Enerģētika

Trijos gados gāzes sadales sistēmas rekonstrukcijā ieguldīs 12,5 miljonus eiro

Māris Ķirsons,02.09.2024

Jaunākais izdevums

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Cik lielas investīcijas gāzes apgādes sistēmā tiek veiktas?

Vidēji ik gadu gāzes apgādes sistēmā rekonstrukcijai tiek atvēlēti apmēram 4 milj. eiro, un tās mērķis ir droša gāzes apgādes sistēma. Protams, gadu no gada šī summa mainās atkarībā no tā, cik finansiāli ietilpīgs ir konkrētais rekonstrukcijas projekts. To arī apliecina Gaso investīciju apjomi sadales sistēmas rekonstrukcijas darbu veikšanai. 2024. gadā šādiem darbiem atvēlēti 2,3 milj. eiro, no kuriem visvairāk – 0,77 milj. eiro – tieši ievadu rekonstrukcijai, vēl 0,6 milj. eiro – pretkorozijas aizsardzības iekārtu rekonstrukcijai. Salīdzinājumam – 2020. gadā, kad kopējais investīciju budžets sasniedza 4,5 milj. eiro, pretkorozijas aizsardzības iekārtu rekonstrukcijai tika novirzīti 0,4 milj. eiro, tikpat liela summa – 0,4 milj. eiro – arī ievadu rekonstrukcijai. Visvairāk investīciju tiek novirzīts sadales sistēmu un cauruļvadu remontdarbiem – 0,47 līdz 1,7 milj. eiro atkarībā no gada. Otra finansiāli ietilpīgākā investīciju pozīcija ir noslēgierīču rekonstrukcija, kur ieguldījumu apmērs svārstās no 0,1 līdz 1,2 milj. eiro. bet vidēji – ap 0,6 milj. eiro gadā. Perspektīvais investīciju plāns 2025.–2027. gadam paredz līdzīgu ainu.

Nākamo triju gadu laikā gāzes sadales sistēmas rekonstrukcijā paredzēts ieguldīt 12,5 milj. eiro, no kuriem visvairāk – 3,5 milj. eiro – tieši ievadu rekonstrukcijai, 2,3 milj. eiro – sadales sistēmas un cauruļvadu remontdarbiem, 2,1 milj. eiro – hidroslēgu un kondensāta savācēju rekonstrukcijai. Šajos ieguldījumos nav ietverta jaunu pieslēgumu izveide, kuru finansē ieinteresētā puse – uzņēmējs, kurš iecerējis izmantot dabasgāzi saviem tehnoloģiskajiem procesiem, vai arī jauno nekustamo īpašumu attīstītājs. Uz jauniem pieslēgumiem raugāmies no to potenciālās ekonomiskās atdeves puses. Tās pamatā ir ļoti vienkārša aksioma – ikvienam jaunam patērētājam būtībā jāsamazina gāzes apgādes sistēmas vidējās izmaksas uz vienu patērētāju. Proti, nav ekonomiskas jēgas atbalstīt un vēl jo vairāk – investēt gāzes cauruļvadu izveidē, ja tajos gāzes kustība nenotiks, jo tādējādi tikai paaugstinās kopējās sistēmas uzturēšanas izmaksas.

Kādas pārmaiņas notikušas dabasgāzes patērētāju (mājsaimniecību, rūpniecisko patērētāju) uzvedībā pēc šī būtiskā resursa straujā cenu lēciena un tam sekojošās pakāpeniskās atgriešanās?

Nenoliedzami, ka dabasgāzes cenu straujais pieaugums daudzus patērētājus piespieda meklēt alternatīvas. To rāda arī Gaso klientiem piegādātais dabasgāzes apjoms no sadales tīkla, proti, pērn tas bija 8,19 TWh, bet 2021. gadā – 12,40 TWh. Latvijā patērētās dabasgāzes apjoms samazinājies par teju trešdaļu. Tas ir ļoti liels kritums, vienlaikus līdz ar dabasgāzes cenu tuvināšanos iepriekšējam līmenim daļa patērētāju, kuri neatslēdza infrastruktūru, ir atjaunojuši šī resursa patēriņu. Nenoliedzami, ka dabasgāzes patēriņa un lietotāju skaita izmaiņas ietekmē Gaso darbību, tomēr joprojām dabasgāzes patēriņu visbūtiskāk ietekmē ārējā gaisa temperatūra. Latvijā lielākie dabasgāzes patērētāji ir siltumapgādes un elektroenerģijas uzņēmumi, un arī šo uzņēmumu dabasgāzes patēriņa apjoms ir cieši saistīts ar gaisa temperatūras izmaiņām.

