Citas ziņas

Saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem Kariņa lidojumu lietā pret Citskovski ierosināta disciplinārlieta

LETA, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

Lai nodrošinātu disciplinārlietas vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu iespēju Citskovskim traucēt disciplinārlietas izmeklēšanu, Siliņa lēmusi atstādināt Citskovski no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ierosināja dienesta pārbaudi pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo lidojumu organizēšanu.

Citskovski uz dienesta pārbaudes laiku arī atstādināja no amata.

Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.

Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.

Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pārsūdzēs valdības lēmumu, ar kuru viņu nolemts atbrīvot no Valsts kancelejas direktora amata un piedāvāts vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, sacīja Citskovskis.

Viņš norādīja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.

Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.

Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums.

"Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam," sacīja Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar speciālo avioreisu lietu amatā pazeminātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pametīs darbu šajā iestādē, noskaidroja aģentūra LETA.

Citskovskis aizvadītajā nedēļā vērsās ar iesniegumu pie premjeres saistībā ar savu pazemināšanu amatā. Viņš lūdza pārcelt viņu tādā amatā, kas ir atbilstošs pieredzei, zināšanām un praksei, bet, ja tas nav iespējams, tad prasīja izbeigt ar viņu darba tiesiskās attiecības.

Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāds iesniegums saņemts, un darba attiecības ar Citskovski tiks izbeigtas.

"Valsts kanceleja pagājušajā nedēļā pieņēma Jāņa Citskovska iesniegumu, un pēc Citskovska kunga paša vēlēšanās valsts civildienesta attiecības ar viņu ir izbeigtas," pauda Jirgensone.

LETA jau rakstīja, ka aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņa lidojumos gan nelikumīga, gan neekonomiska rīcība; nepamatoti izdevumi ap 545 000 eiro

LETA, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo lidojumu revīzijā Valsts kontrole ir konstatējusi gan nelikumīgu, gan neekonomisku rīcību, trešdien Latvijas Radio paziņoja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Valsts kontrole sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.

Korčagins atzīmēja, ka Valsts kanceleja apstrīdēja sākotnēji Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu par lidojumu vērtējumu.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes aviokompānija “British Airways” paziņojusi, ka no nākamās rudens / ziemas sezonas palielinās lidojumu skaitu starp Rīgu un Hītrovas lidostu Londonā un turpmāk šajā maršrutā lidos katru dienu.

Lidojumu biežuma palielināšana paplašinās ceļošanas iespējas starp abu valstu galvaspilsētām gan individuāliem ceļotājiem, gan tūrisma industrijai kopumā. Lidojumi ikdienas režīmā tiks uzsākti 28. oktobrī, izmantojot Airbus 320 un Airbus 321 lidmašīnas.

Biļetes cena turp un atpakaļ lidojumam maksās, sākot no 90 eiro.

“Esam pateicīgi “British Airways” par sadarbību un pārliecību šī mūsu pasažieriem svarīgā maršruta izaugsmes iespējām, palielinot lidojumu biežumu līdz septiņām reizēm nedēļā. Ikdienas lidojumi un būtiski uzlabotie lidojumu laiki paplašinās iespējas pasažieriem lidot ar savienotajiem reisiem caur Londonas Hītrovas lidostu uz Ziemeļameriku, Āziju un citiem virzieniem katru dienu. Tāpat novērtējam Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras ieguldījumu darbā ar aviokompāniju un iespēju investēt Rīgas kā ceļojumu galamērķa popularizēšanā gan Apvienotajā Karalistē, gan plašākā “British Airways” maršrutu tīklā,” saka RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās uzsākšanu ar Bulgārijas nacionālo aviokompāniju Bulgaria Air no 2024. gada 8. maija.

Šī vienošanās dod iespēju abām lidsabiedrībām nodrošināt pasažieriem lielāku elastību lidojumos starp Latviju un Bulgāriju, kā arī citos maršrutos.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Esam gandarīti uzsākt sadarbības lidojumus ar Bulgārijas aviokompāniju Bulgaria Air neilgi pēc tam, kad esam uzsākuši tiešos lidojumus savā pirmajā maršrutā starp Bulgārijas galvaspilsētu un mūsu mājas bāzi Rīgā. Šī sadarbība ir izdevīga vietējiem Baltijas valstu ceļotājiem, kuriem ir pieejams Bulgaria Air daudzpusīgais tīkls. Savukārt vietējie ceļotāji Bulgārijā tagad var ērtāk nokļūt uz airBaltic galamērķiem Eiropā. Mēs ceram uz veiksmīgu un ilgstošu sadarbību.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju Ģenerālprokuratūrā tika veikta pārbaude par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu toreizējā Ministru prezidenta komandējumos.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.

