Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti lēmuši iekļaut Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam Rīcības plānā un Investīciju plānā 2025.-2027.gadam divus jaunus investīciju projektus - Sporta ielas posma no Lapeņu ielas līdz Ganību dambim būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, kā arī Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvprojekta minimālajā sastāvā izstrādi.

Sporta ielas būvprojektam jāparedz ielas posma no Skanstes ielas līdz Pulkveža Brieža ielai pārbūvi, tai skaitā, gājēju un velo infrastruktūras izbūvi, brauktuves izbūvi ar divām joslām un inženierkomunikāciju izbūvi. Tāpat arī Pētersalas ielas, Sporta ielas, Pulkveža Brieža ielas un Ganību dambja krustojuma pārbūves būvniecības dokumentācijas izstrādi, veicinot Rīgas ielu tīkla attīstību un Skanstes teritorijas revitalizāciju.

Projekta izstrāde radīs iespēju novirzīt satiksmes plūsmu un mobilitātes paradumu maiņu, tādējādi nodrošinot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrisko drošību. Plānots, ka būvprojekts jāizstrādā no šā gada septembra līdz 2026.gada jūlijam.

Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti atbalstīja satiksmes infrastruktūras investīciju projekta “Krustojumu pārbūve Skanstes ielā” īstenošanu, nosakot projekta kopējo finansējumu - 1 012 087 eiro, no kura valsts budžeta aizdevums veidos līdz 860 273,95 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums līdz 151 813,05 eiro.

Projekts tiek virzīts izpildei steidzamības kārtā, ņemot vērā to, ka tiek realizēts Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārtas būvprojekts, kura mērķis ir izveidot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi ar reģionālas un nacionālas nozīmes sporta, izklaides, konferenču, kultūras pasākumu centru, darījumu un dzīvojamo zonu, un tas var būtiski palielināt gan velotransporta, gan gājēju intensitāti minētājā teritorijā.

Ārtelpas un mobilitātes departamentā norāda, ka būvdarbi jāuzsāk steidzami, jo sākot gājēju un velosipēdu ceļa būvdarbus, paredzēta atsevišķu koku ciršana un ir spēkā ierobežojums šiem darbiem laika posmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

4. aprīlī sarakstu Rīgas vēlēšanu komisijā iesniedza partiju apvienības “Jaunā VIENOTĪBA” Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis, vienkopus pulcējot lielāko daļu Rīgas saraksta kandidātu simboliskā gājienā no Bastejkalna līdz vēlēšanu komisijai Smilšu ielā 4.

Pirms saraksta iesniegšanas kandidāti pulcējās Bastejkalna pakājē kopā ar saviem atbalstītājiem. Uzrunā klātesošajiem Rīgas mērs Vilnis Ķirsis uzsvēra: “Rīgai šīs būs izšķirīgas vēlēšanas, jo izvēles būtībā ir tikai divas – vai Rīga turpinās 2020. gadā uzsākto pārmaiņu ceļu un nostiprinās pilsētas ekonomisko izaugsmi jeb Rīgas atslēgas atkal nonāks politbiznesmeņu rokās. Pašvaldība ir katram cilvēkam vistuvākā valsts pārvaldes sastāvdaļa, un mūsu darbi tiek vērtēti pēc tā, vai pilsēta kļuvusi sakoptāka un rīdziniekiem ērtāka, tomēr šīs vēlēšanas nebūs tikai par saimnieciskiem jautājumiem, un šajos ģeopolitiskajos apstākļos Rīgas vēlētāju izvēle ietekmēs ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas drošību. Jaunās VIENOTĪBAS pienākums un atbildība ir strādāt Rīgā, lai tā būtu valstiskās un eiropeiskās vērtībās sakņota un sakārtota pilsēta, kurā atgriežas iedzīvotāji un aug labklājība.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polise no šā gada 1.jūlija būs nepieciešama arī elektroskrejriteņiem, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

SM norāda, ka atbilstoši šī brīža prognozēm elektroskrejriteņiem OCTA polise, līdzīgi kā mopēdiem, varētu izmaksāt no 24 līdz 50 eiro gadā.

Ministrijā norāda, ka arī pērn stājās spēkā stingrākas prasības elektroskrejriteņu lietošanā. Tostarp elektroskrejriteņu vadītājiem vecumā līdz 17 gadiem, braucot ar šo mikromobilitātes rīku, obligāti ir jālieto aizsargķivere un sliktas redzamības vai intensīvas satiksmes apstākļos vēlams apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem, piemēram, atstarojoša veste.

Tāpat, lai mazinātu iespējamos riskus, elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību un nepārsniedz maksimālo atļauto ātrumu - 25 kilometrus stundā (km/h). Braukšana atļauta pa brauktuvi tikai vietās, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h. Braucot pa ietvi ir jābrauc lēnāk, atbilstoši cilvēku plūsmai, dodot priekšroku gājējiem.

