Ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei sekojošajā preses konferencē Eiropas monetārās politikas noteicēji savu retoriku izteikti nemainīja – esot novērojama ekonomikas atgūšanās, tomēr tā būšot nevienmērīga un priekšā vēl daudz neskaidrību.

ECB prezidents arī piezīmēja, ka ECB politiku neiespaidos kādas atsevišķas valsts ekonomiskā situācija (mērķēts uz Grieķiju). Politiku noteikšot eiro zonas ekonomikas kopaina. Žans Klods Trišē arī attiecinās komentēt Grieķijas kredītreitingu un, atbildot uz jautājumu, vai kāda no dalībvalstīm varētu pamest eiro zonu, izteicās, ka nekomentēšot šādas absurdas hipotēzes.

Trišē kungs solīja turpināt nodrošināt palīdzību finanšu sektoram, tomēr tikšot ņemta vērā situācijas uzlabošanās, izvairoties no traucējumiem tirgū, kas varētu rasties ja nestandarta ekonomikas stimulēšanas pasākumi tirgū būšot pārāk ilgi. ECB padome turpināšot pakāpeniski pārtraukt ārkārtas likviditātes nodrošināšanas pasākumus, kas nebūšot nepieciešami tādos pašos apmēros kā pagātnē.

Šodien notiekošajā Eiropas Centrālās bankas sēdē, Eiropas vadošie monetārās politikas noteicēji lēma eiro bāzes likmi atstāt nemainīgu un turpināt tirgus atbalsta pasākumus. Zemāk neliels ieskats ECB prezidenta Žana Kloda Trišē pēcsēdes komentāros.

Grieķija

ECB valde atbalsta Grieķijas valdības pieņemtos vidēja termiņa mērķus. Tagad mēs gaidīsim un esam pārliecināti, ka Grieķijas valdība pieņems visus vajadzīgos lēmumu, lai sasniegtu mērķi (sakārtot valsts finanses). Šajā sakarā lēmumi, kas tika pieņemti šonedēļ par naftas produktu taksāciju, algu iesaldēšanu publiskajā sektorā un pensiju reforma ir soļi pareizajā virzienā.

Eiro ieviešana Igaunijā

Mums ir kritēriji, kuri ir jāizpilda un būs jāizpilda ne tikai uz pārbaudes brīdi (tad kad ieviesīs eiro), bet arī, tā, lai tie būtu noturīgi ilgtermiņā. Tas ECB valdei ir pilnīgi nepieciešams un vienmēr ir bijis nepieciešams, proti, ka iestāšanās kritēriji tiek izpildīti un ir noturīgi ilgtermiņā.

Finansiālā situācija dažās Eiropas valstīs pašreiz ir tik slikta, ka tirgus varētu zaudēt ticību tām, intervijā franču avīzei Le Monde paziņojis Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē. Konkrētas valstis gan Trišē neminēja.

«Pašreiz vairākas Eiropas valstis ir labvēlīgākā situācijā, jo to iepriekšējās valdības bija gudras un apdomīgas, kamēr citas (valstis) ir tuvu tam, lai zaudētu uzticību sev. Tas var negatīvi iespaidot ekonomikas atveseļošanās procesus,» tā Ž. K. Trišē.

Par eiro pašreizējām likmēm Trišē kungs klāstīja, ka tās esot tirgum atbilstošos līmeņos. Svarīgi ekonomikai pašreiz esot tas, lai ASV valdība paustu atbalstu stiprākam ASV dolāram (vairākas Eiropas amatpersonas jau paudušas sašutumu par eiro cenas atrašanos 1.50 ASV dolāru atzīmes tuvumā, kas sadārdzina eiro zonas eksportu).

Eiropas galvenais baņķieris klāstīja, ka eiro zonas atveseļošanās notiekot saskaņā ar plānu (pagājušas nedēļas provizoriskie trešā ceturkšņa eiro zonas IKP rādītāji, atklāj, ka reģiona ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinot ar otro ceturksni palielinājusies par 0.4 %). «Tomēr neskaidrību līmenis joprojām palicis augsts, īpaši par nākamā gada izaugsmi. Mēs vēl nevaram paziņot par uzvaru,» tā ECB prezidents.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Pirmdien Luksemburgā pulcēsies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tirdzniecības ministri, lai spriestu, kā reaģēt uz jaunajiem muitas tarifiem, ko blokam piemērojis ASV prezidents Donalds Tramps.

Cita starpā ministri pārrunās iespējamos atbildes tarifus ASV preču importam un citus atbildes pasākumus, ja mēģinājumi panākt risinājumu sarunās ar Vašingtonu būs neveiksmīgi.

