Tirdzniecības centrs “Origo” ir nostiprinājis savas līderpozīcijas kā apmeklētākais, iecienītākais un atpazīstamākais tirdzniecības centrs Rīgas centrā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumu kompānijas “Kantar” datiem, t/c “Origo” jau trešo gadu pēc kārtas tiek tik augstu novērtēts, apliecinot tā stratēģisko pieeju piedāvājuma veidošanā un spēju operatīvi reaģēt uz mainīgajām patērētāju vajadzībām un tirgus tendencēm.

Pērn t/c “Origo” apmeklēja vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet šī gada dati liecina par vēl lielāku izaugsmi – tas tikai stiprina tirdzniecības centra statusu kā vienam no stratēģiski nozīmīgākajiem iepirkšanās un satikšanās punktiem galvaspilsētas centrā. Ilgtspējīga izaugsme tiek nodrošināta, pateicoties mērķtiecīgi veidotam nomnieku klāstam, augstvērtīgai lokācijai un spējai elastīgi pielāgoties tirgus un patērētāju uzvedības pārmaiņām.

“Attīstot “Rīgas centrālo biznesa rajonu” kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem pilsētā, t/c “Origo” ieņem stratēģiski nozīmīgu lomu kā šī rajona neatņemama sastāvdaļa. Mēs mērķtiecīgi veidojam “Origo” par modernu un viegli pieejamu iepirkšanās vietu pašā Rīgas sirdī, nodrošinot daudzveidīgu veikalu, ēdināšanas un pakalpojumu klāstu, kas atbilst mūsdienu pilsētnieku un biroju darbinieku vajadzībām. Pateicoties izdevīgai atrašanās vietai un pārdomātai nomnieku atlasei, t/c “Origo” saglabā augstus apmeklētības un novērtējuma rādītājus, nostiprinot savas pozīcijas kā vienam no pieprasītākajiem iepirkšanās galamērķiem gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Ņemot vērā augošo konkurenci un patērētāju paradumu izmaiņas, mēs sekojam līdzi aktuālajām tendencēm un mērķtiecīgi investējam gan infrastruktūras pilnveidošanā, gan konceptuālā piedāvājuma attīstībā, lai saglabātu savu konkurētspēju ilgtermiņā,” norāda “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Latvijas dalība starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" ir solis Latvijas ekonomikas attīstībai un veicinās tūrisma nozares attīstību, norāda banku ekonomisti, komentējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) noslēgto līgumu par Latvijas dalību "Michelin Guide" līdz 2028. gadam.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka tūristu piesaistes palielināšanai ir nepieciešamas investīcijas, tostarp jāveido vairāk tūristus interesējošas un atpazīstamas laika pavadīšanas iespējas.

"Tūrisma nozares devums Latvijas ekonomikai joprojām ir neizmantots un šādas aktivitātes palīdz to uzlabot," skaidro ekonomists, piebilstot, ka tas ceļ apkalpojošās nozares apņēmību uzturēt un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

Dalība MICHELIN ceļvedī vēl trīs gadus Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības...

Gašpuitis uzsver, ka šo investīciju aktivitāti kopumā jāvērtē pozitīvi un kā vienu no daudzajām, kas nepieciešama.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka investīcija 380 000 eiro apmērā gadā dalībai "Michelin Guide" ir stratēģisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Starptautiskā prakse rāda, ka "Michelin" atzinība būtiski palielina gastronomijas tūrisma pievilcību un liela daļa tūristu ir gatavi tērēt vairāk, lai baudītu augstvērtīgu ēdināšanu. Tas nozīmē ilgāku viesu uzturēšanos un lielākus ieņēmumus vietējā ekonomikā," pauž Purgailis, piebilstot, ka restorānu apgrozījums pēc "Michelin" atzīšanas var pieaugt par 15-40%, kas stimulē investīcijas kvalitātē, personālā un inovācijās.

Ekonomists uzsver, ka šāda iniciatīva ne tikai stiprina Latvijas tēlu Ziemeļeiropas gastronomijas kartē, bet arī rada reālu ekonomisku atdevi tūrisma, viesnīcu un pakalpojumu sektoros.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka summa, kas maksājama par dalību ceļvedī, ir simboliska un nav jautājumu, vai to ir vērts maksāt.