Vēl viena interesanta nianse, ka 2022. gadā tika novērota milzīga starpība starp dabasgāzi un naftas gāzi, kā rezultātā siltumapgādes uzņēmumiem bija izdevīgāk investēt nelielu naudu degļu nomaiņai un izmantot ievērojami lētāko naftas gāzi. Tagad šādas cenu atšķirības starp dabasgāzi un naftas gāzi vairs nav. Vēl jo vairāk, no 2025. gada Eiropas Savienībā ir liegts ievest naftas gāzi no Krievijas. Tas nozīmē, ka tā mainīs savu izcelsmi un piegāžu ķēdes, visticamāk, kļūs garākas, tas ietekmēs arī šī resursa cenas Latvijas tirgū. Iespējams, ka minētais faktors, jo īpaši zemākas temperatūras apstākļos, palielinās dabasgāzes patēriņu.

Dabasgāze bija un būs ērts kurināmais, kuru zemākas temperatūras laikā var iegūt, vienkārši pagriežot krānu. To savā ziņā lieliski pierādīja arī 2024. gada janvāris, kad vairākas dienas pēc kārtas gaisa temperatūra noslīdēja zem -25 grādu atzīmes, šo kurināmo vairāk patērēja arī tie, kuriem bija uzstādīti šķeldas vai kokskaidu granulu apkures katli. Šī gada janvārī dabasgāzes patēriņš Latvijā sasniedza 1,8 TWh. Nedaudz citāda aina ir gāzes plīts – mājsaimniecību – lietotāju segmentā, kur jaunu patērētāju skaits ir ļoti niecīgs un tas nenosedz to skaitu, kuri pārtraukuši izmantot šo resursu. Protams, no kopējā 300 000 klientu portfeļa šie daži simti mājsaimniecību, kuras pārtrauc lietot dabasgāzi, nav liels skaits, tomēr tendence nav iepriecinoša. Mazākam lietotāju skaitam būtībā jāspēj uzturēt tieši tāda pati gāzes sadales un apgādes sistēma, kāda tā bija, kad patērētāju skaits, kaut arī par dažiem simtiem, bet tomēr bija lielāks.

Vai Zaļā kursa ietekmē, kur dabasgāze ir kā fosilais, tātad neatjaunojamais resurss, vispār tiek izsniegtas atļaujas privātmājās uzstādīt gāzes apkures sistēmas?

Jau minēju, ka gazifikācijas darbi valstī notiek, tie nav apstājušies, bet tās iniciatori lielākoties ir ciematu projektu attīstītāji un paši iedzīvotāji – privātmāju īpašnieki. Vienlaikus, ja šajos jaunajos dzīvojamajos mikrorajonos ir pieejama centralizētā siltumapgādes sistēma, tad loģiski, ka jaunas atļaujas dabasgāzes apkures katlu uzstādīšanai netiks izsniegtas. Vienlaikus ir vietas, kur privātmāju rajonos nav pieejama centralizētā siltumapgāde un nav arī mājas īpašnieku rīcībā tik daudz piemājas zemes, lai varētu ierīkot siltumsūkņu kontūru vai citus gaisa kvalitāti (tīrību) nepasliktinošus risinājumus kā vien dabasgāzes apkures sistēmas. Vienlaikus nākas saskarties ar ļoti kuriozām situācijām.

Piemēram, lai arī Rīgas pilsētā ir problēmas ar gaisa piesārņojumu, tomēr komisija, kura izvērtē atļauju piešķiršanu gāzes apkures sistēmu izveidei privātmājā, ieteica tās īpašniekam apkurē izmantot malku vai granulas. Šāds risinājums varbūt ir adekvāts lauku reģionos, bet diez vai tas varētu būt labs privātmājām blīvā rajonā, kur apkures sezonas laikā gaisa piesārņojums palielināsies, un to visvairāk izjutīs tie iedzīvotāji, uz kuru pusi dūmus aiznesīs vējš. Vienlaikus nav nācies redzēt atbildīgās komisijas ieteikumus, kur privātmāju rajonā izkraut malku, jo, izņemot ielu vai ietvi, citas vietas jau visbiežāk nav. Neatkarīgi no tā, patīk vai ne, bet dabasgāze bija un vēl joprojām būs nozīmīgs energoresurss. Jebkurā gadījumā lēmumiem jābūt pieņemtiem atbilstoši reālajai situācijai, nevis balstoties uz pieņēmumiem vai vēl jo vairāk – ilūzijām. Lai arī Gaso ir regulēts uzņēmums, tomēr vēlamies veicināt un popularizēt dabasgāzes izmantošanu, sevišķi apkures segmentā. Lai to izdarītu, Gaso turpina meklēt risinājumus, kā padarīt gāzes ierīkošanas procesu klientam draudzīgāku, pieejamāku un skaidrāku, kā palīdzēt risināt jautājumus ar nepieciešamo atļauju ieguvi.

