Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Zelta importam netiks noteikti papildu ievedmuitas tarifi, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam, kad vairākas dienas tirgū valdīja neskaidrība, vai nesenā tarifu paaugstināšana attiecas arī uz noteiktiem zelta stieņu veidiem.

ASV Muitas robežu aizsardzības pārvalde kā tarifiem pakļautas preces norādījusi vienu kilogramu un 100 Trojas unces (2,8 kilogrami) smagus zelta stieņus.

"Zeltam tarifi netiks noteikti," Tramps ierakstīja savā platformā "Truth Social", taču detalizētāk situāciju nekomentēja.

Par ASV Muitas robežu aizsardzības pārvaldes vēstuli, kas parakstīta 31.jūlijā, pagājušajā nedēļā ziņoja laikraksts "Financial Times" (FT), un tādēļ zelta cena ASV standartizētu nākotnes līgumu tirgū piektdien bija rekordaugsta.

Taču Baltais nams piektdien paziņoja, ka Trampa administrācija plāno "drīzumā izdot izpildrīkojumu, lai precizētu maldinošu informāciju par tarifu noteikšanu zelta stieņiem un citiem specializētiem produktiem".

Neilgi pirms Šveicē paredzētajām tirdzniecības sarunām starp ASV un Ķīnu Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps izteicis iespējamību, ka Ķīnai noteiktie muitas tarifi varētu tikt samazināti līdz 80%.

"80% tarifs Ķīnai šķiet atbilstošs," Tramps rakstīja savā platformā "Truth Social".

Taču viņš norādīja, ka šis lēmums būs jāpieņem ASV finanšu ministram Skotam Besentam.

Besents vadīs ASV delegāciju, kas šajā nedēļas nogalē Šveicē ar Ķīnas amatpersonām apspriedīs abu valstu starpā valdošās tirdzniecības nesaskaņas.

Aprīlī stājās spēkā ASV tarifi, kas daudzām Ķīnā ražotām precēm ir sasnieguši 145%, savukārt Pekina ir atbildējusi ar jaunām nodevām 125% apmērā importam no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Akciju cenas piektdien pārsvarā kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, tirgiem gaidot ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas nedēļas nogalē.

"Ja piektdien kādreiz bijusi nogaidoša attieksme, tas bija šis gadījums. To visu nosaka mūsu uztvere par to, kā notiek tirdzniecības karš," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

ASV un Ķīnas pārstāvju tikšanās ir paredzēta nedēļas nogalē Šveicē. Analītiķi negaida lūzumu, bet cer uz deeskalāciju tirdzniecības karā.

Neilgi pirms Šveicē paredzētajām tirdzniecības sarunām ASV prezidents Donalds Tramps piektdien pieļāva iespējamību, ka Ķīnai noteiktie muitas tarifi varētu tikt samazināti līdz 80%.

Aprīlī stājās spēkā ASV muitas tarifi, kas daudzām Ķīnā ražotām precēm ir sasnieguši 145%, savukārt Pekina ir atbildējusi ar jaunām nodevām 125% apmērā importam no ASV.

Rīgas ostā šonedēļ apkalpots līdz šim garuma un ietilpības ziņā lielākais konteinerkuģis ostas vēsturē - MSC INGRID (garums – 294,06 m, platums – 32,25m, ietilpība – 53 208 GT).

Kuģa operators ir Šveicē bāzētā starptautiskā kompānija MSC (Mediterranean Shipping Company), kas Rīgas ostu iekļāvusi savas regulārās konteineru līnijas maršrutā.

MSC INGRID Rīgas ostā ieradās 3.februāra vakarā no Klaipēdas ostas un tuvāko dienu laikā dosies tālāk uz Brēmerhāfenes ostu Vācijā.

Konteinerkuģis apkalpots pie SIA “Baltic Container Terminal” piestātnēm. BCT ir lielākais un vienīgais specializētais (krauj tikai konteinerus) konteineru terminālis Rīgas ostā.

2024. gadā BCT bija ostas lielākā stividorkompānija, pārkraujot 19,3% no visām Rīgas ostā apkalpotajām kravām.

