Satiksmes drošības uzlabošana šajā krustojumā ir bijis problemātisks jautājums daudzus gadus, attīstoties uzņēmējdarbībai Garajā ielā, Dreiliņos, tagadējā Ropažu novadā. 2024. gada nogalē autobraucējiem ir pieejams rekonstruētais Lubānas un Rembates ielas krustojums, kas atrisina vairākas satiksmes drošības problēmas un būtiski uzlabo piekļuvi industriālajai zonai.

Krustojuma pārbūves rezultātā izbūvēti luksofori, paplašinātas brauktuves joslas abos virzienos, lai droši varētu veikt kreisos pagriezienus, uzlabota gājēju drošība, šķērsojot brauktuves. Rekonstrukcijā NORDO veicis ieguldījumu 1,8 miljonus eiro apmērā.

„ Krustojuma pārbūve bija stratēģiski svarīgs solis, kas būtiski uzlabo uzņēmumu piekļuvi NORDO teritorijai, padarot to vēl pieejamāku un efektīvāku, kā līdz šim. Šī investīcija ne tikai nodrošina plūstošu kravu kustību, kas ir galvenais faktors loģistikas efektivitātei, bet arī veicina uzņēmumu operatīvo darbību, samazinot kavēšanās un uzlabojot piegādes ķēdes darbību. Ātrāka piekļuve un optimizēta satiksme ļauj uzņēmumiem ātrāk reaģēt uz tirgus prasībām, uzlabojot konkurētspēju un nodrošinot lielāku vērtību visiem iesaistītajiem. Šī pārbūve ir vēl viens solis NORDO teritorijas attīstībā, kas veicina ilgtermiņa izaugsmi un padara šo vietu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmējiem un investoriem.” stāsta NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts.

Mūsdienu uzņēmējdarbība vairs nebalstās tikai uz telpu pieejamību – tai nepieciešama vide, kas spēj pielāgoties, augt un atbalstīt dažādu nozaru attīstību. Tieši šādu vidi piedāvā NORDO industriālais parks Dreiliņos, kur industriālā funkcionalitāte tiek apvienota ar pilsētvidei draudzīgu attīstību.

Īpašu uzmanību šobrīd piesaista ēka Noliktavu ielā 7, kur tiek īstenoti uzlabojumi, lai nodrošinātu augstākā standarta funkcionalitāti. Renovācijas darbi norit pilnā apjomā un saskaņā ar plānoto grafiku, kur telpas tiek gatavotas ar dažādām specifikācijām un sarežģītības pakāpēm, lai nodrošinātu piemērotus risinājumus dažādu nozaru uzņēmumu vajadzībām. Rezultātā šī ēka kalpo kā piemērs tam, kā industriālais nekustamais īpašums var attīstīties nevis tikai platībā, bet kvalitātē – radot telpas, kas atbilst mūsdienu uzņēmumu tehniskajām un operatīvajām prasībām.

Interese no uzņēmumu puses turpina pieaugt – ar vairākām kompānijām, tostarp Solmanlv, Tehnoinform, Anvol, Vesrupack, Smart print solutions un Padel Club, jau ir noslēgti nomas līgumi. Kopējais aizņemtais un rezervētais apjoms pārsniedz 14 000 m², savukārt vēl ap 16 000 m² telpu ir pieejami nomai. Uzņēmumu izvēles liecina, ka līdzās telpu funkcionalitātei tiek augstu vērtētas arī apkārtējās vides kvalitātes un darbiniekiem piemērotas ikdienas ērtības, kas šajā vietā kļūst par daļu no kopējā darba telpas risinājuma.

NORDO uzsākusi plašu rekonstrukciju industriālajai ēkai Noliktavu ielā 7, Dreiliņos, kuras realizācijai piešķirts Swedbank finansējums 6 miljonu eiro apmērā. Projekts paredz 16 000 m² ēkas pilnīgu modernizāciju, pielāgojot to mūsdienu noliktavu un ražošanas vajadzībām, vienlaikus nodrošinot augstus energoefektivitātes un tehniskos standartus.

Finansējuma līgums noslēgts ar Swedbank Latvija, kas saredz projektā ilgtspējīgas uzņēmējdarbības potenciālu un pievienoto vērtību industriālās vides attīstībā.