"Iespējams, ka līdz ar dažādu atsauksmju portālu un viedierīču digitālo karšu attīstību cilvēki mazāk izmanto pašu "Michelin Guide". Taču tā piešķirtās zvaigznes un citas nominācijas ir ļoti prestižas," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka pasaules lielo mediju ceļojumu un galamērķu aprakstos, kā arī citos tūrisma ceļvežos bieži tiek pieminēts tas, cik restorānu ar "Michelin" tituliem ir katrā valstī vai pilsētā, un tiek pieminēti konkrētie restorāni. Turklāt ir pētījumi par to, kā "Michelin" zvaigžņu piešķiršana ietekmē restorānu apgrozījumu un tūrisma plūsmas to apkārtnē. Tāpat ir izmērīta arī neliela pozitīva ietekme uz mājokļu cenām "Michelin" restorānu apkārtnē. Pati iespēja iekļūt ceļvedī veicina nozares attīstību, mudinot pakalpojumu sniedzējus paaugstināt kvalitāti.

Ekonomists skaidro, ka samaksa par dalību ceļvedī ir simboliska tāpēc, ka galvenais sponsors joprojām ir pats franču riepu ražošanas uzņēmums "Michelin". Tas sedz tikai mainīgās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu teritoriju iekļaušanu ceļvedī. Tā nav samaksa par novērtējumu piešķiršanu, gida inspektori darbojas neatkarīgi un apmeklē restorānus anonīmi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka vidējam tūristam diez vai noteicošais iemesls kādas valsts apmeklējumam būs "Michelin" ceļvedis. Taču ļoti iespējams, ka specifisks tūristu segments - turīgie, gastrotūristi - izmanto "Michelin" ceļvedi kā vienu no faktoriem, lai izvēlētos nākamo galamērķi.

"Būšana "Michelin" ceļvedī neapšaubāmi ir starptautiski atpazīstama restorānu kvalitātes zīme. Tā ir vēlama, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, īpaši situācijā, kad kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - arī ir iekļautas šajā ceļvedī," uzsver ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka atsevišķi pieejamie pētījumi apgalvo, ka dalība ceļvedī veicina ilgāku tūristu uzturēšanos konkrētajā galamērķī. Igaunijas Tūrisma attīstības biroja pārstāvji iepriekš izteikušies, ka atrašanās "Michelin" ceļvedī veicina Ziemeļvalstu gastrotūristu interesi par Igauniju kā galamērķi. Viņu vērtējumā par 6% varētu augt gastrotūristu skaits, kas nozīmētu papildu tūristu tēriņus 1,5 miljonu eiro apmērā gadā ārpus paša restorānu segmenta.

"Atrašanās "Michelin" ceļvedī un augsts novērtējums tajā visdrīzāk nozīmē būtisku kāpumu attiecīgo restorānu ieņēmumos - gan lielākas klientu plūsmas, gan augstāku cenu rezultātā," pauž Zorgenfreija. Viņa pauž, ka publicēti vairāki pētījumi, piemēram, no Vašingtonas universitātes un Ziemeļkarolīnas universitātes pētniekiem, kas liecina, ka papildu "Michelin" zvaigznes iegūšanas rezultātā ēdienu cenas kāpj. Vienlaikus pētījumi norāda, ka zvaigžņu iegūšana un uzturēšana ir saistāma ar būtiskām investīcijām un izmaksām, kā rezultātā cenu pieaugums var neiet roku rokā ar peļņas apmēru.

"Novērtēt Latvijas dalības "Michelin Guide" ceļvedī pienesumu kopējā valsts ekonomikā ir sarežģīti. Kopumā tūrisma ieņēmumi 2024. gadā (nākamajā gadā pēc Latvijas pievienošanās "Michelin" ceļvedim) pieauga par 88 miljoniem eiro kopš 2023. gada, bet kāpums 2025. gadā varētu būt bijis teju divas reizes lielāks. Skaidrs, ka vien pavisam neliela daļa no minētā tūristu tēriņu kāpuma ir "Michelin" ceļveža ietekme, tomēr tas varētu būt viens no faktoriem, kas tūristus vedinājis atvērt savu maciņu plašāk," pauž Zorgenfreija.