Latvijas lielākais industriālo parku attīstītājs Piche šogad uzsāk būvniecību sešos jaunajos projektos – trijos Mārupē, divos Dreiliņos un vienā Valdlaučos.

"Kopējā investīciju summa sasniedz 130 miljonus eiro, un plānots izbūvēt vairāk nekā 145 000 m² industriālās platības," uzsver Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Ņemot vērā Mārupes novada pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesu ilgumu, kas ietekmē projektu realizācijas grafikus, uzņēmums ir paplašinājis savu attīstības fokusu, iekļaujot arī citas stratēģiskas lokācijas ārpus Mārupes.

“Šobrīd ar saviem jaunajiem projektiem mēs nosedzam trīs no galvenajām Rīgas industriālajām lokācijām – Lubānas ielas koridors, Dreiliņi un Valdlauči –, tādējādi nodrošinot klientiem iespēju izvēlēties sev izdevīgāko vietu biznesa attīstībai,” noslēdz Senkāns.

Aizvien vairāk cilvēku meklē premium klases dzīvokļus, kuru vērtība nākotnē augs, intervijā Dienas Biznesam atklāja LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Kāda šodien ir situācija dzīvojamo projektu attīstības nozarē Rīgā? Kāda tā izskatās pret 2019. gadu, kas kļuva par robežšķirtni daudzām nozarēm?

LNK Properties ir attīstītājs, kas pārdomāti virzās uz priekšu pat laikā, kad nozarē un ekonomikā kopumā ir ļoti daudz izaicinājumu. Pandēmijas gados mēs attīstījām projektu Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, un tas ir bijis ļoti veiksmīgs. Ekonomikas krīzes laikā pieprasījums ierasti sadalās divās daļās: vieni meklē kaut ko lētāku, bet otri – izvēlas no premuim klases īpašumiem, kas ir labs ieguldījums. Šajos gados arī realizējām vēl vienu projektu klusajā centrā – Renaissance, kurā bija 10 dzīvokļi. Tad sekoja klusuma un pārdomu brīdis, jo ECB likmes mainīja patērētāju tirgus uztveri. Bet tieši pirms gada izlēmām uzsākt vērienīgu dzīvokļu projektu Hanzas ielā. Tobrīd tas bija ļoti drosmīgs lēmums, bet šodien redzam, ka tas bijis pareizs. Šobrīd pārdoti vai rezervēti jau 40% no visiem dzīvokļiem. 127 dzīvokļi – tas ir ievērojams apjoms mums kā attīstītājam, un arī Rīgas vēsturiskajam centram tas ir daudz.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

No nākamā gada elektrisko skrejriteņu nomas kompānijām Lietuvā būs jānodrošina aizsargķiveres visiem klientiem, ceturtdien nolēma Lietuvas parlaments.

Seima pieņemtie grozījumi Satiksmes drošības likumā paredz, ka no 2026.gada janvāra skrejriteņu un citu elektrisko mikromobilitātes transportlīdzekļu nomas operatoriem būs jānodrošina aizsargķiveres visiem klientiem neatkarīgi no viņu vecuma, ceļa veida vai transportlīdzekļa jaudas.

Arī cilvēkiem, kas izmanto savus privātos skrejriteņus, būs jālieto aizsargķiveres.

Par grozījumiem nobalsoja 58 Seima deputāti, 18 bija pret un 12 atturējās. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima opozīcijā esošās Liberāļu kustības deputāts Andrjus Bagdons iebilda pret grozījumiem, sakot, ka, viņaprāt, likuma grozījumi nav saistīti ar drošību un kaitēs labi funkcionējošam biznesam.

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

Rīgas lidostā svinīgi iemūrēts pamatakmens jaunajam VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) gaisa satiksmes vadības tornim un jaunai kompleksa piebūvei, kas nākotnē ļaus attīstīt un modernizēt aeronavigācijas pakalpojumus, vadīt civilos un militāros lidojumus, garantējot to drošumu, kā arī pavērs jaunas iespējas Rīgas lidostai, informē LGS.

