SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) un AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) noslēguši trīs gadu sadarbības līgumu, kura ietvaros kopīgi plānots strādāt pie aktīva dzīvesveida popularizēšanas LNSC sporta bāzēs un sabiedrībā visā Latvijā.

Šis ir nozīmīgs solis gan BTA, gan LNSC, jo šāda veida sadarbību abas puses noslēdz pirmo reizi. BTA sadarbībai ar LNSC paredzējis piešķirt vairāk nekā 245 tūkst. EUR trīs gadu laikā.

Plānots kopīgi arī strādāt pie aktīva dzīvesveida popularizēšanas, organizējot informatīvās kampaņas.

"Mēs jau vairākus gadus aktīvi atbalstām sporta pasākumus un sporta komandas, bet šī partnerība ļauj mums spert nākamo soli, lai stiprinātu sporta ekosistēmu Latvijā kopumā. Mēs uzskatām, ka veselīga un aktīva sabiedrība ir visas valsts ilgtermiņa ieguvums, tāpēc meklējām uzticamu partneri, ar kuru varētu veidot sadarbību. LNSC kā viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem sporta infrastruktūras uzturētājiem Latvijā bija dabiska izvēle, lai kopīgi strādātu pie aktīvā dzīvesveida veicināšanas," norāda BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis.

Latvijas galvaspilsētā Rīgā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) 70 miljonu eiro aizdevumu pašvaldības komunālo pakalpojumu sniedzējam SIA "Rīgas ūdens" notiks pilsētas ūdensapgādes tīkla modernizācija un paplašināšana, informē EIB.

Šis uzņēmums, kas apkalpo vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju, izmantos EIB piešķirto kredītu, lai ierobežotu dzeramā ūdens noplūdes, mazinātu vides piesārņojuma draudus, atjaunotu vai modernizētu ūdensapgādes un kanalizācijas caurules gandrīz 60 km garumā un ierīkotu jaunas caurules 27 km garumā.

"Rīgas ūdens", kas ir lielākais dzeramā ūdens apgādes un notekūdeņu savākšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, arī uzlabos tīkla spēju savākt lietusūdeni un palielinās atjaunīgās enerģijas izmantošanu notekūdeņu attīrīšanas iekārtā. EIB finansējums sedz 41% no projekta izmaksām, un projektu plānots pabeigt līdz 2028.gadam.

"Šīs investīcijas apliecina mūsu apņemšanos nodrošināt vides aizsardzību un klimatrīcību Latvijā," tā šodien norādīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros) Rīgā, kur viņš arī parakstīja finansējuma līgumu. "Mēs uzlabojam Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sniedzam ieguldījumu ilgtspējīgā valsts nākotnē."

Skanstē atklāta teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta – izveidota teju 15 hektārus plaša, labiekārtota teritorija ar pastaigu takām, ūdens ainavām, skeitparku, volejbola laukumiem, āra trenažieriem un bērnu rotaļu laukumiem.

Projektā izbūvētas četras jaunas ielas un inženiertīkli. Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa. Ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām. Uzstādīti 46 velosipēdu statīvi. Viens no galvenajiem parka elementiem ir skeitparks. Kopumā parkā izveidotas pastaigu takas vairāk kā divu kilometru garumā un jaunie celiņi izbūvēti gan ar betona bruģa segumu, gan ar virskārtu, kas piemērota skriešanai. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” ir vienojies ar savu ilggadējo nomnieku – sporta klubu tīklu “MyFitness” – par jauna, divreiz plašāka un konceptuāli daudzpusīgāka sporta kluba izveidi, kurā būs arī “MyFitness” Latvijas tīklā vienīgā SPA zona.

Kopējās abu partneru plānotās investīcijas šajā attīstības projektā pārsniegs 2 miljonus eiro un iecerēts, klubs apmeklētājiem durvis vērs rudenī.