“Šādi projekti veicina ne tikai komerciāli pievilcīgas telpas uzņēmumiem, bet arī ilgtspējīgu un energoefektīvu uzņēmējdarbības vidi. Mēs redzam, ka NORDO projekts Dreiliņos ievērojami paplašina kvalitatīvu industriālo telpu piedāvājumu Rīgas tuvumā, un esam gandarīti būt par finanšu partneri šajā attīstības solī,” norāda Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs.

Vienlaikus ir noslēgts līgums ar būvkompāniju SIA EKOTEH BŪVE, kas īstenos rekonstrukcijas darbus atbilstoši plānotajam grafikam un tehniskajām prasībām. Būvniecību uzrauga ”Forma 2” SIA, kas uzsver projekta sagatavotības kvalitāti un pārdomāto risinājumu apvienojumu.

Vienā no perspektīvākajām industriālajām teritorijām Rīgas tuvumā, NORDO noliktavu kompleksā Dreiliņos uzsākti plaši rekonstrukcijas darbi. Projekta ietvaros paredzēta 30 000 m² noliktavu platību pārbūve un modernizācija, ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, lai radītu vidi, kas apvieno augstākās tehniskās prasības, ekonomisku efektivitāti un stratēģisku atrašanās vietu. Šobrīd pabeigts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, saņemta būvatļauja un noslēgumam tuvojas līguma noslēgšana ar ēkas būvnieku, būvniecības darbus plānots uzsākt vasaras sākumā.

Pēc rekonstrukcijas ēka kļūs par modernu A klases energoefektivitātes noliktavu, kas pilnībā atbildīs jaunbūvēto industriālo telpu standartiem. Jaunas inženiersistēmas, mūsdienīga fasāde un atjaunots jumta segums nodrošinās gan zemas ekspluatācijas izmaksas, gan ilgtspējīgu infrastruktūru nākotnei.

Viena no tehniski nozīmīgākajām priekšrocībām būs pastiprinātā konstrukciju nestspēja, kas ļauj nomniekiem uzstādīt telferus. Šāda iespēja būtiski atvieglo smagkravu pārvietošanu un racionalizē ražošanas posmus, īpaši tajos procesos, kur nepieciešama efektīva iekšējā loģistika. Tirgū, kur mūsdienu noliktavu risinājumi reti paredz šādu funkcionalitāti, šī īpašība padara projektu par stratēģiski izdevīgu izvēli uzņēmumiem ar specifiskām tehnoloģiskām vajadzībām.

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Abi uzņēmumi ir uzsākuši stratēģisku sadarbību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, apvienojot savu ekspertīzi, lai tālāk attīstītu nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumus reģionā.

Partnerība darbosies ar nosaukumu Colliers Capital Markets, atspoguļojot vienotu pieeju integrētu nekustamā īpašuma un kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumu sniegšanai visā Baltijā. Tā koncentrēsies tikai uz nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultācijām, tostarp darījumu konsultācijām, investīciju strukturēšanu un ar nekustamo īpašumu saistītu finansēšanas darījumu organizēšanu. Platforma apkalpos plašu klientu loku, sākot no institucionālajiem investoriem un attīstītājiem līdz privātajiem un vietējiem investoriem, atbalstot dažāda apjoma un sarežģītības darījumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Partnerība apvieno Colliers pilna spektra nekustamā īpašuma konsultāciju kompetenci un starptautisko tīklu ar Redgate Capital spēcīgajām pozīcijām nekustamā īpašuma konsultāciju jomā Igaunijā un uzkrāto pieredzi kapitāla strukturēšanā. Darbojoties vienotas vadības ietvaros, partnerība stiprina pārrobežu sadarbību, vienlaikus saglabājot spēcīgu lokālo kompetenci katrā Baltijas tirgū.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti kopumā 6020 jauni uzņēmumi, kas ir par 10,2% jeb 555 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūlijā reģistrēti 924 jauni uzņēmumi, kas ir par 187 uzņēmumiem mazāk nekā šogad jūnijā un par 134 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūlijā.

Jūlijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 100,31 miljonu eiro, un no tiem vairāk nekā pusi, tas ir, 68,25 miljonus eiro, veido jūlijā reģistrētais lielākais uzņēmums - AS "SGCP Real Estate". Tā vienīgais akcionārs ir KS "SG Capital Partners Fund", kam pieder arī SIA "SG Capital Partners". "Lursoft IT" izpētījis, ka drīz vien pēc reģistrācijas jaunā akciju sabiedrība kļuvusi par SIA "Skanstes City" un SIA "Nordo" kapitāldaļu turētāju. "Skanstes City" pērn apgrozījusi 7,84 miljonus eiro un nopelnījusi 1,80 miljonus eiro, bet "Nordo" apgrozījums pieaudzis līdz 6,15 miljoniem eiro, peļņai pēc nodokļu nomaksas veidojot 1,58 miljonus eiro.

Pagājušajā nedēļā pārvēlēta AS "Agrova Baltics" (iepriekš - AS "APF Holdings") valde, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Sabiedrības padome 22. janvārī lēmusi valdē atkārtoti ievēlēt Juriju Adamoviču, Hermani Dovgiju un Mihailu Keziku. Adamovičs turpinās būs valdes priekšsēdētājs. Padome uzskata, ka tādējādi tiks nodrošināta vadības nepārtrauktība, konsekventa stratēģijas īstenošana un sabiedrības spēja arī turpmāk attīstīties ar līdzšinējo izaugsmes tempu un efektivitāti.

Sānsoļi saistīti ar pamatbiznesu

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus...

"Lēmumi ir tehniska rakstura un neparedz nekādas izmaiņas valdes sastāvā vai Sabiedrības stratēģiskajā virzienā un ikdienas darbībā," norādīts uzņēmuma paziņojumā.

Īsi pirms gadumijas, 2025. gada 29. decembrī, AS "APF Holdings" mainīja nosaukumu uz AS "Agrova Baltics". Vienlaikus kompānijas padomē darbu sāka Dmitro Kistečko, liecina "Firmas.lv" informācija.

Par nosaukuma maiņu un padomes sastāva paplašināšanu kompānijas akcionāri lēma ārkārtas sapulcē 2025. gada 10. decembrī.

"Agrova Baltics" publiskotā informācija liecina, ka tās kapitālā Adamovičam piederošajai SIA "J.A. Investment Holdings" pieder vairāk nekā 80,5%. Taču pērn novembra sākumā uzņēmums ziņoja, ka SIA "Agrova International" pārņēmusi Adamovičam piederošās "Agrova Baltics" akcijas.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Agrova International" kapitālā kopš 2025. gada novembra vidus 77% pieder SIA "Agrova Holdings", kura savukārt pieder "J.A. Investment Holdings", bet 23% pieder Luksemburgas "AMC V Layer SARL". Pirms tam "Agrova International" vienīgā īpašniece bija "Agrova Holdings".

Uzņēmums "Agrova International" reģistrēts 2025. gada 30. septembrī, un tā pamatkapitāls ir 334 783 eiro. Savukārt "Agrova Holdings" reģistrēta 2025. gada 26. septembrī, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro.

"Agrova Baltics" koncerna apgrozījums 2025. gada pirmajā pusgadā bija 10,013 miljoni eiro, kas ir par 69,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva 1,722 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2024. gada pirmajā pusgadā.

Uzņēmumu grupā ietilpst putnkopības un olu ražošanas uzņēmums "Alūksnes putnu ferma", vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "APF Trading", putnkopības un olu ražošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Oluksne", gāzes un organiskā mēslojuma ražotājs SIA "APF Energy" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums SIA "Preiļu putni". Tāpat "Agrova Baltics" pieder 51% Lielbritānijas mobilo spēļu kompānijā "Chick Game Studios". Savukārt "Agrova International" pieder Lielbritānijas olu ražotājs "Sunrise Group".

Kompānija "Agrova Baltics" reģistrēta 2017. gadā. Kompānijas akcijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos Latvijā 2025. gadā sasniedza 316 miljonus eiro, no kuriem 72% veidoja vietējo investoru ieguldījumi, liecina Colliers Baltics dati.

