skatlogu vizuālo noformēšanu un izkārtņu izvietošanu.

Nekustamā īpašuma tirgus komercsektorā ir viens no spilgtākajiem indikatoriem valsts ekonomiskajai veselībai. Latvijā biroju tirgus attīstība norit lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr nozare piedzīvo ievērojamas transformācijas, ko veicinājuši gan pandēmijas ierobežojumi, gan darba vides pārstrukturēšanās. Pieprasījums pēc modernām un energoefektīvām telpām turpina pieaugt, tomēr brīvo telpu piedāvājums saglabājas augsts. Kādas ir tendences un kas gaidāms nākotnē nekustamo komercīpašumu segmentā.

Attīstības virzieni Baltijā

Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, Latvijas jauno projektu tirgus attīstība nekustamo īpašumu komercsektorā ir bijusi zemāka, ko ietekmēja 2008. gada krīze, kuras dēļ uz attīstību esam raudzījušies piesardzīgāk. Igauņi un lietuvieši bija gatavi uzņemties lielāku risku, attīstot projektus spekulatīvi un paļaujoties uz nākotnes nomniekiem, nevis uz jau noslēgtiem līgumiem.“Lietuvas ieguvums ir tās atrašanās vieta – tuvums Polijai un Vācijai, kas piešķir plašākas iespējas piesaistīt starptautiskus nomniekus, sasniedzot lielāku ienesīgumu un labākas attīstības iespējas kopumā. Savukārt Igaunijai par labu nāk Skandināvijas valstu tuvums, kas veicina skandināvu uzņēmumu interesi par birojiem un arī biroja ēku attīstību, it sevišķi Igaunijas lielajās pilsētās. Latvija atrodas šo valstu vidū un šķiet, ka varētu iegūt labāko no abām pasaulēm, bet pagaidām mums nav izdevies izmantot šo priekšrocību pilnībā,” norāda “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks Arnolds Romeiko.

Mainoties uzņēmējdarbības videi un attīstoties jauniem darba modeļiem, arī prasības komerctelpām kļūst arvien specifiskākas un daudzveidīgākas. Daudzi uzņēmēji šodien meklē risinājumus, kas nodrošina efektīvu, funkcionālu un estētiski pievilcīgu vidi.

Viens no šādiem risinājumiem, kas guvis ievērojamu popularitāti, ir tā sauktais “stock-ofiss”. Nesen viens no maniem klientiem – strauji augoša e-komercijas uzņēmuma vadītājs Rīgā – meklēja piemērotas telpas, kas apvienotu biroja ērtības ar loģistikas efektivitāti. Tradicionālais birojs pilsētas centrā vai noliktava nomalē nespēja apmierināt viņa uzņēmuma vajadzības. Atbildi sniedza jauns koncepts – stock-ofiss.

Lai gan sākotnēji šķietami tehnisks un utilitārs risinājums, stock-ofiss izrādās pārdomāts un uz nākotni vērsts formāts. Tas apvieno biroja, noliktavas un ekspozīcijas vai tirdzniecības zonas vienotā, daudzfunkcionālā telpā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai komfortablu darba vidi, bet arī efektīvu preču apriti un profesionālu klientu uzņemšanu. Viss vienuviet – bez liekas loģistikas un ar iespēju pielāgoties uzņēmuma attīstības tempam.

Pērn Baltijā investīcijas komercīpašumos samazinājušās par 37%, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Baltijas valstīs investīciju apjoms pērn bija 496 miljoni eiro, kas ir kritums par 37% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Tirdzniecības platības veidoja 48% no darījumiem - pārsvarā mazie tirdzniecības centri, bet Tallinas tirdzniecības centrs "Kristiine" veidoja pusi no darījumiem ar tirdzniecības platībām.

Simsons informēja, ka Igaunijā veiktas investīcijas par 267 miljoniem eiro, Latvijā - 75 miljoniem eiro, bet Lietuvā - 154 miljoniem eiro. Gadu iepriekš investīcijas Igaunijā veiktas par 187 miljoniem eiro, Latvijā - 176 miljoniem eiro" bet Lietuvā - 428 miljoniem eiro. Kopumā Baltijā 2023.gadā veiktas investīcijas par 791 miljonu eiro.