“Sporta un labsajūtas pakalpojumiem ir arvien būtiskāka nozīme tirdzniecības centru dzīvē. Mēs aktīvi attīstām šo segmentu, lai piedāvātu apmeklētājiem plašāku pakalpojumu klāstu, kas motivē aktīvam dzīvesveidam,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Jaunais sporta klubs “MyFitness Domina” tiks izveidots jaunā lokācijā, tā kopējā platība sasniegs gandrīz 2300 kvadrātmetru, kas ir par 58% vairāk nekā pašreizējam “MyFitness” klubam, un ļaus būtiski palielināt sportot gribētāju kapacitāti, paplašināt gan nodarbību, gan treniņu, gan atpūtas iespēju piedāvājumu.

Pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" plānotās obligāciju emisijas apjoms būs līdz 60 miljoniem eiro, un emisija notiks vairākās daļās atbilstoši investīciju projektu izpildes grafikam, intervijā teica "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

"Rīgas ūdens", kas būs pirmais Latvijas pašvaldības uzņēmums, kura emitētās obligācijas tiks kotētas biržā, ar obligāciju piedāvājumu esot "finiša taisnē", sacīja Krūmiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka obligācijas tiks emitētas atbilstoši Eiropas zaļo obligāciju standartiem, kas stājās spēkā pagājušā gada decembrī, un pašlaik tikai daži uzņēmumi Eiropā ir emitējuši vērtspapīrus atbilstoši šiem jaunajiem kritērijiem.

Lai gan iepriekš izskanēja, ka obligāciju emisija varētu notikt maijā, Krūmiņš teica, ka emisija ir plānota gada otrajā ceturksnī un, vai maijā būs labākie tirgus apstākļi, lai startētu kapitāla tirgū, rādīs laiks.

"Interese par mūsu nodomu emitēt obligācijas ir ievērojama, jo institucionālajiem investoriem savos portfeļos ir būtiski iekļaut gan finansiāli stabilus un drošus uzņēmumus, par ko liecina mūsu augstais kredītreitings, gan liels uzsvars tiek likts arī uz zaļajām obligācijām," stāstīja Krūmiņš, piebilstot, ka obligācijas ir plānots piedāvāt iegādāties arī privātpersonām, tostarp "Rīgas ūdens" darbiniekiem. Tādēļ vienas obligācijas cena tiek plānota mazāka, nekā tas ir parasti, un pašlaik tiek domāts par 100 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Tirdzniecības un rūpniecības kameru federāciju otrdien parakstījusi vienošanos par kopīgu Biznesa padomes izveidi ar AAE, informē Valsts kancelejā.

Lai veicinātu ekonomisko sadarbību, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) kopā ar LDDK, uzņēmējiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru šodien tikās ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ekonomikas ministru Abdullāhu bin Taūku Almarrī.

Kā norāda E.Siliņa, AAE jau šobrīd ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Persijas līča reģionā, un Latvija ir gatava šo sadarbību stiprināt. "Latvija ir atvērta jauniem AAE investīciju projektiem, un mēs redzam lielu potenciālu kopīgu iniciatīvu realizēšanai," saka premjere, piebilstot, ka šodien parakstītais saprašanās memorands par Biznesa padomes izveidi ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku ekonomisko partnerību.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” ir noslēdzis nomas līgumu ar pašapkalpošanās sporta klubu tīklu “Gym!”, kas biznesa kompleksā “StokOfiss U34” šovasar atvērs jaunu sporta klubu 1240 kvadrātmetru platībā.

Tas būs astotais sporta klubu ķēdes “Gym!” sporta klubs Latvijā.

Sporta kluba 1240 m² telpās būs mūsdienīgs aprīkojums un īpaši izveidotas zonas kardiotreniņiem, spēka treniņiem ar plašu brīvo svaru un daudzveidīgu trenažieru izvēli, kā arī vieta funkcionālajiem treniņiem.

“StokOfiss U34” ir aprīkots ar gaisa regulācijas sistēmām. Komplekss atbilst A klases energoefektivitātes prasībām un ir saņēmis BREEAM “Very Good” sertifikātu.

Sporta kluba apmeklētājiem būs pieejama bezmaksas autostāvvieta un sporta klubs būs atvērts visu diennakti.

Plānotais kopējais jaunā biznesa kompleksa “StokOfiss U34” investīciju apjoms ir aptuveni 13 miljoni eiro. Projekta “StokOfiss U34” būvniecību veic “Hepsor” būvniecības partneris “Mitt&Perlebach”. Ēkas projektu izstrādāja Diānas Zalānes projektu birojs.

