Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 10 000 eiro naudas sodu koplietošanas e-velosipēdu operatoram "Ride Mobility" ("Ride") par šogad 2. oktobrī neizpildīto PTAC prasību apturēt nedroša pakalpojuma sniegšanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, informē PTAC.

Vienlaikus PTAC norāda, ka "Ride" šajā laika posmā ir veikusi korektīvus pasākumus, ieviešot personas identitātes un vecuma verifikācijas procesu, kas ar PTAC saskaņots 24. oktobrī.

PTAC atzīmē, ka verifikācija tiek nodrošināta sadarbībā ar digitālu verifikācijas rīku un ietver dokumentu nolasīšanu, salīdzināšanu ar personas pašportretu, kā arī vecuma noteikšanu, pamatojoties uz dokumentā norādīto dzimšanas datumu.

PTAC direktore Zaiga Liepiņa norāda, ka ir novērsts būtiskākais drošuma risks, jo pakalpojums vairs nav viegli pieejams bērniem. Vienlaikus viņa aicina arī citus mikromobilitātes rīku nomas pakalpojumu sniedzējus ieviest uzticamas personu vecuma verifikācijas metodes pēc iespējas ātrāk, kam PTAC sekos līdzi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemēros administratīvo pārkāpumu sodu koplietošanas "e-velosipēdu" operatoram "Ride Mobility" (SIA "Ride") par darbības neapturēšanu atbilstoši PTAC aicinājumam, piektdien medijiem sacīja PTAC direktore Zaiga Liepiņa.

Par soda apmēru PTAC vēl lems.

Liepiņa sacīja, ka, ņemot vērā, ka "Ride" nesadarbojas ar PTAC, tiek gatavots lēmums par sodu piemērošanu. PTAC patlaban gaida papildu pieprasīto informāciju no pakalpojuma sniedzēja padziļinātai vērtēšanai, kā arī tiek veidota risku vērtēšanas komisija ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Valsts policijas (VP) un citiem pārstāvjiem.

PTAC ieskatā "Ride" darbojas nepieņemami un bezatbildīgi, nenodrošinot drošu pakalpojumu. Viņa atzina, ka ir saņemti "Ride" iebildumi. "Šajā iesniegumā pakalpojuma sniedzēja attieksme pret drošumu ir formāla, jo pakalpojuma sniedzējs saka, ka vecuma pārbaude uz viņu neattiecas un ir dārga, bet uzņēmuma noteikumos ir rakstīts, ka šos "e-velosipēdus" drīkst izmantot no 18 gadiem, bet netiek nodrošināta pārbaude," piebilda Liepiņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir nolēmis apturēt koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "Ride Mobility" (SIA "Ride") sniegtos pakalpojumus, aģentūru LETA informēja PTAC.

Šāds lēmums sekojis pēc Rīgas mēra Viestura Kleinberga (P) aicinājuma vērtēt uzņēmuma darbību, kas savukārt sekoja divu 2012.gadā dzimušu meiteņu nāvei, ar "Ride Mobility" aparātu pakļūstot zem vilciena Imantā.

Kleinbergs skaidroja, ka lielākās iebildes ir pret to, ka "Ride Mobility" savus braucamrīkus agresīvi klasificē kā pašgājējvelosipēdus, nevis elektriskos mopēdus. Uzņēmuma braucamrīkiem ir piemontēti pedāļi, kurus gan braucēji faktiski nelieto, bet tas ļāvis aparātus klasificēt kā pašgājējvelosipēdus, kas samazina prasības to izmantošanai. Ja šie braucamie tiktu klasificēti kā mopēdi, tad bērni tos izmantot nedrīkstētu un to lietotājiem būtu nepieciešams iegūt vadītāja apliecību.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot situāciju saistībā ar tūrisma operatora SIA "Fisom" organizēto sērfošanas nometni Portugālē, piemērojis kompānijai soda naudu 8048,8 eiro apmērā par negodīgu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, vēstī PTAC.

2024.gada augustā "Fisom" rīkotajā sērfošanas nometnē Portugālē tika konstatēti būtiski pārkāpumi - nometnes dalībnieki, galvenokārt nepilngadīgas personas, tika atstāti bez pienācīgas aprūpes un atbalsta ārvalstīs, nespējot nodrošināt ceļojuma programmas izpildi. Vecāki informēja PTAC, ka organizators nav spējis segt dalībnieku naktsmītņu izmaksas, nodrošināt ēdināšanu, ūdens pieejamību, kā arī atgriešanos Latvijā. Turklāt vairākiem dalībniekiem, par kuru apdrošināšanu organizatoram bija veikti maksājumi, apdrošināšana nebija noformēta.

