Reģionālā investīciju banka (RIB) 2024. gadā ir sekmīgi sasniegusi izvirzīto stratēģisko mērķi – rentablu darbību vidējo un lielo uzņēmumu kreditēšanas segmentā. RIB demonstrējusi izaugsmi un stabilitāti, piedāvājot korporatīvajiem klientiem individuāli pielāgotus finanšu risinājumus.

Kā intervijā Dienas Biznesam norādīja RIB valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs, šī pieeja ir būtisks faktors bankas konkurētspējas stiprināšanā un turpmākajā attīstībā.

Bankas pērnā gada auditētā peļņa ir 10,3 miljoni eiro, kas pirms gadiem pieciem būtu bijis labs rādītājs arī krietni lielākai bankai. Vai aizvadītais gads ir RIB veiksmes stāsts, un vai esat nonākuši pie vēlamajiem peļņas rādītājiem?

Runājot par šodienas peļņu un citiem šodienas bankas darbības rādītājiem, patiesi ir jāraugās plašākā periodā, lai saprastu, ko esam sasnieguši. Tas nav stāsts tikai par peļņas rādītājiem, bet vairāk par savas īstās vietas meklējumiem Latvijas finanšu sektora un biznesa aprindās. Lielās izmaiņas mums sākās 2018.gadā, kad pieņēmām lēmumu par jaunu darbības stratēģijas ieviešanu un jaunu RIB biznesa modeli. Tas bija fundamentāls lēmums, un līdzīgi tas bija jāizdara daudzām bankām Latvijā. RIB lēmums bija orientēties uz Latvijas uzņēmējiem un piedāvāt uzņēmumiem projektu finansēšanu. Pēc vairākiem gadiem aktīvā darba ar šādu specializāciju jau varam analizēt rezultātus un izdarīt secinājumus. Šī gada peļņa un pēdējos gados arvien dinamiskāk augošs bankas portfelis ar Latvijas kredītprojektiem ir labs apliecinājums tam, ka tika izdarīta pareizā izvēle. Līdz ar to mūsu veiksmes stāsts ir nevis izcils 2024.gada finanšu rezultāts, bet veiksmīga bankas biznesa transformācija, ko esam paveikuši kopš 2018.gada. Un, lai šīs veiksmes stāsts turpinātos, mums jāturpina mūsu attīstība un izaugsme, jāvirzās uz priekšu.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu “Kārums” ar arbūza garšu.

Daļa no šī produkta pārdošanas ienākumiem tiks novirzīta labdarībai Latvijā – Bērnu slimnīcas kanisterapijas programmai “Ķepu terapija” un Kaķu palīdzības centram “Remi”, kas rūpējas par bezsaimnieku un bez aprūpes palikušajiem dzīvniekiem.

Kopējās investīcijas jaunā produkta izveidē un palaišanā tirgū ir ap 30 000 eiro.

"Mums ir īpašs gandarījums par sadarbību ar Latvijā radītās un starptautiski atzītās animācijas filmas “Straume” radošo komandu. Šajā kopprojektā mēs iemiesojām kopīgās vērtības arī produktā – gan tā garšā un izskatā, gan būtībā. Mēs patiesi lepojamies, ka ar katru pārdoto sieriņu varēsim arī palīdzēt – gan bērniem un viņu vecākiem slimnīcā, gan kaķiem, kuri vēl tikai gaida savas mājas,” komentē Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" jeb "Flow" ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā ieguvusi Latvijas vēsturē pirmo "Oskaru", uzvarot kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma".

"Straume" bija nominēta arī kategorijā "Labākā ārvalstu filma", bet šo balvu neieguva. Šajā kategorijā "Oskaru" ieguva Brazīlijas filma "I’m Still Here".

Saņemot balvu, Zilbalodis pateicās savai ģimenei, komandai, savam kaķim un sunim un atgādināja visiem mums, ka mēs atrodamies vienā laivā un mums ir jāpārvar domstarpības un jāsadarbojas.

"Ceru, ka šī balva atvērs durvis neatkarīgajiem animācijas filmu veidotājiem visā pasaulē. Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz. Esam ļoti iedvesmoti un ceram drīz šeit atgriezties," sacīja Zilbalodis.

