Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group sadarbībā ar Eiropā lielāko viesmīlības nozares uzņēmumu – korporāciju Accor - Budapeštā atvēris Mövenpick Hotel Budapest Centre – sešstāvu jūgendstila viesnīcu.

Tā ir pirmā Mövenpick premium zīmola viesnīca Budapeštā.

Pateicoties Mogotel Hotel Group un Accor sadarbībai, viesnīca ir ne tikai ieguvusi atjaunotu ēku, bet ir arī piemērs arhitektūras mantojuma un viesmīlības pakalpojumu moderno standartu apvienojumam. Vienlaikus projekts ir būtisks solis premium klases viesmīlības segmenta paplašināšanā un nostiprināšanā Ungārijas galvaspilsētā. Vienošanās ar Accor ir svarīgs posms Mogotel Hotel Group darbībā, kuras mērķis ir klātbūtnes paplašināšana reģionā un jauna pakalpojumu līmeņa nodrošināšana vidējās (midscale), augstākās vidējās (upper-midscale) un premium (upscale) klases viesnīcās.

"Atjaunot šo vēsturisko ēku un piešķirt tai jaunu elpu ir bijis aizraujošs un vērtīgs process. Mēs esam gandarīti par iespēju sveikt viesus telpās, kur harmoniski apvienojas vēsturiskais mantojums, mūsdienīgs komforts un jauns zīmola raksturs,'' stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Latvijas investīciju banka Signet Bank turpina atbalstīt vietējo uzņēmumu attīstību, piešķirot 6,9 milj. eiro Liepājas viesmīlības nozares izaugsmei. Finansējums tiks novirzīts divu ievērojamu viesnīcu – “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” – turpmākai attīstībai, sekmējot augstas kvalitātes viesmīlības pakalpojumu pilnveidi pilsētā.

No kopējā finansējuma 4,7 milj. eiro ir paredzēti “Promenade Hotel”, savukārt 2,2 milj. eiro “Art Hotel Roma”.

"Liepāja ir nozīmīgs tūrisma un biznesa centrs gan vietējā, gan Baltijas mērogā, un Signet Bank ar gandarījumu atbalsta viesmīlības nozares attīstību ar stratēģiskiem ieguldījumiem. “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” ir izcilas viesnīcas, kas jau šobrīd piedāvā augsta līmeņa servisu un autentisku pieredzi. Ar piešķirto finansējumu veicināsim to tālāku attīstību, sekmējot arī pilsētas konkurētspēju. Liepāja ir viens no Baltijas jūras piekrastes vadošajiem tūrisma centriem, un mēs ticam, ka šīs investīcijas stiprinās vietējo ekonomiku. Sevišķs prieks ir par to, ka mijiedarbojoties ar klientu, mums izdevās izveidot finansēšanas risinājumus, kas ļauj mūsu klientam arī būtiski uzlabot abu viesnīcu rentabilitāti," norāda Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Latvijā bāzētais starptautiskais maksājumu tehnoloģiju uzņēmums “Paynt”, ko dibinājis Sems Kouli, paziņo par Kanādas uzņēmuma “E-xact Transactions” iegādi.

Šīs pārmaiņas iezīmē nozīmīgu soli uzņēmuma starptautiskās izaugsmes stratēģijā, īpaši Ziemeļamerikā, kas seko pēc jauna biroja atvēršanas Konektikutā, ASV, kā arī turpinot uzņēmuma attīstību Latvijā, kur atrodas galvenais birojs.

No reģionālā biroja Rīgā “Paynt” ir kļuvis par globālu finanšu tehnoloģiju inovatoru. Uzņēmums turpina paplašināt savu darbību Kanādā, iegādājoties uzņēmumu “E-xact Transactions”, kas gada laikā apstrādā 3.5 miljardus Kanādas dolāru un veic 50 miljonus transakciju.

“Ar jauna biroja atvēršanu Vankūverā, Kanādā, un šo stratēģisko izplešanos mēs pārejam nākamajā līmenī, lai veicinātu savu klātbūtni Ziemeļamerikas tirgū, paplašinātu mūsu inovāciju robežas un stiprinātu “Paynt” kā globāla mēroga līderi maksājumu risinājumos,” norāda uzņēmuma "Paynt" dibinātājs un valdes loceklis Sems Kouli.

Latvijas Restorānu biedrība ir vērsusies pie Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu vai atsevišķas svētku dienas par tādām neatzīt no darba samaksas viedokļa, informē Latvijas Restorānu biedrībā.