LIAA pārstāvji izteikušies, ka nodokļu ieņēmumi no ceļvedī iekļautajiem restorāniem palielinājušies par 1,3 miljoniem eiro pēdējo trīs gadu laikā. Ja pieņem, ka šis vērtējums ir korekts, vienkāršoti rēķinot, tas nozīmē, ka gadā tie ir ap 433 000 eiro ieņēmumu budžetā. Tas ir nedaudz vairāk nekā plānotā ikgadējā Latvijas dalības "Michelin" ceļvedī līguma summa - 380 000 eiro. No vienas puses, jāņem vērā tas, ka noteikti ne viss konkrēto restorānu samaksāto nodokļu kāpums ir noticis, pateicoties iekļaušanai ceļvedī. No otras puses, tie tūristi, kas brauca uz Latviju, pateicoties "Michelin" ceļvedim, ne tikai ēda restorānos, bet arī palika viesnīcās, apmeklēja tūrisma objektus un iepirkās. Arī tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Kopumā ir ļoti grūti novērtēt patieso efektu uz tautsaimniecību un to, vai izmaksas ir adekvātas ieguvumiem. Taču virspusēja analīze liek domāt, ka tie visdrīzāk nebūs ierindojami starp sliktāk izlietotajiem budžeta līdzekļiem.

Jau ziņots, ka LIAA noslēgusi līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" līdz 2028. gadam. Dalība "Michelin" ceļvedī Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā, un pretendents izvēlēts sarunu procedūras rezultātā.

Pērn gada nogalē LIAA noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi "Michelin Guide" par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā - no 2026. gada līdz 2028. gadam. Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

LIAA norāda, ka jaunais līgums ar "Michelin" gastronomijas ceļvedi nodrošinās sadarbības pēctecību un ļaus turpināt darbu pie Latvijas gastronomijas piedāvājuma starptautiskās atpazīstamības, kā arī motivēs restorānus nodrošināt nemainīgi augstus kvalitātes standartus un konkurētspēju Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Tāpat "Michelin Guide" saskaņā ar noslēgto līgumu trīs gadu periodā nodrošinās Latvijas publicitāti un mārketinga aktivitātes savos komunikācijas kanālos.

Tāpat ziņots, ka "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen". "Michelin Guide" Latvijas izlasē ir iekļauti 27 restorāni Rīgā un septiņi ārpus galvaspilsētas.

Restorānam "Pavāru māja" ir piešķirta zaļā zvaigzne jeb ilgtspējas apbalvojums.

Šogad Rīgas restorānu nedēļā piedalīsies 61 restorāns, informē Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras Starptautiskā mārketinga nodaļas galvenā projektu vadītāja Madara Oga.

Restorānu nedēļa notiks no 27.oktobra līdz 9.novembrim. Šajā laikā trīs kārtu maltīte apmeklētājiem būs pieejama vairākās cenu kategorijās - 30, 35 un 40 eiro, kā arī 45 eiro prestižajā "Michelin Guide" ceļvedī iekļautajos restorānos.

Šogad pasākumā vienpadsmit restorāni, kas ir pārstāvēti "Michelin Guide" ceļvedī - "Whitehouse", "Barents", "Seasons at Grand Palace Hotel", "Chef`s Corner Restaurant & Bar", "Stage22 Bar & Restaurant", "Ferma", "Tails", "Entresol", "3 pavāru restorāns", "Neiburgs" un "Le Dome".

Lai nodrošinātu augstāko kvalitāti un atbilstību galvenajiem nosacījumiem - sezonāli un pēc iespējas vietējās izcelsmes produkti, kas atspoguļo Latvijas moderno virtuvi, pirmo reizi restorānu piedāvātās ēdienkartes izvērtēja profesionāla žūrija.

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauto restorānu skaits Latvijā varētu palielināties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka sarakstam varētu pievienoties vēl kāds restorāns, kuram tiktu piešķirta "Michelin" kvalitātes zvaigzne.

Viņaprāt, esošie restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", kas ieguvuši vienu "Michelin" zvaigzni, šogad to saglabās, kā arī viņš pauda cerību, ka kāds no šiem restorāniem varētu iegūt vēl vienu zvaigzni. "Šie restorāni ir pelnīti ieguvuši zvaigznes, kā arī turpina nodrošināt augstāko līmeni un strādāt kvalitāti," norādīja Jenzis.

Jenzis papildināja, ka Latvijai ir "jāaug", lai iegūtu trīs "Michelin" zvaigžņu novērtētu restorānu, jo tās ir lielas investīcijas telpās, personālā un produktos, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni. "Tā ir nākotnes cerība, bet divām zvaigznēm esam gatavi," viņš piebilda.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir sagatavojusi priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tiks pieņemts lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem.