Kādas ir nākotnes perspektīvas? Cik lielā mērā dabasgāzi var aizstāt ar biometānu?

Eiropas Savienībā jau vairākus gadus spēkā ir mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Viens no virzieniem ir ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana. Kā viena no alternatīvām, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos mērķus, ir veicināt biometāna ražošanas attīstību un nodrošināt iespēju biometānu ievadīt jau esošajā dabasgāzes sadales sistēmā. Biometāns pēc ķīmiskās formulas ir identisks dabasgāzei, atšķirīgs ir tikai izcelsmes avots, tādēļ, ievadot biometānu sadales sistēmā, tiek nodrošināta atjaunojamo energoresursu piegāde patērētājiem, lai dabasgāzes sistēmā pieaugtu zaļās enerģijas apjoms (biometāns). Latvijā jau pašlaik ir divi uzņēmēji, kuri investējuši apjomīgus līdzekļus un Gaso sistēmā ievada biometānu. Lai arī pašlaik ir tikai divi biometāna iesūknētāji, tomēr perspektīvā to skaits noteikti pieaugs. Jārēķinās, ka abi uzņēmumi pašlaik strādā testa režīmā un to jauda ir 100 MWh stundā, bet perspektīvā tā sasniegs 260 MWh. Protams, uz kopējā Latvijas gāzes patēriņa fona pašlaik tas nekas vairāk kā neliela lāsīte ezerā nav, taču tas ir jaunas ēras sākums. Bez tam nākotnē iespējams arī tā dēvētais sintētiskais biometāns. Biometāna ražošanas potenciāls ir divos segmentos – lauksaimniecībā un atkritumu pārstrādē.

Bet biometāna ieguves vietas – lopu novietnes – atrodas salīdzinoši tālu no pilsētām un apdzīvotām vietām. Kā šo produktu nogādās līdz gāzes caurulei, un kas ar to nodarbosies?

Tajās vietās, kur šādas biometāna ieguves vietas būs ļoti tuvu gāzes vadiem, pieļauju iespēju, ka tiks uzbūvēts attiecīgs gāzes vada atzars, bet, visticamāk, saražotais biometāns tiks savākts konteineros un transportēts līdz speciālam ievades punktam dabasgāzes cauruļvadu sistēmā. Līdz šim gan biometāna ražošanā ieinteresētie atrodas nosacīti tuvu gāzes apgādes sistēmas infrastruktūrai vai pat pie tās ir pieslēgti. Diemžēl Latvijā pagaidām nav biometāna atbalsta sistēmas, tāpēc juridiski Latvijā saražotais biometāns nonāk Vācijā, ko apliecina ar attiecīgajiem sertifikātiem, tādējādi juridiski padarot zaļākus energoresursus.

Par šī biometāna izmantošanas iespējām ir arī pietiekami liela interese Latvijā, tomēr jārēķinās, ka attīstīto valstu uzņēmēji, vēl jo vairāk, ja tajās ir bioloģiskās izcelsmes biometāna atbalsta sistēmas, spēj maksāt ievērojami augstāku cenu, kas savukārt biometāna ražotājiem ļauj ātrāk atpelnīt ieguldītos miljonus eiro. Klimata un enerģētikas ministrija ir veikusi aplēses, kuras rāda, ka biometāna ražošanas potenciāls Latvijā perspektīvā varētu sasniegt līdz 4 TWh gadā. Tas ir ļoti liels apjoms, taču vēl aptuveni tikpat daudz ir nepieciešama dabasgāze, lai segtu Latvijas patēriņu. Savukārt to uzņēmumu, kuri strādā pie dažādās attīstības fāzēs (veic izpēti, projektēšanu, finansējuma piesaisti, būvniecību) esošiem biometāna projektiem, kopējā jauda sasniegs 1,26 TWh. Vienlaikus biometāna ražošanas attīstība arī Gaso liek domāt par to, kā perspektīvā attīstīt gāzes apgādes un sadales sistēmu, kā arī par to, vai šim mērķim nav nepieciešams izdalīt atsevišķu ailīti un to parādīt arī tarifā. Tāpat nākotnē varētu būt jautājumi par ūdeņraža piejaukšanu dabasgāzei (biometānam).