"Jaunais gaisa tornis uzlabos aviācijas drošumu un ļaus palielināt lidojumu skaitu, veicinot ekonomikas izaugsmi. Turklāt šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi, ka torni izmantos ne tikai civilo, bet arī militāro lidojumu vadīšanai. Jāuzsver, ka puse jeb vairāk nekā 26 miljoni eiro projekta īstenošanai nāk no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta granta formā. Tas ir konkrēts piemērs, kā Eiropas Savienības fondi veicina Latvijas drošību un attīstību," pasākumā uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

"Projekta ideju esam lolojuši vairākus gadus, tagad ir pienācis brīdis, kad tiek ielikts būves pamatakmens un sāksies pats svarīgākais posms - celtniecība. Tornis pavērs pilnīgi jaunas iespējas gan LGS, gan Rīgas lidostai, gan mūsu sadarbības partneriem - Gaisa spēkiem un Valsts robežsardzei, gan aviokompānijām un pasažieriem," norādīja LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš

Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, informē Saeimas Preses dienestā.

Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

Degvielas tirgotājs Neste paplašina savu pakalpojumu klāstu un atklāj pirmo pašapkalpošanās automazgātavu Neste Easy Wash, kas atrodas Rīgā, Lubānas ielā. Kopumā Easy Wash pakalpojuma ieviešanā Latvijā Neste investējusi 2,5 miljonus eiro, un jau drīzumā plānots atklāt vēl divas stacijas – vienu Rīgā un vienu Ventspilī.

“Paralēli degvielas un elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstībai mēs speram nākamo attīstības soli un paplašināmies auto kopšanas segmentā. Mēs ieviešam jaunu automazgāšanas pakalpojumu – Neste Easy Wash, kas ir tehnoloģiski moderns un ērti lietojams risinājums, kas ļauj ātri un saudzīgi nomazgāt auto, neizkāpjot no tā. Šajā konceptā pārņemam Somijā uzkrāto pieredzi un kvalitātes standartus. Jau drīzumā plānojam paplašināt Neste Easy Wash tīklu arī citviet Latvijā,” norāda SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Neste Easy Wash automazgātava ir aprīkota ar auto virsbūvei saudzīgām birstēm un iekārtām. Mazgāšanas procesā tiek izmantotas bioloģiski noārdāmas ķīmijas. Tāpat automazgātavā uzstādīta ūdens recirkulācijas sistēma, kas ļauj atkārtoti izmantot vidēji 70 % no izmantotā ūdens. Mazgāšana aizņem vidēji četras minūtes.

SIA “Reitan Convenience Latvia”, kas pārvalda Latvijā lielāko mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un lielāko kafejnīcu ķēdi “Caffeine”, 2024. gadā strādājusi ar uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu, kaut arī nav trūcis izaicinājumu lokālā un globālā mērogā.

Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn apgrozījums pieaudzis par 4,5 %, sasniedzot 91,3 miljonus eiro, peļņa palielinājusies līdz 1,1 miljonam eiro, savukārt nodokļos kopumā samaksāti 3,3 miljoni eiro.

“Man vissvarīgāk ir rūpēties par cilvēkiem un veidot spēcīgu, uz vērtībām balstītu kultūru. Tas arī ir mūsu galvenais veiksmes faktors, kas atspoguļojas rezultātos – spēcīga, mērķtiecīga komanda, kas iedegas par katru klientu,” saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena. Viņa uzsver – pagājušais gads ir bijis veiksmīgs, jo, neskatoties uz ārējiem apstākļiem, ir izdevies izmantot katru iespēju, lai uzlabotu uzņēmuma veiktspēju.

SIA "Estera Development”, Sporta pils teritorijas attīstītājs, paziņo, ka šī gada martā Tērbatas un Lielgabalu ielas krustojumā sāksies pirmās “Tērbatas dārzs” kvartāla dzīvojamās ēkas būvniecība. Būvdarbus īstenos pieredzējušais ģenerāluzņēmējs SIA "Selva Būve".

Darbus “Tērbatas dārzs” projektā plānots pabeigt 2026. gada 4. ceturksnī. Šobrīd visi ar projektu saistītie darbi rit saskaņā ar sākotnēji noteiktajiem termiņiem.

Pērnā gada decembrī noslēdzās arhitektūras metu konkurss arī pārējām piecām dzīvojamajām ēkām “Tērbatas dārzs” projektā, un šobrīd jau ir uzsākti projektēšanas darbi nākamajām ēkām. Metu konkursa mērķis bija iegūt augstvērtīgus un kvalitatīvus arhitektūras risinājumus dzīvojamo ēku un jauktās apbūves fasādēm jaunajā kvartālā "Tērbatas dārzs". Konkursā uzvarēja divi Latvijas arhitektūras biroji – SIA "Mark Arhitekti" un SIA "PBR".

"Tērbatas dārzs" ir pilsētas kvartāls, ko "Estera Development" veido bijušās Sporta pils hokeja halles teritorijā, starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielām. Ar vairāk nekā 120 miljonu eiro investīcijām tiks attīstīti 800 A+ klases energoefektivitātes dzīvokļi un plašas komercplatības sešās septiņstāvu ēkās. Pirmās ēkas būvniecība sāksies jau martā, savukārt pārējās piecas ēkas tiks attīstītas pakāpeniski – no 2026. līdz 2032. gadam.

