2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Aizdomās par kukuļņemšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic kratīšanu Rīgas Centrāltirgus administrācijas ēkā.

Kā apstiprināja uzņēmumā "Rīgas nami", otrdien KNAB veicis kriminālprocesuālās darbības Rīgas Centrāltirgū.

Savukārt KNAB tviterī norāda, ka kriminālprocesuālās darbības noris kriminālprocesā, kuru KNAB sāka 10.septembrī un kurā tiek izmeklēta iespējamā kukuļņemšana, kukuļņemšanas atbalstīšana, kukuļdošana un prettiesiska labuma pieņemšana.

KNAB ir aizdomas, ka Rīgas Centrāltirgus amatpersonas kopā ar darbinieku, iespējams, pieņēma no uzņēmējiem kukuļus un prettiesiskus labumus, lai nodrošinātu uzņēmējiem konkrētas tirdzniecības vietas tirgū.

Kriminālprocesā iesaistītas piecas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Ņemot to vērā, LETA zināms, ka lietā iesaistīta amatpersona un darbinieks un trīs uzņēmuma pārstāvji.

SIA "Rīgas nami" ir noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par 10 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piesaisti jaunu sociālo mājokļu būvniecībai Rīgā.

Projekta ietvaros Rīgā, Dzelzavas ielā tiks izbūvēta jauna sociālā dzīvojamā ēka ar aptuveni 250 dzīvokļiem, būtiski palielinot Rīgas valstspilsētas pašvaldības sociālo dzīvojamo fondu un samazinot gaidīšanas rindas tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā. Līdz 10% dzīvokļu paredzēts pielāgot personu ar kustību traucējumiem vajadzībām. Dzīvokļu vidējā platība būs aptuveni 30 kvadrātmetru, katrā paredzot atsevišķu virtuves zonu un sanitāro mezglu.

Kopējās projekta realizācijas izmaksas ir plānotas 15,38 miljonu eiro apmērā, no tiem līdz 10 miljoniem eiro nodrošinās ERAF, bet 5,38 miljonus eiro - SIA “Rīgas nami” kā līdzfinansējumu. Tuvākajā laikā tiks izsludināts publisks iepirkums daudzīvokļu ēkas būvprojekta izstrādei, savukārt jauno mājokļu nodošana ekspluatācijā plānota 2029. gada nogalē. Projektu īstenos SIA "Rīgas nami" kā pasūtītājs, nodrošinot pilna cikla projekta vadību, iepirkumu organizēšanu, būvniecības procesa uzraudzības organizēšanu un projekta finanšu pārvaldību.

Nule kā noslēgušies SIA “Rīgas nami” pārvaldītā Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumta metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi.

Līdz ar to atjaunotais Sakņu paviljons varēs atvērt durvis tirgotājiem un apmeklētājiem, lai jau pavisam drīz nepieciešamajiem remontdarbiem nodotu nākamo no pieciem vēsturiskajiem paviljoniem.

Sakņu paviljons nebija pieejams kopš 2022. gada sākuma, kad vēja brāzmas atplēsa daļu tā jumta virskārtas un paviljons tika slēgts uz remontdarbu laiku. Jumta rekonstrukcijas un nomaiņas darbi tika pabeigti 2024. gada aprīlī, taču pēc tam paviljonam vēl bija nepieciešams veikt plānotos jumta konstrukciju pastiprināšanas darbus.

Sakņu paviljona jumta seguma nomaiņas un metāla konstrukciju pastiprināšanas darbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā. Kopējās remontdarbu izmaksas sasniedza 1,3 miljonus eiro, tostarp 709 tūkstoši eiro jumta seguma nomaiņai un 612 tūkstoši eiro jumta konstrukciju pastiprināšanai.

SIA "Rīgas nami", kā Rīgas Centrāltirgus pārvaldnieks, kopā ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu piedalīsies Baltijas pilsētu savienības Pilsētplānošanas komisiju (Union of the Baltic Cities, Planning Cities Commission) rīkotajā starptautiskajā seminārā, kur īpaša uzmanība tiks pievērsta Rīgas vēsturiskajam centram un Rīgas Centrāltirgum.

Seminārs Rīgā notiks no 1. līdz 3. oktobrim un tajā vairāk nekā 40 pilsētplānotāji un arhitekti no Austrijas, Dānijas, Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Ukrainas un Latvijas izstrādās idejas un priekšlikumus, kā veicināt Rīgas Centrāltirgus teritorijas sinerģiju ar apkārtējo teritoriju attīstību, veidojot to par mūsdienīgu, aktīvu un dzīvu pilsētas vietu un veicinot tā sasaisti ar Vecrīgu, Centrālo dzelzceļa staciju, Lastādijas apkaimi un Daugavas krastmalu. Tāpat eksperti sniegs savu redzējumu par Gaļas paviljona potenciālu un iespējamo jauno izmantošanu saistībā ar tam apkārt esošo publisko ārtelpu.