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais sporta komplekss ir nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Ēka, kas atrodas Cigoriņu ielā 3, Rīgā, būs moderns, daudzfunkcionāls sporta centrs ar kopējo platību 3627 kvadrātmetri, kurā paredzēta sporta halle, treniņu, vingrošanas un trenažieru zāles, ko paredzēts atklāt 2026. gada vasarā.

Kompleksa attīstība vērsta uz sporta infrastruktūras paplašināšanu, tā paredzēta studentu, darbinieku un pētnieku vajadzībām, vienlaikus piedāvājot iespējas arī profesionāliem sportistiem un aktīva dzīvesveida piekritējiem.

RSU šogad atzīmē 75 gadus kopš dibināšanas un turpina mērķtiecīgi attīstīt modernu infrastruktūru studiju procesa nodrošināšanai, 2023. gadā atklājot Farmācijas studiju un pētniecības centru, kas līdz šim bija apjomīgākā ēka RSU vēsturē. Arī topošais sporta komplekss būs viens no ievērojamākajiem RSU projektiem, kļūstot par būtisku atbalstu studējošo, mācībspēku un visas sabiedrības aktīvam un veselīgam dzīvesveidam.

Bankām ir būtiska loma attiecībā pret uzņēmumu ietekmi uz vidi. Saskaņā ar jaunām prasībām, sākot no 2023. gada, uzņēmumiem un organizācijām, kas vēlas saņemt aizdevumus, bankām ir jāsniedz vairāk informācijas par savu ietekmi uz vidi nekā iepriekš.

Savukārt bankām ir jānovērtē uzņēmumu riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un jāsniedz ieteikumi, kā šos riskus mazināt.

Banku loma klimata risku mazināšanā

Klimata izmaiņas var ietekmēt uzņēmumu darbību, jo tās atstāj ietekmi gan uz ekonomiskajiem aspektiem, gan arī ražošanu un pārdošanu. Banku galvenais uzdevums ir identificēt klientus, kuri ir visneaizsargātākie pret šīm pārmaiņām, un atbalstīt tos klimata risku noturības paaugstināšanā. Lai to izdarītu, ir nepieciešami dati par klimata riskiem, piemēram, par nokrišņiem, plūdiem un augsnes kvalitāti.

Ja uzņēmumam ir stratēģija vides ietekmes samazināšanai jeb pārejas plāns un retrospektīvs ziņojums par tās īstenošanu, vai arī plāns izstrādāt šo stratēģiju noteiktā termiņā, tas būs spēcīgs arguments aizdevuma saņemšanai ar labākiem nosacījumiem. Šāds pārejas plāns vides ietekmes samazināšanai laika gaitā varētu kļūt par nākamo nozīmīgo uzņēmumu vides dokumentu aiz ilgtspējas vai vides politikas. Luminor 2025. gada beigās piedāvās pārejas plānu sagataves.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi ūdens skaitītāju reformu, kas paredz, ka vecie skaitītāji vairs nebūs ik pēc 4-6 gadiem jāverificē, bet to vietā būs jāuzstāda pilnīgi jauni, kuras vajadzēs mainīt reizi desmit gados vai pat vēl ilgākā laika periodā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) skaidro, ka pašreizējais ūdens skaitītāju verifikācijas process ir formāls un rada liekus izdevumus iedzīvotājiem. Viņš apgalvo, ka šādu praksi nav pamata turpināt, bet jaunā kārtība cilvēkiem ļautu ietaupīt naudu.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veikts pētījums atklājis, ka skaitītāju verificēšana Latvijā notiek pavirši. Izpētot skaitītājus 15 mājās, izrādījies, ka liela daļa ierīču ražotas vēl 90.gados. Pēdējo četru gadu laikā verificēšanas uzņēmumi par labām atzinuši ap miljonu lietotu iekārtu. PTAC pārbaudījis arī pašas laboratorijas, un atklājies, ka verifikācijai cauri tiek divas trešdaļas nederīgu skaitītāju.