Pērn vietējo uzņēmēju ieguldījumi nekustamajos īpašumos bija aptuveni trīs reizes lielāki nekā vidēji citos gados, stāsta Agija Vērdiņa, Colliers Baltics Izpētes un konsultāciju nodaļas vadītāja. Viņa atzīmē, ka vēsturiski Latvijas investoru īpatsvars tirgū bijis aptuveni 24%, taču, pateicoties investīciju fondu un uzņēmēju uzkrātajam kapitālam, 2025. gadā vietējais kapitāls kļuvis par dominējošo spēku tirgū. A. Vērdiņa norāda, ka sevišķi nozīmīgu lomu pērn spēlējis Indexo Real Estate Fund, kas gada laikā iegādājies vairākus lielus objektus, taču aktivitāti izrādījuši arī vietējie privātie investori un uzņēmumi, īpaši tirdzniecības segmentā.

Mērķis sasniegts

Ģeopolitiskā spriedze, inflācija un piegāžu ķēžu traucējumi pēdējos gados uzņēmējdarbībā kļuvuši par normu. Taču līdzās šiem ārējiem faktoriem uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar mazāk pamanāmu, bet tikpat bīstamu risku – situācijām, kad pircējs kavē maksājumus, bet piegādes turpinās, līdz kādā brīdī parāds kļūst par būtisku slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir instruments, kas palīdz uzņēmumiem pārdot drošāk, plānot stabilāk un augt pārliecinošāk arī nenoteiktos tirgus apstākļos.

“Klasiska kļūda ir uzskatīt, ka vislabāk riskus varam pārvaldīt paši – tas ir līdzīgi kā mēģināt pašiem ārstēt slimību laikā, kad pieejama moderna medicīna. Profesionāla tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir ne tikai atlīdzība, bet arī ikdienas riska monitorings un praktisks atbalsts,” uzsver “Coface Baltics” vadītājs Mindaugs Sventickis.

Kas ir tirdzniecības kredītu apdrošināšana?

Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir uzņēmuma debitoru parādu aizsardzība. Ja jūs pārdodat preces vai sniedzat pakalpojumus ar atlikto maksājumu (vidēji no 30 līdz 120 dienām), pastāv risks, ka pircējs kavēs maksājumu, nonāks finanšu grūtībās, bankrotēs, tiks restrukturizēts vai vispār nesamaksās.

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu grupai AS “Agrova Baltics” (iepriekš “APF Holdings”) 2025. gads bijis veiksmīgākais uzņēmuma attīstības vēsturē, sasniedzot būtisku izaugsmi galvenajos finanšu rādītājos.

Saskaņā ar uzņēmuma vadības sagatavotajiem, nerevidētajiem datiem 2025. gadā neto apgrozījums sasniedza 24,3 miljonus eiro (+92% salīdzinājumā ar 2024. gadu), koriģētā EBITDA – 9,2 miljonus eiro (+257%), bet pārskata perioda peļņa – 5,2 miljonus eiro.

Aizvadītā gada izaugsmi galvenokārt nodrošināja pārdoto olu apjoma pieaugums līdz 146 miljoniem olu, kas ir par 47,5% vairāk nekā 2024. gadā. Papildu izaugsmi veicināja arī ražošanas jaudu palielināšana, procesu efektivitātes uzlabojumi, realizācijas struktūras attīstība un produktu portfeļa paplašināšana.

AS “Agrova Baltics” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda: “IPO laikā 2023. gadā mēs investoriem skaidri definējām savus izaugsmes mērķus un attīstības virzienu. Šodien varam teikt, ka 2025. gada finanšu rezultāti šos mērķus ir pārsnieguši. Tas nav noticis nejauši, jo aiz šiem rādītājiem stāv mērķtiecīgs komandas darbs, ieguldījumi ražošanas jaudās un konsekventa stratēģija uzņēmuma attīstībai un produktu portfeļa paplašināšanai. Šie rezultāti stiprina pārliecību par mūsu attīstības trajektoriju un vienlaikus iezīmē nākamo izaugsmes posmu. Tāpēc šobrīd izvērtējam iespēju emitēt obligācijas, lai finansētu turpmāko investīciju programmu un stiprinātu uzņēmuma attīstību. Protams, emisijas uzsākšana, apjoms, termiņš, nodrošinājums un citi nosacījumi būs atkarīgi no tirgus apstākļiem. Tomēr mūsu mērķis paliek nemainīgs – turpināt attīstīt “Agrova” par starptautiski konkurētspējīgu pārtikas ražošanas grupu, kas ilgtermiņā rada vērtību gan klientiem, gan investoriem”.