MSC ir pasaulē lielākā jūras konteinerpārvadājumu kompānija, kas operē vairāk nekā 900 kuģus un gadā pārvadā ap 27 miljonus TEU konteineru. MSC kuģošanas līnijas kursē 300 maršrutos un piestāj vairāk nekā 520 ostās. Tās flotē ietilpst pasaulē lielākie konteinerkuģi MSC Irina un MSC Tessa, kuru ietilpība pārsniedz 24 tūkstošus TEU. Kompānijai ir 675 pārstāvniecības 155 valstīs, tai skaitā arī SIA MSC Latvia Rīgā.

Igaunijas mobilitātes tehnoloģiju kompānijas "Bolt Technology" zaudējumi pērn pieauguši līdz 102,6 miljoniem eiro, un tas ir par 11,6% vairāk nekā 2023.gadā, kad zaudējumi bija 91,9 miljoni eiro, liecina uzņēmuma gada finanšu pārskats.

"Bolt" pārdošanas ieņēmumi pērn palielinājušies par 16,9% līdz nepilniem diviem miljardiem eiro.

82% no pārdošanas ieņēmumiem tika gūti no kopbraukšanas pakalpojumiem, 9% - no piegādes pakalpojumiem un 9% - no transportlīdzekļu nomas pakalpojumiem.

Vienlaikus pamatdarbības zaudējumi bijuši 87,7 miljoni eiro jeb par 7% mazāki nekā 2023.gadā, kad tie bija 94,3 miljoni eiro.

Bruto peļņa pieaugusi par 22,7% līdz 1,12 miljardiem eiro.

2024.gadā "Bolt" iegāja tādos tirgos kā Apvienotie Arābu Emirāti, Šveice un Malaizija.

"Bolt Technology" ir mobilās lietotnes kompānija, kas strādā ar zīmoliem "Bolt" un "Hopp" un piedāvā kopbraukšanas pakalpojumus, elektrisko skrejriteņu, velosipēdu un automašīnu nomu, kā arī ēdiena un iepirkumu piegādi Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Pērn uzņēmums darbojās vairāk nekā 45 valstīs un vairāk nekā 600 pilsētās. Tās klientu skaits pārsniedz 200 miljonus, bet partneršoferu un kurjeru skaits pārsniedz 4,5 miljonus. Uzņēmumam ir vairāk nekā 4000 darbinieku.

Baltijas tūrisma tirgus līderis “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, pēc provizoriskiem datiem janvārī nopelnījis 9,1 miljonus eiro, kas ir par 15% mazāk kā 2024. gada attiecīgajā mēnesī, kad ieņēmumi sasniedza 10,7 miljonus eiro.

Uzņēmums apkalpoja 9 tūkstošus klientu, salīdzinot ar 9,7 tūkstošiem pērn šajā pašā periodā.

Latvijas uzņēmums “Novatours” janvārī guvis ienākumus 2,6 miljonu eiro apmērā, (pērn - 3,1 miljoni eiro) un apkalpojis 2,7 tūkstošus klientu (pērn - 2,8 tūkstoši).

“Ņemot vērā pagājušā gada ceļojumu tirgus pārpalikumu, esam mērķtiecīgi samazinājuši lidojumu skaitu gan šai ziemai, gan gaidāmajai vasaras sezonai. Lai gan līdz ar to attiecīgi samazinās kopējais apkalpoto klientu skaits, optimizācijai ir pozitīva ietekme uz darbības efektivitāti. Jau vairākus mēnešus esam nodrošinājuši augstu lidmašīnu noslogojumu, kas šogad janvārī sasniedza 98,3%,” stāsta “Novaturas” grupas vadītājs Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) padome valdes locekļa amatā iecēlusi Armandu Beiziķi, kurš darbu uzsāks 2025.gada 26.augustā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem.