Sarunā ar žurnālistiem uzreiz pēc balvas saņemšanas viņš teica, ka ir ļoti pateicīgs un arī ļoti vēlas atgriezties mājās. "Ļoti ilgojos pēc Latvijas un nevaru sagaidīt, kad varēšu taisīt nākamo filmu," atklāja Zilablodis.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas vadītāja sinerģijā ar perspektīvu uzņēmējdarbības virzienu - kad šīs lietas satiekas, notiek eksplozija, domā Lauris Kindzulis, finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA Fintexo līdzdibinātājs.

Mūsu vērtība ir degoši cilvēki, kuri grib augt un attīstīties - tādi, kuri redz glāzi pa pusei pilnu nevis pa pusei tukšu. Cilvēki ar gaišu prātu un pārcilvēciskām darba spējām, ticību mērķiem un piepūli par 110%, atzīmē L.Kindzulis. Nākošais faktors ir konkurence un savstarpēja sāncensība, kas, manuprāt, veicina progresu un attīstību. Arī mēs jūtam konkurentus un tas mūs motivē strādāt vēl jaudīgāk un vairāk, atzīst Fintexo līdzdibinātājs, uzsverot, ka liela loma biznesa veiksmes stāstā mūsdienās ir arī prasmē izmantot jaunākās tehnoloģijas un mākslīgo intelektu.

Vilina finanses

Mana apzinātā bērnība aizritēja deviņdesmito gadu sākumā, atminas L.Kindzulis. “Tolaik, Latvijas brīvvalsts atjaunošanas laikā, aktīvi sekoju basketbolam otrpus Atlantijas okeānam un tā laika spīdekļiem - Chicago Bulls komandai, kas bija slavas zenītā ar leģendāro Maiklu Džordanu priekšplānā. Nav brīnums, ka arī mans sapnis bija kļūt par NBA spēlētāju un līdzināties Džordanam. Viņa personību un līdera dotības apbrīnoju vēl šodien un sevī saskatu pāris līdzīgas rakstura iezīmes, kas dzīves laikā palīdzējušas nepadoties un virzīties pretī augstākajiem mērķiem. Otrs etalons kopš bērnības man ir bijis mans tētis, kurš tuvplānā parādīja biznesa veiksmes un neveiksmes, kā arī enerģijas un atbildības līmeni, ko tas viss prasa. Mana pirmā darbavieta bija tēta degvielas uzpildes stacija Bērzpilī, kurā pildīju pārdevēja un degvielas operatora amata pienākumus. Lai arī tur nostrādāju tikai vienu mēnesi, kas bija augstskolas vasaras brīvlaiks, guvu labu pieredzi komunikācijā ar klientiem un darbā ar naudu. Tajā pašā laikā vienlaikus meklēju arī vakances Rīgas bankās, jo kaut kas maģisks mani vilka uz šo industriju,” stāsta L.Kindzulis, kurš finanšu sektorā nonāca 2005. gadā - laikā, kad studēja Banku augstskolā.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Ik gadu kopš 2016. gada Latvijā samazinās potenciālo jauno vecāku skaits, turklāt par 4% līdz 5% gadā.

Demogrāfijas krīzes galvenais iemesls ir potenciālo jauno vecāku regulāra un sistemātiska izbraukšana no valsts, kas pilnībā izskaidro demogrāfiskos procesus Latvijā pēdējo gadu laikā. No 2014. līdz 2024. gadam cilvēku skaits vecumā no 21 līdz 30 gadiem ir sarucis par 34% jeb 116 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Ja neskaitām notikumus pēc 2008. gada krīzes, tad vēl 2015. gadā atbilstoši CSP datiem bija 21 674 cilvēki, kuru vecums nepārsniedza 12 mēnešus – tas bija par 6,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 2016. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu ir nepilns procents, un kopš 2017. gada tas bijis negatīvs visu laiku bez izmaiņām. Proti, tas norāda uz fundamentālu un sistemātisku problēmu, ja apskatām pieaugumu no gada uz gadu. Ja viens gads bijis neveiksmīgs neatkarīgi no iemesliem, tad gadu vēlāk situācija var mainīties un procentuāli redzēsim pieaugumu, bet tā nenotiek. Proti, ķeza nav vienas krīzes notikumos, kādās demogrāfiskajās bedrēs tālā pagātnē pirms 20 gadiem, pandēmijas ietekmē, jo visi šie notikumi ir pārejoši, bet kritums ir pastāvīgs, tā dēļ arī ir pamats uzskatīt, ka pašreizējo notikumu cēlonis ir pastāvīgs un nepārtraukts.

Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.

Valsts aizvien nav turējusi savu sen doto vārdu par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, kas radītu būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, un privātie uzņēmumi šajā ziņā rāda valstij priekšzīmi. Mūsdienīgi uzņēmēji zina, ka no atklātības nav jābaidās, tas nāk biznesam par labu. Arī citu akcionāru parādīšanās uzņēmuma kapitālā jāuztver kā konkurētspējas stiprināšana, nevis drauds. Ir nomainījusies Latvijas biznesa paaudze, un mūžīgās bailes no atklātības, kas valdīja kopš 90. gadiem, šodienas uzņēmējiem vairs nav aktuālas.

Jauna ambiciozu uzņēmēju paaudze

Viens no pamatprincipiem, ar ko ir jārēķinās biržā kotētam uzņēmumam, ir pilnībā cits atklātības līmenis. Par sevi ir jāstāsta — ne tikai publicējot finanšu rezultātus, bet izklāstot ieceres un plānus, turklāt izstāstot to visu pārliecinoši un loģiski, lai potenciālos investorus pārliecinātu. Tieši šeit, manuprāt, slēpjas lielākais Latvijas uzņēmumu bieds, kas ilgu laiku ir valdījis īpašnieku un vadītāju prātos. Informāciju labāk neatklāt, tas mūs var apdraudēt, tas palielina riskus, labāk klusēsim. Šādas klusēšanas “cena” ir uzņēmuma stagnācija, jo, nestāstot par sevi, tas nespēj piesaistīt kapitālu, un ir loģiski, ka uz augstāku atklātības līmeni gatavie uzņēmēji izkonkurē “klusētājus”. Tāpēc šodien caurskatāmība ir konkurences priekšrocība. Nemaz nerunājot par to, ka ceļš uz biržu ir viena no labākajām publicitātes iespējām ikviena uzņēmuma dzīvē.Ir liels prieks redzēt jaunu un izglītotu uzņēmēju paaudzi, kuriem savu plānu izklāstīšana ir normāla prakse. Esmu neatkarīgā padomes locekle Baltijas vadošajā tehnikas nomas uzņēmumā Storent Holding kopš 2024. gada jūlija, un man ir gandarījums redzēt, kā uzņēmums veiksmīgi izmanto kapitāla tirgus finansējumu savas izaugsmes stratēģijas īstenošanai. Storent Holding kā savas jomas vadošajam spēlētājam ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, kuru uzņēmums var realizēt tieši ar obligāciju programmas palīdzību. Bieži vien runa pat nav par naudas piesaisti biržā vai bankā, bet par spēju pārliecināt auditoriju, to aizraut un likt noticēt uzņēmēja biznesa iecerei. Biznesa izaugsme un attīstība ir šīs uzņēmēju paaudzes dienas kārtībā. Tolaik, kad vadīju biržu, saskāros ar daudziem uzņēmējiem, kuri pamatā domāja par biznesa pārdošanu. Galvenā atšķirība, kas manāma jaunākajā uzņēmēju paaudzē, ir precīza savu biznesa mērķu formulēšana un iešana uz tiem, nebaidoties no izteikti ambiciozām iecerēm. Šie ir uzņēmēji, kas savu biznesu pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši no nulles, un nav nekādā veidā saistīti ar privatizācijas procesu un tā saucamo valsts kapitāla pārdali. Pārdošana šiem uzņēmējiem vairs nav mērķis. Liela mēroga attīstībai ir vajadzīgs finansējums, un birža daudziem ir kļuvusi par pievilcīgu finansējuma piesaistes veidu.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma fondu pārvaldnieks “EfTEN Capital Latvia” pārcēlies uz jaunām biroja telpām biznesa kvartālā “Jaunā Teika”.