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Skolēnu ilgi gaidītais pavasara brīvlaiks ir klāt, un pirms bērni metas brīvo dienu izbaudīšanā publiskās izklaides vietās un sporta laukumos, sakravā somas sporta nometnei vai ģimenes ceļojumam, vecākiem vajadzētu ar atvasēm pārrunāt drošu uzvedību. Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) gadu gaitā saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi rāda, ka neuzmanība ik gadu vairākiem desmitiem ģimeņu sabojā brīvlaika prieku.

Statistika par pēdējo trīs gadu pavasara brīvlaikiem liecina, ka visbiežāk bērni traumas gūst sporta aktivitāšu laikā. Divas trešdaļas no visiem brīvajā nedēļā saņemtajiem Nelaimes gadījumu atlīdzību pieteikumiem ir saistīti ar bērnu traumām sporta laukumos. Tas skaidrojams gan ar to, ka brīvlaikā bieži notiek basketbola, futbola un citu sporta veidu turnīri vai nometnes, gan ar to, ka paši pusaudži izmanto silto laiku, lai kopā ar draugiem nodotos sportošanai bez pieaugušo uzraudzības.

«Skolēnu pavasara brīvlaiks ierasti ir laiks, kad bērni un pusaudži «atlaiž bremzes». Brīvi no skolas un bieži vien arī no darbā aizņemto vecāku uzraudzības, skolēni mēdz aizmirst par piesardzību uz ielas, sporta laukumos un izklaides vietās. Tas diemžēl mēdz novest pie nepatīkamiem incidentiem. Lai nesabojātu prieku par brīvo nedēļu, aicinu vecākus atgādināt bērniem par drošības noteikumu ievērošanu ārpus mājas un parūpēties par bērnu apdrošināšanu, kas pasargās no neplānotiem izdevumiem,» iesaka BTA Apdrošināšanas valdes locekle Evija Matveja.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir ieviesusi adaptīvo matemātikas mācību platformu vidusskolēniem «ALEKS PPL» (Assessment and Learning in Knowledge Spaces for Preparation, Placement and Learning), kas izmanto mākslīgā intelekta algoritmus, lai pielāgotu mācību saturu katram lietotājam, kurš ir gatavs pašvadītam mācību procesam.

Rīks pieejams platformā steam.rtu.lv, dodot iespēju ikvienam uzlabot matemātikas zināšanas.

Sākotnēji ar testa palīdzību jaunieši platformā var noteikt savu zināšanu līmeni – iesācējs matemātikas apguvē, optimālais matemātikas zināšanu līmenis vai augstākais matemātikas zināšanu līmenis, un mācību saturs tiek pielāgots skolēnu zināšanu līmenim, tādējādi dodot iespēju apgūt matemātiku ikvienam. Tāpat mācību laikā ir iespēja kārtot pārbaudes darbus, lai noteiktu matemātikas apguves progresu. Matemātikas apguves laikā mācību saturs visu laiku tiek adaptīvi pielāgots uzrādītajam rezultātam, piedāvājot gan tematu atkārtojumu, gan jaunu mācību vielu. Turklāt mācību priekšmetu saturs ir salāgots ar matemātikas priekšmeta programmu Latvijā. Platforma ir angļu valodā, līdz ar ko jaunieši var pilnveidot ne tikai savas zināšanas matemātikā, bet arī angļu valodā. Platformas licence maksā 30 eiro un ir derīga gadu.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas spējā apvienot ilgtermiņa redzējumu ar praktisku rīcību un kompetentu komandu, uzskata Krišjānis Krūmiņš, ūdenssaimniecības uzņēmuma Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs.

Latvijā veiksmīgi var attīstīties tie uzņēmumi, kas investē cilvēkos, tehnoloģijās un procesos, ne tikai gala rezultātā, atzīmē K.Krūmiņš, uzsverot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī līdera spēja veidot spēcīgu, domājošu un motivētu komandu, kas sastāv no dažādiem cilvēkiem. Katrā uzņēmuma struktūrvienībā jābūt trim cilvēku tipiem - domātājam, kurš analizē, plāno un redz kopainu, darītājam, kurš organizē un realizē iecerēto, kā arī vadītājam, kurš spēj pieņemt lēmumus un virzīt komandu uz mērķi. Tieši šī līdzsvarotā sadarbība ir pamats efektīvai darbība, uzskata K.Krūmiņš, piebilstot, ka līdzās pieredzei komandā jābūt vietai arī jaunam potenciālam.

