Šveices banka UBS plāno likvidēt vairāk nekā trešo daļu darba vietu savā investīciju pakalpojumu struktūrvienībā, lai tādējādi uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Izskanējušās ziņas likušas kāpt bankas akciju vērtībai. Analītiķi pieļauj, ka izmaiņas skars ne tikai UBS.

Paredzams, ka otrdien UBS nāks klajā ar otrā ceturkšņa finanšu rezultātiem, kā arī paziņos par iecerēto reorganizācijas plānu. Ārvalstu medijos izskanējis, ka tā ietvaros tuvāko trīs gadu laikā no darba tiks atlaisti 10 tūkstoši bankā strādājošo. Lielākā daļa darbinieku, kurus paredzēts atbrīvot no darba, strādā UBS investīciju pakalpojumu struktūrvienībā.

Reaģējot uz baumām par UBS apjomīgo reorganizāciju, pirmdien kāpusi bankas akciju vērtība. Rīta tirdzniecības sesijā Šveices biržā UBS akciju vērtība pieauga par 5,2 procentiem un sasniedza 12,87 frankus, kas ir augstākais rādītājs kopš šā gada marta.

Londonas tiesa piespriedusi septiņu gadu ilgu cietumsodu brokerim, kurš nodarīja Šveices bankai UBS milzu zaudējumus, kādēļ tā spiesta veikt apjomīgu reorganizāciju, samazināt investīciju struktūrvienības apmērus un atlaist desmit tūkstošus darbinieku, vēsta Bloomberg.

Brokeris Kveku Adaboli (Kweku Adoboli) 2011. gadā Šveices bankai UBS, veicot neautorizētus darījumus, nodarīja zaudējumus 2,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Londonas tiesa viņu atzina vainīgu divās apsūdzībās krāpšanā, bet attaisnoja apsūdzībās saistībā ar finanšu pārskatu manipulācijām. Pats K. Adaboli atzinis, ka nodarījis bankai zaudējumus, taču uzsver, ka bankas vadība zinājusi par viņa darbībām un mudinājusi uzņemties risku, lai iegūtu lielāku peļņu.

K. Adaboli Londonas tiesa piesprieda septiņus gadus ilgu cietumsodu, no kura cietumā būs jāpavada vismaz puse.

Tiek pieļauts, ka UBS zaudējumi patiesībā var būt vēl iespaidīgāki. Kā tiesas procesa laikā norādīja USB investīciju nodaļas rīkotājdirektors Ruvans Wērasekera (Ruwan Weerasekera), K. Adaboli 2011. gada vasarā veicis tūkstošiem reālu un viltotu darījumu, un USB zaudējumi var sasniegt 12 miljardus ASV dolāru.

Šveices banka UBS pirmdien paziņoja, ka pabeigusi konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

"Mēs juridiski esam pabeiguši "Credit Suisse" pārņemšanu," UBS pavēstīja atklātā vēstulē, kas publicēta laikrakstā NZZ.

Turpmākie mēneši, visticamāk, būs sarežģīti, piektdien brīdināja UBS vadītājs Serdžo Ermoti, norādot, ka apvienošanās procesa laikā noteikti būs jāpieņem neskaitāmi sarežģīti lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātību.

Analītiķi gan norāda, ka UBS jau pirms šī pirmdien publiskotā paziņojuma bija sākusi gatavoties, lai integrētu "Credit Suisse" savā darbībā. Investīciju grupas "Vontobel" analītiķis Andreass Venditi teic, ka UBS jau kopš marta vidus ir gatavojusies, un tai jau ir nojausma, ko tā vēlas paturēt, slēgt vai pārdot.

Šveices UBS ceturtdien paziņojusi, ka atklājusi neatļautu tirdzniecību, ko veicis treideris tās investīciju bankā, kā rezultātā radušies apjomīgi zaudējumi, ziņo Reuters.

«Lieta joprojām tiek izmeklēta, bet UBS pašreizējās aplēses liecina, ka nodarīti zaudējumi apmēram divu miljardu ASV dolāru apmērā,» īsā paziņojumā tieši pirms akciju tirgus atvēršanās informējusi banka.