"Laikā, kad tiek īstenota Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcija, starptautisku pilsētplānotāju pieredze un idejas var sniegt vērtīgu pienesumu šim procesam. Mums kā Centrāltirgus pārvaldniekam ir stratēģiski svarīgi saglabāt tirgus vēsturisko identitāti un kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus piešķirot tam jaunu elpu un pielāgojot to mūsdienu pilsētas dzīvei. Semināra laikā gūtie priekšlikumi ļaus to vēl ciešāk integrēt pilsētvidē, lai, sagaidot simtgadi 2030. gadā, tirgus kļūtu par vēl nozīmīgāku un pievilcīgāku galamērķi gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.," uzsver Ojārs Valkers, SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs

Latvijas Arhitektu savienības 2025. gada balvu ieguvušais daudzdzīvokļu namu projekts Augustīnes dārzs Alauksta ielā 7, Grīziņkalnā, gluži kā magnēts vilina pircējus. No 32 dzīvokļiem pārdošanā vairs tikai 8, atklāja attīstītāja SIA Hanzas nami valdes priekšsēdētājs Miks Duburs.

“Augustīnes dārzs kā projekts ietver visas šā brīža modernās būvniecības tendences, kas cilvēkiem ir svarīgi un aktuāli. Turklāt projekts pēc būtības attīsta Grīziņkalna kopainu un veicina tā uzplaukumu,” par namu kompleksa pārbūvi un rekonstrukciju atklāj M. Duburs.

Atzīta pārbūve

Mikrorajonā mijas dažāda tipa arhitektūra - gan mūra daudzdzīvokļu nami, gan koka ēkas, gan arī industriālais mantojums. Pārbūves notiek visā mikrorajonā, un Augustīnes dārzs ir viena no Grīziņkalna uzplaukuma liecībām, kā arī pienesums Rīgas arhitektūrai kopumā. “Augustīnes dārzs ir saņēmis balvas gan Latvijas mērogā, gan arī šobrīd ir divas starptautiskas nominācijas, kas tieši attiecas uz projektiem par atkārtotu atjaunošanu,” norādīja M. Duburs. Latvijas arhitektu savienības (LAS) balva 2025 pienākas arhitektu birojam Sampling no Beļģijas. “Kvartāla iekšpagalms ir pārtapis par mūsdienīgu pilsētas dārzu, kura postindustriālā estētika atspoguļo adaptīvās atjaunošanas koncepciju — saglabāt un pielāgot jaunai lietošanai ikvienu būvi neatkarīgi no tās sākotnējās arhitektoniskās vērtības,” teikts LAS interneta vietnē, komentējot nominanta veikumu.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Samazinoties gaisa temperatūrai, šī gada janvārī galvaspilsētā patērēti 637 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir par 60% vairāk nekā decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 399 200 megavatstundu, informēja AS "Rīgas siltums" Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Analizējot 5216 dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņu janvārī, 56% dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā, siltumenerģijas patēriņš janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 40%-60%.

Gandrīz 38% ēku siltumenerģijas patēriņš pieaudzis par 60%-80%, savukārt 4% ēku - vairāk nekā par 80%.

Tikai 2% ēku siltumenerģijas patēriņš janvārī pieaudzis mazāk nekā par 40%. Kā skaidroja uzņēmumā, tas apliecinot saistību starp gaisa temperatūru un ēku tehnisko stāvokli.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2025. gada decembrī bija 2,8 grādi, savukārt šī gada janvāra vidējā gaisa temperatūrai bija mīnus 7,8 grādi.

Uzņēmumā norāda, ka šī gada janvāris ir mēnesis ar zemāko vidējo āra gaisa temperatūru pēdējo 15 gadu laikā. Auksts laiks bijis arī februāra pirmajā dekādē.

Par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot viņa rosinājumu sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.

Valainis uzsvēra, ka darbs pie situācijas risināšanas norit aktīvi - notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Patlaban tiek veikta datu vākšana, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.

Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē, lai tālāk valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu. Kā reālākais risinājums šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā. Pabalsts neesot pakļauts tikai nabadzīgām personām, bet arī plašākai sabiedrības daļai, norādīja ministrs.

Attīstītājs SIA “HOVE”, noslēdzot darbu pie projekta “Kalpaka Rezidence”, Rīgas nekustamo īpašumu tirgu papildinājis ar 35 dzīvokļiem, no kuriem šobrīd iegādei pieejami vēl tikai desmit.