Savukārt investīciju apmēri komercīpašumos Eiropā kopumā pērn bija 157 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 21% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Aktīvākie segmenti, kas veidoja 52% investīciju bija biroji un industriālie/noliktavu objekti. Arī viesnīcu segmentā bijis pieaugums. Simsons sacīja, ka noliktavas ir kļuvušas par lielāko segmentu Eiropā, bet aug arī tirdzniecības platību segments.

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde "Hesburger" pērn darbinieku apmācībās investēja 762 400 eiro, un šogad ieguldījumus plānots palielināt, jo uzņēmums turpinās attīstīt apmācību sistēmu, iekļaujot modernus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, mākslīgo intelektu un spēļu mācīšanās metodes, kas uzlabos darbinieku prasmes un efektivizēs restorānu darbību.

Kā norāda “Hesburger” personāla vadītāja Henna Pursiheimo, darbinieku spēja ātri un efektīvi komunicēt kļūst arvien nozīmīgāka, tādēļ apmācībām un atbalsta rīkiem ir būtiska loma ne tikai profesionālo prasmju pilnveidē, bet arī darbinieku spējā pielāgoties dinamiskai darba videi.

“Uzņēmums pastāvīgi uzlabo darbinieku apmācību procesu, pielāgojoties mūsdienu vajadzībām un tehnoloģijām. Pērn visās darbības valstīs šim mērķim tika investēti 760 400 eiro, aizstājot apjomīgās rokasgrāmatas ar vizuāliem, viegli uztveramiem mācību materiāliem – piemēram, video, kas pielāgoti dažādiem mācīšanās stiliem. Šogad uzņēmums turpina apmācību modernizāciju, ieviešot spēļu mācīšanās vidi, kur darbinieki praktiski apgūs nepieciešamās prasmes, piemēram, hamburgera sagatavošanu. Vienlaikus tiek izstrādāts arī mākslīgā intelekta rīks, kas palīdzēs darbiniekiem ikdienas darbā – tas ātri sniegs atbildes uz dažādiem aktuāliem jautājumiem piemēram, norādot pareizo cepšanas laiku vai porcijai nepieciešamo sastāvdaļu daudzumu,” norāda “Hesburger” personāla vadītāja Henna Pursiheimo.

NORDO, viens no lielākajiem industriālajiem parkiem Latvijā, paziņo par ekskluzīvas sadarbības līguma noslēgšanu ar vadošo nekustamo īpašumu konsultāciju un pārvaldības uzņēmumu Colliers Baltics. Šī sadarbība atvērs jaunas iespējas parka attīstībā un stiprinās tā pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Sadarbības mērķis ir veicināt industriālo telpu pieejamību pēc nesen paziņotās noliktavu modernizācijas 30 000 m2 platībā un nodrošināt mērķtiecīgu sasniedzamību tiem uzņēmumiem, kuri meklē kvalitatīvas telpas savas darbības attīstībai. Colliers Baltics šī projekta ietvaros nodrošinās potenciālo nomnieku piesaisti, klientu atbalstu un konsultāciju sniegšanu projekta gaitā. Sadarbības fokusā būs NORDO jaunā A klases ēka, kas atrodas Noliktavu ielā 7.

Ēka pēc rekonstrukcijas piedāvās pilnībā modernizētu, funkcionālu vidi uzņēmējdarbībai, kas atbildīs mūsdienu tehniskajām, energoefektivitātes un loģistikas prasībām. Telpu plānojums un konstruktīvā elastība ļaus tās pielāgot noliktavu, ražošanas un tirdzniecības vajadzībām, sākot no 400 m2. Papildus priekšrocība ir iespēja uzstādīt telferus uz esošajām konstrukcijām, kas nav bieži sastopams risinājums šāda veida īpašumos. Pieejamība tiek nodrošināta gan ar plašu stāvlaukumu, gan tiešu sabiedriskā transporta piekļuvi, kas padara ēku ērti sasniedzamu gan uzņēmuma personālam, gan klientiem. Visas NORDO industriālā parka ēkas, tostarp arī rekonstruējamā ēka Noliktavu ielā 7, ir sertificētas atbilstoši BREEAM ilgtspējas standartiem.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 20 gadu pastāvēšanas laikā šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs līdz šim lielāko – trīs miljonus eiro – summu, kas ir par 10 % vairāk nekā pērn. Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta veselības apdrošināšanai, iemaksām 3. pensiju līmenī un citām ilgtermiņa labbūtības iniciatīvām.