Pārcelšanās uz biroja telpām “Jaunā Teika” ir loģisks solis “EfTEN Capital” izaugsmē. Jaunā biroja lokācija nodrošinās ne tikai modernu darba vidi un infrastruktūru, bet arī stratēģiski izdevīgu atrašanās vietu, kas veicina uzņēmuma attīstību. Atrašanās vienā lokācijā ar lielu skaitu nomnieku nodrošinās vēl labāku izpratni par klientu ikdienas vajadzībām, uzlabojot uzņēmuma nodrošināto klientu apkalpošanu visā tā portfelī.

“Pārcelšanās veicinās darbības centralizāciju, uzlabos iekšējo sadarbību un optimizēs darbu procesus. Jaunās biroja telpas nodrošina mūsdienīgu un ērtu darba vidi komandai, ļaujot visiem “EfTEN Capital” uzņēmuma virzienu darbiniekiem strādāt vienuviet,” stāsta “EfTEN Capital” priekšsēdētājs Viktors Savins.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

Izskatās, ka valsts sarunas ar Telia par uzņēmumu LMT un Tet nākotni un piederību ir nonākušas pilnīgā strupceļā. Ir 2025. gada marts, bet nav nekas dzirdēts par valsts apņēmību izpirkt Telia vai abu akcionāru paritāti apvienotā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka apvienošana ir vismaz iepauzēta.

Lai arī citu valstu piemēri liecina, ka mobilo un fiksēto operatoru saplūšana ir dabiska attīstība, Latvijā abi uzņēmumi turpinās kanibalizēt viens otru vēl kādu laiku. Šī situācija turpinās nest zaudējumus abiem akcionāriem.

Latvija turpinās darīt to, kas tai izdodas vislabāk - plānot un vēlreiz plānot, arī šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad stratēģiskas nozīmes uzņēmumu nākotni ietekmē pareizi lēmumi un to savlaicīgums.

Ir dažādi piemēri, kur daudz kas notiek ilgstoši un vajag plānot atkal un atkal. Žogi, migrācijas politika, tomēr tādas lietas, kas nes peļņu un reizē daļēji ir aizsardzības joma, ir tikai dažas. Labākais piemērs ir uzņēmumu Tet un LMT apvienošana, atpirkšana, kotēšana biržā un vēl 27 dažādi varianti, ko iesākt ar šiem diviem Latvijas mēroga telekomunikāciju milžiem.

Pirmo reizi finanšu tehnoloģiju konferencē "Baltic Fintech Days" notiks finanšu tehnoloģiju balvas "Baltic Fintech Awards" pasniegšana. Tāpēc "Fintech Latvija asociācija" aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pieteikt savu nomināciju sešām balvas nominācijām.

Latvijā darbojas vairāk nekā 180 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījums "Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?" 2023. gadā šie uzņēmumi nodarbināja vismaz 2500 darbinieku, to apgrozījums pārsniedza 271 miljonu eiro un Latvijas valsts budžetam finanšu tehnoloģiju sektors pienesa aptuveni 42 miljonus eiro.

"Mūsu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd rada lielu ietekmi, un šis ir īstais brīdis parūpēties, lai viņi saņem pelnīto atzinību. Tāpēc aicinām nominēt labākos Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un nozares līderus šai balvai," teic "Fintech Latvija asociācija" vadītāja Tīna Lūse.

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

EcoLead ir Latvijā vienīgā svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, kas darbu sāka 2023. gada aprīlī, bet tās iecere radusies 2010. gadā. Ir aizvadīts pirmais pilnais uzņēmuma darba gads, visu produkciju eksportējot un nodarbinot vairāk nekā 40 darbiniekus.

Dienas Biznesa interese ir par ilgo uzņēmuma tapšanas laiku, kas nav vien šī uzņēmuma bēda, bet valstiska mēroga problēma, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību kopumā, tāpēc izjautājām EcoLead izpilddirektoru Kasparu Fogelmani.

Fragments no intervijas.

Kā radās ideja par akumulatoru pārstrādi Latvijā?