Tāpat PTAC norāda, ka krīzes situācijā uzņēmuma valdes loceklis pārtrauca saziņu gan ar PTAC, gan ar ceļojuma dalībniekiem un viņu pārstāvjiem, kā arī nesazinājās ar apdrošinātāju "Balta". PTAC sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu organizēja 147 ceļotāju repatriāciju no Spānijas un Francijas, veicot divus repatriācijas reisus, daļēji izdevumus sedzot no valsts budžeta līdzekļiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu pārtraukt SIA “RIDE” piedāvāto mikromobilitātes pakalpojumu sniegšanu pēc traģiskā negadījuma, kurā dzīvību zaudēja divas 13 gadus vecas meitenes, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi ar nomātu pašgājēju velosipēdu.

PTAC, izvērtējot publiski pieejamo informāciju un veicot pakalpojuma pārbaudi, konstatēja, ka SIA “RIDE” mobilajā lietotnē nav ieviesti efektīvi vecuma verifikācijas mehānismi, kas liegtu nepilngadīgām personām piekļūt pakalpojumam. Lietotāji varēja ievadīt brīvi izvēlētus dzimšanas datus un apstiprināt pilngadību bez jebkādas pārbaudes.

02.10.2025. PTAC sniedza norādījumu, ka SIA “RIDE” piedāvātā Pakalpojuma sniegšana nav pieļaujama, un tā tiek apturēta līdz turpmāka PTAC lēmuma pieņemšanai, bet uzņēmums šo norādījumu nav pildījis.

Paralēli, PTAC sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts policiju, Rīgas pašvaldību un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem veica pakalpojuma risku izvērtēšanu. Komisija secināja, ka pakalpojums rada nopietnu apdraudējumu nepilngadīgo dzīvībai un veselībai un neatbilst droša pakalpojuma prasībām.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Lai ceļojums uz Turciju izdotos veiksmīgs, ir vairākas būtiskas lietas, ko Tev vajadzētu zināt. Lasi un noskaidro par nepieciešamajiem dokumentiem, kultūru, etiķeti, sadzīviskus padomus, laikapstākļu novērojumus un drošības ieteikumus. Esam vienuviet apkopojuši svarīgāko informāciju un padomus, ko ņemt vērā, ja ceļojuma galamērķis ir Turcija.

1. Drošības un veselības ieteikumi

Kā ikvienā ceļojumā, arī dodoties uz Turciju, vēlams iegādāties ceļojuma apdrošināšanu, lai neparedzētu gadījumu laikā vari justies droši.

Lielākajās pilsētās un tirgū uzmanies no kabatzagļiem un krāpniekiem, kas mēdz pārbaudīt tūristu modrību brīžos, kad apkārt ir liela cilvēku burzma un pūļi.

Dzeramo ūdeni no krāna dzer nevajadzētu. Tā vietā var iegādādāties ūdeni pudelēs.

2. Nepieciešamie dokumenti

Ceļošana uz Turciju ir vienkārša, lai arī tā atrodas ārpus Eiropas Savienības. Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Turcijā, nav nepieciešama vīza, ja ceļojuma laiks nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikā. Ja plānots garāks ceļojums, tad gan nepieciešams nokārtot vīzu, lai varētu ilgstoši uzturēties Turcijā.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret A/S ”West Kredit” par īstenotu negodīgu komercpraksi — nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu pirms aizdevuma ar nekustamā īpašuma ķīlu izsniegšanas.

Pēc veiktas klātienes pārbaudes PTAC konstatēja sekojošus pārkāpumus: Sabiedrība datus par patērētāja saistībām neieguva no abu Latvijas kredītinformācijas biroju datubāzēm, bet tos saņēma tikai no A/S “Crefo birojs”, Sabiedrība nav rūpīgi vērtējusi bankas konta pārskatos redzamās saistības, Sabiedrība ne visās kredītlietās pārliecinājās par refinansēto (pārkreditēto) saistību esamību un to atlikumu pirms aizdevuma izsniegšanas, Sabiedrība pēc aizdevuma izsniegšanas ne visās kredītlietās pārliecinājās, vai izsniegtie naudas līdzekļi novirzīti refinansēto saistību dzēšanai un Sabiedrība nepareizi interpretēja galvinieka statusu.