Sestdien ASV noteica vismaz 10% lielus muitas tarifus, ko Vašingtona piemērojusi gandrīz visiem saviem tirdzniecības partneriem.

Atsevišķām valstīm piemēroti ievērojami augstāki tarifi, kuru lielums ir atkarīgs no ASV tirdzniecības deficīta attiecībās ar konkrēto valsti.

Imports no ES valstīm no trešdienas varētu tikt aplikts ar 20% lielu muitas nodevu.

Tramps tādējādi cenšas mazināt ASV tirdzniecības deficītu, kā arī pārliecināt uzņēmumus ražošanu pārnest uz Savienoto Valstu teritoriju. Prezidents arī cer gūt papildu līdzekļus priekšvēlēšanu laikā solītās nodokļu samazināšanas finansēšanai.

Šā brīža apstākļos eksperti Latvijas uzņēmumus rosina padomāt par obligāciju izlaišanu, kas ir alternatīvs aizņemšanās veids kredītiem

Līdz šim obligācijas kā naudas aizņemšanās instruments Latvijas uzņēmumu vidū nebija populārs, kam galvenais iemesls bija plaši pieejamie un salīdzinoši lētie banku kredīti. Tāpēc tie, kas vēlējās pirkt obligācijas, nebija gatavi saņemt arī zemas obligāciju procentu likmes. Patlaban procentu likmes obligācijām un kredītiem varētu īpaši neatšķirties, jo banku un investoru izpratne par risku šobrīd ir līdzīga, tirklāt kredītus ir grūti dabūt, atzīst eksperti. Eiropas un pasaules uzņēmumi jau sākuši aktīvāk izmantot obligācijas. «Kreditēšanas apjomu pieaugums [vairs] nebūs tik straujš, un obligāciju tirgus aktivizēsies ātrāk,» prognozē ELKO Grupas finanšu direktors Svens Dinsdorfs. ELKO Grupa ir viens no uzņēmumiem, kas jau 2007.gadā izlaida obligācijas. Tās rezultātā piesaistītie līdzekļi uzņēmumam devuši iespēju palielināt savu tirgus daļu, tādēļ viņi neizslēdz iespēju šādu soli nākotnē atkārtot.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Eiro valūtas reģions vairs nekad savā pulkā nepieņems valstis, kuru finanšu dati ir neprecīzi, kā tas bijis Grieķijas gadījumā. Tā intervijā žurnālam Focus norādījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods-Trišē (Jean Claude-Trichet).

«Vairs nekad mēs nepieņemsim budžeta rādītājus, kas neatspoguļo faktisko situāciju,» sacījis Ž. K. Trišē.

Viņš arī norāda, ka Grieķija, kuras budžeta deficīts sasniedzis teju 13% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), nav ievērojusi reģiona «Stabilitātes un izaugsmes paktu», kas aicina eirozonas valstis savu budžeta deficītu turēt robežās līdz 3% no IKP.

«Grieķijai un citām eirozonas valstīm ir jādara viss, lai sakārtotu savas valsts finanses,» tā ECB prezidents.

Jau ziņots, ka Grieķija pēdējā laikā pārdzīvo kritiku gan no Eiropas Savienības, gan finanšu tirgiem, gan reitingu aģentūrām pēc tam, kad valsts atklāja, kad tās budžeta deficīts sasniegs 12.7 % no IKP (lai gan tam būtu jābūt aptuveni 3 %).

Investori zaudē ticību, ka eiro zona spēs iegrožot parādu krīzi, kas vēršas plašumā Grieķijā un vairākas citās Eiropas Monetārās savienības (EMS) valstīs, otrdien raksta avīze Financial Times, atsaucoties uz Čikāgas preču biržas datiem.

Pagājušajā piektdienā eiro vērtība noslīdēja līdz 1,3586 ASV dolāriem - iepriekš tik zemā līmenī eiro bija 2009.gada 20.maijā.

Pēc laikrakstā vēstītā, tirdzniecības dalībnieki un hedžfondi esot likuši uz spēles teju astoņus miljardus ASV dolāru, spekulējot ar varbūtību, ka eiro kurss turpinās kristies parādu krīzes dēļ.

«Jo ilgāk problēmas netiks risinātas, jo nervozāki var kļūt investori un atturēties no papildu risku uzņemšanās,» viņš secina.

Tikmēr eiro vērtība otrdien pieauga līdz 1,3727 ASV dolāriem, jo tika saņemtas ziņas, ka ceturtdien gaidāmajā Eiropas Savienības samitā Briselē galvenais akcents tiks likts uz valsts parāda un budžeta deficīta problēmām PIIGS valstīs.