Mūsu uzņēmuma īpašniekam Denisam Uļjanovam jau tolaik – 2010. gadā – piederēja metāllūžņu savākšanas uzņēmums Metalekspo. Viņš pirmais Latvijā bija ieguvis akumulatoru savākšanas un realizācijas notifikāciju, kas nozīmē, ka tos varēja savākt un pārdot tālāk pārstrādei. Tie ir ļoti strikti noteikumi. Pārstrādes rūpnīca atradās Igaunijā, un visus akumulatorus veda uz kaimiņvalsti vai citu valstu pārstrādes rūpnīcām. Saprotams, ka tika apsvērta doma – pārstrādāt tepat Latvijā, jo pārvadājumi tomēr prasa savus izdevumus. Līdztekus šo pārvadājumu samazināšana mazina arī CO2 pēdu uzņēmumam, kur jau tolaik domāja par vidi. Tas arī atbilst vienam no galvenajiem aprites ekonomikas princi- 25. februāris, 2025 39 Ražošana piem, ka atkritumu pārstrādei ir jābūt pēc iespējas tuvāk to izcelsmes vietai.

Pēdējās dienās sabiedrību pāršalkusi ziņa par uzsākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Juri Stukānu, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu. No malas skatoties – it kā normāla procedūra, tiesiskas valsts elements.

Mēs varam pieņemt, ka izvirzītās apsūdzības Jurim Stukānam ir patiesas un prokurore Viorika Jirgena trauksmi cēlusi ne bez iemesla un saistības ar jau pieminēto augsto amatpersonu pilnvaru termiņu beigām vispār nav, bet tad nav saprotams, kādēļ rīcība ir tik lēna un reakcija gluži kā lielajiem sliņķiem lietusmežos.

Runa ir par Tiesu varas krīzi, trauksmes ziņojums ir par Ģenerālprokuroru, nevis kādu prokuroru valsts perifērijā, kura vārda pieminēšana maina vien dažu lietu gaitu. Ģenerālprokuroram termiņš beidzas. Lietas izskatītājam AT priekšsēdim Aigaram Strupišam līdzīga bilde. Ja ir kaut mazākais pamats domāt, ka Viorikas Jirgenas apgalvojumiem ir pamats, tad jāreaģē ir Saeimai, turklāt tik operatīvi cik vien iespējams, jo Strupišs gudro jau labu laiku un tikai pagājušajā nedēļā ir atklājis, ka ziņojums ir, ka, pirmsšķietami, ka, iespējams. Šis runas veids vien liecina, ka šādi var lietu risināt vēl pāris gadus. Tādēļ ir pamats domāt, ka patiesu atrisinājumu nemaz nevajag. Ir cits iemesls un šis nav jautājums par to vai mums šobrīd ir labs vai slikts Ģenerālprokurors. Tas ir jautājums par to, kurš rotaļājas ar krēsliem.

Pēc "SEB bankas" kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajiem procesiem, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda cerību, ka klientiem būs tikai pozitīvi ieguvumi, filiāle varēs nodrošināt ātrāku produktu attīstību, lielāku kapitālu, lielāku un labāku finansējumu un koncentrēties uz klientu apkalpošanu.

Tetere skaidroja, ka galvenais iemesls, kādēļ "SEB banka" veic juridiskās struktūras vienkāršošanu un pārmaiņas, ir, lai kļūtu spēcīgāki Baltijā, jo šajā reģionā banka grib augt un attīstīties. Apvienojot visas trīs bankas vienā bankā, tiks iegūta banka ar lielāko kapitālu Baltijas reģionā, kas ļauj būt spēcīgākiem klientu finansēšanā.

"Pēc apvienošanās būsim ar lielāko kapitālu, kas ļaus uzņemties lielāku kredītu risku. Tas dos labu atspēriena punktu, lai mēs varētu finansēt, jo redzam, ka arī mūsu klienti aug un aug arī prasības lielākiem un sarežģītākiem darījumiem. Pārmaiņas dos arī iespēju vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajam darbam, būs mazāk atskaišu un ziņošanu kā trīs atsevišķām bankām," skaidroja Tetere.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Eleving Group obligāciju piedāvājums biržā rit pilnā sparā un noslēgsies šā gada 7. martā. Ievērojot, ka pērn grupa īstenoja sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO), kā arī iepriekš bijušas obligāciju emisijas, Dienas Bizness aicināja vairākus ekspertus komentēt kompānijas iespēto un piedāvāto.