Kā norāda Endija Kaševska, "Bite Latvija" Klimata kontroles vadītāja, konkurētspējīgs “labumu grozs” ir viens no galvenajiem faktoriem, izvēloties darba vietu, tāpēc papildus draudzīgai un atvērtai darba videi, uzņēmumam ir būtiska darbinieku apmierinātība ar piedāvātajiem labumiem, kas atbilst viņu vajadzībām. Šo pieeju uzņēmums ievēro arī jaunajos birojos Jelgavā un Rēzeknē, kur kopumā strādā ap 280 darbinieku.

“Atverot divus reģionālos birojus īpašu uzmanību pievērsām jaunajiem kolēģiem un viņu vajadzībām reģionos. Piemēram, Rīgas birojā jau vairākus gadus jūlijā tiek organizēta bērnu pieskatīšana jeb Bites bērnudārzs, tāpat birojā kolēģiem ir pieejamas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības. Līdzīga veida iniciatīvas tiks īstenotas arī Rēzeknē un Jelgavā, lai kolēģiem sniegtu vienādu pieeju labbūtības veicināšanā. Šīs aktivitātes ir tikai daļa no plašāka ieguldījumu plāna, kas vērsts uz reģionu attīstību," stāsta E. Kaševska.

Dzīvojamo telpu īres likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu.

29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja semināru par Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes izvērtējumu. Seminārā kopā pulcējās mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji, lai ne vien apspriestu likuma līdzšinējo darbību, bet arī iezīmētu konkrētus soļus tā pilnveidošanai un efektīvākai īstenošanai nākotnē.

Dzīvojamo telpu īres likums stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un tā ex-post jeb pēcpārbaudes novērtējums veikts pēc Valsts kancelejas iniciatīvas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Izvērtēta tika likuma faktiskā ietekme laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim. Likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā, tomēr ņemot vērā, ka likuma pārejas periods vēl nav noslēdzies, nav iespējams pilnībā novērtēt īrnieka un izīrētāja tiesību līdzsvaru.

Kompetents un augsti kvalificēts darbinieks ir katras organizācijas stratēģiska priekšrocība un ilgtspējīgas izaugsmes pamats. Taču mūsdienu dinamiskajā darba vidē viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt nepārtrauktu darbinieku kompetenču attīstību, kas spēj sekot līdzi biznesa vajadzību maiņai.

Tradicionālās apmācību metodes bieži vien nespēj sekot līdzi straujajam tempam un to efektivitāte bieži ir zema. Dažādi pētījumi rāda – jau stundu pēc mācībām tiek aizmirsti līdz 50% no apgūtā, bet nedēļas laikā pat 90%. Tas uzskatāmi demonstrē klasisko apmācību modeļu ierobežojumus, kā rezultātā ieguldījums darbinieku attīstībā bieži nesasniedz gaidīto atdevi.

Ilgtspējīga kompetenču attīstība prasa jaunu pieeju – elastīgu, mērķtiecīgu un pastāvīgi adaptējamu apmācību risinājumu ieviešanu, kas nodrošina gan zināšanu saglabāšanu, gan to praktisku pielietojumu ikdienas darbā.

