Valdība otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto lēmumprojektu, kas paredz no 19.marta Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju "Pāternieki", "Grebņeva" un "Terehova" atļaut šķērsot tikai ar automašīnām.

IeM bija saņēmusi Valsts robežsardzes priekšlikumu par robežkontroles punktu "Pāternieki" Krāslavas novadā, kā arī "Grebņeva" un "Terehova" Ludzas novadā daļēju slēgšanu, liedzot tos šķērsot kājām vai ar velosipēdu.

Ierobežojumu terminēšana laikā rīkojumā nav minēta.

Rīkojuma projekta anotācijā pausts, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Ministrijā uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt robežapsardzības sistēmu un efektivizēt robežkontroles organizēšanu minētajos robežšķērsošanas vietās.

"Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā riska apstāklis un iespējama motivācija Krievijai un Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz Latvijas robežas," pauž IeM, piesaucot arī Somijas pieredzi saistībā ar robežas slēgšanu, proti, neilgā laika posmā tika konstatēts personu pieaugumu skaits, kas nelikumīgi mēģināja šķērsot Somijas-Krievijas robežu ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tagad Somijas un Krievijas robežu ir aizliegts šķērsot ar kājām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā īstenotajā robežšķērsošanas (RŠV) infrastruktūras izbūves projektā Kundziņsalā, Rīgā, pabeigti visu 809 pamata pāļu dzīšanas darbi un ģeotermālo urbumu ierīkošana. Atsevišķās zonās turpinās grunts konsolidācijas darbi.

Uzsākta ēku pārējo nesošo konstrukciju izbūve, kā arī ceļu un stāvlaukumu izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana.

“Kundziņsalas RŠV infrastruktūras izveides projekts sniegs ieguldījumu ne tikai dienestu darba vides un Rīgas valstspilsētas vides uzlabošanai, bet arī sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā. Kundziņsalā šobrīd tiek īstenoti vairāki - savstarpēji saistīti projekti, kuru īstenošana ļaus palielināt duālās izmantošanas transporta infrastruktūras kapacitāti un stiprinās militārās mobilitātes tīkla infrastruktūru,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lielākajā daļā būvdarbu teritorijas, jūnijā noslēdzās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana. Lai gan atsevišķās zonās ar nelabvēlīgiem grunts apstākļiem konsolidācijas process turpinās ilgāk nekā sākotnēji plānots, tas nodrošinās kvalitatīvu pamatu ārējiem inženiertīkliem un publiskās daļas kravas transporta stāvlaukumam nepieciešamās zonas noturību. Noslēdzoties ģeotermālo urbumu ierīkošanai, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu, uzsākta visu ēku nesošo konstrukciju– grīdas plātņu, cokolsiju, režģžogu, u.c. konstrukciju izbūve. Līdz gada beigām plānots pabeigt lielāko daļu no visu piecu ēku norobežojošajām konstrukcijām, lai ļautu ēkās veikt dažādus iekšdarbus.

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Lietuvā, Jonavas rajonā, Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles izbūve virzās uz priekšu. Tikko noslēgušies darbi posmā Žeimiai‒Šėta, pabeidzot vietējo pievedceļu un drenāžas sistēmu izbūvi. Darbus īstenojis viens no Latvijas ceļu būves uzņēmumiem AS A.C.B., kura piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko publiskā iepirkuma procedūrā.

Būvdarbi objektā tika uzsākti 2023. gada aprīlī un to līgumcena, projektam noslēdzoties, sasniedza 7,7 miljonus eiro (bez PVN).

Līguma ietvaros AS A.C.B. Jonavas rajonā īstenojis 13 vietējo pievedceļu izbūvi 13,7 km garumā un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, tostarp, drenāžas tīklu un caurteku izbūvi. Savukārt vietās, kur nav bijis iespējams izbūvēt atsevišķus ceļus dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, izveidotas pievedceļu nobrauktuves.

