No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Lai gan ārā vēl valda mīnusi un rīti ir tumši, kalendārs nemelo – marts ir rokas stiepiena attālumā, un autobraucējiem lēnā garā jāsāk domāt par vasaras riepām. Bet vai zini, kas ir sliktākā stratēģija? Gaidīt pirmās siltās dienas un tikai tad meklēt jaunu riepu komplektu. Šobrīd Riepu garāžas servisa centros norisinās pirmssezonas izpārdošana vasaras riepām – akcija, kuru tu negribi palaist garām, ja vēlies ietaupīt gan naudu, gan laiku. Lasi tālāk un uzzini vairāk!

Kāpēc tieši tagad ir perfektais laiks pirkt riepas?

Atceries pārpildītus riepu veikalus vai sajūtu, kad internetveikalā pēkšņi parādījās uzraksts Izpārdots? Šobrīd situācija ir diametrāli pretēja – Riepu garāžas noliktavu plaukti teju plīst no preču pievedumiem. Mums ir riepas ikvienā izmērā un dažādās cenu klasēs, turklāt īpaši izdevīgi vari iegādāties arī jaunas ziemas riepas. Lai gan ziema vēl nedomā atkāpties, līdz nākamajam rudenim atlicis vien nedaudz vairāk par pusgadu.

Tu vari mierīgi atbraukt, bez stresa atrast vietu savam auto stāvlaukumā un ieiet siltā servisa telpā, kur tevi sagaidīs speciālisti, kuriem ir laiks ar tevi aprunāties. Šī pirmssezonas izpārdošana vasaras riepām ir domāta tiem, kuri plāno soli uz priekšu – tā vietā, lai aprīlī pirktu riepas, kas palikušas pāri, tagad vari izvēlēties tieši to, ko vēlies.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šā gada vasaras sezonā no Rīgas neatsāks lidojumus uz sešiem galamērķiem, informēja Rīgas lidostā.

Salīdzinot ar iepriekšējo vasaras sezonu, 2026. gada vasaras sezonā "Ryanair" neveiks lidojumus no Rīgas uz Vīni, Parīzi, Gdaņsku, Barselonu, Žironu un Gēteborgu.

"Ryanair" paziņojumā medijiem apgalvo, ka augstie un nekonkurētspējīgie Latvijas aviācijas nodokļi un pieaugošās gaisa satiksmes vadības maksas bremzē izaugsmi, savienojamību un tūrismu un piespiež pārvietot jaudu uz straujāk augošiem tirgiem.

Lidsabiedrībā uzsver, ka sadarbība ar Rīgas lidostu joprojām ir konstruktīva, īpaši efektivitātes un lidostas maksājumu jomā. Tomēr lidsabiedrībā apgalvo, ka Latvijas valdības nespēja samazināt aviācijas nodokļus un kopējās piekļuves izmaksas nozīmē, ka Latvija zaudē konkurenci zemāku izmaksu tirgiem, piemēram, Slovākijai, Ungārijai, Albānijai un Polijai, kur valdības aktīvi atbalsta aviācijas izaugsmi, tūrismu un darba vietu radīšanu, norāda "Ryanair".

2026. gada 14. martā Rīgā notiks starptautiskā ārvalstu izglītības izstāde Days of International Education, kurā piedalīsies izglītības iestāžu pārstāvji no 17 pasaules valstīm.

Vienas dienas laikā apmeklētāji varēs personīgi tikties ar vairāk nekā 50 universitāšu, biznesa augstskolu, vidusskolu, koledžu, kā arī valodu un akadēmisko programmu organizatoru pārstāvjiem no Vācijas, Francijas, Šveices, Nīderlandes, Lielbritānijas, Spānijas, ASV, Kanādas, Austrijas, Polijas, Slovākijas, Dānijas un citām valstīm.

Tiešs dialogs ar universitātēm

Izstāde sniedz iespēju saņemt oficiālu informāciju tieši no mācību iestāžu pārstāvjiem — par bakalaura, maģistra un MBA programmām, uzņemšanas prasībām, studiju maksu, stipendijām un finansēšanas iespējām.

Dalībnieku vidū ir arī pazīstamas Eiropas universitātes un biznesa skolas, tostarp University of St. Gallen (Šveice), ESSEC Business School (Francija), Radboud University un Tilburg University (Nīderlande), Stockholm School of Economics in Riga, kā arī citas augstākās izglītības iestādes no Eiropas un ASV.

