Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.

Kas veido naudas cenu Baltijā?

No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Foto: freepik.com/Freepik

Jauna kucēna ienākšana ģimenē ir viens no priecīgākajiem, bet arī atbildīgākajiem notikumiem. Taču tieši rūpīga sagatavošanās ir galvenais priekšnoteikums, lai jaunais ģimenes loceklis justos gaidīts un aprūpēts jau no pirmās dienas. Lai topošajiem saimniekiem palīdzētu šajā procesā, ar padomiem, ko obligāti iekļaut kucēna starta komplektā, dalās Dino Zoo veikals un eksperte, suņu skolas vadītāja un kinoloģe Tatjana Bodricka.

Drošība un komforts: pirmie soļi mājokļa pielāgošanai

Pirms kucēns sper savu ķepu pāri mājas slieksnim, ir būtiski sagatavot vidi tā, lai tā būtu gan droša, gan arī ērta. Tas nozīmē ne tikai novākt bīstamus priekšmetus, bet arī izveidot kucēnam savu personīgo zonu, kurā tas varēs justies pasargāts un netraucēts.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Foto: Owood.lv / O’wood

Mājas fasādes izskats ir būtisks gan no dizaina viedokļa, gan funkcionāli, pasargājot ēku no ārējo apstākļu ietekmes. Izvēle starp dažādiem fasādes materiāliem var šķist sarežģīta – uzticēties pārbaudītām vērtībām vai dot priekšroku inovatīviem risinājumiem? Šajā rakstā ielūkosimies populārākajos fasādes apdares materiālos, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādas priekšrocības piedāvā termo koksnes apdares dēļi!

Apdares materiāli ārsienām: kādi varianti ir pieejami?

Ilgu laiku māju apdarē dominēja dabīgā koka apdares dēļi, apmetums, ķieģeļi un senākās ēkās – arī akmens. Katram no tiem ir savas unikālās īpašības, kas gadsimtiem ilgi apliecinājušas sevi būvniecībā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 10.septembrī izsniedzis investīciju pārvaldības uzņēmumam “Capitalica Asset Management” būvatļauju Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas būvniecībai Hanzas ielā 14F.

Tas nozīmē, ka jau septembrī tiks uzsākts attīstības pirmais posms – iežogota 1,1 hektāru lielā teritorija un tiks uzsākti sagatavošanās un nulles cikla izbūves darbi. Jaunajās C un D ēkās paredzēts ieguldīt vairāk nekā 70 miljonus eiro, un tās tiks būvētas atbilstoši augstākajām “BREEAM Outstanding” ilgtspējas sertifikāta prasībām.

“Būvatļaujas saņemšana vien trīs mēnešu laikā tik apjomīgam projektam kā “Verde” jaunās kārtas ir daudz vairāk nekā tikai formāls solis būvniecības procesā. Šis nozīmīgais notikums ir apliecinājums mūsu pārliecībai par Rīgas nākotni kā modernu un starptautiski konkurētspējīgu biznesa centru Baltijas reģionā. Ar gaidāmajām C un D ēkām mēs paceļam latiņu visam biroju segmentam, ieviešot modernus un ilgtspējīgus komerctelpu arhitektūras risinājumus Latvijā. Šīs ēkas, kas tiek projektētas, lai sasniegtu augstāko “BREEAM Outstanding” sertifikātu, nebūs tikai A-klases biroju telpas – tās radīs iedvesmojošu vidi, kas iedrošinās cilvēkus, stiprinās uzņēmumus un veidos zaļāko biznesa kvartālu Latvijā,” komentē Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs .

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas ļautu jaunu ēku un būvju celtniecību un esošo paplašināšanu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ne tikai pilsētu, bet arī ciemu teritorijās, ja tas paredzēts pašvaldības teritorijas plānojumā, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

EM norāda, ka grozījumi atvieglotu būvniecības saskaņošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos ciemos, ja iecerētais objekts atrodas ciemā esošas aizsargjoslas zonā.

