Latvija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, kas nozīmē, ka ļoti liela daļa šeit pārdoto preču tiek ražotas ārpus Latvijas vai arī Latvijā ražoto preču izejvielas nāk no ārvalstīm. Citiem vārdiem sakot, esam ļoti atkarīgi no globālā tirgus un tajā notiekošajām izmaiņām.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā Latvijas ārējās tirdzniecības statistika liecina, ka pamazām sāk iezīmēties ekonomiskā recesija, kas nozīmē, ka mūsu tirdzniecība ar pārējo pasauli pamazām sākusi augt. Proti, 2025. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,31 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,2 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 0,1 %, bet importa vērtība par 2,2 %.
Trampa iespējamie tarifi Eiropas Savienības (ES) precēm kļuvuši par karstu tēmu saistībā ar ārējo tirdzniecību. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents solījis visām ES precēm noteikt 20 % tarifus. Aprīļa sākumā Tramps īstenoja savu lēmumu noteikt 10 % bāzes tarifu visām pasaules valstīm. Eiropas Savienības 20 % nodokļa stāšanās spēkā (tāpat kā vairāku citu valstu gadījumā) tika atlikta par 90 dienām, tāpēc jaunas ziņas no muitas uzzināsim jūlija sākumā. ES tika plānojusi arī pretpasākumus, taču to stāšanās spēkā tika atlikta.
Pašlaik Trampa tarifu karš galvenokārt ir vērsts uz Ķīnu. Līdz šim ASV tarifi Ķīnas precēm jau ir pieauguši līdz 145 %, un Ķīna ir atbildējusi ar saviem 125 % aizsardzības tarifiem ASV precēm. Savukārt Tramps solījis pazemināt tarifus Ķīnā ražotai elektronikai, piemēram, viedtālruņiem un datoriem.
Kā visi šie tarifi ietekmē Latvijas ārējo tirdzniecību? ASV īpatsvars mūsu eksporta partneru vidū ir salīdzinoši neliels, turklāt tas aizvien samazinās. Pēc CSP datiem, eksports uz ASV 2025. gada februārī, salīdzinot ar 2024. gada februāri, samazinājās par 33,2 % un bija 32,4 milj. eiro. Šo kritumu galvenokārt ietekmēja koka un tā izstrādājumu, kā arī kokogļu eksporta samazinājums par 9,8 milj. eiro jeb 66,2 %. Imports no ASV samazinājās par 0,8 % un bija 18,4 milj. eiro.
Importa kritumu visvairāk ietekmēja satiksmes līdzekļu, to aprīkojuma un mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importa samazinājums attiecīgi par 2,6 milj. eiro un 2,4 milj. eiro.
Uz visa šī Trampa tarifu politikas trīsstūra fona ir svarīgi atcerēties, ka tarifi ES un ASV tirdzniecībā ir pastāvējuši vienmēr. Saskaņā ar “Chat GPT” datiem vidējie ASV tarifi ES precēm ir 4 %, bet Eiropas Savienībā attiecīgi 3,5 % ASV precēm. Taču jāatzīmē, ka vidējais rādītājs neko neliecina – muitas nodevas parasti svārstās no dažiem procentiem līdz dažiem desmitiem procentu atkarībā no konkrētās preču grupas.
Jebkuram spēkam vienmēr ir pretspēks, un tā tas ir arī ārējā tirdzniecībā, kas nozīmē, ka tarifu uzlikšana vienmēr noved pie prettarifiem. ES jau sen ir noteikusi salīdzinoši augstus tarifus ASV lauksaimniecības produktiem. Piena produkti, gaļa un cukurs ir īpaši aizsargāti, muitas nodevām sasniedzot 10–20 %, dažām konkrētām siera šķirnēm pat 50 %. Tarifi attiecas arī uz ASV automašīnām (10 %), kā arī apģērbu un tekstilizstrādājumiem, kur tarifi svārstās no 10–12 %.
Šis saraksts, protams, nav pilnīgs. Tāpat ASV uzliek salīdzinoši augstus tarifus atsevišķiem ES pārtikas produktiem, piemēram, Rokforas sieram tiek piemērots 25 % tarifs, atsevišķiem, īpaši apstrādātiem gaļas izstrādājumiem – 20 %, bet saldajiem cepumiem – 15 % līdz 20 %, atkarībā no konkrētā produkta. Parasti muitas nodokļu noteikšanai ir divi mērķi. Pirmkārt, vietējie ražotāji tādējādi tiek pasargāti no lētām ārzemju precēm, otrkārt, tas ir veids, kā piespiest ārvalstu ražotājus vest savu produkciju uz valsti, kas noteikusi izdevīgāku tarifu. Protams, to ir iespējams izdarīt, ja vietējais tirgus ir pietiekami liels un pievilcīgs. ASV tirgus ir pietiekami liels.
Vairākas lielas Eiropas uzņēmumu grupas jau paziņojušas, ka plāno daļēji pārcelt savu ražošanu uz ASV. Piemēram, par to ziņojuši auto ražotāji “Volvo” un “Volkswagen”. Ar līdzīgiem vēstījumiem nākuši klajā vairāki lieli Dienvidkorejas un Taivānas elektronikas ražotāji. Tātad tikai draudi ar tarifiem vien ir palīdzējuši Trampam sasniegt iecerētos mērķus.
Uzliekot tarifus, primārais efekts ir uz vietējiem patērētājiem, jo viss ievestais kļūst dārgāks. Latvijas ekonomikas priekšrocība ir tā, ka lauvas tiesa mūsu ārējās tirdzniecības notiek ar ES dalībvalstīm. Tajā pašā laikā, protams, nevar izslēgt, ka kāda svarīga izejviela vai kaut kur Eiropas Savienībā ražotas ierīces vai preces sastāvdaļa tiek ievesta no ASV, un tas arī mūsu patērētājiem sadārdzina galaproduktu. Pat ja mēs to pērkam no kaimiņiem – Lietuvas vai Igaunijas –, vai, piemēram, Vācijas.
Ar pārliecību varu teikt, ka šobrīd globālā brīvā tirdzniecība, kādu mēs to vēlējāmies redzēt, diemžēl ir mirusi un mums jāsāk pielāgoties jaunajai realitātei.