Rudens lielākais notikums izglītības jomā – vairāk nekā 50 universitāšu, koledžu un skolu no Eiropas, ASV un Kanādas.

11. oktobrī konferenču centrā Radisson Blu Hotel Latvija (Elizabetes iela 55, Rīga) norisināsies gada nozīmīgākais pasākums ārzemju izglītības jomā – starptautiskā izstāde “Days of International Education” (“Starptautiskās izglītības dienas”), ko organizē uzņēmums Baltic Council for International Education.

Vienuviet pulcēsies vairāk nekā 50 vadošo izglītības iestāžu pārstāvji no Eiropas, Lielbritānijas, ASV, Kanādas un citām valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja personīgi tikties ar universitāšu, koledžu, vidusskolu, biznesa skolu un valodu centru pārstāvjiem, kā arī uzzināt par mācību iespējām, uzņemšanas nosacījumiem, finansējumu un karjeras veidošanu ārvalstīs.

Izstāžu centrā Ķīpsalā no 27. līdz 29. novembrim notiks starptautiskā mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas, ražošanas materiālu, instrumentu un jauno tehnoloģiju izstāde “Tech Industry 2025”, kurā jaunākās iekārtas, instrumentus un tehnoloģijas demonstrēs iekārtu ražotāji no visas pasaules.

“Tech Industry” ir nozīmīgākais un lielākais nozares pasākums Baltijā. Šogad izstādē piedalīsies vairāk nekā 270 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Čehijas, Austrijas, Itālijas, Francijas, Nīderlandes, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Slovēnijas, Slovākijas, Spānijas, Šveices, Japānas, ASV, Izraēlas, Ukrainas, Ungārijas, Ķīnas u.c. Plānots, ka “Tech Industry 2025” apmeklēs vairāk nekā 21 000 dažādu nozaru profesionāļu no visas pasaules.

Trīs dienas Eiropas un pasaules vadošie iekārtu ražotāji izstādē demonstrēs modernākās metālapstrādes un rūpnieciskās iekārtas darbībā, mašīnbūves iekārtas un materiālus, metināšanas iekārtas, elektroinstrumentus, gaisa plūsmu tehnoloģijas un hidrotehnoloģijas, metālizstrādājumus, iekārtas un materiālus ražošanai, pakalpojumu servisu, automatizācijas un vadības sistēmas, hidrauliskās iekārtas, mēriekārtas, elektroniku un elektrotehniku, robotus, robotizētas iekārtas, gāzes apgādes iekārtas, noliktavu aprīkojumu, iepakojumu un materiālus, iekraušanas un izkraušanas tehniku, kā arī citas iekārtas, materiālus un tehnoloģijas.

Uzņēmumi bieži atsakās no skolēnu vasaras darba birokrātijas, izmaksu un ierobežotas kapacitātes dēļ, vienlaikus aiz šīm bažām nereti slēpjas arī atturēšanās ieguldīt laikā un prasmēs, kuru atdeve nav tūlītēja.

Rezultātā īstermiņa ērtības šodien pārvēršas par kvalificētu darbinieku trūkumu rīt, jo vasaras darbs ir viena no iniciatīvām, ar kuru palīdzību uzņēmumi var ietekmēt jauniešu karjeras izvēli un nākotnes darbaspēka kvalitāti. Pērn vasarā nodarbinātības pasākumus īstenoja 830 darba devēji, nodrošinot darbavietas vairāk nekā 10 tūkstošiem skolēnu, tostarp 203 jauniešiem ar invaliditāti, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Vasaras darbs sniedz iespēju jauniešiem iepazīt dažādas profesijas, kā arī labāk izprast savu nākotnes studiju un karjeras virzienu.

