Britu televīzijas žurnālisti izveidojuši sarakstu ar pašām muļķīgākajām Hi-tech dāvanām Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Bet - pat pie šo lietu pilnīgās bezjēdzības - šīm lietām ir viens pluss - tās var dāvināt cilvēkam, kuram jau viss ir, joko laikraksts Daily Mail.

The Gadget Show vadītāji, protams, iepazīstināja publiku ar augsto tehnoloģiju noderīgo lietu topu, kurā ietilpa Nintendo spēļu sistēmas (Wii Music un Wii Fit) un Asus EeePc piezīmjdators, tomēr šīs lietas ir gaužām banālas, salīdzinot ar tādiem izgudrojumiem kā:

1. Iešļūcenes dzērienu glabāšanai - 20 GBP (15.1 LVL).

Zolē izvietotajos rezervuāros pietiks vietas 4 šotiņiem iemīļotā dzēriena, kas piesūcies ar gumijas smaku.

2. Klaviatūra ar neapzīmētiem taustiņiem - 86 GBP (65 LVL).

Šogad Uzņēmumu Reputācijas Tops prezentēs jau desmito korporatīvās reputācijas analīzi, apskatot ne tikai 2014. gada reputācijas izmaiņas, kāpumus un kritumus, bet arī analizējot aizvadītās dekādes spilgtākās tendences.

2014. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju tiks apbalvoti jau 17. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji varēs iepazīties 18. jūnijā - žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops.

Reputācijas Tops šajos gados kļuvis par ļoti būtisku tirgus notikumu barometru, skaidri identificējot dažādu tirgus svārstību un aktivitāšu ietekmi uz reputācijas reitingiem. Pirmie topa gadi kompāniju vadītājiem lika izvērtēt arī sociālās atbildības nozīmi uzņēmuma reputācijā.

Īss ieskats vēsturē:

Pētījums uzņēmumu reputācijas līderu noskaidrošanai pirmo reizi tika veikts 2005. gadā. Eksperti bija vienisprātis, ka Reputācijas Tops rosinās uzņēmējus novērtēt reputācijas spēku biznesā. Pirms desmit gadiem topā iezīmējās būtiska tendence – topa vietas ieņēma gan pelnošas korporācijas, gan 2005. gadā zaudējumus cietuši uzņēmumi, pierādot, ka ne vienmēr apgrozāmo līdzekļu daudzums nosaka to, kurš komersants būs sabiedrībai vai saviem sadarbības partneriem tīkamākais.

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Par spīti iekšzemes pieprasījuma kritumam šī gada pirmajos deviņos mēnešos Rīgas lielāko tirdzniecības centru apgrozījums ir turpinājis pieaugt, raksta laikraksts Dienas bizness.

Apgrozījums turpinot kristies konkrētās preču kategorijās, kas nav pirmās nepieciešamības preces, - mēbeles, juvelierizstrādājumi un elektropreces. Stabils apgrozījuma pieaugums vērojams pārtikas precēm, kas pamatā skaidrojams ar augstu inflāciju, norāda LCM tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.

Apgrozījums arī samazinājies tirdzniecības centrā Barona centrs.

Rīgas tirdzniecības centru apgrozījums šī gada pirmajos deviņos mēnešos:

Otrdien, 17. jūnijā, Latvijas Nacionālajā operā notika svinīga desmitā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un desmitgades reputācijas līderi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un laikraksta Dienas Bizness veidotais Uzņēmumu Reputācijas Tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja Latvijas vadošo uzņēmumu vadītājus un uzņēmējus. Pasākumā viesus uzrunāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma un LIAA direktors Andris Ozols.

«Jau desmit gadus nemainīgi topa augšgalā ir eksportējoši uzņēmumi, puse no labākajiem 2014. gada TOP20 uzņēmumiem veiksmīgi darbojas gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos. Laba reputācija un līderība mājas tirgū ir bijusi priekšrocība, iekarojot eksporta tirgus, jo klienti visur novērtē kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, labu servisu, atklātu komunikāciju un rūpes par darbiniekiem, sabiedrību un vidi,» uzsvēra LIAA direktors Andris Ozols.