Daži fiskālās stimulēšanas pasākumi vairs nav vajadzīgi tādā apmērā, kādā tie bija krīzes degpunktā, paziņojis Eiropas Centrālās Bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet).

Viņš sacījis, ka visi pasākumi, kas rada «draudus cenu stabilitātes sasniegšanai ir jāatceļ nekavējoties un nepārprotami».

Eirozona no recesijas izkļuva šā gada trešajā ceturksnī. Tās gada inflācijas līmenis pašlaik ir 0.5%.

Jūnijā eirozonas inflācija pirmo reizi kļuva negatīva, samazinoties līdz -0.1%. Lielākā pazeminošā ietekme bija enerģijas un degvielas cenām.

Savukārt 2008.gada jūlijā tā uzkāpa līdz 4.1%, ko veicināja rekordaugstās naftas cenas tajā laikā.

Ž. K. Trišē paudis viedokli, ka ir pāragri paziņot - krīze ir beigusies, jo eirozonas izkļūšanas no krīzes pamatā ir ievērojamie atbalsta pasākumi.

Viņš arī izteicies par baņķieru prēmijām, norādot, ka peļņa būtu jāizmanto, pirmkārt, kapitāla un rezervju veidošanai nevis dividendēm un nepamatotām kompensācijām.

Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks atcelt dažus ekonomikas atbalstīšanas pasākumus, vēsta BBC.

Banka likvidēs dažus no tās lētajiem īstermiņa aizdevumiem, kas bija paredzēti, lai palielinātu tirgos pieejamo naudas daudzumu un iedrošinātu bankas aizdot.

ECB prezidents Žans Klods Trišē teicis, ka viņš lūdzis bankām «darīt savu darbu. Mēs esam palīdzējuši tām daudz.»

ING vecākais ekonomists Karstens Brzeski BBC sacījis: «Rāma izeja ir sākusies. Šodienas ziņa bankām bija pilnīgi skaidra: dariet savu mājasdarbu, bezmaksas uzpildes tuvojas beigām.»

Ž. K. Trišē norādījis, ka 12 mēnešu kredītu piedāvājums decembrī būs pēdējais un sešu mēnešu piedāvājums beigsies martā.

«Situācijas uzlabošanās finanšu tirgos liecina, ka ne visi mūsu likviditātes pasākumi ir vajadzīgi tādā pašā mērā kā iepriekš,» viņš sacījis.

Finanšu institūcijām jāuzlabo sava riska vadība pēc tam, ka kredītu krīze ir iedzinusi ekonomiku lielākajā recesijā pēdējo 60 gadu laikā, pasaules centrālo banku vadītājiem sacījis Eiropas centrālās bankas vadītājs Žans Klods Trišē.

«Mums ir jāpanāk, ka tirgus dalībnieki un finanšu institūcijas ievērojami uzlabo savu riska vadību,» viņš sacījis pēc Pasaules ekonomikas sanāksmes Bāzelē.

Politikas veidotāji ir nobažījušies par pārmērīgo riska uzņemšanos, kura noveda pie kredītu krīzes, raksta Bloomberg. Centrālās bankas ir samazinājušas bāzes likmes līdz rekordzemiem līmeņiem un iepludinājušas tirgos naudu, lai cīnītos ar finanšu krīzi un atdzīvinātu kreditēšanu. Ž. Klods Trišē sacījis, ka pasaules ekonomika ir atveseļošanās stadijā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) devusi signālu, ka tā plāno saglabāt procentu likmes rekordzemā līmenī vēl kādu laiku, jo ekonomika no recesijas atgūstas pakāpeniski un inflācijas spiediens joprojām ir relatīvi zems, ziņo Bloomberg.

«Pārvaldes padome paredz, ka eirozonas ekonomikā 2010.gadā būs vērojama mērena izaugsme, atzīstot, ka atlabšanas process, visticamāk, būs nevienmērīgs un ka perspektīvas joprojām ir neskaidras,» savā ikmēneša biļetenā norādījusi Frankfurtē bāzētā ECB. Tas sasaucas ar ECB prezidenta Žana Kloda Trišē (Jean-Claude Trichet) sacīto 14.janvārī.

ECB pagājušajā nedēļā saglabāja savu bāzes likmi 1% apmērā un Ž. K. Trišē sacīja, ka banka turpinās likviditātes atbalstu banku sistēmai.