Colliers Baltics komanda ir veiksmīgi noslēgusi īpašuma pārdošanas darījumu Hanzas ielā 18. Uzņēmuma Rosme kādreizējā ēka, kas celta 1958. gadā, aizņem vairāk nekā 7000 m² un sastāv no divām galvenajām ēkām un papildu būvēm iekšpagalmā.

Šis darījums iezīmē nozīmīga pārejas projekta noslēgumu uzņēmumam “Rosme”, vienam no pazīstamākajiem apakšveļas ražotājiem Baltijā, kā arī pavēris ceļu nozīmīgam attīstības projektam Rīgas prestižajā klusajā centrā, ko īstenos One Development.

Kā daļu no savas stratēģiskās restrukturizācijas “Rosme” šī gada sākumā pārcēla gan ražošanu, gan biroju uz jaunām, mērķiem atbilstošākām telpām. Ražošanas ēkas daļa ar kopējo platību 2500 m², kā arī 200 m² veikals, tika pārcelti uz Deglava ielu 50, kur nodrošināta labāka loģistika un ērtāka piekļuve. Vienlaikus “Rosmes” birojs pārcēlās uz jaunuzbūvēto Novira Plaza ‒ A klases biroju ēku ar LEED Gold sertifikātu Rīgas centrā.

Foto: DNB birojs, foto: Colliers

Ne visi ar bankām saistītie procesi tiek kategorizēti kā banku un finanšu pakalpojumi. Atrodoties starptautiskā biznesa centrā Jaunās Teikas rajonā, DNB Bank ASA Latvijas filiāle jau vairāk nekā desmit gadus ir Norvēģijas lielākās finanšu grupas sastāvdaļa. Taču DNB Latvijas stāsts ir īpašs – Rīgas birojs nesniedz tradicionālos finanšu pakalpojumus un tam nav klientu Latvijā. Tā vietā tas sniedz augsta līmeņa atbalsta pakalpojumus un būtiskas back-office funkcijas mātes uzņēmumam Norvēģijā un tā filiālēm visā pasaulē.

Foto: DNB birojs, foto: Colliers

Par Swedbank Baltics valdes priekšsēdētāju no 1.aprīļa iecelts Olofs Sundblods.

Kopš pērnā gada oktobra viņš šo amatu ieņēma kā pagaidu aizvietotājs. Līdz ar amatu Swedbank Baltics, Olofs Sundblods turpinās darbu arī Swedbank Grupas vadības komandā.

Jens Henriksons, Swedbank prezidents: “Olofs ir pieredzējis vadītājs, kurš lieliski pārzina bankas biznesa virzienus, kā arī kuram ir stratēģisks skatījums uz nākotnes izaugsmi. Mēs ticam, ka Olofa vadībā Swedbank Baltics turpinās darbu pie bankas pakalpojumu attīstības un spēcīgajiem biznesa pamatiem, kas ielikti uzņēmuma darbībā.”

Olofam Sundblodam ir maģistra grāds, kas iegūts Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Iepriekš viņš pildīja Swedbank Baltics finanšu vadītāja amatu, bet finanšu nozarē kopumā darbojas jau kopš 2006.gada.

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu grupa AS “Agrova Baltics” (daļa no “Agrova International” holdinga) pieņēmusi lēmumu pāriet uz 100% kūtīs dētu olu ražošanu “Alūksnes putnu fermā”. Uzņēmums to plāno izdarīt līdz 2028. gadam ieskaitot, rezultātā kļūstot par pirmo olu ražotāju Baltijas valstīs, kas šo pāreju īstenos pilnā apjomā.

Lēmums pieņemts, reaģējot uz strauji augošo pieprasījumu eksporta tirgos un mazumtirdzniecības ķēdēs pēc ārpus sprostiem dētām olām.

AS “Agrova Baltics” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs uzsver: “Mēs veidojam uz eksportu orientētu, Eiropas mēroga olu proteīna biznesu, kur mūsu galvenie klienti jau šodien ir starptautiskas mazumtirdzniecības ķēdes ar plašu klātbūtni visā Eiropā. Šie tirgus dalībnieki strauji pāriet uz ārpus sprostiem dētām olām, un šī kategorija kļūst par jauno nozares standartu’’.