Pēc mēneša taps zināmi 2013. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju

Jau devīto gadu tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops, kurā iekļuvušie uzņēmumi tiks apbalvoti 19. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji visā tā pilnībā varēs iepazīties 20. jūnijā.

Šogad īpašu uzmanību Dienas Bizness un topa veidotāji Nords Porter Novelli pievērsīs uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības vērtējumam, respektīvi, tam, cik un kā kompānijas rūpējas ne tikai par savu, bet visas sabiedrības labklājību. Jāpiebilst, ka šis ir viens no uzņēmumu reputācijas faktoriem, kas gadu no gada kļūst arvien nozīmīgāks gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju acīs.

Fiksē fotofinišā

Latvijas uzņēmumu reputācijas «mērīšana» turpinās – jau septīto gadu pēc kārtas, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu vadītājus, tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops. Jaunums šogad – pirmo reizi portāla db.lv apmeklētāji var piedalīties totalizatorā un prognozēt, kuri uzņēmumi gozēsies topa augšgalā 2012. gadā.

LD Uzņēmumu reputācijas TOP 2012 izdevums pie lasītājiem nonāks 13. jūnijā. Pērn topa augšgalā bija pārbaudīta vērtības – Laima, Latvijas Mobilais telefons un Latvija Statoil. Vai šogad kas būs mainījies?

Topa veidotāja, sabiedrisko attiecību aģentūra Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska: «Jau septiņus gadus cīņa par iedzīvotāju un uzņēmēju atzinību un reputācijas līdera godu norisinās starp Latvijas vadošajiem uzņēmumiem – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un Latvija Statoil, kas topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Tomēr korporatīvajai mīlestībai ir visai nepastāvīga daba. Jau pašlaik varam droši prognozēt, ka aizvadītā gada spraigo notikumu ietekmē 2012. gada topā noteikti neiztiksim bez reputācijas kritumiem un kāpumiem, favorītu un grēkāžu maiņas, par to būs parūpējušies Latvijas iedzīvotāji.»

Latvijas Pasta Eksprespasts konkurē par iekārojamāko kumosu – e-komercijas sūtījumiem

Viens no augošākajiem Latvijas Pasta (LP) pakalpojumu segmentiem ir e-komercijas sūtījumi. Uzņēmuma kurjera pakalpojumu sniedzējs Eksprespasts sūtījumus piegādā uz 58 pasaules valstīm un no tikpat daudzām valstīm tos arī saņem piegādei Latvijas klientiem – tie ir daudzu un dažādu interneta veikalu un interneta tirdzniecības platformu sūtījumi. Patlaban LP klienti ir faktiski visi lielākie Latvijas internetveikali. Vienlaikus uzņēmumam ir daudz klientu, kas nav uzskatāmi par klasiskiem internetveikaliem, jo tirgo preces arī veikalā.