Kāda situācija ir Igaunijā un Lietuvā?

Ir zināmas līdzības un atšķirības. Dabasgāzes patēriņa dinamika līdzīga ir visā Baltijā, savukārt attiecībā uz biometānu situācija ir atšķirīga. Proti, Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, jau vairāk nekā piecus gadus ir spēkā normatīvie akti attiecībā uz biometānu, tā ietekmē ziemeļu kaimiņvalstī pašlaik ir deviņi punkti, kamēr Latvijā tikai daži. Protams, ir jautājums par gāzes apgādes sistēmas tīklu, jo Igaunijā tas ir sazarots ziemeļdaļā, bet dienviddaļā, kur attīstījusies piena lopkopība un ir izejvielas biogāzes un tātad arī biometāna ražošanai, gāzes apgādes infrastruktūras nav. Latvijā gāzes infrastruktūras trūkumu varētu izjust lauksaimnieki, kuri strādā Ziemeļkurzemē. Faktiski gāzes apgādes infrastruktūra nesakrīt ar vietām, kur attīstās lauksaimniecība, kas var ražot biometānu. Arī Lietuvā situācija ir līdzīga

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 57,83 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 7,246 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"Gaso" ieņēmumi no dabasgāzes sadales 2023.gadā bija 52,909 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2022.gadā, kad kompānijas ieņēmumi no dabasgāzes sadales bija 47,218 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus kompānijas ieņēmumi no sadales sistēmas pieslēguma maksas pērn veidoja 2,577 miljonus eiro, bet citi pamatdarbības ieņēmumi bija 1,085 miljonu eiro apmērā.

"Gaso" sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pērn sarucis par 6% - līdz 8113 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par 3% un gada beigās uzņēmumam bija 364 000 klientu.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gadā dabasgāzes cenas vairākas reizes pārsniedza esošajā tarifu periodā plānoto dabasgāzes cenu līmeni, kas palielināja "Gaso" izmaksas, un, būtiski samazinoties lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzumam, 2023.gadā "Gaso" nevarēja atgūt izmaksas nepārtrauktas un drošas dabasgāzes sadales sistēmas darbības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 38,303 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem pieauga 2,4 reizes - līdz 13,547 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā ieņēmumu pieaugums skaidrots ar to, ka 2024.gada pirmajā pusgadā pieaudzis lietotājiem nodotais dabasgāzes daudzums un no 2024.gada 1.janvāra ir spēkā jaunie jeb trešā tarifu perioda dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi.

"Gaso" šogad pirmajā pusgadā sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pieaudzis par 18,4% - līdz 4991 gigavatstundai (GWh).

Dabasgāzes patēriņa izmaiņas ietekmēja zemāka gaisa temperatūra šogad janvārī salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, tādējādi palielinot lietotāju nepieciešamību pēc dabasgāzes, kā arī dabasgāzes cena 2024.gada pirmajā pusgadā bija vidēji būtiski zemāka nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 24,16 miljoni eiro, kas ir par 32% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 11,235 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Šogad pirmajā ceturksnī "Gaso" sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pieaudzis par 24,7% - līdz 4117 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par 3,5% jeb apmēram 13 000, šogad marta beigās veidojot 361 000.

Uzņēmumā skaidro, ka dabasgāzes patēriņa izmaiņas ietekmēja zemāka temperatūra šogad janvārī, salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, tādējādi nepieciešamība pēc dabasgāzes pieauga.

Vienlaikus vadības ziņojumā norādīts, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī dabasgāzes cena tirgū turpināja samazināties, martā veidojot 26 eiro par megavatstundu (MWh).

Jau vēstīts, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Gaso" apgrozījums bija 18,309 miljoni eiro, bet peļņa - 5,027 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem.

Patēriņa tirgus

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo saražoto biometānu ievada savstarpēji savienotā gāzes sistēmā

Db.lv,04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pagājušā gada finanšu rādītājus uzņēmums skaidro ar to, ka LG veica uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm akcionāriem.

Tāpat LG ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzes krājumiem, kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādejādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos enerģijas lietotāju apgādei agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Uzņēmumam bija pienākums uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā mājsaimniecību gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: BOVO GAS biometāna rūpnīcā investēti 7 miljoni eiro

Db.lv,04.07.2024

"Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans (no kreisās) un valdes loceklis Toms Auškāps.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Komentāri

Pievienot komentāru