“Lepojamies, ka esam pirmais Latvijas uzņēmums, kas sekmīgi pabeidzis vienu no Rail Baltica būvniecības projekta posmiem Baltijas valstīs. Aktīvākajos periodos būvniecībā vienlaikus iesaistījām vairāk nekā 100 strādnieku un 60 tehnikas vienību. Darbu laikā pārvietojām aptuveni 100 000 m³ grunts un 85 000 m³ apjomā izbūvējām uzbērumus. Savukārt, veicot apjomīgos teritoriju meliorācijas darbus teju 5 miljonu m² platībā, iebūvējām drenāžas caurules 27 km garumā. Esam gandarīti par paveikto un lepni, ka mums ir bijusi iespēja izmantot savas specifiskās zināšanas sarežģītu infrastruktūras objektu izbūvē, sniedzot ieguldījumu šī Baltijai pēdējo gadu vērienīgākā un nozīmīgākā projekta realizācijā,” skaidro AS A.C.B. valdes locekle Anna Priščepa.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību Latvijā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad ir uzsākusi projekta “Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstība Kundziņsalā” aktīvu īstenošanu.

Investējot kopumā 85 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 54 884 514 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 685 503 eiro, Kundziņsalas ziemeļu daļā tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas ostas teritorija Kundziņsala šobrīd veidojas par mūsdienīgas ražošanas, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un inovāciju centru, kas stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju, enerģētisko neatkarību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu par laiku jeb vinjeti kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām, no 2030.gada aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu.

SM skaidro, ka grozījumi paredzēti, lai tiktu izpildīta Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasība dalībvalstīm no 2030.gada ieviest ceļu infrastruktūras nodevu.

Atbilstoši direktīvai ceļu infrastruktūras nodeva tiks noteikta atkarībā no transportlīdzekļa radītā piesārņojuma un nobrauktā attāluma, un tā aizstās vinjeti kravas auto smagākiem par trīs tonnām. Tādējādi tiks veicināta taisnīgāka pieeja un atbildīgāka un videi draudzīgāka transportlīdzekļu lietošana.

Ceļu nodevu likumprojekts paredz, ka no 2030.gada tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, kas transportlīdzekļa īpašniekam jāmaksā par valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanu atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis un no transportlīdzekļa veida, nodrošinot principa "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā" piemērošanu, tādējādi aizstājot līdzšinējo autoceļu lietošanas nodevu par laiku.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.

Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos - Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi - izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību. Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir notikusi profesionāli un plānotajos termiņos, tādēļ vēlos pateikties visiem robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajiem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par intensīvo darbu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables" Latvijā līdz 2030.gadam plāno īstenot atjaunojamās enerģijas projektus ar 1,8 gigavatu (GW) jaudu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce.

Viņa norādīja, ka projekti Latvijā šobrīd ir dažādās attīstības stadijās - ir tādi, kur ir sākta būvniecība, kā arī ir projekti, par kuriem vēl notiek sākotnējā izpēte un tiek vērtēts attīstības potenciāls.

Kopējais investīciju portfelis, kas līdz 2030.gadam ir atvēlēts Latvijā atjaunojamās enerģijas projektu attīstībai, ir apmēram 700 miljoni eiro.

"Kopējais investīciju portfelis ir orientējošs lielums, jo, mainoties parku aprisēm, attiecīgi var mainīties arī investīciju portfelis," piebilda Lāce.

Viņa minēja, ka būvdarbi ir sākti Stelpes saules enerģijas parka izveidošanā Bauskas novadā. Šis parks sastāvēs no diviem atsevišķiem objektiem, kuri atrodas Bauskas novada Stelpes un Bārbeles pagastā, un kopējā jauda ir plānota 145 megavati (MW). Būvdarbu pabeigšana plānota 2025.gada rudenī.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Rīgā sākušies Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, informē Rīgas dome.