Arvien biežāk uzņēmumi darbinieku kompetenču attīstīšanai un apmācībām, izmanto personalizētus, automatizētus risinājumus, kas uzlabo produktivitāti un samazina administratīvo slodzi. Organizācijas aizvien biežāk ievieš mikroapmācību formātu – īsas, fokusētas mācību sesijas, kas apvienojumā ar specializētiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem būtiski paātrina zināšanu apguvi, izvairās no klasisko apmācību veidu aizmiršanas līknes un veicina darba efektivitāti. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma Dots. izstrādātā platforma Ervy Learning piedāvā personalizētu pieeju darbinieku attīstībai, vienlaikus palīdzot pārvarēt darbaspēka trūkumu un optimizēt administratīvos resursus gan uzņēmumos, gan publiskajā sektorā. Valsts kontroles izpēte par MI izmantošanu publiskajā valsts pārvaldē liecina par pakāpenisku attīstību šajā jomā, proti, 17% valsts iestāžu izmanto MI risinājumus, 22% plāno to ieviest tuvākajā laikā, bet 55% vēl nav izstrādāts konkrēts plāns, kas norāda uz nepieciešamību pēc vienotas nacionālās stratēģijas un kvalificētu speciālistu piesaistes. Šie dati uzsver ne tikai MI augošo nozīmi, bet arī nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas, lai MI kļūtu par mērķtiecīgu instrumentu valsts un uzņēmumu ilgtspējīgai attīstībai. Tiesa gan joprojām trūkst vienotas, standartizētas izpratnes par to, kas tieši ietilpst mākslīgā intelekta definīcijā. Tai pat laikā plašā nozīmē tas tiek izmantots pat tad, ja uzņēmums to neapzinās – piemēram, izmantojot mākoņpakalpojumus, e-pasta drošības risinājumus ar MI tehnoloģijām, antivīrusu programmatūru vai viedierīces ar iebūvētiem MI algoritmiem.

Tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētās kompensācijas nav pilnīgi un sakārtoti, atklāj tiesībsarga uzdevumā veiktais pētījums "Nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un kompensāciju kartēšana".

Kā informēja Tiesībsarga birojā, šie tiesību akti ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos vērojams pat konsekvences trūkums kompensāciju noteikšanā un samērīguma neievērošana ierobežojumu kritēriju noteikšanā.

Tiesībsargs līdz šī gada 6.jūlijam sagaida skaidru Ministru kabineta redzējumu tiesību aktu sakārtošanā.

Tiesībsarga birojā skaidro, ka īpašuma tiesības uz kādu lietu vai nekustamo īpašumu nozīmē, ka īpašnieks var brīvi, pēc saviem ieskatiem rīkoties ar to. Tomēr, kā atzīmē birojā, šīs tiesības nav absolūtas un faktiski vienmēr ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem.

"Cilvēktiesību standarti pieļauj un noteiktos gadījumos atzīst par nepieciešamiem ierobežojumus, ja tie ir noteikti leģitīma mērķa labad, ir samērīgi un par tiem ir paredzēta taisnīga kompensācija. Būtiska nianse - tie nebūs samērīgi, ja cilvēku ierobežos vairāk, nekā sabiedrība gūs labumu no tā," skaidro birojā, atzīmējot, ka tāpat katra situācija ir individuāli un detalizēti jāvērtē, tādēļ īpašuma tiesību ierobežojuma būtiskumu nevar novērtēt abstrakti.

Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

'Viens no pasaulē vadošajiem iGaming tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzējiem “Evolution” ir pieņēmis stratēģisku lēmumu paplašināties, atverot vēl vienu biroju Rīgā un tam par vietu izvēloties tieši “Grīziņdārzu”. Uzņēmums “Grīziņdārzā” iekārtos plašu biroju trīs stāvos ar kopējo platību 2500 m². Šis ir nozīmīgs solis ne tikai “Evolution”, bet arī biroju un tirdzniecības telpu kompleksa “Grīziņdārzs” attīstībā, nostiprinot to kā stratēģisku atrašanās vietu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Stratēģiska izvēle – kāpēc “Grīziņdārzs”?