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) un AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) ilgtermiņa sadarbības ietvaros tiek uzsākta aktīva dzīves veida kampaņa, un Daugavas stadiona un Daugavas vieglatlētikas manēžas jaunie nosaukumi būs "BTA Daugavas stadions" un "BTA Daugavas vieglatlētikas manēža".

Vienlaikus tiek uzsākta kampaņa “Kusties, kusties, lai var labi justies!”, kas vērsta uz sabiedrības motivēšanu vairāk kustēties un uzlabot dzīves kvalitāti. Fiziskās aktivitātes trūkums Latvijā ir nopietna problēma – tikai 9% regulāri nodarbojas ar sportu, turklāt gandrīz puse iedzīvotāju savu brīvo laiku pavada mazkustīgi. Veselīgo dzīves gadu skaits Latvijā ir viszemākais Eiropas Savienībā – 54,3 gadi sievietēm un 52,6 gadi vīriešiem. BTA un LNSC savas sadarbības ietvarā vēlas šo mainīt, iedvesmojot plašāku sabiedrību aktīvam un veselīgam dzīves veidam.

“Ar kampaņu “Kusties, kusties, lai var labi justies!” mēs vēlamies pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir kustība ikdienā un cik būtiski ir radīt vidi, kas motivē cilvēkus būt aktīvākiem. Sporta centru nosaukuma maiņa ir nākamais solis mūsu sadarbībā. Jaunajā nosaukumā tiek saglabāts vēsturiskais "Daugavas stadiona" nosaukums, kas jau ir labi zināms un iemīļots sabiedrībā. Tādējādi tiek saglabāta stadiona vēsturiskā nozīme un ieguldījums Latvijas sporta attīstībā, vienlaikus piešķirot tam mūsdienīgu un laikmetīgu veidolu. Ceram, ka ar šo iniciatīvu spēsim iedvesmot vairāk cilvēku atrast prieku kustībā un padarīt to par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu,” norāda BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.

Baltijas olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo, investējot 3,9 miljonus eiro, ir pabeidzis modernas jaunputnu novietnes būvniecību, kurā ārpus sprostiem aug aptuveni 166 tūkstoši cāļu.

Balticovo ir mērķtiecīgi virzījies uz to, lai pilnībā nodrošināt olu ražošanu uzņēmuma iekšienē jeb kļūtu par pilna cikla olu ražošanas uzņēmumu. Tas nozīmē, ka daudzi olu ražošanas procesi notiek uzņēmuma iekšienē - piemēram, barība vistām tiek ražota uzņēmuma paspārnē, olu kvalitāte tiek pārbaudīta savā laboratorijā, olas tiek šķirotas un iepakotas īpašos šķirošanas centros. Pat olu čaumalām ir savs pielietojums - tās tiek iestrādātas lauksaimniecības zemēs, lai to bagātinātu, bet vistu mēsli pārtop biogāzē un biometānā, savukārt pārpalikumi - vērtīgā lauksaimniecības digestātā.

Īpašu vietu Balticovo saimniecībā ieņem dējējvistu ganāmpulks, kas ikdienas Latvijā saražo 2,5 miljonus olu. Uzņēmums ir izvēlējies pats no cālīšiem izaudzināt vistas, un tas Balticovo izceļ uz daudzu citu olu ražotāju fona, un tas ir vēl viens uzņēmuma aprites ekonomikas posms. Pašlaik Balticovo kūtīs Latvijā ir 3,5 miljoni vistu, no kuriem viens miljons – jaunputni, kas īpaši pielāgotās jaunputnu novietnēs no dzelteniem cālīšiem izaug par brašām dējējvistām. Tā kā Balticovo ir apņēmies tuvāko gadu laikā pilnībā pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu dētām olām, svarīgi pie šādiem apstākļiem vistas radināt jau kopš mazotnes. Tāpēc Balticovo ir uzbūvējis vēl vienu jaunu jaunputnu novietni, kurā jau kopš janvāra ārpus sprostu apstākļos mitinās cāļi un apmēram sešpadsmit nedēļu laikā izaug par jaunām dējējvistām.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha”, godinot Latvijas ārstu izcilo darbu un ieguldījumu medicīnā, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotās “Gada balva medicīnā” ietvaros, pasniedza divas speciālbalvas nozares vadošajiem speciālistiem.