Projektu nosaukums ir "Jāņa Čakstes gatves izbūve" un tas ir sadalīts divās kārtās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta) un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2.kārta). Darbu laikā iespējami ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informēs atsevišķi. Darbus plānots pabeigt 2027.gadā.

Projekta gaitā izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail parakstījuši aktu par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu Rail Baltica pamattrasē.

Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā sākas dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos - kopumā 11 būvatļaujās. Šodien parakstīti akti par būvdarbu uzsākšanu pirmajās četrās būvatļaujās, kas iekļauj tādus darbus kā teritorijas nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār Iecavas upi būvniecību. Tāpat tiek turpināts darbs pie projekta izmaksu optimizācijas.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis: "Parakstot šo dokumentu, noslēdzas apjomīgi un laikietilpīgi priekšdarbi, kas "sagatavoja augsni", lai varam "iedurt lāpstu zemē" un sākt liela apjoma būvdarbus - Rail Baltica pamattrases izbūvi. Mēs apņēmīgi virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā: ir pieejami dienvidu posma izbūvei nepieciešamie nekustamie īpašumi, pieejams finansējums pirmajiem 45 kilometriem trases. Nupat Eiropas Komisijas piešķirtie 153.3 miljoni eiro Rail Baltica projektam Latvijā ļaus virzīties tālāk pamattrases izbūvē."

Pie Rīgas lidostas notiek dzelzceļa projekta "Rail Baltica" estakāžu būvdarbi Rīgas un Mārupes virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas, aģentūru LETA informēja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

EDzL informē, ka pretī lidostas terminālim ir noslēdzies būtisks posms "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē. Būvnieks "B.S.L Infra" ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija ir trīs stāvu augstumā, un nākotnē stacija ar lidostu būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes.

Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā - vairāk nekā viena kilometra garumā.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka kopumā būvdarbi un būvdarbu līgums ir sadalīts vairākās kārtās, un tiek realizēts atbilstoši pieejamajam finansējumam. "Aktīvā būvdarbu zona pie lidostas patlaban no stacijas pārceļas uz estakāžu izbūvi. Tas ir otrais, apmēra ziņā lielākais posms "Rail Baltica" infrastruktūras izbūvē, kas kopumā aptver vairāk nekā 4,5 kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnijas," viņš skaidro.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Jau tuvākā mēneša laikā Liepājas SEZ pārvalde uzsāks pirmos būvdarbus, lai bijusī melnās metalurģijas rūpnīcas Liepājas Metalurgs teritorija pārtaptu par modernu un uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu Liepājas Industriālo parku.

Šobrīd ir noslēgušies trīs iepirkumi par pirmo jaunu ielu posmu izbūvi un apstiprināts līgums par teritorijas elektrifikāciju, izbūvējot jaunus modernus elektrotīklus. Plānotie būvdarbi jāpabeidz līdz 2025. gada 31.decembrim. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Liepājas SEZ pārvalde ir apstiprinājusi izsludināto iepirkumu rezultātus par pirmo ielu izbūvi projekta “Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta” ietvaros. Tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša uzsāksies būvdarbi, lai bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritoriju sāktu pārveidot par mūsdienīgu zaļu industriālo parku un uzsāktu teritorijas atvēršanu publiskai piekļuvei.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Aizsardzības ministrija (AM), Ārlietu ministrija (ĀM), Kultūras ministrija (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegušas iebildumus Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenārijā, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

Tostarp AM ieskatā SM sagatavotais informatīvais ziņojums neatspoguļo minimālo militārās mobilitātes prasību - iespēju Latvijā nokraut un uzkraut militārās kravas - integrēšanu "Rail Baltica" pirmajā kārtā.

AM jau ir informējusi SM, ka gadījumā, ja Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve netiek īstenota līdz 2030.gadam tādā līmenī, ka infrastruktūra ir spējīga uzņemt un pārkraut militārās kravas, tad līdz 2030.gadam ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru Daugavas abos krastos - Iecavas un Skultes infrastruktūras apkopes punktos militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināma Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm.

Projektēšanas un būvniecības uzņēmums SIA "Citrus Solutions" ir noslēdzis piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Patlaban ir sākti projektēšanas darbi, kā arī iekārtu un sistēmu testēšana.

Noslēgto līgumu summa kā ierobežotas pieejamības informācija atklāta netiek.

Iepriekš valdība janvāra sākumā slēgtā sēdē atļāva LVRTC uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas. Būvdarbus veiks vairāki būvuzņēmumi. Valdība arī pieņēma zināšanai, ka būvdarbu 5., 6. un 7. kārtā ar kopējo aptuveno garumu 201 kilometrs nepieciešamā finansējuma apmērs 2025.-2026.gadam prognozēti ir 79 479 751 eiro.

"Citrus Solutions" izpilddirektors Dāvis Eniks norāda, ka šis projekts ne tikai stiprinās valsts robežu aizsardzību, bet arī kalpos par piemēru tam, kā mūsdienu tehnoloģijas var būtiski uzlabot darbu efektivitāti un ātrumu, un kā tiek izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas un inovācijas, kas efektīvi aizstāj tradicionālo fizisko un manuālo darbu.

Gatavojoties Rail Baltica pamattrases būvdarbu aktīvajai fāzei, Eiropas Dzelzceļa līnijas kopā ar ģenerāluzņēmēju ERB Rail no 11. līdz 13.decembrim Iecavas kultūras namā rīkos pamattrases būvniecības informatīvās dienas, kuru laikā vietējie iedzīvotāji un interesenti varēs uzzināt vairāk par projekta būvdarbu norisi un to, kā šis infrastruktūras projekts ietekmēs Bauskas reģionu un vietējo kopienu.

11.decembrī Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas, kopā ar Satiksmes ministriju, ERB Rail, Iecavas apvienības pārvaldi un Bauskas novada domi informēs sadarbības organizācijas par Iecavas pusē gaidāmajiem darbiem šogad un 2025.gadā, kā arī iepazīstinās ar pamattrases būvniecības komandu.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda: "Rail Baltica projekta ieviešana Latvijā ir sasniegusi nākamo fāzi - sadarbībā ar būvnieku, inženiertīklu turētājiem, valsts un pašvaldību iestādēm ir veikti visi vajadzīgie priekšdarbi, lai uzsāktu būvniecību pamattrases posmā Bauskas novadā pie Iecavas. Šajā posmā īpašs uzsvars ir likts uz vajadzīgo resursu un nepieciešamās infrastruktūras plānošanu, kā arī spēcīgas komandas izveidi, lai būvdarbi sekmīgi ritētu uz priekšu."

Rīgas dome 22.janvārī pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, plānojot tērēt par 110 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Kopējie pašvaldības ieņēmumi šogad plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā, kas ir par 50 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gadā.

Savukārt izdevumi paredzēti 1,694 miljardu eiro apmērā.

Ja pērn tika plānots, ka budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus par aptuveni 164 miljoniem eiro, tad 2025.gadā pašvaldības budžeta izdevumi tiek plānoti par 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Domē skaidro, ka izdevumu pieauguma būtiskāko daļu veido divi lieli infrastruktūras projekti - Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana un Kundziņsalas pārvada būvniecība. Šo projektu īstenošana ir saskaņota ar valdību, un tiem tiks ņemti aizdevumi.

Kopumā 34,6% budžetā plānoti izglītībai, 27,4% - ielām, tiltiem, ceļiem, apgaismojumam un transportam, 13,2% - sociālajai jomai un veselībai, 8,2% - iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, 7,1% - vispārējiem valdības dienestiem, 4,1% - mājokļiem un pilsētvidei, 2,8% - kultūrai un sportam, bet 2,1% - drošībai.

Ieņēmumus no "Liepājas metalurga" zemesgabalu atsavināšanas plānots ieguldīt teritorijas attīstībā, informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā.

Lai nodrošinātu jaunā Liepājas Industriālā parka ilgtspējīgu attīstību un veicinātu jaunu investīciju piesaisti, ceturtdien Liepājas dome apstiprināja vienošanos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi.

Vienošanās paredz rīcības plānu bijušās rūpnīcas teritorijas attīstībai, tostarp īpašumu nodošanu atsavināšanai, kā arī ielu infrastruktūras objektu nodošanu pašvaldībai. Vienošanās ietver noteikumus par ieņēmumu izmantošanu no zemesgabalu atsavināšanas, kas primāri izmantojami teritorijas attīstībai.

Attīstības koncepcija paredz aptuveni 159 hektāru lielo teritoriju iekļaut Liepājas pilsētvides telpiskajā struktūrā. Koncepcija risina teritorijas iekšējā ielu un inženierkomunikāciju tīkla izveidi un sasaisti ar esošo pilsētas infrastruktūru, jaunas maģistrālās transporta sistēmas izveidi un optimālu savienojumu ar pilsētas maģistrāliem ielu tīkliem.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pagājušajā gadā būvdarbu kontrolē sagatavojis 691 atzinumu par būvju pārbaudi, no tiem 483 gadījumos pārkāpumi nav konstatēti, bet 208 gadījumos jeb 30% pārkāpumi fiksēti, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāvji.

No konstatētajiem pārkāpumiem deviņos gadījumos būvdarbi ir apturēti visā objektā vai tā daļā. Būvdarbu apturēšanas iemesli ir saistīti ar būvatļaujā iekļauto būvdarbu sākšanas nosacījumu neizpildi vai būvdarbu veikšanu neatbilstoši būvprojektam.

BVKB būvinspektori novērojuši, ka bieži vien būvdarbi tiek veikti atbilstoši būvprojekta izmaiņām, kuru ietekmi uz būves nesošo konstrukciju mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību un lietošanas drošību ir izvērtējis tikai būvprojekta izstrādātājs. Situācijās, kad būvprojekta izstrādātājs nav adekvāti novērtējis būvprojekta izmaiņu ietekmi, netiek nodrošināts neatkarīgs izvērtējums un pazeminās būvprojektēšanas uzraudzības līmenis.

“HISK” uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar likmi no 8% - 9%, tā tiks paziņota pēc pirmā izvietošanas posma noslēguma. Viens no lielākajiem infrastruktūras projektu vadības uzņēmumiem Lietuvā, kas ir arī galvenais akcionārs SIA “Latgales ceļdaris”, piedāvās obligācijas piecu miljonu eiro vērtībā, bet kopējais obligāciju programmas apjoms ir astoņi miljoni eiro.

Obligācijas pieejamas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šī ir pirmā obligāciju emisija uzņēmuma sešdesmit gadus ilgajā vēsturē. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma darbības un infrastruktūras projektu finansēšanai.

“Līdz šim esam realizējuši daudzus stratēģiski svarīgus infrastruktūras projektus Lietuvā, piemēram, darbus uz Viļņas–Utenas ceļa, turpinot tos arī jaunajos, šogad noslēgtajos, galīgajos posmos. Tāpat ir pabeigta desmit kilometru garā Via Baltica posma rekonstrukcija no Pasvales līdz Lietuvas–Latvijas robežai, paplašināta Kauņas lidostas ziemeļu perona zona, pārbūvēta lielākā daļa pievedceļu Rūdininku militārajā poligonā, izbūvēts dubultās izmantošanas ceļš pie Pabrades militārās bāzes, veikti darbi Šauļu lidostā, rekonstruēta infrastruktūra Pajuostes lidlaukā, kā arī izbūvēti pamati un infrastruktūra 42 megavatu jaudas vēja enerģijas projektam Kauņas rajonā,” norāda “HISK” ģenerāldirektors Roberts Ziminskis.