Biedrībā uzsver, ka pašreizējā situācija būtiski ietekmē viesmīlības nozares uzņēmumu finansiālo stabilitāti, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Biedrības ieskatā Latvijā patlaban ir salīdzinoši liels svētku dienu skaits, kas darba devējiem nozīmē dubultas darbaspēka izmaksas. Šī situācija galvenokārt ietekmē restorānus, kafejnīcas, viesnīcas un citus viesmīlības nozares uzņēmumus.

Tāpat biedrībā papildina, ka īpaši problemātiski ir gadījumi, kad svētku dienas iekrīt svētdienā, kad lielākajai daļai iedzīvotāju ir brīvdiena, bet viesmīlības uzņēmumiem tas nozīmē būtisku izmaksu pieaugumu. Tostarp biedrībā min, ka, piemēram, Māmiņdiena un Vasarsvētki tiek svinēti svētdienās, un, lai gan šīs dienas sabiedrība neuztver kā īpašus valsts svētkus, uzņēmumiem tas rada papildu izdevumus - līdz pat 1000 eiro dienā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Pašlaik 2025. gadam Rīgā pieteiktas 85 dažādu Eiropas un ASV operatoru kruīza kuģu vizītes, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, savukārt uz 2026. gadu saņemtas pat jau 90 kuģu vizīšu rezervācijas,” informē Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Pagājušonedēļ Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas pilsētas Investīciju un tūrisma attīstības aģentūru, uzņēmumiem SIA “Riga RoPax Terminal”, SIA “Rīgas pasažieru osta” un SIA “Riga Cruiseship Agency”, kas ikdienā strādā ar kruīza kuģu segmenta apkalpošanu, pārstāvēja Rīgu pasaulē vadošajā starptautiskajā kruīza tūrisma konferencē un izstādē “Seatrade Cruise Global 2025”.

Pasākums ik gadu vienuviet pulcē ap 600 izstādes dalībnieku un 12 000 kruīza nozares profesionāļu no vairāk nekā 100 valstīm, un tā ir nozīmīga platforma domu apmaiņai, starptautiskā mārketinga aktivitātēm un sadarbības kontaktu veidošanai kruīza industrijā.

Tiekoties ar kruīza kompānijām, Rīgas stendā pārrunāti gan šī un tuvāko gadu kruīza sezonu vizīšu plāni un krasta ekskursiju piedāvājums tūristiem, gan arī jau uzsākta 2028.-2029. gadu kruīza sezonu plānošana. Sadarbības partneriem foruma laikā prezentēts arī Rīgas ostas jaunā kruīza un RoPax termināļa projekts, kura īstenošanas priekšdarbus Rīgas brīvosta uzsāks jau šī gada laikā. Kā ziņots iepriekš, sadarbībā ar privāto investoru “Riga RoPax Terminal” Eksportostas rajonā tiek plānots attīstīt jaunu pasažieru kuģu apkalpošanas termināli.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Ar mērķi paplašināt darbību Baltijas tirgū un stiprināt pozīcijas reģionā, Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” ir iegādājies Lietuvas uzņēmumu “Sangaida”, informē uzņēmuma vadība.

Līdz šim “Gemoss” vairāk nekā 10 gadus ir darbojies arī Igaunijā, tāpēc šis darījums iezīmē nākamo soli uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā Baltijā.

“Šis ir bijis rūpīgi pārdomāts un stratēģiski svarīgs solis mūsu darbībā. Tas ne tikai stiprinās mūsu pozīcijas Baltijā, bet arī ļaus piedāvāt jaunas iespējas mūsu partneriem un klientiem. Vienlaikus tas veicinās gan Gemoss, gan mūsu partneru zīmolu klātbūtni Baltijas tirgū,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Gan “Gemoss”, gan “Sangaida” ir vairāk nekā 30 gadu pieredze viesmīlības nozarē. Uzņēmumus vieno līdzīgas vērtības, attīstības redzējums un kopīga izpratne par vietējā biznesa nozīmi. “Sangaida” specializējas profesionālas tehnikas, aprīkojuma, trauku un piederumu tirdzniecībā HoReCa sektoram, kā arī piedāvā iekārtu nomas, servisa un apmācību pakalpojumus. Uzņēmums turpinās strādāt, saglabājot esošo nosaukumu. Darījums ietver 100% “Sangaida” kapitāldaļu iegādi, un tā summa ir konfidenciāla. Darījums veikts, saņemot Swedbank finansējumu.