Jauniešu intereses neatbilst darba tirgus vajadzībām

Jauniešu izvēles arvien biežāk neatbilst darba tirgus vajadzībām, satraucošu tendenci atklāj Latvijas Izglītības akseleratora aptauja. Aptuveni 19% jauniešu vēlētos strādāt mākslas, dizaina vai mūzikas jomā, lai gan šo nozaru īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) ir vien 2–3%, savukārt sportā karjeru plāno 15%, kaut arī tā devums ekonomikā nepārsniedz 1%. Vienlaikus samazinās skolēnu interese par jomām, kas ir būtiskas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai, piemēram, uzņēmējdarbību, finansēm, ekonomiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Skolēni nepietiekami novērtē arī stratēģiski nozīmīgas tautsaimniecības nozares, piemēram, apstrādes rūpniecību, transportu un loģistiku, kokrūpniecību un mežsaimniecību. Nākotnes ekonomika saskarsies ar ievērojamu STEM talantu trūkumu.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Mazumtirdzniecība šobrīd atrodas punktā, kur tehnoloģiju attīstība, mainīgā klientu uzvedībaun pieaugošais izmaksu spiediens satiekas vienā realitātē. Uzņēmumiem arvien biežāk jāpieņem stratēģiski lēmumi ne tikai par to, ko pārdot, bet arī par to, kā veidot klientu pieredzi,optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā. Šīs pārmaiņas nav teorētiskas – tās jau šobrīd nosaka nozares attīstības virzienu un liek pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus arī Latvijas tirgū.

Tieši šo pārmaiņu mērogs un virziens īpaši spilgti iezīmējas mazumtirdzniecības nozarē pēdējos gados, kad attīstības temps būtiski pārsniedzis iepriekšējos digitalizācijas viļņus.Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī veids, kā uzņēmumi plāno krājumus, komunicē ar klientiem un integrē fizisko un digitālo vidi. Šo procesu koncentrēts atspoguļojums ir pasaulē vadošā mazumtirdzniecības izstāde EuroShop 2026, kas 2026. gada februārī Diseldorfā pulcēs nozares profesionāļus, inovatorus un lēmumu pieņēmējus no visas pasaules. Latvijas uzņēmumiem šis notikums nav tikai starptautisks forums, bet arī praktiska iespēja saprast, kādi risinājumi tuvākajos gados ietekmēs vietējo tirgu un konkurences vidi.

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 26. oktobri, visā Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku - pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo kārtību pāreja uz ziemas laiku notiek oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 "Par pāreju uz vasaras laiku", kuros minēts, ka marta pēdējā svētdienā plkst. 03.00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04.00 - par vienu stundu atpakaļ.

Eiropas Savienības (ES) ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

No šodienas līdz 6.septembrim Ķīpsalā norisināsies Baltijas pārtikas industrijas izstāde "Riga Food 2025", informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT 1".

Izstādē jaunākās inovācijas, tehnoloģijas un aktualitātes pārtikas produktu un dzērienu ražošanā un pārstrādē prezentēs 420 uzņēmumi no vismaz 30 valstīm. Izstādē būs 14 kopstendi no 11 valstīm, tostarp Albānijas, Azerbaidžānas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Spānijas, Ukrainas un Uzbekistānas.

Izstādes atklāšanas pasākumā šodien plkst.11 piedalīsies zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (AS), "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle, kā arī "Riga Food" vadītājs Rolands Nežborts.

Šodien pasākumā notiks diskusija par modernās tirdzniecības ietekmi uz piegādes ķēdēm, par vietējiem produktiem, par krīzes pārtikas segmenta attīstību Latvijā un par olbaltumvielu nepieciešamību. Tāpat no šodienas līdz 5.septembrim notiks "Latvijas šašliku meistaru čempionāta 2025" fināls un tējas čempionāts "Baltic Tea Cup", kā arī izstādes laikā notiks citas diskusijas, aktivitātes un pasākumi.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Studentu komanda no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) VitaEase novembra izskaņā pārstāvēja Latviju Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) organizētajā i-Days jeb inovāciju dienu Eiropas finālā, kur izcīnīja līdz šim augstāko novērtējumu – otro vietu 23 komandu konkurencē.

i-Days finālā VitaEase prezentēja ideju par sensoru, kas aprīkots ar mikroadatu un, savienojumā ar pacienta viedierīci, palīdzētu reāllaikā uzraudzīt sirdsdarbību un citus būtiskus rādītājus pēc sirds operācijām vai veselības sarežģījumiem. VitaEase komandā ir trīs RSU medicīnas studenti – Ešans Skidars (Eshaan Skidar), Kērtija Taniru (Keerthi Tanniru) un Hiba Agata Alhaja (Hiba Agata Alhaj).