Radošā pilsēta “Grīziņdārzs” ar vēsturisko industriālo vidi un mūsdienīgajiem tehniskajiem risinājumiem kļuvusi par vienu no perspektīvākajiem biznesa centriem Rīgā. “Evolution” lēmums izvēlēties tieši šo biroju centru darbības paplašināšanai ir spilgts apliecinājums tam, ka “Grīziņdārzs” piedāvā augstākās klases darba vidi, kas pilnībā atbilst globālu tehnoloģiju uzņēmumu augstajām prasībām.

“Mēs meklējām vidi, kas nodrošina gan izcilu komfortu mūsu darbiniekiem, gan mūsdienīgas tehnoloģijas, kas atbalsta mūsu straujo izaugsmi. “Grīziņdārza” piedāvātā infrastruktūra, stratēģiskā atrašanās vieta un elastīgā pieeja telpu pielāgošanai mūsu specifiskajām vajadzībām bija izšķirošie faktori, izvēloties šo lokāciju mūsu jaunajam birojam,” komentē Kaspars Fedorovs, “Evolution Latvia” operacionālās struktūrvienības vadītājs.

Foto: dinozoo.lv

Vai meklē savam mājdzīvniekam barību, kas ne tikai remdē izsalkumu, bet arī veicina tā ilgtermiņa veselību un vitalitāti? Royal Canin ir pasaulē atzīts zīmols, kas vairāk nekā pusgadsimtu velta padziļinātiem pētījumiem, lai radītu augstākās kvalitātes barību suņiem un kaķiem. Par to, kāpēc Royal Canin produkciju iesaka veterinārārsti un kā tās zinātniskā pieeja nodrošina precīzi pielāgotu uzturu katra mīluļa unikālajām vajadzībām atkarībā no šķirnes, vecuma un veselības stāvokļa, stāsta Dino Zoo speciāliste - kinoloģe Tatjana Bodricka.

Kāpēc augstas kvalitātes barība ir svarīga tava mīluļa veselībai?

Mājdzīvnieka uzturs ir viens no stūrakmeņiem ilgam mūžam, labai veselībai un kopējai labsajūtai. Lai gan tirgū pieejams plašs barību klāsts, ne visas ir vienādi vērtīgas. Profesionāla, augstas kvalitātes barība, kādu piedāvā Super Premium klases zīmoli, tiek izstrādāta, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem par dzīvnieku uztura vajadzībām.

Ministru kabinetam, bet vēlāk arī Saeimai, būs jālemj par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā, kas būs saistoši lielai daļai uzņēmumu. Izmaiņas aptvers dažādus jautājumus, bet viens no “karstākajiem” jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu un iespēju strādāt četras dienas nedēļā.

Godīgi sakot, plānotās izmaiņas Darba likumā mūs ietekmēs minimāli, jo mūsu personālvadības procesi jau šobrīd ir izveidoti tā, lai veicinātu labu un uz savstarpēju cieņu balstītu uzņēmuma iekšējo kultūru. Mēs patiesi esam uz vērtībām balstīts uzņēmums, un šīs vērtības nav tikai skaisti lozungi uz plakātiem pie uzņēmuma biroja sienas vai mājaslapā. Tas atspoguļojas arī ikdienas darbā – mūsu darbinieku mainība ir visai zema.

Ja runājam par vienu no “karstākajām” plānoto izmaiņu idejām – četru darba dienu nedēļu –, jāatzīst, ka diskusija par to ilgst jau gadiem un nav nekas jauns. Vairākos pasaulē labi zināmos uzņēmumos ir veikti eksperimenti ar četru darba dienu nedēļu, un to rezultāti bijuši atšķirīgi. Tas skaidri parāda: ir nozares un uzņēmumi, kuriem četru darba dienu nedēļa ir piemērota, bet ir arī tādi uzņēmumi un nozares, kur šāda pieeja nesniedz vēlamo rezultātu. To apliecina arī tas, ka Beļģijā, kur likumā ir noteikta iespēja darbiniekiem strādāt četras darba dienas nedēļā, tikai aptuveni 1% no darbiniekiem to ir izvēlējušies un aptuveni 3% uzņēmumi to ir ieviesuši daļai darbinieku.