Tādējādi Sabiedrība neieguva pietiekamu informāciju par patērētāja vai galvinieku saistībām un saistību izpildes gaitu, kā arī iegūto informāciju neanalizēja vienkopus. Līdz ar to neizpildīja normatīvajos aktos uzlikto pienākumu kredīta devējiem par atbilstošu maksātspējas vērtēšanu.

Nebanku kreditētājs AS "4finance", kas strādā ar zīmoliem "smscredit.lv", "ondo.lv" un "vivus.lv", pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto 285 000 eiro sodu par nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu, norādīja "4finance" pārstāvji.

""4finance" kvalitatīvas kreditēšanas pamatā ir rūpīga maksātspējas pārbaude," atzīmēja uzņēmuma pārstāvji, paužot pārliecību, ka kompānija gan iepriekš, gan arī šobrīd kreditē atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

"4finance" PTAC lēmumu pārsūdzēs, norādīja kompānijā.

Jau ziņots, ka PTAC piemērojis "4finance" sodu 285 000 eiro apmērā par negodīgu komercpraksi - nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu.

Pēc PTAC skaidrotā, kompānija patērētājiem izsniegusi aizdevumus, lai gan tos nedrīkstēja piešķirt, ja tā būtu apzinājusi visu informāciju par patērētāja esošajām saistībām.

PTAC norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums uzliek pienākumu kredīta devējam, iegūt informāciju, kas iekļauta visu kredītinformācijas biroju datubāzēs, un šobrīd Latvijā ir divi kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "Crefo birojs". Taču "4finance" datus par patērētāja saistībām saņēmusi tikai no viena kredītinformācijas biroja - "Crefo birojs", tādējādi pārkāpjot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "Melnajā sarakstā" iekļauti astoņi uzņēmumi, kuri nav izpildījuši savas saistības pret patērētājiem - SIA "Longo Latvia", SIA "Baltic World", SIA "BigTour Tickets", SIA "Māja elpo", SIA "JA Mēbeles", SIA "vienmer.lv", SIA "Kalisart" un SIA "Rocket Science", informē PTAC.

Institūcijā norāda, ka attiecīgie uzņēmumi nav nodrošinājuši līgumam atbilstošas preces vai pakalpojumus, nav ņemtas vērā prasības par atteikuma tiesību izmantošanu, nav atmaksājuši samaksāto naudu un nav izpildījuši Patērētāju strīdu risināšanas komisijas pieņemto lēmumu.

Tostarp PTAC min, ka "Longo Latvia" patērētājam piegādāja līguma noteikumiem neatbilstošu automašīnu un neatmaksāja samaksāto naudu, "Baltic World", kas pazīstams kā "Anex Tour", sniedza līgumam neatbilstošu tūrisma pakalpojumu, par kuru patērētājs nesaņēma naudas atmaksu, bet "BigTour Tickets" neatmaksāja naudu par ceļojumu, kas nenotika.

Tajā pašā laikā "Māja elpo" uzstādīja līguma prasībām neatbilstošu ventilācijas sistēmu un neatgrieza patērētājam samaksāto naudu, "JA Mēbeles" nepiegādāja pasūtīto dīvānu un naudu neatmaksāja, "vienmer.lv" neievēroja patērētāja atteikuma tiesības, līdz ar to samaksātā summa netika atgriezta, bet "Kalisart", pārdodot bērnu ratus, ierobežoja patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu, savukārt "Rocket Science" pārdeva līgumam neatbilstošus apavus, bet patērētājam netika nodrošināta to maiņa.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Mēbeļu ražotāju asociācija Latvijā parakstījušas sadarbības līgumu, lai stiprinātu uzraudzību preču drošuma jomā un attīstītu sadarbību starp PTAC un asociāciju, liecina PTAC publiskotā informācija.

Tāpat ar sadarbības līgumu iecerēts veicināt preču atbilstību, kā arī uzlabot patērētāju un komersantu informētību par preču drošuma aspektiem.

Sadarbības ietvaros plānoti pasākumi, tostarp informēšanas aktivitātes patērētāju un komersantu auditorijām, apmācību organizēšana ražotājiem, tirgus uzraudzības projektu organizēšana, informācijas apmaiņa jomās, kurās nepieciešama pastiprināta uzraudzība, piemēram, e-komercijas jomā, vadlīniju izstrādē komersantiem un citiem.