Vienlaikus patlaban nepastāv normatīvais regulējums, kas reglamentētu gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu saņemšanu, un tas novedis pie nepamatotas Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 32.punkta tvēruma paplašināšanas pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajam likumības principam, norāda prokuratūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā piemērot ECT spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria"

Alfrēds Voroņko, zvērināts advokāts “Voroņko zvērinātu advokātu birojs”, Inese Nikuļceva, zvērināta advokāte, vadošā pētniece Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RIX Rīgas lidosta pērn strādājusi ar būtisku apgrozījuma, apkalpoto pasažieru un lidojumu skaita pieaugumu un finanšu gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2023. gadu.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2023. gadā sasniedza 72,5 miljonus eiro – par 25 % vairāk nekā 2022. gadā. Neto apgrozījuma pieaugumu sekmējis kopējais pasažieru skaita kāpums un jo īpaši tiešo pasažieru skaita pieaugums par gandrīz piekto daļu jeb 19 %. Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 43,3 miljonus eiro, savukārt no neaviācijas pakalpojumiem – 29,2 miljonus eiro.

Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas lidostā pērn sasniedza 6,6 miljonus ceļotāju jeb par 23 % vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 78 % no visiem ceļotājiem bija tiešie pasažieri. Arī lidojumu skaits no un uz Rīgas lidostu pieaudzis par 12 %, – kopā apkalpoti 61,3 tūkstoši lidojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konfiscējot naudas līdzekļus ir skaidri jānorāda konkrēts noziedzīgs nodarījums

Martins Hēgers (Martin Heger), profesors, juridisko zinātņu doktors no Vācijas, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tiek izvirzītas kā konfiskācijas pamats, ir skaidri jānorāda, uz kādu konkrētu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu šī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiks balstīta.

Bez šāda predikatīva noziedzīga nodarījuma pieņēmums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir juridiski izslēgts. Šādus secinājums, analizējot bankas noguldījumu konfiskāciju Latvijā, veicis profesors, juridisko zinātņu doktors no Vācijas Martins Hēgers (Martin Heger).

Raksts, kas publicēts starptautisko krimināltiesību žurnālā www.zfistw.de profesors ne tikai analizējis noziedzīgu iegūtu līdzekļu konfiskācijas pamatotību, bet arī balstījis to uz piemēram no Vācijas tiesu prakses.

“Piemēram, Lībekas apgabaltiesa pilnīgi pamatoti atzina Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi par nepieņemamu, jo tā pamatā bija tikai "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana finanšu noziegumu nolūkā", sīkāk neprecizējot predikatīvos noziedzīgos nodarījumus. Tikai tad, ja persona, uz kuru attiecas (trešās personas) konfiskācijas pasākums, zina par konkrētajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem tiek ierosināta lieta saistībā ar konfiscējamo naudu, tā var pierādīt savu godprātību šajā ziņā,” raksta Hēgers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nodrošinās pop-up lidojumus no Rīgas uz Liepāju gan 2024. gada pasaules rallija čempionāta (WRC) posma Latvijā Tet Rally Latvia, gan mūzikas festivāla Summer Sound norises laikā.

Reisi paredzēti no 11. jūlija līdz 22. jūlijam un no 1. augusta līdz 5. augustam, veicot lidojumus divas reizes nedēļā (uz Liepāju ceturtdienās un sestdienās, bet uz Rīgu pirmdienās un piektdienās). Vienvirziena biļešu cenas ekonomiskajā un biznesa klasē ir noteiktas attiecīgi 39 EUR un 99 EUR. Ekonomiskajā klasē būs tikai viens papildu pārdošanas līmenis.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Par lidojumu atsākšanu uz Liepāju mēs diskutējam jau kopš pandēmijas, un zinām, ka pieprasījums ir, jo daudzi cilvēki vēlas regulāri ceļot starp galvaspilsētu un Latvijas trešo lielāko pilsētu darba, mācību, kultūras un izklaides nolūkos. Esam gandarīti izmantot mūsu jauno pop-up lidojumu konceptu, lai nodrošinātu netraucētu ceļošanu uz šīs vasaras lielākajiem pasākumiem – ralliju un mūzikas festivālu, tādējādi nodrošinot tīkla efektivitāti un uzlabojot savienojamību ar Rīgu un arī citām valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic gatavojoties publicēt finanšu rezultātus par 2024. gada pirmo ceturksni, sākotnējie dati jau liecina par pozitīviem ieņēmumu rādītājiem, informē lidsabiedrība.