«Ir iespējams, ka tas varētu novest pie tā, ka UBS būs jāpaziņo par šā gada trešajā ceturksnī ciestiem zaudējumiem,» turpinājusi banka, piebilstot, ka klientus treidera darbība nav skārusi.

Rezultātā nekavējoties strauji samazinājusies UBS akciju vērtība.

«Tas ir pārsteidzoši, ka kas tāds joprojām ir iespējams,» teicis ZKB tirdzniecības analītiķis Klaude Zenders. «Viņiem acīmredzot ir problēmas ar riska pārvaldību,» viņš piebildis un norādījis, ka tas mazina uzticību bankai.

Šveices UBS paaugstinājusi zaudējumu, kurus radījusi neatļauta tirdzniecība, aplēses līdz 2,3 miljardiem ASV dolāru. Sākotnēji tika ziņots, ka banka cietusi 2 miljardu ASV dolāru zaudējumus, ziņo BBC.

Banka arī norādījusi, ka treidera Kveku Adoboli aktivitāte nākusi gaismā, jo UBS uzsākusi izmeklēšanu. Tas pamudinājis Adoboli atzīties.

Šādu paziņojumu banka izplatījusi pēc tam, kad UBS boss Osvalds Grūbels uzsvēra, ka viņš pēc notikušā negrasās atkāpties no amata.

«Es esmu atbildīgs par visu, kas notiek bankā,» Grūbels teicis Šveices medijiem un turpinājis: «Ja jūs jautāsiet man, vai es jūtos vainīgs, tad es teikšu - nē.»

Adoboli šobrīd tiek turēts apcietinājumā.

Saskaņā ar apsūdzību krāpšana notikusi no šā gada janvāra līdz septembrim, taču negodprātīga rīcība konstatēta arī no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada decembrim.

Šveices banka UBS pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 279 miljonu dolāru (260 miljoni eiro) zaudējumiem, kas radušies saistībā ar konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču šie zaudējumi bijuši mazāki par trešajā ceturksnī reģistrētajiem zaudējumiem 785 miljonu dolāru apmērā, kā arī par analītiķu prognozētajiem gandrīz 500 miljonu dolāru zaudējumiem.

Tikmēr pērn kopumā UBS strādājusi ar 29 miljardu dolāru tīro peļņu.

UBS norādīja, ka apvienošanās procesu ar "Credit Suisse" paredzēts pabeigt līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, bet abu banku Šveices struktūrvienību apvienošanu plānots noslēgt līdz trešā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, UBS pērn jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices banku gigants UBS paziņojis, ka tā vadītājs Osvalds Grūbels (Oswald Gruübel) iesniedzis atlūgumu, ko valde apstiprinājusi, vēsta thelocal.ch.

Kā pagaidu vadītājs nosaukts Serdžio Ermoti (Sergio Ermotti). Viņam darbs jāuzsāk nekavējoties, liecina bankas paziņojums.

Lai gan valde paudusi nožēlu par Grūbela lēmumu, UBS priekšsēdētājs Kaspars Villigers (Kaspar Villiger) norādījis - Grūbels «uzskata, ka uzņemties atbildību ir viņa pienākums».

Villigers slavējis Grūbelu par «viņa bezkompromisa principiem un integritāti» un atzinis, ka, esot «pie bankas stūres», viņš kredītiestādi būtiski stiprinājis.

Db.lv jau rakstīja - 19. septembrī UBS paaugstināja zaudējumu, kurus radījusi neatļauta tirdzniecība, aplēses līdz 2,3 miljardiem ASV dolāru. Sākotnēji tika ziņots, ka banka cietusi 2 miljardu ASV dolāru zaudējumus. Banka arī norādījusi, ka treidera Kveku Adoboli aktivitāte nākusi gaismā, jo UBS uzsākusi izmeklēšanu. Tas pamudinājis Adoboli atzīties. Savukārt Grūbels uzsvēra, ka viņš pēc notikušā negrasās atkāpties no amata. «Es esmu atbildīgs par visu, kas notiek bankā,» Grūbels teicis Šveices medijiem un turpinājis: «Ja jūs jautāsiet man, vai es jūtos vainīgs, tad es teikšu - nē.»