LP Eksprespasts piedāvā trīs dažādu kategoriju piegādes iespējas – sūtījumus pa Latviju, Baltiju vai visu pasauli. Atšķirībā no parastajiem pasta sūtījumiem eksprespasta sūtījumi interneta sistēmās ir izsekojami visā to piegādes ceļā, tiek piegādāti noteiktā termiņā arī uz ārvalstīm un tiek nodoti klientam rokās, ko apliecina paraksts. Eksprespasta sūtījumu segments ir viens no augošākajiem LP, liecinot par e-komercijas pieauguma tendencēm. Vidēji gadā eksprespasta sūtījumu skaits LP aug par aptuveni 15%. Savukārt kopš 2016.gada eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējušies saņemt LP sadarbības partnera Circle-K degvielas uzpildes stacijās, ir palielinājies par aptuveni 1000%.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Trešdien, 19. jūnijā, laikraksta Dienas Bizness redakcijā notika svinīga gadskārtējā Uzņēmumu Reputācijas Topa rezultātu paziņošana, kurā tika sumināti 150 Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju. Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Dienas Bizness veidotais Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja vairāk nekā 150 valsts vadošo uzņēmumu vadītāju. Pasākumā viesus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Reputācijas Topa ceremonijā tika apbalvoti Uzņēmumu Reputācijas Topa 2013 pirmo 10 vietu ieguvēji, kā arī nozaru topu uzvarētāji – vadošie Latvijas uzņēmumi. Šogad topa virsotnē ir atgriezies uzņēmums SIA Latvijas Mobilais Telefons, kas saņēma balvu kā uzņēmums ar labāko reputāciju gan starp savas nozares uzņēmumiem, gan starp visiem Latvijas uzņēmumiem kopumā. Reputācijas topa augstajā otrajā vietā ierindojusies AS Swedbank, savukārt trešo vietu ieņem uzņēmums AS Laima, kas iepriekšējos divus gadus noturējās topa augšgalā. Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā – VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, pakāpjoties Reputācijas topā par 36. vietām.

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

2010. gada Reputācijas Topa pirmajā trijniekā ierindojušies mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT), kam seko sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums SIA Lido un pārtikas ražotājs SIA Spilva.

Ceturtdien, 27. maijā, laikraksta Diena redakcijā notika gadskārtējā Uzņēmumu Reputācijas Topa rezultātu paziņošana.

Reputācijas Topa ceremonijā tika apbalvoti Reputācijas Top 10 jeb 10 Latvijas uzņēmumi ar labāko reputāciju, kā arī sveikti katras nozares vadošie uzņēmumi un labākie debitanti. 2010.gadā reputācijas līderis ir SIA Latvijas Mobilais Telefons, 2.vietā ierindojies SIA Lido, 3.vietā SIA Spilva, 4.vietā AS Laima, 5.vietā SIA Latvija Statoil, 6. vietā SIA Lattelecom, 7.vietā AS Aldaris, 8.vietā SIA Rimi Latvia, 9.vietā AS Swedbank, 10.vietā SIA Cido Grupa.

Visvairāk kārotais darba devējs Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, ir valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia, tāpat igauņi labprāt strādātu tehnoloģiju kompānijā Skype, citējot CV Keskus aptaujas datus, vēsta BBN.

Trešais iekārojamākais darba devējs Igaunijā ir telekomunikāciju nozares uzņēmums Elion.

Jau ziņots, ka Latvijā, saskaņā ar visu trīs karjeras un darba portālu – CV Market Latvija, WorkingDay Latvia un CV Online - veikto pētījumu rezultātiem, Latvijā iekārojamākais darba devējs ir valsts a/s Latvenergo. Topu augšgalā ir arī tādas kompānijas kā a/s Swedbank, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Lattelecom un a/s Swedbank.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Ceturtdien, 19. oktobrī, pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem un no 23. oktobra mazumtirdzniecībā nonāks žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Šī ir jau divdesmit pirmā reize, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Taču vienlaikus šī ir pirmā reize, kad vienā izdevumā atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