Pašreiz likumā norādīts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts, ka izņēmums attiektos arī uz ciemiem.

Tāpat pašreiz likumā noteikts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus.

Konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2025" par energoefektīvāko publisko ēku atzīts biroju centrs "Elemental Business Centre", informē Ekonomikas ministrija (EM).

Nominācijā "Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Vecmīlgrāvja ielā 17 k-3.

Pirmo vietu nominācijā "Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka Latvijā 2025" ieguva noliktavas ēkas un biroja ēkas jaunbūve Rīgā, Krūzes ielā 17, bet nominācijā "Energoefektīvākā savrupmāja Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi savrupmāja Mārupē, Pededzes ielā 18.

Šogad konkursa žūrija īpašu uzmanību pievērsa konkursam pieteiktajās ēkās izmantotajiem siltumapgādes risinājumiem un ventilācijas sistēmām, kā arī ēku ilgtspējai un būvniecības kvalitātei, lai nodrošinātu labu mikroklimatu un zemu enerģijas patēriņu ēkās. Konkursā šogad kopumā tika izvērtētas 36 ēkas, t.sk. tirdzniecības un biroju centri, pirmskolas iestādes, daudzdzīvokļu ēkas un savrupmājas.

Ziemas kvieši Latvijā parasti tiek novākti vasaras vidū un otrajā pusē. Šogad tas bija laiks, kad teju visu Latviju skāra ilgstošs lielu nokrišņu daudzums. Ražas daudzumu un kvalitāti ietekmēja ne tikai laikapstākļi, bet arī dažādas slimības - miltrasa, pelēkplankumainība, dzeltenplankumainība un brūnā lapu rūsa.

Analizējot vairākas kviešu šķirnes, kas novāktas šovasar, secināts, ka ir šķirnes, kuras varēs izmantot tikai universāliem pārtikas miltiem vai maizes maisījumiem, nevis kā pamatu augstākās kvalitātes maizei. Tāpēc maizes un miltu ražotājiem, kas iepērk graudus, jāņem vērā ne tikai ražas apjoms, bet arī šķirnes kvalitātes īpašības. Iespējamā ietekme uz miltu un maizes ražotāju darbībuŠovasar vairākos izmēģinājumu laukos visā Latvijā tika veikts pētījums par sešām ziemas kviešu šķirnēm (“Balitus”, “Etana”, “Delawar”, “Asory”, “LG Nida”, “Mix Dotnuva Ane”), vērtējot to noturību pret slimībām, ražas potenciālu un graudu kvalitāti.

Novērtējumi tika veikti dažādās kviešu attīstības stadijās – no vārpošanās līdz pilnīgai gatavībai, pateicoties Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra agronomei Līgai Vilkai un Laurai Ozoliņai-Polei. Šis pētījums ļauj izdarīt būtiskus secinājumus par graudu kvalitāti un iespējamo ietekmi uz miltu un maizes ražotāju darbību.

Foto: Freepik.com/ Freepik

Mēs visi zinām, ka izlaidums ir mācību noslēgumam veltīts pasākums, taču šajā skopajā vārdā nav ietverts viss procesā piedzīvotais spēks, grūtības, centieni, izmisums, prieks, gandarījums, nogurums, zināšanas, pārbaudījumi un attiecības, kas patiesībā raksturo ikvienu mācību procesu. Tieši tāpēc izlaiduma diena ir iespēja atskatīties, pateikties sev un citiem par paveikto un vienlaikus vērst skatienu nākotnē, kur sagaida ne mazāk pārbaudījumu un, cerams, arī ne mazāk gandarījuma un prieka brīžu. Izlaidums ir pārejas punkts, kurā reflektēt par paveikto, novērtēt ieguldīto darbu un apzināti izvēlēties nākamo virzienu, tāpēc ir svarīgi šo mirkli pienācīgi atzīmēt. Turpinājumā pieci ieteikumi, kā šajā dienā atbalstīt absolventu un nosvinēt izlaidumu ar jēgu un dzirksti.