Francija lūgusi Parīzes tiesu Šveices bankai UBS piemērot 1,6 miljardu eiro naudassodu par palīdzības sniegšanu klientiem, lai viņi varētu veikt veikt krāpšanos ar nodokļiem.

UBS lieta Parīzes tiesā tiek izskatīta kopš oktobra pēc sešus gadus ilgas izmeklēšanas, kurā konstatēts, ka UBS un bankas Francijas struktūrvienība legalizējusi ienākumus no krāpšanās ar nodokļiem, kas veikta laika posmā no 2004.gada līdz 2012.gadam.

UBS šīs apsūdzības noliedz.

Francijas valsti pārstāvošais advokāts Ksavjērs Normāns-Bodārs trešdien lūdza tiesu sodīt banku par izlikšanos, ka tā nav zinājusi par franču klientiem, kuri slēpj savus aktīvus Šveicē, lai apkrāptu Francijas nodokļu iekasēšanas institūciju.

Francijas Finanšu noziegumu apkarošanas vienība lēš, ka tādēļ valsts nodokļu iekasēšanas institūcijā nav deklarēti vismaz 9,76 miljardi eiro.

Apvienojoties Šveices bankām "Credit Suisse" un UBS, šo banku struktūrvienībās pasaulē varētu tikt likvidēti līdz 36 000 darbavietu, vēsta Šveices laikraksts "SonntagsZeitung".

Laikraksts, atsaucoties uz kādiem anonīmiem informācijas avotiem bankās, norāda, ka UBS vadība apsver iespēju likvidēt aptuveni 20%-30% darbavietu jeb 25 000-35 000 darbavietu.

Šveicē darbu varētu zaudēt līdz pat 11 000 strādājošo.

Pirms apvienošanās "Credit Suisse" un UBS nodarbināja attiecīgi aptuveni 50 000 un 72 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku (3,02 miljardi eiro).

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS trešdien paziņoja, ka ASV atzīs vainu krāpniecībā attiecībā uz starpbanku procentu likmes Libor manipulēšanu un samaksās 203 miljonu dolāru (178,2 miljonu eiro) naudassodu, taču tā izvairījusies no apsūdzībām par valūtas kursu manipulācijām.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad vēl citām četrām lielām bankām ASV un Lielbritānijas regulatori varētu piemērot naudassodus vairāku miljardu dolāru vērtībā par manipulācijām valūtas tirgos.

ASV Tieslietu ministrija atcēlusi apsūdzības UBS par valūtas kursu manipulācijām un piešķīrusi tai nosacījumu imunitāti par sadarbību ar varasiestādēm, norāda banka.

Neskatoties uz to, banka ASV Federālo rezervju sistēmai samaksās 324 miljonu dolāru sodu un veiks izmaiņas ārvalstu valūtas maiņas sistēmas darbā, vēsta UBS.

Tāpat UBS piekritusi atzīt vainu vienā apsūdzības punktā attiecībā uz Libor manipulēšanu un samaksāt 203 miljonu dolāru naudassodu, kā arī pieņemt pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Šveices banka UBS plāno likvidēt 35 000 darbavietu jeb vairāk nekā pusi no konkurenta "Credit Suisse" kopējā darbavietu skaita, vēstī aģentūra "Bloomberg News".

"Credit Suisse" nodarbināja aptuveni 45 000 cilvēku pirms banka gandrīz piedzīvoja sabrukumu, radot nepieciešamību UBS īstenot vērienīgu tās glābšanu.

Analītiķi jau iepriekš norādīja, ka pēc šo banku apvienošanas varētu būt gaidāma vērienīga darbavietu likvidēšana, ņemot vērā darbības, kas abās finanšu institūcijas pārklājas.

Abas bankas kopā uz pērnā gada beigām nodarbināja aptuveni 120 000 cilvēku.

"Bloomberg News" ziņo, ka "Credit Suisse" darbinieki tikuši informēti par gaidāmo darbavietu likvidēšanu trīs posmos - pirmais paredzēts jūlija beigās, bet pārējie septembrī un oktobrī.

Kā ziņots, UBS jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Lielbritānijas bankas Barclay’s lielākie akcionāri aicinājuši Entoniju Dženkinsu (Antony Jenkins), bankas jauno izpilddirektoru, atteikties no investīciju struktūrvienības.