“Agrova Baltics” jau šobrīd ir līderis Baltijā pēc kūtīs dēto vistu olu īpatsvara, kas sasniedz ~80% no kopējā ražošanas apjoma. Olu ražošana Alūksnē notiek piecās novietnēs, no kurām četrās jau tiek nodrošināta ārpus sprostiem dētu olu ražošana. Atlikušo kūti plānots pārbūvēt līdz 2028. gada beigām, pilnībā pārejot no sprostu sistēmām uz modernām ārpussprostu ražošanas tehnoloģijām.

Starptautiskais grāmatvedības un konsultāciju uzņēmums Leinonen noslēdzis nomas līgumu par vairāk nekā 330 m² biroja telpām Eastnine Zaļā 1 biroju ēkas 5. stāvā, iezīmējot nozīmīgu soli uzņēmuma attīstībā Latvijā.

“Šīs pārmaiņas mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunas telpas – tās simbolizē mūsu apņemšanos nodrošināt augstas kvalitātes darba vidi un darbinieku labsajūtu,” uzsver Karīna Bērziņa, Leinonen Latvia Biroja vadītāja.

Eastnine Zaļā 1 biroju ēka atrodas Rīgas Jūgendstila rajonā. Ēka sākotnēji celta 1899. gadā kā A.G. Rutenberga tabakas fabrika, bet 2009. gadā pilnībā rekonstruēta, saglabājot vēsturiskās vērtības un papildinot to ar diviem moderniem stāviem no stikla, kā arī ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu vairāk nekā 170 automašīnām un elektroauto uzlādes iespējām. Kopš 2020. gada, ēka ir LEED Platinum sertificēta, kas apliecina tās izcilo energoefektivitāti un atbilstību augstiem ilgtspējas standartiem ēkas uzturēšanā un pārvaldībā. Ēkas īpašnieks, sadarbojoties ar nomniekiem, pastāvīgi ievieš uzlabojumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanā, samazinot ēkas energopatēriņu un radītās CO₂ emisijas.

Pēdējos gados Baltijas valstis nevarēja īpaši lepoties ar jaunu zīmolu un uzņēmumu ienākšanu tirgū. Polijas zīmola “Tatuum” darbības uzsākšana, turklāt Rīgā vien šogad atverot trīs veikalus, ir ne tikai konkrēta zīmola stratēģisks solis, tas ir arī priekšvēstnesis, ka pieaug zīmolu interese par reģionu un mazumtirdzniecības tirgus dinamizēšanos.

Turklāt jau tagad ir indikācijas, ka šis zīmols nebūs vienīgais jaunpienācējs. “Tatuum” lēmums sākt darbību ir nozīmīgs pagrieziena punkts gan tirgum, gan kompānijai “Colliers Baltics”, kas atbalstīja “Tatuum” lokācijas izvēles procesā un sekmīgi palīdzēja noslēgt nomas līgumu tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”, kur zīmols atvēris 220 m² plašu veikalu.

Pēdējos gadus gan ekonomiskās situācijas, gan ģeopolitisko risku dēļ ārvalstu uzņēmumi bija piesardzīgi attiecībā uz Baltijas reģionu. Taču šobrīd secinām, ka mazumtirgotāji spēj adaptēties jaunajiem apstākļiem un drošāk pieņem lēmumus. Polijas zīmoli pašlaik ir aktīvākie, un tam ir skaidri ekonomiski iemesli.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir cilvēki, kuri ir ieinteresēti strādāt, augt, attīstīties un pastāvēt par savu ideju, uzskata Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere.

Veiksmīga rezultātu sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja komandā valda vienots redzējums, skaidri definēti mērķi un atklāta, savstarpējā cieņā balstīta attieksme - gan pašiem pret sevi, gan citiem, domā J.Kiseļova, uzsverot, ka lielu lomu biznesa veiksmes stāstā spēlē arī pieredze, kā arī spēja izprast cilvēkus. Tāpat svarīga ir arī prasme paraudzīties uz situācijām no dažādiem skatpunktiem, kā arī nepieciešamības gadījumā būt elastīgiem, iedziļināties un mainīties atbilstoši ārējiem apstākļiem, atzīmē Colliers Baltics partnere.