Priekšlikumus LRB šonedēļ iesniedz Ekonomikas ministrijai. LRB uzsver, ka PVN samazināšana restorānu un ēdināšanas nozarē dotu virkni pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai un uzlabotu nozares finansiālo situāciju, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara izraisīto seku rezultātā, īpaši tūrisma plūsmas krituma dēļ. PVN samazināšana dotu iespēju palielināt nozarē strādājošo algas, mazinot darbaspēka aizplūšanu, kā arī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un stiprinātu godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. PVN samazināšana arī ļautu samazināt ēdienu cenas gala patērētājam, kas strauji pieaugušas ekonomiskās krīzes un inflācijas rezultātā.

Jau 22. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2026. gada Michelin ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kuri saņems Michelin zvaigznes.

Apbalvošanas ceremonija notiks Mežaparka estrādes Kokaru zālē plkst. 16. Pasākumu organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Michelin ceļveža pārstāvjiem.

Ceremonijas mērķis ir ne tikai godināt izcilus kulinārijas nozares sasniegumus, bet arī stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā gastronomijas un tūrisma jomā, apliecinot piederību pasaules augstākajiem standartiem.

“Fakts, ka Latvijas restorāni jau otro gadu pēc kārtas tiek iekļauti Michelin ceļvedī, apliecina mūsu viesmīlības jomas konkurētspēju starptautiskajā vidē. Michelin atzinība nav tikai zvaigzne uz restorāna durvīm, tā ir uzticības zīme visai tūrisma nozarei, kas vienlaikus palīdz Latviju popularizēt kā tūrisma galamērķi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Ekonomikas ministrija (EM) kā otrs lielākais AS "Rīgas siltums" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par EM ierosinājumu atsaukt visu uzņēmuma padomi, informēja EM.

Ministrija norāda, ka 6.oktobra "Rīgas siltuma" akcionāru sapulces darba kārtības jautājumā par padomi un tās uzdevumiem akcionāriem balsošanai un lēmuma pieņemšanai tika izvirzīts tikai viens lēmuma projekts - EM ierosinājums atsaukt "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju Jevgeniju Belezjaku un padomes priekšsēdētāja vietnieku Gati Sniedziņu, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

No pārējiem akcionāriem netika pieteikti alternatīvi priekšlikumi jautājumā par padomi un tās uzdevumiem, kas tiktu virzīti balsojumam.

EM kā viena no "Rīgas siltuma" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt "Rīgas siltuma" ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicināja visus akcionārus lemt par "Rīgas siltuma" padomi. EM vērtējumā "Rīgas siltuma" padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai "Rīgas siltuma" tarifs netiktu paaugstināts.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

SIA "Rīgas nami", kā Rīgas Centrāltirgus pārvaldnieks, kopā ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu piedalīsies Baltijas pilsētu savienības Pilsētplānošanas komisiju (Union of the Baltic Cities, Planning Cities Commission) rīkotajā starptautiskajā seminārā, kur īpaša uzmanība tiks pievērsta Rīgas vēsturiskajam centram un Rīgas Centrāltirgum.

Seminārs Rīgā notiks no 1. līdz 3. oktobrim un tajā vairāk nekā 40 pilsētplānotāji un arhitekti no Austrijas, Dānijas, Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Ukrainas un Latvijas izstrādās idejas un priekšlikumus, kā veicināt Rīgas Centrāltirgus teritorijas sinerģiju ar apkārtējo teritoriju attīstību, veidojot to par mūsdienīgu, aktīvu un dzīvu pilsētas vietu un veicinot tā sasaisti ar Vecrīgu, Centrālo dzelzceļa staciju, Lastādijas apkaimi un Daugavas krastmalu. Tāpat eksperti sniegs savu redzējumu par Gaļas paviljona potenciālu un iespējamo jauno izmantošanu saistībā ar tam apkārt esošo publisko ārtelpu.

"Laikā, kad tiek īstenota Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcija, starptautisku pilsētplānotāju pieredze un idejas var sniegt vērtīgu pienesumu šim procesam. Mums kā Centrāltirgus pārvaldniekam ir stratēģiski svarīgi saglabāt tirgus vēsturisko identitāti un kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus piešķirot tam jaunu elpu un pielāgojot to mūsdienu pilsētas dzīvei. Semināra laikā gūtie priekšlikumi ļaus to vēl ciešāk integrēt pilsētvidē, lai, sagaidot simtgadi 2030. gadā, tirgus kļūtu par vēl nozīmīgāku un pievilcīgāku galamērķi gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.," uzsver Ojārs Valkers, SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā, kas savieno Rīgu ar Faro Portugālē.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā – sestdienās. Šis maršruts papildinās airBaltic piedāvātos lidojumus ziemas sezonā, starp kuriem būs arī reisi no Grankanārijas (Spānija) uz Ļubļanu (Slovēnija), sākot no 2025. gada 25. oktobra, un no Tallinas (Igaunija) uz Madeiru (Portugāle), sākot no 2025. gada 26. oktobra.