«Grieķijai ir jāpanāk kārtība valsts finansēs. Eiropas līmenī šī problēma tiek uztverta ļoti nopietni. Mēs domājam, ka Grieķijai ir jādisciplīnē,» tā piektdien paziņojis Eiropas Centrālās bankas (ECB) loceklis Evalds Novotnijs (Ewald Nowotny).

Tikmēr runas par eirozonas nestabilitāti un pat iespējamu krahu esot absurdas.

E. Novotnijs arī piebilda, ka pašreizējās valūtu kursu kustības ir pieņemamas un par pašreizējo krītošo eiro cenu tas neuztraucas. Eiro/dolāra kurss esot «normālos» līmeņos un par daļu kursa kritienu esot atbildīgas spekulācijas. Šodien eiro cena paslīdēja zem 1.37 ASV dolāru atzīmes, kas ir pēdējo astoņu mēnešu zemākā minētā kursa attiecība, tā Reuters.

Jāpiebilst, ka vakar notika ECB ikmēneša sanāksme. Pēc tās sekojošajā preses konferencē ECB šefs Žans Klods Trišē gan uz jautājumiem par Grieķiju atbildēja izvairīgi. Attiecībā pret budžeta deficīta jautājumu Trišē kungs norādīja, ka pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm vidējais budžeta deficīts eirozonā būšot aptuveni 6 %, kamēr citās industriāli attīstītajās valstīs tas būs lielāks – ASV un Japānā, piemēram, vairāk kā 10 % no IKP.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Lai gan neveiksmīgas ir daudzu nozīmīgu īpašumu izsoles, Rīgas dome atsakās tikai no sabiedrības sašutumu izraisījušā lēmuma par Lucavsalas pārdošanu

Par ne to labāko atzītais pērnās vasaras Rīgas domes lēmums izsolīt lielu daļu Lucavsalas – zemes īpašumus 103 ha platībā – teju kā atcelts. Pašvaldības speciālisti atsaucas uz likumu Par pašvaldībām, kurā noteikts, ka tad, ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, var rosināt atcelt lēmumu par tā nodošanu atsavināšanai. Jāatgādina, ka Lucavsalas zemes izsoles sākumcena bija noteikta gandrīz 26,6 milj. eiro apmērā, pērnruden rīkotajā izsolē neviens pretendents nepieteicās un tā tika atzīta par nenotikušu. «Līdz ar to netika sasniegts izvirzītais mērķis par Lucavsalas kompleksu attīstību, pārdodot nekustamos īpašumus,» tagad skaidro Rīgas domes speciālisti.

Parex banka cer «slikto» bankas daļu pārdot līdz marta beigām un strādāt ar peļņu, intervijā laikrakstam Dienas bizness pastāstīja Parex bankas vadītājs Nils Melngailis.

Cik investoru izrādījuši interesi?

Parex gadījumā investoru būs vairāk nekā vienas rokas pirksti. Kad tiks izveidots fonds, sagatavots biznesa plāns, tad aktīvi meklēsim investorus. Šobrīd, nemeklējot investorus, ir jau pieteikušies. Pie nosacījuma, ka valsts apstiprinās budžetu un nebūs lieli pārsteigumi, ir visas izredzes piesaistīt investorus fondam nākamā gada 1. cet.

Fondu plānots pārdot?

Vai arī bankai investoru varētu piesaistīt 1. ceturksnī?

Neizslēdzu, ka varētu būt piedāvājumi līdzīgā laika posmā. Svarīgi pabeigt reorganizāciju, jo tad būs skaidrs, ko varam sniegt. Tā kā finanšu investori ātrāk reaģē, tad fondā investori varētu ienākt ātrāk. Pircēji šobrīd ir labākā stāvoklī nekā pirms pusgada. Visām bankām, kas saņēma valsts atbalstu, bija aizliegts pirkt citas bankas. Tagad vairākas bankas tiek vaļā no atbalsta.

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Eiropas Komisija (EK) nepilnības Eiropas fondu naudas izmantošanā Latvijā var izmantot, lai nākamajos Eiropas budžeta plānošanas periodos samazinātu atbalstu mūsu valstij, šorīt Latvijas Televīzijā brīdināja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Sudraba atzina, ka līdzekļu izmaksu apturēšanai Latvijai bija savi iemesli, turklāt nākotnē nepilnības var tikt izmantotas par ieganstu citiem lēmumiem. Tagad Latvijas amatpersonām būs jāpacenšas pārliecināt Eiropas lēmumu pieņēmējus par pretējo, proti, ka Latvija spēj efektīvi izmantot Eiropas naudu.