Signet Bank ir viens no emisijas organizētājiem, un tas jāņem vērā, tomēr bankas uzdevums ir ne tikai labi veikt emisiju, bet arī redzēt riskus, tādēļ bankas analītiķa Valtera Smiltāna viedoklis šķiet būtisks. Otrs eksperts ir Investoru kluba redaktors Jānis Šķupelis, iepriekš ilggadējs Dienas Biznesa autors, kuru vērtējam kā pietiekami neatkarīgu un pieredzējušu tieši investīciju tēmās. Savukārt Engliht Research ir Baltijas mēroga tirgus izpētes kompānija, un tās dibinātājs Matiass Valanders sniedz skatījumu no malas.

Kalibrēta pieeja izaugsmes finansēšanai un ieguldītāju peļņai

Ja daudzgadu līgums starp komersantu, kurš sniedz sportista attīstības un karjeras atbalsta pakalpojumus un topošo profesionālo sportistu, ir skaidrs un nav nesamērīgs, tad tas ir jāpilda, nosaka Eiropas Tiesas (ET) šā gada martā pasludinātais prejudiciālais nolēmums*, kuru pieprasīja Latvijas Augstākās tiesas Senāts Basketbola attīstības aģentūras Rīga (BAA Rīga) tiesvedībā pret basketbolistu, kurš līgumu slēdzis 17 gados uz 15 gadiem.

Tiesvedība starp strīdniekiem kopumā apskatāma divos procesos, no kuriem viens jau noslēdzies, bet otrs gaida Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kad lieta vai nu atgriežas Rīgas apgabaltiesā, vai arī tiek izbeigta. Dienas Bizness par šo procesu interesējas sabiedriskas nozīmības dēļ, neiedziļinoties, kurš iznākumā varētu būt uzvarētājs konkrētajā gadījumā. Proti, līgums ar basketbolistu tiek slēgts vēl pirms viņa pilngadības kopā ar vecākiem, un šis ir stāsts par sportistu attīstīšanu, ko veic konkrēts privāts komersants. Nav runa par sporta klubiem, kur sportistu pāriešana no viena kluba uz citu ir jau sen izrunāta lieta un visiem labi zināms pasākums. Līgumu slēgšana ar perspektīviem jauniešiem ir pavisam kas cits.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Latvijā saistībā ar pārtikas cenu kāpumu no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība attiecībā uz konkurences stiprināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pārtikas cenu kāpums tiešām rada zināmas bažas," sacīja Latvijas Bankas prezidents, uzsverot, ka no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība un iesaiste attiecībā uz konkurences stiprināšanu.

Viņš atzīmēja, ka pārtikas cenu kāpumu daļēji nosaka globālās tendences, taču zināmā mērā pārtikas cenu kāpumu nosaka arī Latvijas iekšējie faktori. "Te jautājums ir gan par Konkurences padomes lomu, gan par piegāžu ķēžu problēmām, ja tādas potenciāli ir," sacīja Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents arī norādīja, ja cenu kāpums tuvākajos mēnešos sāks bremzēties, tad varēs teikt, ka viss ir normāli.

"Inflācijas bīstamākais stāsts ir sen aiz muguras, taču 3% un 3,5% ir tā kā nedaudz par augstu," atzina Kazāks.

Režisora Ginta Zilbaloža godalgotās animācijas filmas "Straumes" kases ieņēmumi pasaulē līdz 17.martam sasnieguši 36 miljonus ASV dolāru jeb vairāk nekā 33 miljonus eiro, liecina informācija kinoindustrijas izdevuma "Variety" interneta platformā.

Filmas "Straume", kuras izveides budžets bija 3,4 miljoni ASV dolāru jeb vairāk nekā 3 miljoni eiro, Ziemeļamerikā nopelnījusi 4,6 miljonus ASV dolāru jeb 4,5 miljonus eiro. Ziemeļamerikā filma "Straume" pirmizrādi piedzīvoja novembrī un to izplatīja apvienība "Sideshow" un "Janus Films".

Zilbaloža animācijas filma guvusi panākumus arī citos reģionos, piemēram, Meksikā "Straume" nopelnījusi aptuveni 6,7 miljonus ASV dolāru jeb aptuveni 6,1 miljonu eiro, Brazīlijā - vienu miljonu ASV dolāru jeb aptuveni 920 000 eiro.

Savukārt Argentīnā, Čīlē, Urugvajā un Paragvajā kopā nopelnīti 3,4 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 3,12 miljoni eiro, Latvijā - nepilni 2 miljoni eiro.