Lidojuma ilgums starp Rīgu un Faro ir četras stundas un 55 minūtes.

Gaidāmajā ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu biežumu no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz Amsterdamu, piedāvājot 19 reisus nedēļā no Rīgas un 14 reisus nedēļā gan no Tallinas, gan Viļņas (Lietuva). Lidsabiedrība ievērojami paplašinās savu klātbūtni Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), uzsākot lidojumus katru dienu no savas bāzes Rīgā un dubultojot lidojumu skaitu no Viļņas ar četriem reisiem nedēļā starp abām pilsētām.

Šī gada 22.oktobrī notiks "Michelin" restorānu apbalvošanas ceremonija, kurā paziņos Latvijas labākos restorānus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Pasākums norisināsies 22.oktobrī plkst.16 Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Aizvadītajā gadā "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 restorāns - restorānu izlasei pievienojās seši jauni, tostarp restorāns "John Chef's Hall" Rīgā, kas saņēma vienu "Michelin" zvaigzni.

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt savas zvaigznes, norāda LIAA. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Latvijā daudzi restorāni, kas strādā augstā līmenī, vēl nav pamanīti no starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" skatījuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka šogad ceļveža Latvijas izlasē nebija pārsteigumu, tomēr katru gadu izlase turpina paplašināties, iekļaujot jaunus restorānus.

Jenzis sacīja, ka kopumā Latvijas restorāni turpina attīstīties un uzlabot kvalitāti, bet "Michelin" eksperti ir neatkarīgi, un restorāniem jebkurā brīdī jābūt gataviem, ka ēdiens tiks vērtēts.

Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas (EM) atbalstu šis projekts ir jāturpina, lai restorāni varētu turpināt sevi pierādīt, kā arī kāds no Latvijas restorāniem iegūtu divas zvaigznes.

Jenzis atzīmēja, ka no biznesa viedokļa "Michelin" ceļvedis veicina restorānu atpazīstamību un apgrozījumu, kā arī ir svarīgs instruments gastronomijas tūrisma veicināšanai.

Šoruden tirdzniecības centrā “Origo” durvis vērs jauns ēdināšanas koncepts “POSTe”.

Balstoties uz pasaulē veiksmīgāko foodhall konceptu analīzi, “POSTe” izveidē tika īpaši ņemta vērā tirdzniecības centra atrašanās vieta, apmeklētāju paradumi un pasaules garšu tendences, radot pilnīgi jaunu ēdināšanas zonu, kas būtiski atšķirsies no līdz šim pieredzētajām Latvijā.

Tā atrašanās vieta t/c “Origo” ir daļa no “Rīgas centra biznesa rajona” attīstības plāniem, tādējādi stiprinot pilsētas centru kā dinamisku un modernu darījumu, iepirkšanās un atpūtas vietu.

““Rīgas centra biznesa rajona” attīstība veicina visas apkārtnes transformāciju un pieprasījumu pēc kvalitatīviem un daudzveidīgiem ēdināšanas risinājumiem, radot mūsdienīgu vidi gan darbam, gan atpūtai. Tirdzniecības centrs “Origo”, kā nozīmīga šī rajona sastāvdaļa, pastāvīgi attīstās, un “POSTe” atvēršana ir stratēģisks solis šajā virzienā – apvienojot plašu gastronomisko piedāvājumu ar inovatīvu pieeju ēdināšanai. Esam pārliecināti, ka jaunais konceptuālais risinājums sniegs papildu vērtību, kļūstot par dzīvīgu platformu radošām idejām un garšu daudzveidībai. Vienlaikus “POSTe”, vairāk nekā 840 m² platībā, veidos pievilcīgu un ērti pieejamu satikšanās vietu uzņēmējiem, tūristiem un pilsētas iedzīvotājiem,” norāda “Linstow Baltic” un multifunkcionālā centra “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

AS "Rīgas siltums" koncerna apgrozījums finanšu gada deviņos mēnešos, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 30.jūnijam, bija 228,023 miljoni eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 79,6% un sasniedza 32,383 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 228,017 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 5,5%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 9,2% - līdz 18,409 miljoniem eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifā lielākās izmaksas veido iepirktā siltumenerģija un kurināmais, līdz ar to tarifs galvenokārt ir atkarīgs no iepirktās siltumenerģijas un kurināmā - dabasgāzes un biokurināmā (šķelda un granulas) - cenām.

Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas finanšu gada deviņos mēnešos bija 1,1 miljons eiro, kas ir 0,5% no kopējā koncerna apgrozījuma un par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Pētersons no amata atsaukts no šodienas.

Kā sociālajos tīklos skaidro padome, tikai pēc jautājuma aktualizēšanas publiskajā telpā, kā arī aktīvas uzņēmuma padomes un akcionāru iesaistes rezultātā tika veiktas izmaiņas un panākts tarifa pieauguma samazinājums.

No 5.septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Kalvis Kalniņš, kurš papildus līdzšinējiem pienākumiem pārņems arī Pētersona atbildības jomas.

Kalniņš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās.

Kalniņš karjeru sācis AS "Rīgas Siltums" kā inženieris, vēlāk ieņēmis siltumcentrāļu "Daugavgrīva" un "Ziepniekkalns" vadītāja amatus, no 2024.gada darbojies uzņēmuma valdē, atbildot par siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu, remontu un attīstību.

Augusta beigās un septembra sākumā Rīgā notikušais Eiropas čempionāts basketbolā pamatīgi palīdzējis viesmīlības un ēdināšanas nozarei. Sporta foruma norises trīs nedēļās Latvijas galvaspilsētā ieradās vairāk nekā 50 tūkstoši sporta līdzjutēji no ārzemēm, noslogojot viesnīcas un krodziņus vairāk nekā parasti vasaras noslēgumā.

Benchmarking Alliance dati rāda, ka 32 Rīgas lielo viesnīcu noslogojums EuroBasket 2025 laikā bijis par 7 % augstāks nekā augusta pēdējā un septembra pirmajās divās nedēļās pirms gada un par 13 % augstāks nekā šajā periodā 2023. gadā. Savukārt numuriņa vidējā cena bija par 57 % lielāka nekā iepriekšējos divos gados.

Līdz ar to šo viesnīcu trīs nedēļu kopējais apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro, kas ir par 80 % vairāk nekā 2023. gadā un par 60 % vairāk nekā pērn.

«EuroBasket laiks kopumā viesnīcām vēsturiski šajā periodā ir ar augstu noslogojumu, taču lielā pieprasījuma kontekstā, it īpaši, uz izslēgšanas spēlēm un pēdējā brīža pieprasījumi, ļāva maksimizēt viesnīcas ieņēmumus un noslogojumu. Tas attiecās ne tikai uz izmitināšanu, bet arī uz restorāna pakalpojumiem. Kopumā šāda veida sporta notikumi viennozīmīgi ir ar lielu pievienoto vērtību, ne tikai īstermiņa finansiālo, bet tieši ilgtermiņā ar pilsētas un valsts atpazīstamības veicināšanu starptautiski. Katrs līdzjutējs ir potenciāls mūsu tūrisma «pārdevējs» savās mājās,» komentē Grand Hotel Kempinski Riga Pārdošanas direktors Andis Kielbickis.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Šonedēļ Rīgas Centrāltirgus (RCT) apmeklētājiem no jauna durvis vēris Sakņu paviljons, kura atjaunošanā pēdējo gadu laikā investēti vairāk kā 1,3 miljoni eiro.

Paviljonā apmeklētājiem ir pieejami pārtikas tirdzniecības un rūpniecības preču tirdzniecības stendi, kā arī amatnieku produkcija, savukārt no oktobra paviljonā darbu sāks arī vairāki ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji.

Sakņu paviljons tirgotājiem un pircējiem nebija pieejams kopš 2022.gada sākuma, kad spēcīga vēja brāzmās tika norauta daļa jumta virskārtas un paviljons tika slēgts uz remontdarbu laiku. Jumta rekonstrukcijas un nomaiņas darbi tika pabeigti 2024.gada aprīlī. Pēc tam paviljonam vēl bija nepieciešams veikt plānotos jumta konstrukciju pastiprināšanas darbus, kas noslēdzās 2025.gada maijā.

Līdz ar paviljona atvēršanu, tajā uz laiku pārcelti rūpniecības preču tirgotāji no Piena paviljona, kā arī tiks izveidota jauna ēdināšanas zona, kas papildinās tirgus piedāvājumu. Sakņu paviljona kopējā tirdzniecības platība pārsniedz 1 080 m2, kopumā nodrošinot tirdzniecības vietas vairāk kā 60 tirgotājiem, amatniekiem un ēdinātājiem.