Kā skaidro PTAC, dažādu sadarbības aktivitāšu nepieciešamību radījis arvien pieaugošais patērētāju sūdzību skaits par tirgū iegādāto mēbeļu kvalitāti un atbilstību prasībām. Veicot tirdzniecības vietu klātienes un internetveikalu apsekojumus, PTAC secinājis, ka lielākoties patērētājiem netiek nodrošināta informācija par ražotāja norādījumiem preces pareizai lietošanai vai lietošanas ierobežojumiem un netiek nodrošināta preces instrukcija.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret AS “4Finance”, plašāk pazīstams ar zīmoliem SMScredit.lv, Ondo.lv un Vivus.lv, par īstenotu negodīgu komercpraksi - nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu.

Sabiedrība datus par patērētāja saistībām saņēmusi tikai no viena no kredītinformācijas birojiem jeb tikai no AS “Crefo birojs”, kas ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Sabiedrība patērētājiem izsniegusi aizdevumus, kaut gan tos nedrīkstēja piešķirt, ja būtu zināma informācija par patērētāja visām esošajām saistībām.

PTAC piemērojis soda naudu 285 000 eiro apmērā. Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizsardzības likumu maksimālā piemērojamā soda nauda par negodīgas komercprakses pārkāpumiem Latvijā ir 300 000 eiro. Soda noteikšanā PTAC ņēma vērā to, ka Sabiedrība labprātīgi piekrita un nodrošināja datu saņemšanu no visiem kredītinformācijas birojiem.

Satiksmes ministrijas (SM) rosinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā par stingrāku vecuma pārbaudi, vadītāja apliecības esamību un alkohola vai citu apreibinošu vielu testu koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanai nerisina jautājumu par ārvalstu vadītāja apliecību pārbaudi, teikts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kā norāda Endziņš, tā kā nav vienotas datubāzes, vadītāja apliecību pārbaude nebūtu iespējama vai kļūtu nesamērīgi dārga tūristiem, kuri veido būtisku daļu no pakalpojuma lietotājiem.

Savukārt attiecībā uz reakcijas testiem viņš norāda, ka lielākais risks pastāv noteiktās nedēļas dienās un laikos. Līdzīgi kā Valsts policija mērķtiecīgi organizē reidus brīvdienu naktīs, LTRK aicina arī reakcijas testus piemērot tikai augstākā riska periodos.

Kompromisa risinājums būtu ieviest reakcijas testus piektdienu un sestdienu naktīs, piemēram, laika posmā no pusnakts līdz plkst. 6 rītā. Šāds risinājums būtu mērķtiecīgāks un efektīvāk risinātu problēmu tās saknē, pausts vēstulē.

“Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktā izpēte liecina, ka lielākā daļa komercbanku pakalpojumu Latvijā ir dārgāki nekā pārējās Baltijas valstīs. Tāpat visas četras lielākās komercbankas Latvijā ir būtiski ierobežojušas klātienes pakalpojumu nodrošināšanu. Līdz ar to komercbanku pakalpojumu izmaksas un to pieejamība bija viens no būtiskiem jautājumiem, ko šodien pārrunājām, tiekoties ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku”, pēc tikšanās uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomikas ministrs un LB prezidents vienojās, ka abas puses tuvākajā laikā cieši sadarbosies šī jautājumā risināšanā, šajā procesā cieši iesaistot arī Konkurences padomi (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

V. Valainis ar M. Kazāku vienojās arī par kopīgu darbu pie banku kreditēšanas likumu izmaiņām, kas vienkāršotu un padarītu lētāku arī juridisko personu aizņēmumu pārkreditēšanu citā bankā. Jau ziņots, ka Saeima 15. februārī pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus.

Pēc ekonomikas ministra rīkojuma iepriekš veiktais PTAC pētījums liecina, ka banku pamatkomplektu apkalpošanas maksas Latvijā ir dārgākas visās četrās lielākajās kredītiestādēs, salīdzinājumā ar kaimiņu valstīm. Maksa par valūtas konvertāciju par kartes darījumiem Latvijā ir dārgākā trijās no četrām kredītiestādēm.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par iespējamo nebanku kreditētāju uzraudzības un kontroles pārņemšanu, un turpinās šī jautājuma padziļināta izpēte, kas uzdota līdz 2026.gada pavasarim, skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka atbilstoši valdības un Finanšu sektora attīstības padomes uzdevumam Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par iespējamo nebanku kreditētāju uzraudzības un kontroles pārņemšanu Latvijas Bankas pārziņā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC).