«Mēdz sacīt, ka zeme ir apaļa, ar to domājot, ka pēc zināma laika mēs atkal satiekam tos pašus cilvēkus un nodarbojamies ar tām pašām vai līdzīgām lietām. Dažs to sauc par karmu, dažs par likumsakarību, bet jebkurā gadījumā jau šķiroties ir vērts aizdomāties par to, lai satikšanās būtu uz patīkamas nots. Arī Dienas Biznesam Miljonāru tops ir tāda atkalredzēšanās, savulaik kopts un lolots un tagad pēc vairāku gadu pārtraukuma atgūts kā iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš mūsu dažādo, ik gadus veidoto analītisko topu sarakstā. Mēs augstu novērtējam, ka Latvijas bagātāko cilvēku topu ekskluzīvi DB veido autori ar lielu pieredzi un gadu gaitā atstrādātu metodiku – Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu ekspertiem Vadimu Jerošenko un Jāni Pinni. No DB perspektīvas mēs uz šajā žurnālā apkopotajiem faktiem raugāmies ne tikai kā uz iespēju salīdzināt konkrēto cilvēku un ģimeņu turīguma līmeni, bet arī kā uz plašu izzinošu materiālu par Latvijas biznesa vidi un tautsaimniecības attīstības dinamiku kopumā,» saka laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Ceturtdien, 9. jūnijā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Torņakalnā, notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness veidotā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tiks paziņoti 2016. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un prezentēti Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Apbalvošanas ceremoniju 9. jūnijā plkst.11.00 ikvienam būs iespēja vērot tiešraidē www.db.lv.

«Ja iepriekšējos gados tradicionāli Uzņēmumu Reputācijas Topa smailē gozējās lieli nacionālas nozīmes uzņēmumi, tad šogad savas tiesības būt Latvijas TOP10 uzņēmumu ar labāko reputāciju vidū nopietni pieteikuši eksportētāji. Seši no desmit Reputācijas topa pirmrindniekiem šogad ir ievērojami eksportējošie uzņēmumi,» uzsver LIAA direktors Andris Ozols.

Klātesošos uzņēmējus uzrunās un balvas pasniegs Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, LIAA direktors Andris Ozols, Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska un Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta pirmajā vietā ir zīmols Google, šodien tika paziņots kompāniju DDB Consulting, Gfk Custom Research Baltic, PHD Latvia un Kapitāls kopīgi veidotajā Mīlētāko zīmolu topa apbalvošanas ceremonijā.

Otrs mīlētākais zīmols Latvijā ir Inbox, bet trešais - Swedbank. Top10 ceturto vietu ieņem Youtube, piekto - Rimi, sestajā vietā ierindojas Facebook, septītajā - Lattelecom, astotajā vietā ir Skype, devītajā vietā Maxima, bet Top10 noslēdz Depo.

Par 2015.gada unikālāko zīmolu atzīts Rīgas Melnais balzams, kvalitatīvākā zīmola statusā ir Nike, savukārt kā izdevīgākais zīmols ir noteikts Supernetto.

Žurnāla Kapitāls īpašā balva - Straujāk augošākais zīmols - tika piešķirta Statoil, pētījumu aģentūras GfK speciālbalvu - Zīmols ar potenciālu - ieguva Latvijas Televīzijas 1.kanāls, bet PHD Latvija drosmīgākā zīmola statuss tika piešķirts Amoralle.

Šā gada janvārī reģistrētas 911 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 12% mazāk nekā 2012. gada attiecīgajā mēnesī, liecina jaunākā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) dati.

Janvārī reģistrētas 776 jaunas pasažieru automašīnas un 135 jaunas vieglā komerctransporta automašīnas – gan jauna pasažieru automašīnu, gan jauna vieglā komerctransporta reģistrācijas šā gada pirmajā mēnesī ir samazinājušās par 12%.

Latvijā visvairāk janvārī reģistrētas tādu vieglo automašīnu zīmolu kā Volkswagen (reģistrētas 132 automašīnas, kas ir 14,5% no kopējās tirgus daļas), Toyota (109 automašīnas jeb 12,0% tirgus daļa), Peugeot (80 automašīnas jeb 8,8% tirgus daļas), Renault (55 automašīnas jeb 6% no tirgus daļas) vieglās automašīnas.

Miljardieru topiem, reputāciju un popularitātes, kā arī uzņēmumu topiem neuzticas 19%, secināts Pontus Dati ekspress aptaujā, kurā tika izvērtēts vai respondenti uzticas masu medijos publicētajos topos publiskotajai informācijai.

