Publiskajā telpā nereti izskan bažas par siltumapgādes radītajām emisijām, taču patiesībā galvenie piesārņojuma avoti ir pavisam citi, skaidro Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.
Rīgas domes gaisa kvalitātes monitoringa dati liecina, ka slāpekļa dioksīda piesārņojumu Latvijas galvaspilsētā galvenokārt veido autotransports, turklāt lielākais piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nemaz nestrādā. A.Tihane norāda, ka arī cieto daļiņu piesārņojums maksimumam pietuvojas vai to pārsniedz pārsvarā ārpus apkures sezonas, kas nozīmē, ka siltuma ražotāju izmantotajām gāzes iekārtām faktiski nav ietekmes uz gaisa kvalitāti Rīgas centrā.
Situācija laba
Mazas jaudas dabasgāzes apkures iekārtas praktiski nerada cieto daļiņu, sēra oksīdu vai benzola piesārņojumu, savukārt slāpekļa oksīdu (NOx) savienojumi veidojas tikai nelielā apmērā, salīdzinot ar citām apkures dedzināšanas iekārtām, skaidro A.Tihane. “Apsildīt mājokļus ar dabasgāzi ir ne vien ērti un droši, bet arī pilsētas videi draudzīgi un ilgtermiņā izdevīgi. Ja dabasgāze sadeg pilnībā, rodas tikai oglekļa dioksīds (CO2) un ūdens tvaiks. Turklāt, lai iegūtu vienu kilovatstundu enerģijas no dabasgāzes, CO2 izmeši ir gandrīz par 50% mazāki nekā, piemēram, dedzinot koksni. Papildus CO2, citās dūmgāzēs var atrast arī NOx, sēra savienojumus, benzolu, oglekļa monoksīdu un cietās daļiņas. Tieši cietās daļiņas - putekļi, izdedži un citas mikroskopiskas vielas - tiek uzskatītas par vienu no bīstamākajiem piesārņojuma veidiem, jo ilgtermiņā tās var būtiski ietekmēt cilvēka veselību,” skaidro A.Tihane.
Ina Bērziņa-Veita, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente norāda, ka centralizētās siltumapgādes (CSA) radītās emisijas tiek stingri uzskaitītas un kontrolētas, tāpēc kopējā situācija nozarē ir salīdzinoši laba. “Lielākās problēmas sagādā mājsaimniecības, kas nereti izmanto mazāk efektīvas iekārtas, tehnoloģijas un resursus. Šajā segmentā nenoliedzami vēl ir būtisks potenciāls uzlabojumiem un viens no risinājumiem, sevišķi blīvi apdzīvotās vietās, varētu būt mājsaimniecību pieslēgšana CSA. Vienlaikus gan nevajadzētu aizmirst, ka siltumapgāde nav lielākais emisiju avots Latvijā. Salīdzinot ar transportu, kura radītais piesārņojums ir būtiski lielāks, siltumapgādes sistēmas emisiju samazināšanas potenciāls ir ierobežotāks,” teic I.Bērziņa-Veita.
Visu rakstu lasiet 23.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