Pēdējo nedēļu laikā A. Dženkinss aizvadījis tikšanās ar vismaz 30 Barclay’s lielākajiem akciju turētājiem, kuri norādījuši, ka britu bankai būtu jāapsver Šveices UBS piemērs, kas nesen pavēstīja, ka samazinās savu investīciju biznesu un atlaidīs 30 tūkstošus cilvēku, vēsta Financial Times.

Avoti britu bankā norādījuši, ka investoru asinīm liekot vārīties fakts, ka pēc reorganizācijas uzsākšanas strauji palielinājusies UBS akciju vērtība. Tiekoties ar izpilddirektoru, investori esot arī pauduši savu izbrīnu par joprojām nemainīto bankas investīciju struktūrvienības darbības stratēģiju.

Austrālijas pilsētā Brisbenā dzīvojošs frizieris Stefans iesūdzējis tiesā starptautisko finanšu pakalpojumu gigantu un padomdevēju par zaudējumiem akciju tirgū, ziņo perthnow.com.au.

Stefans Akerijs (Stefan Ackerie) tiesas ceļā nolēmis panākt, ka UBS Wealth Management Australia un Stefans Martiensens (Stephen Martiensen) atlīdzina viņam zaudējumus. Viņa prasītā summa gan netiek atklāta.

«Vienīgā puse, kas guva labumu no šīm attiecībām, galu galā bija UBS, bet es pazaudēju miljonus,» stāstījis frizieris. Viņaprāt, jāpanāk, lai bankām būtu lielāka cieņa pret naudu, kuru tās iegulda, kā arī lielāka atbildība.

Frizieris stāstījis, ka viņš investējis akciju tirgū, pamatojoties uz S. Martiensena ieteikumiem, kā arī pēc UBS ieteikuma paņēmis piecu miljonu ASV dolāru aizdevumu. Pateicoties tam, UBS esot nopelnījusi 650 tūkstošus ASV dolāru.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Eiropas aizdevēji UBS un Deutsche Bank paziņojuši par ievērojami zemāku peļņu šā gada otrajā ceturksnī. Banku peļņu ekonomikas lejupslīdes rezultātā samazinājušas zemākas pakalpojumu un komisiju maksas, vēsta BBC.

Šā gada otrajā ceturksnī UBS nopelnījusi 425 miljonus Šveices franku (aptuveni 434 milj. ASV dolāru) iepretim vienam miljardam Šveices franku, ko tā nopelnīja analoģiskā laika posmā pirms gada. Tādējādi gada griezumā UBS peļņa samazinājusies par 58%. Banka norāda, ka 349 milj. Šveices franku zaudējumus tai radījis arī Facebook akciju pirmais publiskais piedāvājums (IPO), kad nenotika precīza un ātra darījumu noslēgšanās.

Savukārt Deutsche Bank ceturkšņa peļņa minētajā laika posmā samazinājusies līdz 375 miljoniem eiro (460 milj. ASV dolāru), kas ir par 63% mazāk, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn.

Nesen Ķīna paziņojusi par jauniem noteikumiem, kas ļaus ārvalstu bankām pilnībā kontrolēt darbību šajā valstī, raksta CNN Money.

Uz šo lēmumu jau reaģējusi Šveices banka UBS, kas paziņojusi, ka palielinās savu dalību kopuzņēmumā Ķīnā līdz 51%. Tādējādi šī būs pirmā finanšu kompānija, kas izmantos Ķīnas lēmumu mazināt investīciju ierobežojumus ārvalstu bankām.

«Ķīna ir UBS mērķa tirgus,» teikts bankas paziņojumā, uzsverot, ka «Ķīnas finanšu sektora atvēršana rada lieliskas iespējas.»

UBS jau iesniedzis Ķīnas uzraugam lūgumu ļaut palielināt savas akcijas uzņēmumā UBS Securities no 25%. Patlaban uzņēmuma lielākais akcionārs ir Beijing Guoxiang Asset Management.

Pērnā gada novembrī Ķīna pieņēma lēmumu atļaut ārzemju kompānijām būt par Ķīnas banku un investīciju kompāniju īpašnieku.