“Olpha” apbalvojumu “Iedvesma” saņēma profesors Māris Taube par nozīmīgu ieguldījumu psihiatrijas nozares izaugsmes veicināšanā un neatsveramo ieguldījumu sabiedrības mentālās veselības labā. Gada balvu medicīnā “Iedvesma” saņēma arī profesors Oskars Kalējs par izcilu ieguldījumu kardioloģijas un aritmoloģijas attīstībā Latvijā, kas ļauj būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, ieviešot modernas ārstēšanas metodes un tehnoloģijas.

Zāļu ražotājs “Olpha” jau 50 gadus nodrošina inovatīvus un augstas kvalitātes farmācijas risinājumus, rūpējoties par sabiedrības veselību, un ir ilggadējs “Gada balva medicīnā” atbalstītājs. “Ar speciālbalvu “Iedvesma” vēlamies godināt ārstus, kuri ar savu darbu un zināšanām sniedz nozīmīgu pienesumu ne tikai pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī visas medicīnas nozares attīstībā. Šī gada laureāti ir lieliski sava aroda meistari un nozares profesionāļi, kas ar savu izcilo darbu un piemēru iedvesmo kolēģus, jaunos nozares speciālistus un nākamo ārstu paaudzi turpināt virzīties uz priekšu un sasniegt augstākus mērķus visas sabiedrības veselības veicināšanā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju. Šīm valstīm ir jāsaskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kas prasa pāreju uz eksaptīvu noturību – spēju pielāgot esošos resursus un infrastruktūru, lai reaģētu uz mainīgiem draudiem un vienlaikus sekmētu ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību.

Austrumu pierobežas valstis īsteno divvirzienu stratēģiju: no vienas puses, tiek stiprināta kontrole un uzraudzība, reaģējot uz pašreizējiem un potenciālajiem draudiem, bet, no otras puses, mobilizēti resursi, lai uzlabotu gatavību un ieguldītu ekonomiskajā, teritoriālajā un sabiedrības noturībā. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā kalpo par spilgtu piemēru proaktīvai rīcībai draudu apstākļos, integrējoties kolektīvās atturēšanas un aizsardzības sistēmās.

Aizsardzības izdevumi šajās valstīs jau tagad ir augsti (2025. gadā tie varētu sasniegt 2,5–4,7% no IKP), un tie turpina pieaugt. Sākotnējie ieguldījumi nacionālajā drošībā šobrīd stiprina arī ES ārējo robežu aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kiberuzbrukumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, kas tiek vērstipret ES no agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas puses. Latvijas Muitas pārvalde ir viens no būtiskākajiem ES spēlētājiem cīņā pret sankciju apiešanu. Saskaroties ar ievērojamiem izaicinājumiem, novēršot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu, pārvalde ir ieviesusi pastiprinātas kontroles, kā arī aktīvi sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un partneriem Centrālāzijā un citur pasaulē.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 28.februārī atklās biroju Jelgavā, Dobeles šosejā 2, radot 130 jaunas darbavietas. Līdzās "Bite Latvija" Rēzeknes birojam tas kļūs par otru uzņēmuma reģionālo klientu apkalpošanas centru, veicinot ne tikai uzņēmuma izaugsmi, bet arī būtiski stimulējot vietējo ekonomiku.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts "Bite Latvija" reģionālais birojs Rēzeknē ar 150 jaunām darbavietām. Savukārt, turpinot stiprināt un paplašināt uzņēmuma klātbūtni Latvijas reģionos, februāra beigās plānots oficiāli atklāt jaunu biroju Jelgavā. Kopumā, īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi reģionos sniedzot būtisku ieguldījumu darba tirgū un stimulējot ekonomisko izaugsmi.