Atsaucoties uz pieaugošo pieprasījumu ‘’Skanstes City’’ uzsāk jauna konferenču centra izveidi Skanstes ielā 50, paredzot augsta līmeņa tehniskos risinājumus, plašākas telpas lielākai auditorijai ar pilnībā jaunu dizainu un izvērstām ērtībām. Projekta mērķis ir ne tikai sniegt priekšrocības esošajiem kvartālā nomniekiem, bet arī kļūt par nozīmīgu vietu Rīgas biznesa vidē.

Jaunais centrs tiks veidots, ņemot vērā mūsdienu prasības attiecībā uz darba vidi, nodrošinot ne tikai komfortu, bet arī elastību, augstas kvalitātes audio un video iekārtas, interaktīvas prezentāciju sistēmas, videokonferenču iespējas, kā arī ātru un drošu Wi-Fi pieslēgumu. Ar telpu izmēriem no 25 līdz 120 viesiem, konferenču centrs būs piemērots jebkuram pasākumam no nelielām sanāksmēm, līdz pat lieliem korporatīviem notikumiem.

Starp projekta prioritātēm tika izvirzīta viesu labsajūta ilgstošām darba sesijām un iespējami augstākas produktivitātes saglabāšana pasākumiem ritot visas dienas garumā. Atbilstoši jaunais centrs nodrošinās ergonomiskas mēbeles, piemērotu apgaismojumu, gaisa kvalitāti, temperatūras kontroli un plašas ēdināšanas iespējas. Starp jaunajiem risinājumiem paredzētas arī privāto zvanu telpas, aprīkota ‘’podkāsta’’ studija un atpūtas zonas. Ērtu piekļuvi pasākumu norises vietai nodrošina plašais kvartāla stāvlaukums ar 1 300 vietām.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Asset Management” turpina “Preses Nama Kvartāla” projektu Balasta dambī Rīgā. Ir atsākti būvniecības darbi, lai pirmās kārtas A klases biznesa centru nodotu ekspluatācijā 2026. gadā, iezīmējot jaunu posmu Pārdaugavas attīstībā, informē projekta attīstītājs.

Būvniecību turpmāk veiks jaunizveidots būvniecības uzņēmums SIA “PN Construction Latvia”.

“Pēdējie gadi nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei bijis sarežģīts laiks ģeopolitiskās neskaidrības un ievērojamā izmaksu pieauguma dēļ. Arī mums ārēju apstākļu ietekmē nācās “Preses Nama Kvartāla” projektu uz laiku apturēt, taču nu esam veiksmīgi pārstrukturējuši darbību un izveidojuši paši savu būvniecības uzņēmumu, kas ļaus būvdarbus veikt daudz ātrāk un efektīvāk. Mēs ar pārliecību turpinām šo projektu, lai jau nākamgad varētu nodot ekspluatācijā pirmo ēku un īstenot mūsu vīziju par Pārdaugavu kā Rīgas jauno darījumu centru,” stāsta Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Mārupē tapis premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

"Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj spriest arī par pārdomātu investīciju.

"Ikkatram no mums ideālā dzīvesvieta ir citāda, un nav vienas formulas, kas derētu visiem. Taču es neapšaubāmi uzskatu, ka nekustamā īpašuma cena un kvalitāte ir nesaraujami saistītas," apartamentu vērtības loģiku skaidro I. Jermolajeva. "Atbilstoša infrastruktūra un apkārtējā vide, augstvērtīgs un ilgtspējīgs īpašuma tehniskais stāvoklis, kas atbilst mūsdienu prasībām, – energoefektivitāte, funkcionāls un pārdomāts plānojums, labs izgaismojums, tehnisko telpu pieejamība – tas viss veido dzīvokļa vērtību. Dzīvokļu projekts Dāliju ielā 23B neapšaubāmi atbilst visiem iepriekš minētajiem parametriem un ir viens no labākajiem piedāvājumiem tirgū ģimenēm, kuras vēlas dzīvot tuvu centram ar attīstītu infrastruktūru, vienlaikus baudot privātumu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitāti."