Komanda savu inovāciju ceļu sāka EIT Health Latvijas i-Days hakatonā, kur vairāk nekā desmit komandu konkurencē uzvarēja, saņemot naudas balvu no hakatona atbalstītāja Roche un ceļazīmi uz i-Days finālu Parīzē. VitaEase uzsver, ka, lai gan tirgū jau ir pieejamas dažādas viedierīces veselības rādītāju uzraudzībai, šobrīd neviena nepiedāvā nepārtrauktu biomarķieru monitoringu asinīs.

Cīņu šovs “BAZARA 0 Fight Club III” 10. janvārī vienkopus pulcēs vadošos sportistus no visas pasaules

Jau šajā sestdienā, 10. janvārī, Rīgas Xiaomi Arena norisināsies “BAZARA 0 Fight Club III” — trešais un līdz šim vērienīgākais BAZARA 0 cīņu sērijas turnīrs. Šajā vakarā Rīga kļūs par tikšanās vietu sportistiem no dažādām valstīm: līdzās vadošajiem Latvijas cīkstoņiem būrī dosies pārstāvji no Lietuvas, Brazīlijas, Ukrainas, Zviedrijas un Turcijas, padarot turnīru par vienu no internacionālākajiem projekta vēsturē. Cīņas norisināsies pēc īpašiem hibrīdnoteikumiem, kas apvieno dažādu cīņas sporta disciplīnu elementus.

Starp galvenajiem vakara notikumiem gaidāma attiecību skaidrošana starp pašmāju šovmeni Kristapu Zuti un bokseri Franci Rozentālu.

Darba devēju aktivitāte, piesakot vasaras darba vietas skolēniem, visos valsts reģionos bijusi ļoti augsta - saņemti 939 darba devēju pieteikumi, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā.

No 23. februāra līdz 15. martam darba devēji varēja NVA iesniegt pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai šī gada vasarā. Saistībā ar lielo darba devēju atsaucību otrās pieteikšanās kārtas izsludināšana nav nepieciešama, norāda NVA.

Darba devēju skolēniem piedāvāto darba vietu izvērtēšanas process vēl turpinās. Lielākā daļa jau apstiprināto darba vietu ir tirdzniecības, klientu apkalpošanas, ēdināšanas un izglītības jomā.

Visbiežāk piedāvātās profesijas ir palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, skolotāja palīgs, viesmīlis, labiekārtošanas strādnieks, mazumtirdzniecības pārdevējs, virtuves darbinieks, pavāra palīgs, sezonas strādnieks un bistro darbinieks. Skolēniem tiek piedāvātas darba vietas arī tādos amatos kā projektu vadītāja asistents, programmētājs, datorsistēmu administrators, jurista palīgs un loģistikas speciālists, norāda NVA.

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai ir kļuvis par faktoru, kas tieši ietekmējis pasaules energoresursu tirgus un attiecīgi arī cenas Latvijā. Ja pašreizējais biržas cenu līmenis saglabāsies, degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās 10–12 centu apmērā par litru jau tuvākajās dienās ir visreālākais scenārijs.

Pasaules degvielas tirgus uz notikumiem Tuvajos Austrumos reaģēja nekavējoties un strauji: vienas diennakts laikā kotācijas biržā ICE Futures pieauga aptuveni par 20% jeb vairāk nekā par 140 dolāriem par tonnu. Faktiski vienas dienas laikā cenas pieauga tikpat, cik iepriekšējo divu mēnešu laikā. Ja šis līmenis saglabāsies līdz vakara PLATTS cenu fiksācijai, Latvijas autovadītāji jau tuvākajās dienās degvielas uzpildes staciju tablo var ieraudzīt pieaugumu par 10–12 centiem litrā.

Iespējamie situācijas attīstības scenāriji

Turpmākā cenu dinamika būs atkarīga no situācijas attīstības Irānā, un šobrīd to precīzi prognozēt ir ļoti sarežģīti. Ja konflikta puses uzsāks sarunas un vienosies par pamieru, tas būtu pozitīvāks scenārijs gan reģiona valstu iedzīvotājiem, gan energoresursu patērētājiem visā pasaulē. Taču, ja raķetes vienlaikus nogremdēs vairākus tankkuģus un nopietni sabojās naftas termināļus vai ieguves laukus, tas būs pavisam cits scenārijs. Šādā gadījumā 10 centu pieaugums varētu šķist tikai nenozīmīga epizode daudz straujāka cenu lēciena priekšā.Vienlaikus jāņem vērā, ka militāras eskalācijas gaidas jau daļēji bija iekļautas biržas kotācijās, bet pieprasījuma un piedāvājuma fundamentālais līdzsvars pasaules naftas tirgū joprojām ir salīdzinoši vājš. Tāpēc, ja nenotiks strauja konflikta saasināšanās, cenu kāpums Latvijā īstermiņā, visticamāk, nepārsniegs 10 – 12 centus par litru salīdzinājumā ar februāra beigām.

