Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas ir apsverams risks, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Lai datu glabāšanu un pārvaldību nodrošinātu tikai ES jurisdikcijā, Latvijas IT uzņēmums Capital noslēdzis sadarbību ar Luksemburgā bāzēto mākoņpakalpojumu uzņēmumu Gcore.
Risinājums paredz lokāli pārvaldāmu mākoņpakalpojumu ar datu glabāšanu tikai Eiropas Savienības teritorijā, atbildot uz augošo pieprasījumu pēc pārskatāmas un ES regulējumiem atbilstošas datu pārvaldības.
“Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas šobrīd kļūst par apsveramu risku, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Uzņēmumi Eiropā, arī Latvijā, aizvien biežāk interesējas, lai dati tiktu glabāti ES robežās vai pat konkrētā valstī. Šo izvēli nosaka gan valstu normatīvās prasības, gan uzticēšanās jautājumi,” skaidro Capital IKT vadītājs Eduards Harčuks.
“Mūsu mērķis ir piedāvāt stratēģiski drošu risinājumu, kurā datu glabāšanas atrašanās vieta un piekļuves kontroles mehānismi atbild tikai Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam,” uzsver E.Harčuks. “Šādi varam palīdzēt vietējiem uzņēmumiem un iestādēm izvairīties no potenciāliem konfliktiem, kas var rasties datu apstrādes vai pārsūtīšanas gadījumā uz ārpus ES jurisdikcijām.”
Capital Cloud pakalpojumi tiek nodrošināti sadarbībā ar globālo IKT uzņēmumu Gcore. Luksemburgā reģistrētajam tehnoloģiju uzņēmumam ir pieredze mākoņpakalpojumu un perifērijas infrastruktūras jomā, tostarp drošības risinājumu nodrošināšanā. Capital Cloud ļaus izvēlēties, ka visi lietotāju dati tiek glabāti ES teritorijā un pat specifiskās valstīs, ievērojot Eiropas datu aizsardzības normatīvus, tostarp GDPR un NIS2 direktīvu. Tādējādi tiek izslēgts juridisko konfliktu risks ar trešajām valstīm, piemēram, ASV vai Ķīnu.
Pieaugošā neskaidrība starptautiskajā politiskajā vidē likusi uzņēmumiem pārdomāti izvērtēt, kur un kā tiek glabāti gan publiskie, gan privātie dati. Šobrīd ASV administrācija pārskata vairākus datu aizsardzības mehānismus starp ASV un ES, radot juridisku nenoteiktību. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ASV iestādēm var būt iespēja pieprasīt datus, kuri no ES tiesiskā viedokļa uzskatāmi par aizsargājamiem.
“Reāli vērtējot, izvēles iespēja nelietot mākoņpakalpojumus daudzos gadījumos vairs nepastāv – lielākā daļa biznesa lietojumprogrammu jau ir pieejamas tikai mākonī,” skaidro E.Harčuks. “Tas nozīmē, ka svarīgākais jautājums vairs nav – vai izmantot mākoni, bet – kur dati tiek glabāti un kāda jurisdikcija uz tiem attiecas.”
IKT eksperts norāda, ka šādā situācijā uzņēmumiem un iestādēm, kas glabā sensitīvus vai kritiskus datus – piemēram, veselības, valsts pārvaldes vai transporta sektoros – izvēlētā pakalpojuma valsts jurisdikcija kļūst par organizācijas kiberdrošības sastāvdaļu. Jau vēstīts, ka Latvijā šobrīd spēkā esošie normatīvie akti – tostarp Fizisko personu datu aizsardzības likums, Kiberdrošības likums un NIS2 direktīvas prasības – paredz, ka noteiktas datu kategorijas drīkst tikt apstrādātas tikai ES teritorijā vai tikai īpaši autorizētās infrastruktūrās.
IKT eksperts norāda, ka uzņēmumi arī citviet Eiropā arvien biežāk izvēlas lokālas alternatīvas globālajiem mākoņpakalpojumiem vai daļēji pārceļ savu infrastruktūru uz vietējiem datu centriem. “Šāda elastība palīdz pārvaldīt riskus, turklāt atbilst arī nacionālajām un starptautiskajām normām, neradot pārmērīgu atkarību no viena piegādātāja,” skaidro E.Harčuks. “Uzņēmumi, kuri agrāk paļāvās uz starptautiskiem mākoņpakalpojumiem, šobrīd izvēlas lokālus risinājumus – nevis tāpēc, ka globālais mākonis būtu nedrošs, bet tāpēc, ka nav skaidrības, kā dati tiks aizsargāti konkrētos scenārijos,” viņš piebilst, norādot, ka Vācijā, piemēram, tiek ieviesti “suverēnā mākoņa” modeļi, kuros dati tiek glabāti un pārvaldīti tikai lokālā līmenī. Šīs iniciatīvas liecina, ka datu suverenitāte vairs nav tikai politisks princips – tā kļūst par praktisku, stratēģisku rīcību.