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Obligācijas šobrīd ir viens no pieprasītākajiem investīciju instrumentiem Baltijas valstīs – īpaši tās, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu, piedāvājot iespēju dažādot ieguldījumu portfeli ar ko atšķirīgu no svārstīgajiem akciju tirgiem. Kamēr Latvijas iedzīvotāji joprojām tur ievērojamus līdzekļus noguldījumos ar zemu ienesīgumu – 2024. gada beigās kopējais noguldījumu apjoms Latvijas bankās pārsniedza 23 miljardus eiro –, tikmēr lietuvieši un igauņi daudz aktīvāk izmanto investīciju iespējas.

Obligāciju tirgus uzplaukums Baltijā

Šī brīža ekonomiskajos apstākļos obligācijas kļūst par vienu no populārākajiem investīciju veidiem Baltijā. Pieprasījumu veicina gan salīdzinošie augstās procentu likmes – līdz pat 10–11 % gadā, gan arī lielāka pieejamība privātajiem investoriem.

„Atbildot uz tirgus pieprasījumu un pateicoties regulējuma uzlabojumiem, aizvien vairāk uzņēmumu izvēlas piesaistīt kapitālu ar obligāciju palīdzību, nevis izmantojot tradicionālos banku aizdevumus. Līdz ar to tirgū parādās arvien vairāk uzņēmumu obligācijas, tostarp tādas, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu. It īpaši Igaunijā un Lietuvā pēdējā laikā gan valsts, gan privātās obligācijas ir ļoti pieprasītas, kas liecina par lielu investoru interesi,“ norāda “Artea” bankas tirgus daļas vadītāja Egle Džiugīte (Eglė Džiugytė).

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

SIA “Lenta-12” attīstītā LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028. gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts.

Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 milj. eiro apmērā.

Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.

Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu – 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025. gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā.

Rīgā topošajā biznesa centrā - Preses nama kvartālā - sākusies biroju ēkas alumīnija-stikla fasādes elementu uzstādīšanas aktīvā fāze, informē Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Lords LB Asset Management".

Fasādes darbi notiek sadarbībā ar Lietuvas fasāžu ražošanas uzņēmumu "Staticus". Vienlaikus būvobjektā norisinās arī citi darbi, un būvniecība noris atbilstoši plānam, informē attīstītājs.

Jūnijā "Preses nama kvartāla" būvnieks "PN Construction Latvia" noslēdza gandrīz sešus miljonus eiro vērtu līgumu ar fasāžu ražotāju "Staticus" par alumīnija-stikla fasādes izgatavošanu un uzstādīšanu. Fasādes uzstādīšana notiek saskaņā ar plānoto grafiku - šobrīd sākušies uzstādīšanas darbi, lielākā daļa elementu jau ir piegādāti objektā, pārējie tiks izgatavoti un piegādāti rudenī.

"Preses nama kvartāla" biroju ēkai ir tā sauktais eksoskelets, kas nozīmē, ka nesošās konstrukcijas ir izvietotas ārpusē. Šādai konstrukcijai ir nepieciešama fasādes uzstādīšana no ēkas iekšpuses, īpaši precīzi inženiertehniskie risinājumi un nestandarta darba metodes.

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi mums visiem ir atgādinājuši, ka drošība nav pašsaprotama. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, spriedze Baltijas reģionā un civilās aizsardzības izaicinājumi ir spilgti parādījuši – drošības infrastruktūra nav greznība, tā ir nepieciešamība, un šim viedoklim absolūti pievienojos.