Latvijā viesmīlības nozarei 2025.gada tūrisma sezona ir sākusies vāji, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka vēsie un lietainie laika apstākļi ir īpaši ietekmējuši tūrisma sezonu piejūras kūrortpilsētās. "Tas būtiski ietekmē gan izmitināšanas, gan ēdināšanas uzņēmumu ieņēmumus, kas vasaras sezonā ir kritiski nozīmīgi, lai spētu pārdzīvot ziemas mēnešus," piebilda Kalniņš.

Viņš minēja, ka kopumā ārvalstu tūristu skaits pieaug, bet Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās salīdzinājumā ar 2019.gadu. Kalniņš uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas.

Pēc viņa teiktā, tās ir sekas mērķtiecīgas rīcības trūkumam un nozares ignorēšanā valsts un pašvaldības līmenī.

Lai paplašinātu savu pakalpojumu viesmīlības nozares POS maksājumu un dzeramnaudas risinājumos noieta tirgu Ziemeļamerikā, Latvijas kompānija Paynt iegādājas Kanādas kompāniju E-xact Transactions un plāno ekspansiju gan Amerikā, gan arī Eiropā. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Paynt mārketinga direktors Jānis Līcis.

Viņš uzsver, ka uzņēmuma izaugsme ir bijusi lēcienveidīga un tā ir saistīta ar jauna produkta izstrādi un tā tirgus apguvi, vienlaikus piedāvātais tējasnaudas risinājums būtībā mazina ēnu ekonomiku viesmīlības un ēdināšanas segmentā.

Kāpēc Latvijā bāzēta kompānija, kura nodarbojas ar maksājumu tehnoloģiju pakalpojumiem, pērk uzņēmumu Kanādā un laužas Amerikas tirgū?

Tā ir uzņēmuma izaugsmes stratēģijas realizācija. Lai to veiksmīgi īstenotu, ir nepieciešams ne tikai attiecīgs produkts (pakalpojums), kurš ir pieprasīts, bet arī attiecīga struktūra, kura to spēj iedzīvināt un piedāvāt tirgus dalībniekiem. Lai apgūtu kādu jaunu tirgu, ir divas stratēģijas – veidot pašiem savu pārstāvniecību, uzrunāt potenciālos klientus, skaidrot, rādīt savus pakalpojumus (produktus), vai arī otrs salīdzinoši vienkāršāks un ātrāks risinājums – vienoties par sadarbību ar tirgū jau strādājošu uzņēmumu vai arī iegādāties kompāniju, kuru attiecīgajā tirgū jau pazīst, tai ir ļoti augsts uzticības kredīts un tā var attiecīgajiem potenciālajiem klientiem salīdzinoši ātri piedāvāt attiecīgo produktu (pakalpojumu). SIA Paynt par labāko un efektīvāko risinājumu uzskatīja Kanādā un ASV līdzīga profila kompāniju E-xact Transactions, kura gada laikā apstrādā darījumus apmēram 3,5 miljardu Kanādas dolāru apmērā, veicot 50 miljonu transakciju. Salīdzinājumam 2024. gadā Paynt grupas sistēmā darījumu apjoms bija 4 miljardi eiro. Uzsvēršu, ka E-xact Transactions nodrošina šifrētu datu aizsardzību un apstrādi, vienlaikus ļaujot integrēties ar dažādām maksājumu metodēm un e-komercijas platformām, tostarp Shopify, Magento, WooCommerce, bez tam uzņēmums sadarbojas ar tādām pasaules mēroga kompānijām kā JPMorganChase, Hamilton Manufacturing un citiem tirdzniecības partneriem, kas izmanto šīs kompānijas maksājumu sistēmu. Darījuma summa gan nav publiski izpaužama.

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Investētāji, kuru mērķis ir lielāki ieņēmumi un portfeļa diversifikācijas, arvien biežāk atskatās uz ārvalstu nekustamā īpašuma (NĪ) tirgiem. Tomēr individuālās investīcijas nepazīstamos tirgos ir sarežģītas. Tās pieprasa specifiskas zināšanas un efektīvu risku pārvaldību. Līdz ar to pēdējā laikā popularitāti strauji iegūts profesionālas pūļa finansējuma platformas – tās atlasa perspektīvus NĪ projektus ārvalstīs un nodrošina raitu investēšanas procesu.