Lielākā daļa cilvēku norāda, ka tiem ir svarīga attiecīgā topa veidotāja uzticamība, tā uzskatīja 63.5% aptaujāto respondentu, 19% atzina, ka visi dati tiek falsificēti, bet 14.5% vispār nepievērš tiem vērību. Tikai 3% aptaujāto respondentu atzina, ka uzticas šiem publicētiem topiem.

Lielākā daļa respondentu gan norāda, ka šādi pētījumi un topi nerada uzticību, norādot uz to, ka bieži netiek atspoguļota objektivitāte: „Šādi topi mūsdienās paliek arvien aktuālāki. Sabiedrība ar tiem labprāt iepazīstas, bet vai tiem var ticēt? Ticu, ka šādi pētījumi, topi, kas veidoti pēc noteiktas un pasaulē akceptētas metodoloģijas, sniedz ieskatu konkrētajā nozarē reāli notiekošajā, tomēr, vai tiekam informēti par to, kā precīzi tiek izvērtēti konkrētie topa dalībnieki. Vai uzticēties publicētajai informācijai – tā ir katra mūsu izvēle".

2011. gadā alus nozare Latvijā nepiedzīvoja strauju izaugsmi, jo kopējais alus tirgus pieaugums bija salīdzinoši neliels. Kā pozitīvāko rādītāju noteikti var izcelt eksporta pieaugumu, kas palielinājās par aptuveni 70%.

Tomēr šie rādītāji ir tikai aisberga redzamā daļa, jo aizvadītais gads ir apzīmējams arī kā lielu izaicinājumu gads - strauji pieauga resursu un izejvielu cenas, ko alus darītavas centās kompensēt no saviem līdzekļiem, tirgū valdīja sīva konkurence, kamēr patērētāju pirktspēja saglabājās zemā līmenī. Šis gads nesola būtiskas pozitīvas pārmaiņas.

Nav noslēpums, ka Eiropā ekonomiskā situācija neattīstās labvēlīgā virzienā, jo ir grūti prognozēt un paredzēt, ko sagaidīt no finanšu tirgiem, kā attīstīsies eksports. Tas var atstāt negatīvu ietekmi arī uz Latvijas turpmāko tautsaimniecības izaugsmi. Visi šie minējumi nostāda uzņēmējus visai neapskaužamā situācijā, jo cīņa notiek ne vien savā starpā, bet arī ar neskaidro ekonomisko situāciju.

Ceturtdien, 16.aprīlī, Jūrmalā norisinājās pašvaldības organizētais Vakanču gadatirgus 2015, kurā 27 uzņēmēji darba meklētājiem piedāvāja vairāk nekā 300 darba vietas. Pasākumu apmeklēja ap 900 interesentu, un lielākajai daļai no piedāvātajām vakancēm atrasti darbinieki, pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Uzņēmumi un iestādes, kas darbojas Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē, piedāvāja vakances gan pastāvīgam darbam, gan vasaras sezonas laikā dažādās jomās. Brīvas amata vietas bija un joprojām daļā uzņēmumu ir gan medicīnas, viesnīcu biznesa un tūrisma, celtniecības, tirdzniecības, izglītības, transporta, informācijas tehnoloģiju un citu jomu speciālistiem. Darba devējiem Jūrmalas apkārtnē vajadzīgi kafejnīcu vadītāji, viesmīļi, pavāri un sezonas darbinieki dažādiem darbiem.

«Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) stendā vislielākā interese bija par piedāvātajām kultūras pasākumu organizatora un tehnisko darbinieku vakancēm. Līdz ar tām SIVA piedāvāja arī vairākas vakances saistībā ar medicīnas jomu, taču par tām, iespējams, specifiskās izglītības prasību dēļ nebija lielas apmeklētāju intereses,» skaidro Ilona Jurševska, SIVA direktore.