Bitkoina piekritēji daudzina, ka reiz pienāks diena, kad šī kriptovalūta aizvietos dolāru, taču UBS analītiķi tam nepiekrīt, raksta Bloomberg.

Taču UBS eksperti uzskata, ka vēl ir tālu līdz brīdim, kad bitkoinu uzskatīs par valūtu vai pat vērtīgu aktīvu klasi. Savukārt, lai bitkoins spētu aizvietot ASV naudas rezerves – papīra naudu, monētas, čekus vai citus ekvivalentus, tā cenai jāsasniedz 213 tūkstošus dolāru vai pat vairāk, vai arī ievērojami jāuzlabo tā apstrādes sistēmu.

Patlaban bitkoina sistēma var apstrādāt tikai daļu maksājumu apjomu, un tas turpinās ierobežot digitālās valūtas izmantošanas iespējas, norādījuši UBS analītiķi.

«Mūsu pētījums liecina, ka bitkoins tā esošajā formā ir pārāk nestabils un tā spējas kļūt par pasaules maksājumu tirgus dalībnieku vai nozīmīgu aktīvu klasi ir ierobežotas,» norāda eksperti.

Šveices banka UBS pārspējusi analītiķu prognozes, šā gada trešajā ceturksnī nopelnot 1,66 miljardus Šveices franku (1,71 miljards ASV dolāru), ziņo TheStreet.

Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā banka cieta 564 miljonu franku zaudējumus.

«Trešais ceturksnis bija neparasts ar to, ka bija ļoti zemi klientu aktivitātes līmeņi, kā arī Šveices franka nostiprināšanās pret vairākumu galveno valūtu. Tas ietekmēja visu mūsu biznesu,» sacījis vadītājs Osvalds J. Grūbels (Oswald J. Gruebel).

Analītiķi bija prognozējuši, ka bankas tīrā peļņa trešajā ceturksnī būs aptuveni 1,14 miljardi franku.

Šis bijis ceturtais ceturksnis pēc kārtas, kad UBS strādājusi ar peļņu.

Taču UBS investīciju bankas vienība darbojusies ar pirmsnodokļu zaudējumiem 406 miljonu franku apmērā. Šā gada otrajā ceturksnī tā strādāja ar 1,31 miljarda franku pirmsnodokļu peļņu.

UBS bankas analītiķi Stefans Deo, Pauls Donavans un Larijs Heithevejs publicējuši ziņojumu, kurā runāts par eirozonas izjukšanas sekām. Ziņojums sākas ar rindām, ka eiro pašreizējā veidolā nevajadzētu pastāvēt vispār.

«Ņemot vērā pašreizējo eirozonas struktūru un pašreizējo dalībvalstu sastāvu, eiro nedarbojas. Vai nu jāmainās pašreizējai monetārā reģiona struktūrai, vai jāmainās eirozonas dalībvalstu sastāvam,» teiks ziņojumā.

Tāpat ziņojumā teikts, ka visa sistēma jau no paša sākuma pamatā ir bijuši meli. «Kāpēc jāapsver sabrukums? Sabrukums notiek, jo eiro nestrādā. Eirozonas dalībvalstīm būtu ekonomiski labāk, ja tās nekad monetārajam reģiona nebūtu pievienojušās. Kad eiro tika ieviests, pamatā tika uzsvērta valūtas kursu integrācija – valūtas kursa mehānisms bez krīzēm. Tika runāts, ka zudīs neskaidrības no kursu svārstībām un uzvērti labumi, ko gūs tirgotāji un tūristi. Tikmēr mazāk tika runāts, ka veidosies monetārā savienība, kuru būtu daudz grūtāk «pārdot» elektorātam. Monetārā savienība raugoties no ekonomiskā viedokļa ir laba ideja, ja dalība savienībā nozīmē optimālu valūtas zonu. Tas var notikt tikai saskaņā ar diviem nosacījumiem. Proti: valūtas zonas ekonomikas visas ir tik homogēnas, ka virzās vienā un tajā paša virzienā aptuveni ar vienādu ātrumu, vai dalībvalstu ekonomikas ir tik elastīgas, lai jebkuru ekonomikas rādītāju atšķirību varētu samērā ātri labot,» teikts UBS analītiķu ziņojumā.