Mācās atbildību

Skolas laikos mans lielākais sapnis bija kļūt par advokāti, atminas J.Kiseļova. “Skatījos amerikāņu filmas un apbrīnoju, kā šīs valsts juristi un advokāti strādā tiesā. Tā man šķita kā viena liela un aizraujoša izrāde - liecinieki, pierādījumi, tiesnesis, pārliecinošas aizstāvības runas. Arī es vēlējos būt daļa no šī procesa, tolaik pat vēl neapzinoties, ka Latvijā viss notiek citādi. To patiesībā es sapratu diezgan vēlu - laikā, kad jau studēju universitātē. Neraugoties uz to, advokāta profesija mani joprojām ļoti saistīja, tāpēc mācības turpināju ar pilnu pārliecību, ka mana nākotnes karjera būs saistīta tieši ar jurisprudenci un tieslietām. Esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš, ja pieņem kādu lēmumu, iet līdz galam. Tā bija arī ar studijām - es vēlējos pabeigt iesākto un pierādīt sevi šajā jomā,” stāsta J.Kiseļova, kura savas darba gaitas sāka jau 16 gadu vecumā.

Arhitektu birojs SEP ir noslēdzis Rīgas Starptautiskās skolas (ISR) jauno telpu renovāciju Skanstes ielā 27, kas paredzēja 3860 m2 plašo telpu pārprojektēšanu un pārbūvi atbilstoši modernas mācību iestādes prasībām.

Izaicinošā projekta ievads ir pērnā gada nogalē notikušais ISR un telpu īpašnieka Skanstes ielā 27 Baltic Horizon Fund (BHF) nomas darījums, kas bija viens no lielākajiem biroju platību nomas darījumiem Rīgā iepriekšējā gadā. Pēc būtības pats darījums paredzēja papildu izaicinājumus projektētājam, jo runa ir tikai par pirmo četru stāvu nomu biroja ēkā Skanstes ielā 27 (S27). Tas nozīmē pilnībā nodalīt divas ēkas apmeklētāju plūsmas – skolas plūsmu un biroju darbinieku plūsmu, kas dodas uz augšstāviem. Darījums par jaunā enkurnomnieka piesaisti tika realizēts ar Colliers Baltics Biroju platību aģentūras starpniecību, tostarp, Colliers Baltics komanda veica S27 ēkas pārbūves uzraudzību, kā arī piesaistīja skolu kā nomnieku un pārvalda šo objektu.

Colliers Baltics sadarbībā ar Swedbank un COBALT Baltic publicējis ikgadējo Commercial Real Estate Overview 2026, kurā analizētas galvenās tendences Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

Pēc augstās inflācijas perioda, ko raksturoja arī finansēšanas izmaksu kāpums un piesardzīgs investoru noskaņojums, 2025. gads iezīmēja pakāpenisku tirgus stabilizāciju un atjaunotu pārliecību. Visos segmentos - biroju, tirdzniecības, industriālajā un investīciju tirgū - dominē rūpīga atlase un mērķtiecīga izvēle, ar skaidru pieprasījuma fokusu uz kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un pielāgojamiem īpašumiem.

“Baltijas tirgus šobrīd atrodas pārkārtošanās fāzē: investori rūpīgāk izvērtē riskus, finansēšanas struktūras un aktīvu kvalitāti. Vienlaikus redzam pakāpenisku kapitāla atgriešanos un lielāku interesi par alternatīvām investīciju struktūrām,” komentē Agija Vērdiņa, Colliers Baltics Pētījumu un konsultāciju nodaļas vadītāja. “Ilgtspēja un aktīvu konkurētspēja ilgtermiņā kļūst par galveno faktoru, kas nosaka īpašuma vērtību un likviditāti.”

Latvijas putnkopības un olu produktu ražošanas uzņēmumu grupa AS “APF Holdings”, kurā ietilpst “Alūksnes putnu ferma”, maina juridisko nosaukumu uz AS “Agrova Baltics” un turpmāk būs daļa no zīmola “Agrova” grupas, kas ietvers arī 2025. gada novembrī iegādāto Lielbritānijas putnkopības uzņēmumu “Sunrise Eggs”.