Vislabākā reputācija Latvijas uzņēmumu vidū ir saldumu ražotājam AS Laima, mobilos sakaru operatoram SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un degvielas tirgotājam SIA Statoil Latvia, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Ceturto vietu izcīnijusi SIA Spilva, piekto - AS Swedbank, sesto - AS Aldaris, kam seko SIA Rimi Latvia, SIA Lattelecom, AS Dzintars un VAS Starptautiskā lidosta Rīga.

Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā - SIA Palink (IKI), bet uzņēmums ar straujāko eksporta potenciāla izaugsmi – AS Latvijas Finieris.

Nords Porter Novelli valdes priekšsēdētājs Aigars Nords: «Sešu gadu laikā kopš Uzņēmumu Reputācijas Topa pētījuma uzsākšanas, topa līderu pulks palicis salīdzinoši nemainīgs, tomēr tikai 5 uzņēmumi – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un RIMI – topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Un tā nav nejaušība. Šie uzņēmumi skaidri iezīmē minimālo «korporatīvās mīlestības» komplektu, kas nepieciešams vidējam latvietim.»

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas lielākais zālāju sēklu audzētājs SIA Skrīveru sēklkopības sabiedrība šā gada 15. oktobrī mainījis īpašnieku - 100% uzņēmuma kapitāldaļu nonākuši SIA Zemes prieks īpašumā, kas savukārt pilnībā pieder Vācijas zemniekam. Viņa intereses Latvijā pārstāv dēls Fabians Fennels, vēsta žurnāls Agro Tops.

«Esam pārņēmuši šo kompāniju 100% apmērā - visu tehniku, lauksaimniecības zemi, ražu, ēkas, cilvēkus, kas šeit strādāja līdz šim. Mūsu ģimenei Vācijā pieder zemnieku saimniecība, kurā audzējam labību, bietes, kartupeļus, cukurbietes un mazliet arī kukurūzu. Šajā brīdī tēvs vada saimniecību Vācijā.

Mums bija nauda, kurai meklējām ieguldīšanas iespējas. Mēs nopietni apsvērām, ko varētu darīt nākotnes labā, kādas iespējas ir Vācijā un kādas ārpus Vācijas. Tā kā Vācijā ir liela konkurence lauksaimniecībā, izvēle bija kāda cita valsts.

Pirmais ceļojums man un Inkenai (Fennela dzīvesbiedre) bija uz Latviju, mēs apskatījām dažādas saimniecības un lauksaimniecības iespējas un iemīlējāmies šajā valstī. Apsvērām domu arī par saimniekošanu Rumānijā, taču tur mēs nejutāmies komfortabli. Arī ideja par Ukrainu un Krieviju tika noraidīta. Mēs sapratām, ja gribam kaut ko darīt ārpus Vācijas, tad ir jādzīvo uz vietas, jāmīl tā zeme un cilvēki, lai, atnākot mājās no darba, nebūtu baiļu sajūtas,» žurnālam stāstījis F. Fennels.

Arī šogad Reputācijas Topa ceremonijā laikraksta Diena telpās tiks apbalvoti Reputācijas Top 10 jeb 10 Latvijas uzņēmumi ar labāko reputāciju, kā arī godināti katras nozares vadošie uzņēmumi, labākie debitanti un uzņēmumi ar lielāko reputācijas kāpumu.

Pēc Latvijas Zaļā punkta iniciatīvas šogad jau trešo reizi tiks pasniegta īpaša Zaļā balva Latvijas «zaļākajam» uzņēmumam. Savukārt sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameru esam ieviesuši papildu uzņēmumu vērtēšanas faktoru un balvu – «Uzņēmuma eksporta potenciāls».

Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija pulcēs 150 Latvijas vadošo uzņēmumu vadītājus un topa ekspertus.

Reputācijas Tops pirmo reizi tika izveidots 2004. gadā, sadarbojoties laikrakstam Diena, sabiedrisko attiecību uzņēmumam Nords Porter Novelli, sociālantropologam Robertam Ķīlim un Somijas reputācijas pētniecības uzņēmumu Pohjoisranta.