Pēc rekordaugstiem rezultātiem pagājušajā gadā airBaltic turpina demonstrēt darbības kvalitāti un pārliecinošus uzņēmējdarbības rādītājus. Sākotnējās aplēses liecina, ka kopējie ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasnieguši aptuveni 132 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn un jauns rekordaugsts rezultāts gada pirmajiem trīs mēnešiem. Turklāt pārvadāto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni pieaudzis par 20%, tādējādi arī fiksējot visu laiku augstāko rezultātu pirmajam ceturksnim.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Pašreizējie rādītāji liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī airBaltic ir turpinājusi demonstrēt spēcīgus finanšu un darbības rezultātus. Mūsu sākotnējie rezultāti liecina par labu ceturksni, pateicoties tam, ka esam palielinājuši lidojumu skaitu, uzlabojuši savu darbību un koncentrējušies uz labāku klientu apkalpošanu. Šīs izmaiņas ir palīdzējušas mums piesaistīt vairāk pasažieru un uzlabot rezultātus.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Vaškevičam par korupciju piespriež sešu gadu cietumsodu; spriedumu pārsūdzēs

LETA, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Payeer Lietuvā sodīts ar 9,3 miljoniem eiro

LETA--BNS, 10.07.2024

"Payeer" ļāva saviem klientiem, galvenokārt no Krievijas, veikt darījumus Krievijas rubļos, pārskaitot tos uz Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā esošām bankām šajā valstī un no tām.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) Lietuvā reģistrētajam virtuālo valūtu operatoram "Payeer" noteicis gandrīz 9,3 miljonu eiro naudassodu.

Sods 8,23 miljonu eiro apmērā piemērots par starptautisko sankciju pārkāpumiem, bet vairāk nekā 1,06 miljonu eiro sods - par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem, trešdien informēja FNTT.

Lietuvā tas ir rekordliels naudas sods, kas piemērots par starptautisko sankciju pārkāpumiem, norādīja FNTT.

FNTT konstatēja, ka "Payeer" Lietuvā tika reģistrēts 2022.gada 20.oktobrī, bet faktiski darbojās kopš 2023.gada 17.janvāra, kad tā priekštecim - Igaunijas uzņēmumam "Payeer" - tika anulēta virtuālās valūtas maiņas operatora licence.

Saskaņā ar FNTT sniegto informāciju uzņēmums, iespējams, tika izveidots Lietuvā, lai turpinātu Igaunijas uzņēmuma darbību, tādējādi pārkāpjot starptautiskās sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - PVD konstatējis Maxima veikalā Polijas izcelsmes gurķus, kam izcelsmes valsts norādīta Latvija

LETA/Db.lv, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība piekritusi Klimata ministrijas ierosinājumam, un tādējādi tiks sākts valstij piederošās nacionālās lidsabiedrības "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" privatizācijas process.

Lēmuma pavaddokumenti sniedz pilnvaru ministram nodot tālāk 400 000 pašlaik valstij piederošo "Nordic Aviation Group" akciju ar nosacītu vērtību 10 eiro. Akciju nodošana veicama ar ministra lēmuma procedūru, kas neparedz akciju novērtējuma ziņojuma sagatavošanas.

Igaunijas valdība norādīja, ka akciju novērtējuma ziņojums nav nepieciešams, jo akciju parastā vērtība tiks noteikta konkurējošu piedāvājumu kārtībā, savukārt dokumentācijā ir paskaidrots, ka Igaunijas valstij vairs nav nepieciešamības būt līdzdalībniekam "Nordica".

Kā pausts ar lēmumu saistītajā dokumentā, "Nordic Aviation Group" uzņēmējdarbības stratēģija paredz, ka pārsvarā tiek piedāvāti ārpakalpojumi. Uzņēmums nesniedz pasažieriem lidojumus no Tallinas savā vārdā, kā arī tam nav reālu pieņēmumu par lidojumu pakalpojumu sniegšanu no Tallinas; tas nepalielina savienojamību ar Igauniju, savukārt Igaunijas valstij nav nepieciešamības būt uzņēmuma īpašniecei. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, klimata ministrs ierosina uzņēmumu pārdot".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

LETA, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP: Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm piemēro lielāku uzcenojumu

LETA, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Komentāri

Pievienot komentāru