Valsts militārās rūpniecības uzņēmumam SIA "Valsts aizsardzības korporācija" līdz 2036.gadam jāizveido vismaz divas jaunas militāro produktu ražotnes, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Kā pirmo militārās rūpniecības objektu "Valsts aizsardzības korporācija" ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veido Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām kritiski nepieciešamo artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas rūpnīcu. Stratēģijā teikts, ka šī rūpnīca jāizveido līdz 2026.gadam.

Vienlaikus stratēģija paredz, ka "Valsts aizsardzības korporācijai" vidējā un ilgtermiņā jāspēj izveidot jaunas ražotnes arī citu NBS kritisko svarīgo spēju jomās.

"Valsts aizsardzības korporācija" atbilstoši NBS identificētajām kritiskajām vajadzībām, tostarp kritiskās munīcijas vajadzībām, veic analīzi un sagatavo projektu piedāvājumus preču, to sastāvdaļu un tehnoloģiju pārnesei un ražošanas kapacitāšu izveidei Latvijā.

Reaģējot uz izaugsmi divu gadu laikā, “DNB Bank ASA Latvijas filiāle” divkāršojusi sava biroja telpu platību "Jaunā Teika" ēkā “Teodors”, sasniedzot jau 6 000 m² un kļūstot par lielāko nomnieku kvartālā.

Turpinot attīstību Latvijas tirgū, “DNB Bank ASA Latvijas filiāle” Rīgā strādā jau gandrīz 600 nozares profesionāļu. Paplašinoties, “DNB” turpina mērķtiecīgi veidot modernu, tehnoloģiski attīstītu un ilgtspējīgu darba vidi – tādu, kādu piedāvā “Jaunā Teika”.

“Mēs, kas strādā DNB, uzskatām biroju par vietu kur mēs būvējam uzņēmuma kultūru. Šeit mēs veidojam kopības sajūtu, redzam un atbalstām viens otru, dalāmies zināšanās un pieredzē. Katrai komandai ir svarīgi veidot kultūru, uzticēšanos un sadarbību – tās ir vērtības, kas ir kā svaigs produkts: tās ir jākopj un jāuztur nepārtraukti. Tāpēc ir tik būtiski būt kopā un piedalīties kopienas dzīvē birojā. Šajos gados esam izveidojuši spēcīgu, profesionālu komandu, kas aug līdzi mūsu ambīcijām. Mums ir svarīgi, lai darba vide atbalsta gan efektīvu darbu, gan darbinieku labsajūtu un dzīvesveidu. “Jaunā Teika” kā pilsētas koncepts – ar sporta zāli, kafejnīcām, veikaliem, citiem pakalpojumiem un aktīvu pasākumu dzīvi – piedāvā to, ko citviet A klases biroju apkārtnē atrast grūti. Mūsu komanda, kuras vidējais vecums ir salīdzinoši jauns, ļoti novērtē šo vidi. Tāpat būtiska ir atvērta un konstruktīva sadarbība ar ēkas īpašniekiem – tas viss veido pārliecību, ka šī ir īstā vieta mūsu nākotnes attīstībai,” stāsta DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova.

Svinīgi atklāts jaunais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss Rīgā, Meirānu ielā 2.

Šī modernā būve kalpos kā centrālā vieta dekorāciju, butaforiju un lielformāta scenogrāfijas elementu izgatavošanai un montāžai, vienlaikus piedāvājot iespēju veikt operas izrāžu mēģinājumus ar pilnībā uzstādītām dekorācijām," norāda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

"Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcas kompleksa izveide stiprina mūsdienu prasībām atbilstošu darba vidi LNOB. Esmu gandarīta, ka, veiksmīgas sadarbības rezultātā esam ne vien parūpējušies par radošo nozaru pārstāvju vajadzībām, bet arī nodrošinājuši šeit esošās apkārtējās vides sakārtošanu. Lai arī turpmāk mums izdodas realizēt projektus, kas būtiski uzlabo mūsu kultūras pārstāvju darba ikdienu," norāda kultūras ministre Agnese Lāce.