Sākotnējais vērtējums liecina, ka šāds solis uzlabotu finanšu sektora integritāti un caurskatāmību, ļautu nodrošināt vienādus uzraudzības apstākļus un godīgu konkurenci starp dažādiem kreditētājiem - gan bankām, gan nebanku kreditētājiem, - kalpotu patērētāju interesēm un to labākai aizsardzībai un ļautu ietaupīt valsts līdzekļus, samazinot PTAC darbības izdevumus. Tā būtu iespēja arī mazināt tirgus dalībnieku uzraudzības izmaksas.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Ārpustiesas parāda atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 25,4% - līdz 311 517 lietām, ceturtdien žurnālistiem sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

Viņš informēja, ka 2024.gada beigās Latvijā darbojās 18 parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kas ir par vienu mazāk nekā 2024.gada sākumā.

Priedītis sacīja, ka kopumā gadu gaitā turpina pieaugt patērētāju parādu portfeļa kopsumma, 2024.gadā sasniedzot 1,774 miljardus eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt kopējais patērētāju lietu skaits parādu portfelī pieaudzis par 12,8% - līdz 1,366 miljoniem.

Viņš norādīja, ka no kredītiestādēm nodoto parādu lietu skaits attiecībā pret nozari pērn samazinājās par 84,4%. Vienlaikus no kredītiestādēm no jauna nodoto kopējā parādu portfeļa summa pērn veidoja 17,925 miljonus eiro, kas ir par 89,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma būtu jāpārskata un jāoptimizē, likvidējot funkciju pārklāšanos, ieviešot vienotu pieeju risku novērtēšanai un digitalizējot informācijas apriti starp iestādēm - tas uzlabos sistēmas efektivitāti un lietderību.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros.

Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta - to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. OECD konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Braucieni ar vilcienu starp Eiropas pilsētām ir klimatam draudzīgāki, bet bieži ir dārgāki par lidojumiem, liecina vides aktīvistu organizācijas "Greenpeace" veikts pētījums.

"Greenpeace" salīdzināja biļešu cenas 142 maršrutos, kuru garums nepārsniedz 1500 kilometrus.

66 maršrutos jeb 47% no visiem maršutiem vilciens bija dārgāks satiksmes līdzeklis nekā lidmašīna.

54% no izpētītajiem 109 pārrobežu maršrutiem lidojumi bija lētāki par braucieniem ar vilcienu.

Ieskaitot 33 iekšzemes maršrutus, vilciens bija lētākais variants 46,5% no visiem gadījumiem, bet 7% maršrutu cenas bija līdzīgas.

Organizācija aicināja palielināt nodokļus lidojumiem, bet uzlabot apstākļus vilcienu pasažieriem. "Greenpeace" transporta eksperte Lena Donāte atzina par netaisnīgu to, ka garāki ceļojumi ar vilcienu ir dārgi, bet lidojumi tiek subsidēti ar nodokļu atlaidēm. Viņa sacīja, ka braucieni ar vilcienu ir klimatam draudzīgi, tāpēc tiem vajadzētu būt lētākiem par lidojumiem.

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanu nepietiekams līmenis arvien paliek aktuāla sabiedrības problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “Finanšu pratības indeksa” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir 59%, kas ir zemāk par OECD dalībvalstu vidējo līmeni (63%).

Laikā, kad nestabila ekonomiskā situācija rada riskus iedzīvotāju budžeta stabilitātei, zināšanas par finanšu pārvaldību, ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu veikšanu ir īpaši noderīgas. Lai veicinātu iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, finanšu pratības progresu AS “4finance” jau trešo gadu iniciē un organizē Latvijas skolās lekciju ciklu “Finanšu prasmes”.

Finanšu pratība ļauj gudri lietot finanšu produktus, veicina pareizu personīgu finanšu organizēšanu un finanšu mērķu sasniegšanu, palīdz veikt uzkrājumus un veidot ieguldījumus. Uzkrājumu veikšanas jautājums ir aktuāls jebkurā vecumā, bet, iemācoties veikt uzkrājumus jau jaunībā, pastāv lielāka iespēja pasargāt sevi no riskiem, kas saistīti ar neparedzētiem tēriņiem, kā arī laicīgi uzkrāt līdzekļus savu materiālo vēlmju īstenošanai un finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.