A. Beiziķa pārziņā būs komercdarbības vadība.

Armandam Beiziķim ir vairāk nekā 18 gadu pieredze vadības līmeņa amatos starptautiskā uzņēmumā degvielas tirdzniecības nozarē. Kopš 2019.gada viņš pilda SIA "Neste Latvija" ģenerāldirektora un valdes priekšsēdētāja pienākumus, līdzšinējā darbā nodrošinot stabilu peļņu, pieaugošu apgrozījumu un uzņēmuma vadošo pozīciju tirgū. Viņš bijis nozīmīgs virzītājspēks investīciju projektu īstenošanā, ilgtspējas attīstībā un digitālajās inovācijās.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" padomes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs uzsver: "Armanda Beiziķa pievienošanās LAU valdei ir būtisks solis uzņēmuma profesionālās kapacitātes stiprināšanā. Viņš sniegs nozīmīgu pienesumu mūsu komercdarbības virziena attīstībā, lai LAU spētu vēl mērķtiecīgāk darboties brīvā tirgus apstākļos, konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem un palielināt uzņēmuma ieņēmumus. Armanda Beiziķa pieredze efektīvu vadības procesu ieviešanā un uzņēmējdarbības stratēģiju īstenošanā palīdzēs padarīt mūsu iekšējos procesus vēl caurspīdīgākus, dinamiski vadīt pārmaiņas un stiprināt uzņēmuma konkurētspēju. Armandu Beiziķi raksturo stratēģisks skatījums, sistemātiska pieeja sarežģītu jautājumu risināšanā un spēja ar pārliecību virzīt komandu uz kopīgu rezultātu."

Rīgā, Andrejsalā topošajā nekustamo īpašumu projektā Riga Waterfront atklāta dzīvokļu rezervācija jau 3. projekta ēkā "Plaza Residences”.

Plaza Residences arhitektūra atspoguļo Rīgas centram raksturīgo apbūves stilu, ēka atradīsies līdzās vēsturiskajai elektrostacijas ēkai.

Ēkas estētiku akcentēs ķieģeļu fasādes fragmenti. Īpaša uzmanība ēkā pievērsta skaņas izolācijai un energoefektivitātei, lai ēka atbilstu A klases energoefektivitātes standartiem. Projekta arhitektūras un pilsētplānošanas aspektus īsteno starptautisku ekspertu komandu veido arhitekti “FaulknerBrowns Architects” (Lielbritānija), kas ir atbildīgi par dzīvojamo ēku arhitektūras konceptu, “Hosoya Schaefer Architects” (Šveice) birojs, kas vada pilsētplānošanas procesu, arhitekti no “Vilnis Mičulis” (Latvija), kas izstrādā Plaza Residences tehnisko un spēkstacijas pārbūves projektus, savukārt arhitektu birojs “Sarma & Norde” (Latvija) ir galvenie projekta virzības konsultanti.

Lielākās Eiropas valstis atbalsta centienus konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtībā, vienlaikus strādājot pie plāniem par pamieru Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.

Francija un Vācija, kas ilgstoši iebildušas pret Eiropas Savienībā (ES) esošo aktīvu pilnīgu konfiskāciju, kopā ar Lielbritāniju un citām valstīm spriež par iespējām tos izmantot.

Francijas amatpersonas apspriedušas Eiropas valstu priekšlikumu konfiscēt šos aktīvus, ja Maskava nākotnē pārkāps vienošanos par pamieru Ukrainā, teikuši trīs avoti.

Idejas atbalstītāji uzskata, ka iesaldēto aktīvu sasaistīšana ar to, vai Krievija ievēros potenciālo vienošanos, ir veids, kā vērst spiedienu uz Maskavu un sniegt garantijas Ukrainai.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā G7 valstis iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa - aptuveni 190 miljardi eiro - tiek glabāti Beļģijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā "Euroclear", bet mazākas summas - Francijā, Lielbritānijā, Japānā, Šveicē un ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, atliekot augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu uz vēl 90 dienām.

Arī Ķīna paziņoja, ka atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV precēm uz 90 dienām.

Tramps parakstīja rīkojumu dažas stundas pirms tam, kad otrdien būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Es tikko parakstīju rīkojumu, kas pagarinās tarifu atlikšanu Ķīnai vēl uz 90 dienām," savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Rīkojums būs spēkā līdz 10.novembrim.

Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" ziņo, ka arī Ķīna no 12.augusta uz 90 dienām atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV. Līdz tam Ķīna saglabās 10% tarifus ASV precēm.