Viena no tādiem ir līdzinvestēšanas platforma “Letsinvest”. Pēdējo gadu laikā tā ir paplašinājusi aktivitātes Eiropā un Baltijas valstu investētājiem ir pavērusi pieeju Spānijas, Portugāles un Norvēģijas nekustamā īpašuma tirgiem. Kā apgalvo platformas pārstāvji vien tikai šogad aptuveni 60% no visām investīcijām tika novirzītas uz projektiem ārvalstīs– tas liecina par pieaugošu investētāju uzticību alternatīvajiem tirgiem un vēlmi diversificēt portfeļus ģeogrāfiski.

Pašlaik viens no pievilcīgākiem virzieniem ir Portugāle. Balstoties uz starptautiskās NĪ pakalpojumu sabiedrības “CBRE“ datiem, šogad investīciju apjomi šajā valstī var sasniegt 2,5 miljr. EUR, bet tirgus gada izaugsme sastādīs 8%. Šis tirgus ir pievilcīgs pateicoties stabilam pieprasījumam, pieaugošai tūrisma un urbanistiskai attīstībai, kā arī vienlaikus palielinās ienākšanas tirgū barjera individuālajiem investētājiem.

Jau pēc gada, 2026. gada 7. jūnijā, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, stāsies spēkā Taisnīga atalgojuma direktīva (EU Pay Transparency Directive 2023/970), kas paredz konkrētas prasības darba devējiem, lai veicinātu atalgojuma caurspīdīgumu un mazinātu dzimumu atalgojuma plaisu.

Šī direktīva ir būtisks stimuls uzņēmumiem pārskatīt un pilnveidot savu atalgojuma politiku, kas daudziem nozīmē ne tikai sarežģītu datu apkopošanu un analīzi, bet arī būtiskas izmaiņas darba kultūrā un vadības pieejā. Taču kāpēc šīs pārmaiņas ir svarīgas ne tikai taisnīguma dēļ?

Jaunā direktīva būs katalizators sistēmiskām pārmaiņām – taisnīga atalgojuma direktīvas galvenais mērķis ir nodrošināt caurspīdīgumu un mazināt dzimumu atalgojuma atšķirības, kas joprojām saglabājas teju visās nozarēs. No 2027. gada uzņēmumiem ar vairāk nekā 150 darbiniekiem būs jāziņo par dzimumu algu plaisu, un, ja tā pārsniedz 5 % un nav pamatota, šo atšķirību jānovērš sešu mēnešu laikā. Prasības attieksies arī uz bonusiem un atalgojuma struktūru kopumā.

Eiropas investīcijas no Atveseļošanas fonda (AF) un Eiropas Savienības fondiem (ES fondi) 2021. - 2027. gada plānošanas periodam 2024. gadā Latvijas IKP palielināja par 10,7%, šogad investīciju summas būs vēl lielākas, tomēr teikt, ka viss rit pilnīgi gludi, nevar.

Par to, kas plānots, kāda nauda tiks saņemta, kādu vēl saņemsim nākamajā ES fondu plānošanas periodā un kas kavējas, Dienas Bizness saruna ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Fragments no intervijas

ES fondu plānošanas periods ir akurāt pusē, AF investīcijām Latvijā jānonāk līdz nākamā gada augusta beigām. Kā šī perioda puse, pārnesot no laika skalas, izskatās dokumentu formēšanā, iepirkumos un reālajās izmaksās? Vai nenonāksim kādā brīdī situācijā kā iepriekšējos plānošanas periodos, kad naudas pieplūdums sāk pārkarsēt kādu nozari?

Paraugoties retrospekcijā – katrs plānošanas periods ES fondiem laika skalā ir sācies ar tādu kā iekritienu vai bedri pašā sākumā. Vēlāk šo bedri daļēji aizpilda vecā plānošanas perioda pēdējās naudas izmaksas. Šis viļņa sākums ir tieši saistīts ar spēles noteikumiem un to, kādā stadijā esam ar konkrētiem investīciju projektiem. Proti, plānošanas perioda sākumā tiek gatavoti plānošanas dokumenti, stratēģijas. Top Nacionālais attīstības plāns, tad nozares stratēģijas, tad tiek izstrādāta pati ES fondu darbības programma, un tad seko investīciju noteikumi nozarēm.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Viens no nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā Invego paziņojis par plāniem īstenot savu pirmo publisko obligāciju emisiju un šajā pavasarī kotēt uzņēmuma obligācijas Nasdaq Baltija First North obligāciju sarakstā.

Obligāciju emisijas apjoms, procentu likme un citi noteikumi, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar LHV Pank, tiks publiski izziņoti 2025. gada maija sākumā. Piedāvājums būs paredzēts Baltijas privātajiem investoriem, un emisijas noslēgums plānots šī pavasara laikā.