Būvniecības nozare Latvijā vēsturiski bijusi ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, 2023. gadā tā veidoja 34,2%.

Ar to saistīti vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp negodīga konkurence, nodokļu apiešana, aplokšņu algas un ierobežotas sociālās garantijas darbiniekiem. Tomēr mērķtiecīgi ieviestie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi un kontroles mehānismi ir sekmējuši ēnu ekonomikas samazināšanos, vienlaikus radot iespējas nozares uzņēmumiem uzlabot darbības efektivitāti un caurskatāmību, tādējādi stiprinot ilgtspējīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Kopš 2019. gada būvniecības nozarē ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma jeb EDLUS – ar mērķi uzlabot darba laika uzskaiti, samazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Tas bija pagrieziena punkts nozares sakārtošanai, veicinot nozares caurskatāmību un risina darba spēka un tā atalgojuma uzskaites problēmjautājumus.

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju. Šīm valstīm ir jāsaskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kas prasa pāreju uz eksaptīvu noturību – spēju pielāgot esošos resursus un infrastruktūru, lai reaģētu uz mainīgiem draudiem un vienlaikus sekmētu ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību.

Austrumu pierobežas valstis īsteno divvirzienu stratēģiju: no vienas puses, tiek stiprināta kontrole un uzraudzība, reaģējot uz pašreizējiem un potenciālajiem draudiem, bet, no otras puses, mobilizēti resursi, lai uzlabotu gatavību un ieguldītu ekonomiskajā, teritoriālajā un sabiedrības noturībā. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā kalpo par spilgtu piemēru proaktīvai rīcībai draudu apstākļos, integrējoties kolektīvās atturēšanas un aizsardzības sistēmās.

Aizsardzības izdevumi šajās valstīs jau tagad ir augsti (2025. gadā tie varētu sasniegt 2,5–4,7% no IKP), un tie turpina pieaugt. Sākotnējie ieguldījumi nacionālajā drošībā šobrīd stiprina arī ES ārējo robežu aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kiberuzbrukumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, kas tiek vērstipret ES no agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas puses. Latvijas Muitas pārvalde ir viens no būtiskākajiem ES spēlētājiem cīņā pret sankciju apiešanu. Saskaroties ar ievērojamiem izaicinājumiem, novēršot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu, pārvalde ir ieviesusi pastiprinātas kontroles, kā arī aktīvi sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un partneriem Centrālāzijā un citur pasaulē.

Mārupē tapis premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

"Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj spriest arī par pārdomātu investīciju.

"Ikkatram no mums ideālā dzīvesvieta ir citāda, un nav vienas formulas, kas derētu visiem. Taču es neapšaubāmi uzskatu, ka nekustamā īpašuma cena un kvalitāte ir nesaraujami saistītas," apartamentu vērtības loģiku skaidro I. Jermolajeva. "Atbilstoša infrastruktūra un apkārtējā vide, augstvērtīgs un ilgtspējīgs īpašuma tehniskais stāvoklis, kas atbilst mūsdienu prasībām, – energoefektivitāte, funkcionāls un pārdomāts plānojums, labs izgaismojums, tehnisko telpu pieejamība – tas viss veido dzīvokļa vērtību. Dzīvokļu projekts Dāliju ielā 23B neapšaubāmi atbilst visiem iepriekš minētajiem parametriem un ir viens no labākajiem piedāvājumiem tirgū ģimenēm, kuras vēlas dzīvot tuvu centram ar attīstītu infrastruktūru, vienlaikus baudot privātumu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitāti."

Tuvākajā laikā plānots publiskot Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš sacīja, ka neredz iemeslus, kāpēc ostu attīstības ceļa kartei būtu jābūt ierobežotas pieejamības dokumentam.

Ekonomikas ministrija (EM) ir rosinājusi šo dokumentu publiskot, tostarp, lai investori redzētu, kur attīstās ostas un kādi ir ostu stratēģiskie virzieni.

Valainis uzsvēra, ka iepriekš ir bijuši dažādi dokumenti, kas ir bijuši ierobežotas pieejamības, jo tie satur komercinformāciju, tomēr šajā ostu attīstības ceļa kartē tiek iezīmēti attīstības virzieni.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka lielo ostu attīstības ceļa karte iezīmē trīs gadu plānu, ar konkrētām rīcībām, kas ostām jāveic, "ja mēs gribam runāt par kaut kāda veida transformācijām, pārorientācijām un visām šīm gudrajām lietām, kas tiek pieminētas, šiem vārdiem vajadzīga tālāka un konkrēta rīcība".