ASV un Ķīna pēc Šveicē notikušām tirdzniecības sarunām maijā paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tika samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tika pazemināti no 125% līdz 10%.

Somija astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina ceturtdien publicēts ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi" (World Happiness Report).

Ziņojums publicēts, atzīmējot Starptautisko laimes dienu.

Šajā ziņojumā, kas tapis partnerībā starp Gelapa institūtu, Oksfordas Labklājības pētījumu centru un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu, pētnieki analizēja periodu starp 2022. un 2024.gadu.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis. Dānija ieņem otro vietu, Islande - trešo, un Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija ir septītajā vietā.

Piektajā vietā ir Nīderlande, kas atkal atgriezusies laimīgāko valstu pirmajā piecniekā. Savukārt Kostarika ar sesto vietu un Meksika ar 10.vietu pirmoreiz iekļuvušas laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā. Astotajā vietā ir Izraēla, bet devitajā vietā - Luksemburga.

ASV un Ķīnas amatpersonas Šveicē piedalīsies augsta līmeņa sarunās, lai apspriestu saspīlētās tirdzniecības attiecības abu valstu starpā, otrdien paziņoja Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrija.

Tā norāda, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents uz Šveici dosies ceturtdien.

Lai arī ministrija neprecizē, ar ko Besents tiksies, Ķīnas Tirdzniecības ministrija un valsts mediji apstiprinājuši informāciju par šo sarunu rīkošanu un paziņojuši, ka Pekinas pārstāvis tajās būs vicepremjers He Lifens.

Ķīnas ministrija skaidro, ka lēmums piedalīties šajās sarunās saistīts ar Ķīnas ekonomiskajām interesēm, kā arī ASV rūpniecības un patērētāju aicinājumiem.

Šī būs pirmā augsta līmeņa tikšanās kopš tirdzniecības attiecību krasas saasināšanās aprīļa sākumā.

Otrdien ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka Ķīna vēlas pārrunāt iespējas atrisināt tirdzniecības nesaskaņas, un šīs sarunas norisināsies "pareizajā laikā."

Leģendārais kriptogrāfs un “Blockstream” dibinātājs Ādams Beks: Arī Latvijā var parādīties pasaules mēroga uzņēmumi bitcoin jomā.

Adam Back ir britu kriptogrāfs, cypherpunk kustības veterāns un viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem mūsdienu digitālajā finanšu pasaulē. Viņš dzimis 1970. gada jūlijā Londonā, un doktora grādu datorsistēmu zinātnē ieguvis Ekseteras Universitātē, specializējoties izkliedētajās sistēmās.Jau 90. gados Back izcēlās ar inovatīviem kriptogrāfiskiem risinājumiem — viņa radītais Hashcash (1997) kļuva par pamatu darba pierādījuma (proof-of-work) mehānismam, kas vēlāk tika integrēts Bitcoin protokolā. Viņš bija pirmais cilvēks pasaulē, kurš saņēma e-pastu no pašas noslēpumainās Bitcoin figūras — Satoshi Nakamoto.2014.gadā gadā viņš līdzdibināja uzņēmumu Blockstream, kas nodarbojas ar Bitcoin infrastruktūras un satelīta tīklu attīstīšanu, un kopš 2016. gada ir tā izpilddirektors.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc paziņojuma par plāniem noslēgt ASV un Lielbritānijas tirdzniecības līgumu.

Pēc satraukuma, kuru izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa 2.aprīlī noteiktie muitas tarifi, tirgos pēdējās nedēļās valdījis optimisms par valstu iespējām panākt vienošanās ar Vašingtonu.

"Ziņa par šo tirdzniecības līgumu (..) ļauj tirgum gaidīt jaunas vienošanās tuvākās nedēļās un mēnešos," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Plānotais līgums samazinās muitas tarifus Lielbritānijai, vienlaikus nodrošinot plašāku piekļuvi ASV precēm ārvalstīs.

Lielbritānija paziņoja, ka līgums samazinās tarifus Lielbritānijas automašīnām no 27,5% līdz 10% un likvidēs tarifus tēraudam un alumīnijam. Darījums nosaka kvotu 100 000 Apvienotās Karalistes transportlīdzekļu, kurus var importēt ASV ar 10% tarifu. Trampa noteiktais 25% tarifs Lielbritānijas tēraudam samazināsies līdz nullei.