Invego, kas darbojas trīs valstīs ar vairāk nekā 30 attīstības projektiem, plāno emisijā piesaistītos līdzekļus ieguldīt nekustamo īpašumu projektu attīstībā Latvijā. Tas atspoguļo Invego stratēģisko ieceri paplašināt darbību un nostiprināt pozīcijas Latvijas tirgū, kur uzņēmums prognozē vislielāko izaugsmi nekustamo īpašumu segmentā.

“Vairāk nekā desmit gadu laikā Invego ir apliecinājis spēju veiksmīgi veidot pilnvērtīgas dzīvojamās ēkas un komercplatības, kuru vērtība laika gaitā pieaug. Mēs uzskatām, ka šobrīd ir piemērots brīdis veicināt izaugsmi Latvijas tirgū, kur saskatām būtisku attīstības potenciālu. Mūsu līdzšinējā pieredze Rīgā ļauj secināt, ka šobrīd nekustamais īpašums šeit ir pieejamāks nekā Tallinā, pieprasījums ir lielāks un klientu gaidas attiecībā uz dzīves kvalitāti aug īpaši strauji,” saka Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi). “Jau šogad mēs Latvijā pārdodam vairāk mājokļu nekā Igaunijā. Attiecīgi plānojam pārnest Igaunijā gūto pieredzi un veiksmīgo attīstības modeli arī uz Latvijas tirgu.”

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) uzsāk jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu — Global Bachelor of Business Administration (BBA)", kas veidota sadarbībā ar Šveices augstskolu “César Ritz Colleges Switzerland.

Programma izstrādāta speciāli International Baccalaureate (IB) vidusskolas absolventiem, piedāvājot modernu un praksē balstītu izglītību atbilstoši starptautiskās uzņēmējdarbības vides prasībām. Vienlaikus programmā būs iespēja iestāties arī citiem interesentiem, kuri būs izturējuši iestājpārbaudījumus.

"Nav noslēpums, ka pēdējos gados IB vidusskolu programmas Latvijā kļūst arvien pieprasītākas, un to absolventi meklē iespējas turpināt augsta līmeņa studijas ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā. Mēs stingri ticam, ka kvalitatīva izglītība, kas balstīta uz praktisku pieredzi un starptautiskām tendencēm, ir nākotnes virzītājspēks," norāda ISMA rektors Deniss Djakons.

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami un apsteidzošu lēmumu pieņemšanas laiks jau pagājis – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību” un Finanšu ministrijas (FM) “Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums” šodien Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem 1.ceturksnī joprojām nav publiski pieejami (2024. gadā tie tika publicēti 30.aprīlī), līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi (IKP prognozes samazinātas par 1,7% procentpunktiem, PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu izpilde atpaliek no plānotā, aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 5% no IKP nepieciešami papildus līdzekļi un citu prioritāšu īstenošanas izdevumi).

Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.

Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.

Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.

2024. gadā “Akropolis Group” piecus pārvaldītos iepirkšanās un izklaides centrus Lietuvā un Latvijā apmeklēja vairāk nekā 44 miljoni cilvēku, nomnieku apgrozījums pārsniedza 1,2 miljardus eiro, tika atvērti vairāk nekā 130 jauni un atjaunoti veikali, bet “Akropolis Group” konsolidētā EBITDA sasniedza 87,8 miljonus eiro.

“Mūsu mērķis ir panākt, lai “Akropolis” centri arī turpmāk ilgtermiņā būtu pievilcīgi iepirkšanās un izklaides centri gan apmeklētājiem, gan nomniekiem. Pērn mēs koncentrējāmies uz iepirkšanās centru renovēšanu un attīstību, kā arī uz jaunu un atjaunotu veikalu atvēršanu. Mēs nepārtraukti ieguldām infrastruktūrā, jaunās partnerībās un ilgtspējīgos risinājumos. Neraugoties uz intensīvo pārmaiņu ieviešanas procesu, apmeklētāju plūsma iepirkšanās centros 2024. gadā saglabājās stabila, savukārt nomnieku apgrozījums piedzīvoja mērenu pieaugumu un pirmo reizi grupas darbības vēsturē pārsniedza 1,2 miljardu eiro slieksni. Arī 2025. gadā turpināsim iesāktos projektus un piedāvāsim apmeklētājiem jaunu zīmolu veikalus un pakalpojumu sniegšanas vietas, lai stiprinātu “Akropolis” līderpozīcijas,” komentē “Akropolis Group” ģenerāldirektore Gabriele Sapona (Gabrielė Sapon).