ASV ieņēmumu dienests bijušajam bankas UBS darbiniekam Bredlijam Birkenfeldam (Bradley Birkenfeld) piešķīris prēmiju 104 miljonu ASV dolāru apmērā par to, ka viņš atklājis Šveices banku izmantotu shēmu, kādā, izvairoties no nodokļu maksāšanas, ASV valdības budžetam radīti zaudējumi miljardiem dolāru apmērā.

B. Birkenfleds, kurš sevi dēvēja par Tarantulu, par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas shēmu bankā UBS ziņoja 2007. gadā, vēsta Financial Times.

Birkenfelda prēmija tiek uzskatīta par pasaulē apjomīgāko, kādu jebkad saņēmis cilvēks, kas ziņojis par kādu organizāciju nelegālām darbībām.

Tarantulas darbību rezultātā banka UBS atzina savu vainu un samaksāja ASV valdībai izlīguma summu 780 miljonu ASV dolāru apmērā, bet ASV izmeklēšanas rezultātā saņēma piecus miljardus ASV dolāru iepriekš nesamaksātajos nodokļos.

Pats Tarantula gan joprojām atrodas mājas arestā, kas viņam piespriests par palīdzēšanu kādam nekustamā īpašuma miljardierim izvairīties no nodokļu maksāšanas 7 miljonu dolāru apmērā. Līdz ar to savu prēmiju viņš patlaban vēl nevarēs saņemt. Tarantulas soda termiņš beidzas šā gada novembrī.

Šveices banka UBS paredz, ka pēc mēneša eiro cena būs noslīdējusi jau līdz 1,30 ASV dolāriem, raksta Bloomberg.

Jāpiebilst, ka iepriekšējā UBS prognoze minētajam kursam bija krietni augstāka pie 1,40 EUR/USD.

«Izskatās, ka Eiropas fiskālās problēmas turpināsies, savukārt ASV ekonomika sākusi atgūties pēc tās paguruma vasarā. Domājam, ka investori tuvākajā laikā priekšroku dos ASV dolāram,» norāda UBS analītiķi. Jāpiebilst, ka šodien eiro cena dzīvojās nedaudz zem 1,36 ASV dolāru atzīmes.

Banka arī papildus paredz, ka mēneša laikā ASV dolāra cena kāps līdz 85 Japānas jenu atzīmei.

ASV un Lielbritānijas regulatori sešām lielām bankām piemērojusi naudassodus kopumā gandrīz sešu miljardu dolāru apmērā saistībā ar valūtas kursu un starpbanku procentu likmes Libor manipulācijām.

Regulatori norāda, ka šīs bankas interneta tērzētavās vienojušās par procentu likmju noteikšanu, tādējādi apkrāpjot klientus un vienlaikus palielinot savus ienākumus.

Lielbritānijas Barclays un Royal Bank of Scotland (RBS), kā arī ASV JPMorgan Chase un Citicorp atzinušas vainu ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībās par slepenu sadarbību, lai veiktu manipulācijas apjomīgajā valūtu tirgū.

Savukārt Šveices UBS atzinusi vainu par Libor manipulācijām, bet ASV Bank of America ASV Federālo rezervju sistēma piemērojusi naudassodu par tirdzniecības pārkāpumiem valūtas tirgū.

Šveices banka UBS Francijā tiks tiesāta par vērienīgas nodokļu krāpniecības shēmas izveidi, pirmdien paziņoja informācijas avoti.

UBS tiks tiesāta par pretlikumīgām banku darbībām un nodokļu krāpniecības slēpšanu, bet bankas Francijas struktūrvienība tiesas priekšā stāsies par līdzdalību.

Francija sāka izmeklēšanu pret UBS pēc tam, kad tās bijušais darbinieks informēja par bankas dubulto grāmatvedību, kas tika izveidota, lai slēptu kapitāla kustību Šveicē laika periodā no 2004.gada līdz 2012.gadam.

Informators norādīja, ka bankas darbinieki vērsušies pie franču klientiem, sākot no turīgiem uzņēmējiem un beidzot ar sporta zvaigznēm, lai pārliecinātu viņus slēpt savus ienākumus Šveicē.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.