Valsts kontroles (VK) vadītāja uzsvēra, ka EK lēmums ir būtisks brīdinājums Latvijai, ka ir jāveic uzlabojumi, atgādinot, ka VK vēl pirms EK tikusi norādījusi uz nepilnībā ES fondu apguvē, kur nereti jaušami centieni galvenais naudu apgūt, neskatoties uz efektivitāti.

Kā ziņots, EK uz laiku ir apturējusi Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Latvijai. Pēc EK sniegtās informācijas, šāds lēmums pieņemts ES Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās «Uzņēmējdarbība un inovācijas» un «Infrastruktūra un pakalpojumi», bet drīzumā gaidāms, ka tiks apturēta līdzekļu atmaksa arī ES fondu darbības programmā «Cilvēkresursi un nodarbinātība».

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas sākto "tarifu karu" negatīvā ietekme uz pašu ASV varētu būt lielāka nekā uz Eiropas Savienību (ES), pirmdien intervijā sabiedriskā medija raidījumam "Rīta panorāma" vērtēja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Atsaucoties uz iepriekš veiktām aplēsēm, Dombrovskis atzina, ka ASV sāktajiem "tarifu kariem" ES ekonomikā var būt neliela negatīva ietekme, bet negatīvā ietekme uz pašu ASV varētu būt lielāka, jo "tarifu karus" tā izvērš pret plašu spektru pasaules valstu.

Pēc komisāra stāstītā, iepriekšējās aplēses liecina, ka minēto procesu negatīvā ietekme uz ES varētu būt 0,2% - 0,3% robežās, bet uz pašas ASV ekonomiku negatīvā ietekme varētu būt ap 0,5% - 0,6%, tomēr līdz ar tirdzniecības tarifu "karu" eskalēšanos negatīvā ietekme uz ekonomikām var augt.

Dombrovskis atkārtoja, ka "tarifu karu" tiešā ietekme uz Latviju nebūs liela, jo mūsu tiešā tirdzniecība ar ASV ir neliela, taču esam daļa no Eiropas ekonomikas ķēdēm, līdz ar to netiešā ietekme var būt jūtamāka.

Latvijas miljonāru uzņēmējdarbības projektu skaits Baltkrievijā pēdējā laikā nav palielinājies. Gluži otrādi – biežāk redzami neveiksmīgi mēģinājumi ieguldīt Baltkrievijas ekonomikā, raksta valsts izdevums Zautra.

Kā pirmo «neveiksminieku» Baltkrievijas izdevums min Kirovu Lipmanu, kurš 2009. gada sākumā vēlējies iegādāties kontrolpaketi vienā no lielākajiem Baltkrievijas medicīnisko preparātu ražotājiem. Šis darījums galu galā nenotika, jo Baltkrievijas puse atteikusies pārdot šī uzņēmuma kontrolpaketi. Pēc piedzīvotās neveiksmes Baltkrievijā K. Lipmans iegādājies medicīnas preparātu ražotni Slovākijā.

Kā nākamais tiek minēts Aivars Lembergs, kurš Latvijas miljonāru sarakstā ir pašā virsotnē. Viņš laikā no 2004. līdz 2005. gadam, kā viens no LSF Holdings īpašniekiem, bija gatavs, apmaiņā pret garantētiem kālija un naftas produktu kravu apjomiem no Baltkrievijas, bez maksas nodot baltkrievu rīcībā beramkravu termināli Ventspils ostā. Tās kontrolpakete saskaņā ar Latvijas puses izstrādātu biznesa plānu būtu pārgājusi uzņēmuma Belaruskalij rīcībā. Taču neskaidru iemeslu – papildu nosacījumu izvirzīšanas vai iekšēju domstarpību – dēļ šis darījums nenotika. Tā rezultātā Baltkrievija pārorientēja šīs kravas uz Klaipēdas ostu.

#Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Latvijas zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlē sarāva ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem.

Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks komanda savā laukumā ar rezultātu 89:103 (26:25, 20:25, 17:26, 26:27) kapitulēja Milvoki Bucks, latvietim laukumu atstājot, kad viņš 11 minūšu laikā bija sametis desmit punktus.

Incidents otrdien notika otrās ceturtdaļas sākumā, kad Porziņģis pēc bumbas trieciena grozā no augšas sadūrās ar Bucks lielāko zvaigzni Janni Adetokunbo, neveiksmīgi piezemējās un uzreiz sāpēs saķēra kreiso ceļgalu.

Stundu pēc spēles Knicks komanda apstiprināja, ka latvietis sarāvis kreisā ceļgala krusteniskās saites. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.