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) 2026. gadā gāzes pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā ieguldīs vidēji 8,1 miljonus eiro. Ieguldījumi paredzēti diagnostikai, remontdarbiem, kā arī infrastruktūras attīstībai.

“Gāzes pārvades infrastruktūras droša un nepārtraukta ekspluatācija ir mūsu prioritāte, tāpēc notiek tās nepārtraukta apsekošana, pilnveidošana un uzturēšana kārtībā,” akcentē Ivars Cibuļskis, “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs.

Infrastruktūras attīstībai šogad plānots novirzīt 2,1 miljonus eiro, paredzot sešu pārvades gāzesvadu šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem un dzelzceļu stratēģiski nozīmīgos maršrutos. Darbi ietver pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK II līnijas šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem V74 (Ropaži–Podkājas) un A4 (Upesciems–Salaspils), pārvades gāzesvada Vireši–Tallina šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi) un dzelzceļa posmu Valmiera–Strenči, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V1039 (Iecava–Raņķi) un dzelzceļa posmu Iecava–Jelgava, tādējādi uzlabojot drošu ekspluatāciju paaugstināta riska vietās.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un sešas pašvaldības parakstījušas vienošanās par kopīgu dalību pirmās publiskās un privātās partnerības (PPP) īres mājokļu programmas 1. lotē 1290 īres mājokļu izveidei.

Saskaņā ar vienošanos Rīgas, Tukuma, Jēkabpils, Cēsu, Gulbenes un Daugavpils pašvaldības pilnvaro VNĪ uzsākt un veikt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei.

Līdz ar šo soli VNĪ kā programmas īstenotājs uzsāk sagatavošanās darbus iepirkuma procedūras veikšanai. Vienošanās ar pašvaldībām parakstīšana seko operatīvi pēc Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra lēmuma, ar kuru tika apstiprināta programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" 1. lotes virzība.

“Vienošanos parakstīšana ar sešām Latvijas pašvaldībām iezīmē skaidru pāreju no plānošanas un aprēķiniem uz praktisku īstenošanu. Pieejams, mūsdienīgs, energoefektīvs mājoklis bieži ir izšķirošais faktors, lai speciālists izvēlētos strādāt reģionā, un ar šo programmu kopā ar pašvaldībām risinām ļoti konkrētu un ikdienā jūtamu problēmu. Līdz 2030. gadam 1290 Latvijas speciālistu ģimenes saņems savu jauno īres mājokļu atslēgas – tas ir ieguldījums gan cilvēkos, gan vietējā ekonomikā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

No 31. marta Igaunijas pasažieru vilcienu operators “Elron” uzsācis arī vietējo biļešu tirdzniecību Latvijā maršrutā Rīga - Tartu, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes arī posmam Valmiera - Rīga.

Latvijā vilciens apstājas pieturās Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Biļetes iespējams iegādāties vilcienā pie Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāja “Vivi” konduktora.

Kopš tiešās vilciena līnijas Rīga - Tartu – Tallina atklāšanas 12. janvārī pārvadāti vairāk nekā 3 300 starptautiskie pasažieri. Savukārt, ieskaitot savienojumus ar pārsēšanos maršrutā Rīga – Tartu – Tallina – Viļņa, kopējais pasažieru skaits starp Latviju, Igauniju un Lietuvu šogad pārsniedzis 6 300.

“Elron” valdes priekšsēdētājs Lauri Betlems uzsver, ka “Šis ir nākamais attīstības posms maršrutā Rīga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāju “Vivi” esam uzsākuši arī vietējo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā. Tehniskie izaicinājumi ir atrisināti, un ar gandarījumu sākam apkalpot pasažierus posmā starp Rīgu un Valmieru.