Šī gada vasarā valsts ir spērusi atbalstāmu un būtisku soli pretī praktiskai patvertņu izbūvei, pieņemot saistošo regulējumu. Ko šīs pārmaiņas nozīmē mūsu drošībai krīzes situācijās, būvniecības nozarei un gala mājokļa pircējiem, un vai to var uzskatīt par risinājumu visiem aizsardzības izaicinājumiem?

3. jūlijā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, savukārt 22. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Patvertņu būvnormatīvu. Līdz ar to no 2027. gada visās jaunbūvēs, kas pārsniedz piecus virszemes stāvus, būs obligāti jāizbūvē 2. kategorijas patvertnes. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta apstiprinātais Patvertņu būvnormatīvs ne tikai nosaka šo prasību, bet arī precīzi definē tehniskos parametrus – sākot no sienu un pārsegumu biezuma, izturības un hermētiskuma, līdz gaisa filtrācijas sistēmām, ūdens pieejamībai, evakuācijas ceļiem un platības normām uz vienu cilvēku. Šādas telpas ir paredzētas civiliedzīvotāju aizsardzībai militāra apdraudējuma vai citu ārkārtas apstākļu gadījumā.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais mantu glabātavu operators "Box Storage" atklājis savu pirmo mantu glabātavu Viļņā, Laisves prospektā 62. Investējot 4,5 miljonus eiro, bijusī veikalu ēka pārveidota par "Box Storage" tīkla specializēto mantu glabātavu ar aptuveni 3000 kvadrātmetru lielu iznomājamo platību.

Attīstot Baltijā vērienīgāko mantu glabātavu tīklu "Box Storage", "Merito Partners" koncentrējas uz īpašumu iegādi iedzīvotājiem viegli pieejamās un ērtās vietās lielākajās Baltijas valstu pilsētās. Viļņas "Box Storage" ēka atrodas pie aktīva krustojuma, kas savieno četras blīvi apdzīvotas pilsētas apkaimes. Ēkas, kas celta 2000. gadā, rekonstrukcijā un "Box Storage" standartiem atbilstošas mantu glabātavas infrastruktūras izveidē ieguldīti 4,5 miljoni eiro. Viļņas "Box Storage" telpās teju 3000 kvadrātmetru platībā izveidotas 600 individuālās mantu glabātavas.

"Merito Partners" šovasar iegādājies Kauņas lielāko mantu glabātavu "Box Inn" ar 520 individuālajām mantu glabātavām un iznomājamo platību vairāk nekā 1300 kvadrātmetru apjomā. Līdz ar "Box Inn" iekļaušanu "Box Storage" tīklā plānots palielināt iegādātā īpašuma iznomājamo mantu glabātavu platību par vismaz 50 % un attīstīt īpašumu atbilstoši "Box Storage" standartiem.

Foto: Unsplash.com / Christian Wiediger

Auto ražotāji vienmēr ir centušies piesaistīt klientus ar pievilcīgiem transportlīdzekļiem, un viens no trendiem šobrīd ir arvien lielāka izmēra diski. Nenoliedzami, ka tie lieliski izskatās vasarā, taču Latvijas mainīgās un skarbās ziemas liek autovadītājiem domāt praktiskāk. Tieši tādēļ daudzi auto īpašnieki ziemas sezonai izvēlas mazāka diametra un vienkāršāka dizaina diskus. Kāpēc tas ir ne tikai izdevīgāk, bet arī nodrošina lielāku drošību un komfortu?

Mazāki diski – papildu komfortam un drošībai

Lieli diski komplektā ar zema profila riepām ir sinonīms vasaras auto modei. Un ne velti – tie patiešām izskatās pievilcīgi, liekot citiem satiksmes dalībniekiem atskatīties. Taču ziemā situācija mainās. Sniegs, ledus, sāls un ķīmiskās vielas, kuras kaisa uz ceļiem, kā arī bedres rada nevēlamos apstākļus, kuros mazāka diametra auto diski un augstāka profila riepas izceļas ar virkni priekšrocību.