“Kalpaka Rezidence” izceļas ar unikālu spēju apvienot vēsturisko eleganci ar mūsdienīgu komfortu, uzsver attīstīstītājs, piebilstot, ka šajā projektā dzīvokļu īpašniekiem tiek nodrošināta augstākā līmeņa dzīves kvalitāte pašā Rīgas sirdī, vienlaikus saglabājot mierpilnu atmosfēru un izsmalcināto pilsētas šarmu. Rīgas Klusais centrs jau gadiem ir viena no pieprasītākajām un ekskluzīvākajām apkaimēm pilsētā un tieši šeit, Kalpaka bulvārī 7, atrodas “Kalpaka Rezidence” - projekts, kurā ar lielu rūpību atdzīvīnāta vēsturiska celtne un radīta moderna piebūve.

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) šogad ekspluatācijā plāno nodot 285 dzīvokļus, savukārt būvniecību uzsāks prognozējoši 385 mājokļiem.

Līdz ar to attīstībā kopumā būs 670 dzīvokļi, no kuriem daļa Rīgas dzīvojamo fondu papildinās jau šogad, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka ekspluatācijā šogad tiks nodoti dzīvokļi projektos “Mārpagalmi” Āgenskalnā, “Silvas nami” Purvciemā un “Rubīns” Zolitūdē, bet jaunu projektu būvniecību YIT plāno uzsākt vai turpināt tādās Rīgas apkaimēs kā Āgenskalnā, Dreiliņos, Pļavniekos un Zolitūdē, tādējādi paplašinot jaunu mājokļu piedāvājumu dažādās pilsētas vietās.

“Nenoliedzami nekustamo īpašumu tirgum aiz muguras ir vairāki izaicinājumu pilni gadi, tomēr gan pērn, gan arī šogad redzam, ka aktivitāte tirgū strauji atgriežas un tiek attīstīti jauni un perspektīvi projekti dažādās Rīgas apkaimēs, bankas ziņi par kreditēšanas pieaugumu vairāk kā par 10%. Pēc vairāku gadu stagnācijas, tirgus ir atguvies – EURIBOR likmju stabilizēšanās un iedzīvotāju aktīvā pārkreditēšanās ir atjaunojusi pircēju pārliecību par mājokļa iegādi. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītā piesardzība radīja situāciju, ka dzīvojamais fonds netika papildināts tādā tempā, kā vajadzētu. Arī šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas galvaspilsētām, Rīgā jauno dzīvokļu attīstība notiek lēnāk, kā piemēram Lietuvā” informē “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē.

Jēkaba kazarmu vēsturiskajā ēkā tiek realizēts vērienīgs projekts, kura laikā paredzēts nomainīt 386 dažāda izmēra logus visos ēkas stāvos un korpusos, par kopējo līguma summu – 1 066 524, 65 eiro.

Šādā veidā tiek plānots uzlabot ne vien bijušo kazarmu veidolu, padarot to līdzīgu oriģinālajai baroka arhitektūrai, bet arī ievērojami palielināt ēkas energoefektivitātes parametrus.

Pēc SIA “Rīgas nami” pasūtījuma logu nomaiņas darbu vēsturiskajā ēkā veic AS “Būvuzņēmums Restaurators” – uzstādot divu veidu koka logus un piesaistot to izgatavošanai divus sadarbības partnerus, pašmāju ražotājus – SIA “Mežmaļi+” un SIA “Staļi”.

Projektā iesaistītie uzņēmumi izveidojuši foto galeriju, kurā redzams gandrīz viss sarežģītais darba process – sākot no logu izgatavošanas un beidzot ar to uzstādīšanu objektā. Jēkaba kazarmas ir viens no nozīmīgākajiem militārās arhitektūras objektiem Vecrīgā. Kazarmas celtas 18. gadsimtā kā daļa no Rīgas nocietinājumu sistēmas un laika gaitā vairākkārt pārbūvētas, pielāgojot ēku mainīgajām funkcionālajām vajadzībām. Ēkas mūra korpusi celti laikā no 1772. līdz 1784. gadam, aizstājot agrākās 1740. gadā būvētās koka kazarmas. 19. gadsimtā, īpaši pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas 1857.–1858. gadā, ēka piedzīvoja nozīmīgas pārbūves un funkcionālas transformācijas. 20. gadsimtā tā vairākkārt bijusi apdraudēta nojaukšanai, taču saglabājusies līdz mūsdienām un tāpēc ir unikāls pilsētas arhitektūras piemineklis.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšana biržā jau gadiem tiek minēta kā tik ļoti nepieciešams grūdiens Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Tas būtu solis ceļā uz noturīgāku ekonomiku – mazāk atkarīgu no banku finansējuma, atvērtāku sabiedrības līdzdalībai un ārvalstu investīcijām.