Mirusi Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece, liecina biedrības publicētais paziņojums portālā "Facebook".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tviterī izsaka visdziļāko līdzjūtību Aizsilnieces ģimenei, kolēģiem un draugiem.

1966.gadā dzimusī Aizsilniece bija ģimenes ārste, homeopāte un aktīvi iesaistījās ārstu profesionālās vides veidošanā.

Kā liecina informācija LĀB mājaslapā, pirms kļūšanas par biedrības prezidenti 2018.gadā viņa šajā organizācijā darbojās kā viceprezidente. Tāpat Aizsilniece daudz strādājusi Pasaules Veselības organizācijas projektos, apguvusi sabiedrības veselības pamatus Zviedrijā, Šveicē, ASV ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpes zinībās Londonas Universitātē.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2003.gadā Aizsilniece bijusi toreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes padomniece un tajā pašā gadā iecelta par Valsts zāļu aģentūras padomes priekšsēdētāju.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

ASV noteiktie muitas tarif preču importam no Ķīnas tiks samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tiks pazemināti no 125% līdz 10%.

Šie samazinājumi būs spēkā 90 dienas.

Šis lēmums tika pieņemts, "atzīstot apbusējo ekonomisko un tirdzniecības attiecību nozīmi abām valstīm un pasaules ekonomikai," teikts Baltā nama publiskotajā abu valstu paziņojumā.

ASV finanšu ministrs Skots Besents nedēļas nogalē notikušās sarunas ar Ķīnas pārstāvjiem raksturoja kā produktīvas un veselīgas.

"Abas puses izrādīja lielu cieņu," viņš sacīja žurnālistiem.

Vienlaikus abu pušu kopīgajā ziņojumā norādīts, ka Ķīna un ASV vienojušās izstrādāt mehānismu, lai turpinātu diskusijas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām.

Akciju cenas pasaules biržās, ASV dolāra vērtība un naftas cenas pirmdien pieauga pēc ASV un Ķīnas lēmuma uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Tirgus negaidīja lielo pārmaiņu ASV un Ķīnas tarifos, kas ir ļoti pozitīva ASV un globālās ekonomikas perspektīvai," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga jau tirdzniecības sesijas sākumā un saglabāja stabilitāti līdz tās beigām.

Eiropā vislielākais pieaugums bija Parīzes biržas indeksam - par 1,4%.

Francijas luksusa preču milža LVMH akcijas cena pieauga par 7%.

ASV dolāra vērtība palielinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu. Pieauga arī naftas cenas.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

Latvija, Igaunija un Lietuva pauž bažas par ASV lēmumu ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu, izriet no Baltijas valstu kopīgā paziņojuma, kas pieejams Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.

Paziņojumā skaidrots, ka lēmums var radīt šķelšanās risku Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū, sadalot Eiropu divās daļās attiecībā uz pieeju mākslīgā intelekta tehnoloģijām, un apdraud Baltijas valstu mākslīgā intelekta ekosistēmu attīstību.

Tāpat paziņojumā norādīts, ka Baltijas valstis ir gatavas sadarboties ar Eiropas Komisiju un ASV administrāciju, lai kliedētu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas bažas.

LETA jau rakstīja, ka Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas paudušas sašutumu par ASV lēmumu pastiprināt mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta nosacījumus, tādu eksportu atļaujot tikai uz 18 tuvākajām ASV sabiedrotajām, kuru vidū Baltijas valstu nav.

Ķīna atcēlusi ierobežojumu, kas liedza iekšzemes aviosabiedrībām pieņemt jaunas ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" ražotas lidmašīnas, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Šādu lēmumu Pekina pieņēmusi pēc tam, kad ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām vienojās uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus, kā arī turpināt sarunas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām abu valstu starpā.

Aprīlī "Boeing" apstiprināja, ka Ķīna izbeigusi jaunu lidmašīnu saņemšanu saistībā ar ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību saasināšanos.