"Pērn Bite uzsāka stratēģisku paplašināšanos reģionos, atklājot biroju Rēzeknē, kas sekmēja nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti šajā pilsētā. Jelgavas biroja atklāšana ir vēl viens svarīgs solis, kas rada jaunas darbavietas un veicina uzņēmējdarbības attīstību arī šajā reģionā. Tā rezultātā tiek samazināts slogs uz sociālās palīdzības sistēmu, palielināti nodokļu ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī tiek veicinātas vietējo cilvēku nodarbinātības iespējas," norāda Arunas Mickevicius, "Bite Latvija" ģenerāldirektors.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”

Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.

Valsts aizvien nav turējusi savu sen doto vārdu par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, kas radītu būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, un privātie uzņēmumi šajā ziņā rāda valstij priekšzīmi. Mūsdienīgi uzņēmēji zina, ka no atklātības nav jābaidās, tas nāk biznesam par labu. Arī citu akcionāru parādīšanās uzņēmuma kapitālā jāuztver kā konkurētspējas stiprināšana, nevis drauds. Ir nomainījusies Latvijas biznesa paaudze, un mūžīgās bailes no atklātības, kas valdīja kopš 90. gadiem, šodienas uzņēmējiem vairs nav aktuālas.

Jauna ambiciozu uzņēmēju paaudze

Viens no pamatprincipiem, ar ko ir jārēķinās biržā kotētam uzņēmumam, ir pilnībā cits atklātības līmenis. Par sevi ir jāstāsta — ne tikai publicējot finanšu rezultātus, bet izklāstot ieceres un plānus, turklāt izstāstot to visu pārliecinoši un loģiski, lai potenciālos investorus pārliecinātu. Tieši šeit, manuprāt, slēpjas lielākais Latvijas uzņēmumu bieds, kas ilgu laiku ir valdījis īpašnieku un vadītāju prātos. Informāciju labāk neatklāt, tas mūs var apdraudēt, tas palielina riskus, labāk klusēsim. Šādas klusēšanas “cena” ir uzņēmuma stagnācija, jo, nestāstot par sevi, tas nespēj piesaistīt kapitālu, un ir loģiski, ka uz augstāku atklātības līmeni gatavie uzņēmēji izkonkurē “klusētājus”. Tāpēc šodien caurskatāmība ir konkurences priekšrocība. Nemaz nerunājot par to, ka ceļš uz biržu ir viena no labākajām publicitātes iespējām ikviena uzņēmuma dzīvē.Ir liels prieks redzēt jaunu un izglītotu uzņēmēju paaudzi, kuriem savu plānu izklāstīšana ir normāla prakse. Esmu neatkarīgā padomes locekle Baltijas vadošajā tehnikas nomas uzņēmumā Storent Holding kopš 2024. gada jūlija, un man ir gandarījums redzēt, kā uzņēmums veiksmīgi izmanto kapitāla tirgus finansējumu savas izaugsmes stratēģijas īstenošanai. Storent Holding kā savas jomas vadošajam spēlētājam ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, kuru uzņēmums var realizēt tieši ar obligāciju programmas palīdzību. Bieži vien runa pat nav par naudas piesaisti biržā vai bankā, bet par spēju pārliecināt auditoriju, to aizraut un likt noticēt uzņēmēja biznesa iecerei. Biznesa izaugsme un attīstība ir šīs uzņēmēju paaudzes dienas kārtībā. Tolaik, kad vadīju biržu, saskāros ar daudziem uzņēmējiem, kuri pamatā domāja par biznesa pārdošanu. Galvenā atšķirība, kas manāma jaunākajā uzņēmēju paaudzē, ir precīza savu biznesa mērķu formulēšana un iešana uz tiem, nebaidoties no izteikti ambiciozām iecerēm. Šie ir uzņēmēji, kas savu biznesu pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši no nulles, un nav nekādā veidā saistīti ar privatizācijas procesu un tā saucamo valsts kapitāla pārdali. Pārdošana šiem uzņēmējiem vairs nav mērķis. Liela mēroga attīstībai ir vajadzīgs finansējums, un birža daudziem ir kļuvusi par pievilcīgu finansējuma piesaistes veidu.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.