Taču no koncepcijām un stratēģiskiem dokumentiem līdz reālai rīcībai tā arī netiekam. Diskusijas sākums par “Rīgas namu pārvaldnieka” iespējamu iešanu uz biržu liek uzdot jautājumu – vai mums pašiem vispirms nav nepieciešama neliela “revīzija” domāšanā: kā mēs par šo salīdzinoši jauno tēmu domājam, kā par to runājam un kādus rezultātus patiesībā ceram sasniegt.Viens no lielākajiem Latvijas kolektīvās atmiņas rēgiem joprojām ir 90. gadu privatizācija – process, kas daudziem saistās ar netaisnīgumu, necaurspīdīgumu un ietekmes koncentrēšanos šaurās rokās.

Manuprāt, tieši šī pieredze ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien netiekam līdz reālai rīcībai, proti, līdz valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšanai biržā. Šis “kolektīvais rēgs” joprojām vajā lēmumu pieņemšanu. Lai kāds būtu gala lēmums – kotēt vai nekotēt –, ir būtiski, lai sabiedrība būtu uz vienas lapas par jēdzieniem, procesiem un potenciālajiem ieguvumiem vai riskiem.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsāk dzīvokļu tirdzniecību Torņakalnā topošajā dzīvojamo ēku projektā Poēzija, Ojāra Vācieša ielā.

Torņakalns ir viens no zaļākajiem Rīgas rajoniem, kurā šobrīd vērojama vērienīga attīstība, un pieprasījums pēc mājokļiem tajā ir liels. Saskaņā ar Kaamos rīcībā esošajiem datiem, projekta Poēzija pirmspārdošanas periodā rezervēta ceturtā daļa no jaunajiem dzīvokļiem.

„Esam gandarīti spert savu pirmo soli Torņakalnā un Pārdaugavā kopumā. Šobrīd redzam, ka nekustamā īpašuma tirgus ir aktivizējies, un, pateicoties nozīmīgiem infrastruktūras attīstības projektiem, Torņakalns atdzimst,ˮ saka Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Līdz ar 2025. gada sākumu palielinājusies iedzīvotāju interese par mājokļu iegādes iespējām, un viens no galvenajiem iemesliem ir samazinātās Euribor likmes, skaidro Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma.

Rīgas rajona tiesa saistībā ar dižozola nozāģēšanu Mārupē uzņēmumam "Zeninvest" uzlikusi pienākumu valsts labā samaksāt 27 500 eiro kompensāciju un nolēmusi konfiscēt zemes gabalu, uz kura auga iznīcinātais koks.

Tiesa maijā izskatīja atsevišķā lietvedībā izdalītu krimināllietu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Tiesa juridiskajai personai piesprieda valsts labā samaksāt 27 500 eiro kompensāciju par videi nodarīto kaitējumu un piespiedu ietekmēšanas līdzekli - mantas konfiskāciju, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Kaut arī kriminālprocesā saistībā ar Mārupē nozāģēto aizsargājamo koku - parasto ozolu - vēl nav izdevies noskaidrot iespējamās vainīgās personas, tiesa atzina, ka lietā ir iegūts un nostiprināts pietiekams pierādījumu kopums, lai atzītu, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījusī fiziskā persona, kas rīkojusies individuāli, ir saistīta ar konkrēto juridisko personu, darbojoties tās interesēs, informēja prokuratūrā.

Šogad, visticamāk, turpināsies nekustamo īpašumu cenu kāpums, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja un celtniecības kompānijas "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Viņš norāda, ka Latvijas mājokļu cenas joprojām ir 30-40% zemākas nekā Lietuvā vai Igaunijā un, ja ekonomiskā vide būs stabila, sagaidāma loģiska cenu tuvināšanās Baltijas līmenim. Božē prognozē, ka tas nebūs lēciens, bet prognozējams attīstības virziens, kas atbilst arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ienākumu līmenim.

Kā vienu no izaicinājumiem Božē min būvniecības izmaksas un plānošanas birokrātiju. Sarežģītā un laikietilpīgā saskaņošanas kārtība joprojām kavē gan lielus, gan vidēja apmēra projektus, sadārdzina attīstību un attur investorus no ieguldīšanas Latvijas tirgū. Lai attīstītu ne tikai projektus, bet arī vidi, kur cilvēki vēlas dzīvot, nepieciešams kvalitatīvs dialogs starp nozari, valsti un pašvaldībām, uzskata Božē.

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, uzskata Ekša.

No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs - Rīgā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis. Ekša skaidro, ka šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums - tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu.