Eksperti

Tarifu jutīgās nozares Eiropā: iemesli optimismam un satraukumam

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomis,19.05.2025

Jaunākais izdevums

Ja dažās Eiropas valstīs ASV tarifu jutīgi uzņēmumi ar optimismu raugās nākotnē, citviet pieaug piesardzība un nenoteiktība. Analizējot regulārās uzņēmēju un patērētāju aptaujas Eiropas Savienības (ES) valstīs, jau var prognozēt, kā tuvākajos mēnešos mainīsies noskaņojums Eiropā un Baltijas valstīs.

Svarīgākais secinājums: tuvākajā laikā eirozonas ekonomiskais cikls atkal palēnināsies, un var novērot satraukuma pieaugumu ES patērētāju vidū, kas varētu vēl vairāk vājināt iekšējo patēriņu ES valstīs.

Īstermiņa optimisms ES uzņēmumu vidū

Tarifu jutīgas nozares ir ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana, melno un krāsaino metālu, metālizstrādājumu ražošana, datoru, elektronikas un optikas produktu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, autotransporta un citu transportlīdzekļu ražošana. Šīs nozares varētu tieši izjust tarifu ietekmi.

Lai gan ASV noteikto tarifu tieša ietekme uz tarifu jutīgām jomām pagaidām nav redzama, situācija kļūst arvien saspringtāka. Eirozonas uzņēmumu noskaņojums lielākajā daļā tarifu jutīgu sektoru joprojām ir stabils, taču šī stabilitāte var izrādīties iluzora. Vienlaikus eiropiešu pārliecība par stabilitāti ekonomikā samazinās: aprīlī tika fiksēti sliktākie patērētāju noskaņojuma rādītāji pusotra gada laikā. Vācijas transporta uzņēmumi, kas pirmajā ceturksnī optimistiski vērtēja eksporta pieaugumu uz ASV, aprīlī būtiski pasliktināja savas prognozes.

Lai gan biznesa noskaņojums eirozonas dažādās tarifu jutīgās nozarēs bija optimistiskākais pēdējo četru mēnešu laikā, tā lielākoties bija īslaicīga parādība, kas saistāma ar preču eksportu uz ASV pirms jaunu tarifu stāšanās spēkā. Jauno pasūtījumu prognozes un darbaspēka pieprasījums jau liecina par situācijas pasliktināšanos. Paredzams, ka otrajā ceturksnī ES ekonomika bremzēsies, bet tarifu ietekme radīs papildu spiedienu uz ražotājiem un loģistikas uzņēmumiem.

Īpaša noskaņojuma pasliktināšanās redzama ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā, metālapstrādē un elektronikas ražošanā. Šie uzņēmumi, noslēdzot iepriekšējos eksporta darījumus, nākotnē raugās piesardzīgāk. Savukārt biznesa noskaņojums gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, kā arī autorūpniecībā ir stabilizējies, taču pieauguma tendence ir izsmelta.

Baltijas valstīs visvairāk raizējas lietuvieši

Pirmajā ceturksnī Baltijas valstīs tarifu jutīgajās nozarēs noskaņojums bija optimistiskākais kopš 2023. gada vidus. Īpaši būtu izceļama Igaunija, kur biznesa noskaņojums sasniedza augstāko līmeni pēdējo 29 mēnešu laikā – visticamāk, to ietekmēja šā gada pirmajā ceturksnī fiksētais IKP pieaugums, kas liecina par ieilgušās recesijas beigām.

Latvijā tarifu jutīgo uzņēmumu optimisms nepārtraukti pieaug, taču bez straujiem lēcieniem. Šobrīd redzama noskaņojuma uzlabošanās farmaceitiskajā rūpniecībā, metalurģijā, mašīnbūvē un autobūvē. Dati liecina, ka aprīlī šo nozaru noskaņojums bija labākais divu gadu laikā, savukārt nākotnes prognozes (pasūtījumi un nodarbinātība tuvākajos trīs mēnešos) – labākās divu gadu un deviņu mēnešu laikā, proti, kopš 2022. gada jūlija. Tas ir saistīts ar eksporta uz ASV avansa efektu, proti, Latvijas ražotāji ir daļa no ES ražošanas ķēdēm un ražo komponentes, tādēļ arī ir vērojams piesardzīgs optimisms.

Savukārt Lietuvā ir vērojams pretējs scenārijs: uzņēmumu optimisms mazinās un tie perspektīvas vērtē piesardzīgāk. Tas ir saistīts ar to, ka 2024. gadā ražošana veidoja 18 % no Lietuvas IKP, tā vēsturiski ir daudz vairāk atkarīga no eksporta un ražošanas nekā Latvija vai Igaunija. Šīs nozares nodrošina vairāk nekā 75 % eksporta, tas padara Lietuvu jutīgāku pret ārējiem satricinājumiem. Vienlaikus palielinās pesimisms par biznesa un pieprasījuma perspektīvām – to galvenokārt ietekmē ārvalstu partneru pasūtījumu samazināšanās un īstermiņa eksporta avansa plūsmu termiņa beigas.

Taču, kaut arī augstie tarifi rada riskus, vienlaikus tie paver arī jaunas iespējas. ES lielie tirgi, piemēram, Vācija vai Skandināvija var Baltijā meklēt lētākas alternatīvas ražošanai. Tā ir iespēja arī Latvijai – tie uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt efektīvu un ļoti kvalitatīvu līgumražošanu, var kļūt par pieprasītiem partneriem.

Mežsaimniecība

Ekspertu viedokļi par Sodra grupas Latvijā esošo meža īpašumu iegādi atšķiras

LETA,16.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ekonomiskā viedokļa premjeres Evikas Siliņas (JV) pieteiktajā valdības "restarta" plānā nav redzams nekas, kas varētu dot papildu uzrāvienu, intervijā atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.