Zīmola maiņa noslēdz pirmo posmu AS “Agrova International” grupas stratēģijā, kas vērsta uz izaugsmi Eiropas tirgos un vienotas identitātes izveidi starptautiskai olu un olu proteīna ražošanas un tirdzbniecības platformai. Grupas mērķi ietver jaudu paplašināšanu Baltijā līdz 450+ miljoniem olu gadā, līdzsvarotu eksporta portfeli starp Lielbritāniju, Baltiju un ES, augstas pievienotās vērtības olu produktu attīstību un digitalizācijas, efektivitātes un ilgtspējas sistēmu stiprināšanu. “Agrova” grupu 2025.gada oktobrī izveidoja līdzšinējais lielākais “APF Holdings” akcionārs Jurijs Adamovičs.

“Agrova” zīmola pamatideja ir balstīta Latvijas lauksaimniecības izcilībā un būs atpazīstama ar krietnu rīcību ikvienā darbības posmā - no fermas līdz gala produktam. Jurijs Adamovičs, “Agrova International” dibinātājs, norāda: “Esmu dzimis un audzis Latvijas laukos – ģimenē, kas izprata lauksaimniecību līdz saknēm. Šī pieredze manī radīja pārliecību, ka pārtikai jābūt īstai un atbildīgi ražotai. Šodien “Agrova” no vienas nelielas saimniecības Alūksnē ir pārtapusi par Eiropas mēroga spēlētāju olu un olu proteīna biznesā ar ražošanas jaudām Baltijā un Lielbritānijā. Mēs veidojam ilgtspējīgu, modernu un konkurētspējīgu uzņēmumu grupu, kas spēs apmierināt pieaugošu Eiropas pieprasījumu pēc olu produktiem ilgtermiņā. Mūsu misija ir veicināt olu superspēka pieejamību ikvienam”.

Par starptautiskā audita uzņēmuma SIA "KPMG Baltics" partneri kļuvis Rihards Grasis, informē "KPMG Baltics" pārstāvji.

Graša galvenā atbildības joma būs finanšu revīzijas pakalpojumu turpmāka attīstība Latvijā. Līdz šim viņš bijis "KPMG Baltics" direktors audita nodaļā. Grasim ir vairāk nekā 15 gadu pieredze finanšu revīzijas pakalpojumu sniegšanā, tostarp strādājot ar vadošajiem uzņēmumiem Latvijā. Viņš ir ieguvis plašas zināšanas finanšu pārskatu sagatavošanas un starptautisko standartu piemērošanas jomā, kas nostiprinātas darbā ar dažādu nozaru klientiem, informē uzņēmumā.

Grasim ir bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā, kā arī viņš ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Akreditēto grāmatvežu asociācijas (ACCA) biedrs.

AS “Agrova Baltics” (Nasdaq Baltic First North: EGG) valde ir sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, kas notiks 2026. gada 23. aprīlī, lai lemtu par uzņēmuma turpmāko attīstību, tostarp par jaunas obligāciju emisijas īstenošanu 30 miljonu eiro apmērā.

Plānots, ka obligācijas tiks emitētas programmas veidā, ar publisku parakstīšanos, kas būs pieejama investoriem visās trīs Baltijas valstīs. Emisijas mērķis ir finansēt uzņēmuma investīciju programmu un daļēji refinansēt esošās saistības.

Piesaistītais finansējums tiks novirzīts “Agrova Baltics” investīciju programmai Alūksnē un Preiļos, kur uzņēmums plāno būtiski paplašināt savu ražošanas infrastruktūru.

Jurijs Adamovičs, “Agrova Baltics” valdes priekšsēdētājs: “Šis ir nākamais loģiskais solis Agrova grupas attīstībā. Mēs mērķtiecīgi stiprinām savu kā vertikāli integrēta ražotāja pozīciju, vienlaikus palielinot ražošanas jaudu un efektivitāti. Plānotā investīciju programma ļaus ne tikai būtiski paplašināt darbību Alūksnē un Preiļos, bet arī 2028. gadā realizēt 100% pāreju uz tikai ārpus sprostiem ražotu olu segmentu, kur redzam ilgtermiņa izaugsmes potenciālu gan Baltijā, gan eksporta tirgos”.