Taču otrdien "Bloomberg" vēstī, ka Ķīnas amatpersonas sākušas informēt iekšzemes aviosabiedrības, ka tās var atsākt "Boeing" ražoto lidmašīnu saņemšanu.

"Boeing" šo informāciju šobrīd nekomentē.

No iespējamiem "tarifu kariem" negatīvu ietekmi izjustu gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES), tādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis (JV) pēc Pasaules ekonomikas foruma Davosā, Šveicē.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis noteikt muitas tarifus ES precēm, savukārt 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra. Tāpat ASV prezidents apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

ES ekonomikas komisārs uzsvēra, ka ES un ASV ir stratēģiskie partneri un pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kad autoritārie režīmi izaicina pastāvošo noteikumos balstīto starptautisko kārtību, ir svarīgi, lai līdzīgi domājošās valstis strādā kopā. Dombrovska vērtējumā, pieeja, ar kādu ES vēršas pie jaunās ASV administrācijas, ir konstruktīva un uz sadarbību vērsta.

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) uzsāk jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu — Global Bachelor of Business Administration (BBA)", kas veidota sadarbībā ar Šveices augstskolu “César Ritz Colleges Switzerland.

Programma izstrādāta speciāli International Baccalaureate (IB) vidusskolas absolventiem, piedāvājot modernu un praksē balstītu izglītību atbilstoši starptautiskās uzņēmējdarbības vides prasībām. Vienlaikus programmā būs iespēja iestāties arī citiem interesentiem, kuri būs izturējuši iestājpārbaudījumus.

"Nav noslēpums, ka pēdējos gados IB vidusskolu programmas Latvijā kļūst arvien pieprasītākas, un to absolventi meklē iespējas turpināt augsta līmeņa studijas ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā. Mēs stingri ticam, ka kvalitatīva izglītība, kas balstīta uz praktisku pieredzi un starptautiskām tendencēm, ir nākotnes virzītājspēks," norāda ISMA rektors Deniss Djakons.

Ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) karjeras izglītības pasākums skolēniem “Ēnu diena” šogad norisināsies 4. aprīlī. Lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas, ēnu devēji aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, sākot ar 11. februāri.

Darba devēji varēs reģistrēt savas vakances - ēnu vietas portālā www.enudiena.lv no 11. februāra līdz 7. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Lai uzzinātu visu praktisko informāciju par vakanču reģistrēšanas kārtību un skolēnu pieteikšanās procesu, ēnu devēji aicināti piedalīties informatīvā vebinārā, kas tiešsaistē notiks 11. februārī. Lai piedalītos, nepieciešams iepriekš reģistrēties, izmantojot šo saiti.

“Ēnu diena darba devējiem ir lieliska iespēja iepazīstināt jauniešus ar savu uzņēmumu un nozari, veidojot saikni ar nākotnes profesionāļiem, kuri drīz ienāks darba tirgū. Tā ļauj atstāt pozitīvu iespaidu un palīdzēt jaunajai paaudzei spert pirmos soļus karjeras izvēlē,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Latvija aizvadītajā gadā piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas, liecina jaunākais KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecības izplatību Eiropā 2024. gadā.

Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot budžetam zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā zaudēto nodokļu dēļ. Tostarp Latvijā ir bijis arī lielākais cigarešu kontrabandas pieaugums Baltijas valstīs – Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem.

Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2 procentpunkti), Ungārijā (+5,6 procentpunkti), Latvijā (+4,5 procentpunkti), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 procentpunkti). Savukārt vislielākais cigarešu kontrabandas samazinājums 2024. gadā novērots Moldovā (- 9,2 procentpunkti), Bosnijā un Hercegovinā (-6,2 procentpunkti), Grieķijā (-6,2 procentpunkti) un Ukrainā (-5,7 procentpunkti).KPMG pētījums parāda, ka 2024. gadā Eiropā tika patērēti 38,9 miljardi nelegālo cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2015. gada un veidoja 9,2 % no kopējā cigarešu patēriņa. Tādejādi Eiropas valstis neieņemto nodokļu dēļ kopumā zaudēja līdz pat 14,9 miljardiem eiro, kas savukārt ir stimulējis dažādu organizētās noziedzības grupējumu uzplaukumu un nostiprināšanos reģionā.