Pirms diviem gadiem Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs veicis apjomīgus nekustamo īpašumu darījumus ar vienu no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas īpašniekiem Aivaru Ločmeli. Taču izrādās, ka dažus gadus iepriekš politiķis daļu no šiem zemesgabaliem te pārdevis, te atkal pircis atpakaļ, turklāt vismaz daļa no aizdomīgajām īpašumu shēmām rada iespaidu par to fiktīvo raksturu, vēsta portāls pietiek.com.

Kā rādot Urbanoviča amatpersonas deklarācija, 2008. gadā viņš no Ločmeļa saņēmis 318 tūkstošus latu, noslēdzot kopumā veselus astoņus pirkuma – pārdevuma līgumus par summām no 14,7 līdz 112,3 tūkstošiem latu. Šie darījumi politiķim ļāvuši nokārtot savas kredītsaistības nepilnu 296 tūkstošu latu apmērā.

Taču, kā liecinot zemesgrāmatu informācija, vismaz no daļas pārdoto īpašumu Urbanovičs vienreiz šķīries jau iepriekš, turklāt darījumi vismaz no formālā viedokļa politiķim nav bijuši izdevīgi.

Tā 9,8 hektārus Rēzeknes novada Verēmu pagastā Urbanovičs 2001 gadā iegādājies par 2000 latu, dažus mēnešus vēlāk pārdevis par divarpus tūkstošiem kādai SIA Reviteko, savukārt pēc trim gadiem, 2005. gadā šo pašu zemi atkal nopircis jau par 29,4 tūkstošiem latu. Vēl trīs gadus vēlāk, 2008. gada februārī, kad nekustamo īpašumu krīze vēl īsti nebija sākusies, Urbanovičs zemesgabalu Ločmelim tomēr pārdevis par precīzi tādu pašu summu – 29,4 tūkstošiem latu.

Oligarhu ietekme uz jaunievēlēto 10.Saeimu ir milzīga, un tā neiet secen arī Saskaņas centram (SC), žurnālistiem pirmdien atzina SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Oligarhu ietekme [uz 10.Saeimu] ir milzīga. SC dzīvo Latvijā, un līdz ar to šīs oligarhu spēles mums neiet secen,» teica Urbanovičs.

Tomēr oligarhus viņš vārdā nenosauca, bet uz jautājumu, kuriem oligarhiem ir ietekme uz SC, Urbanovičs atbildēja: «Oligarhiem ietekme ir uz Latviju, uz jums, rakstošajiem, runājošajiem, raidošajiem [medijiem], uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.»

Pēc Urbanoviča sacītā, oligarhi ietekmē ar «naudu, varu un medijiem».

«Ar visām šīm trim substancēm viņi arī ietekmē gan jūs, runājošos, rakstošos un raidošos [medijus], gan līdz ar to arī manus vēlētājus. Oligarhu ietekmi nevar ignorēt. Mēs rēķināmies, ko viņi var izspēlēt un kā viņi rīkosies,» paskaidroja SC līderis.

Jūrmalas dome ir izsludinājusi cenu aptauju, lai līzingā iegādātos četrus apvidus auto. Tas nepieciešams, "jo bieži jābrauc pa kāpām un pludmali", skaidro domes izpilddirektors Gatis Truksnis. Visticamāk jūrmalnieki noskatījuši Nissan Qashqai.

Izlasot sludinājuma tehniskās prasības, kļūst skaidrs, ka ierēdņi slēpjoties aiz tonētajiem automašīnas stikliem, pa Jūrmalas bedrainajām ielām riskēs braukt vienīgi ar pilnpiedziņas auto, ar gaitas datoru, ātrumjūtīgiem priekšējā loga tīrītājiem , apsildāmajiem sēdekļiem, multifunkcionālu stūri (hands free sistēma, radio, gaitas datora un Bluetooth vadība no stūres). Tāpat tehniskajā specifikācijā norādīts, ka domnieki labprātāk brauktu ar sudraba vai pelēkas metālikas auto.

Domes izpilddirektors Gatis Truksnis. (Foto: Ritvars Skuja, DB) Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Urbanovičs. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš skaidro, ka divas automašīnas nepieciešamas pilsētsaimniecības un būvniecības pārvaldes darba organizēšanai, viena – domes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Urbanoviča ( LSDSP) vajadzībām, bet ceturtā, kas nebūs pilnpiedziņas auto,- domes saimniecības darbiem.

Ministru prezidents Ivars Godmanis dažiem ministriem varētu palūgt nolikt portfeli. Tāds iespaids pēc tikšanās ar I. Godmani radies Saskaņas centra pārstāvim Jānim Urbanovičam, raksta Latvijas Avīze.

J. Urbanovičs apgalvoja, ka I. Godmanis neesot iebildis Saskaņas centra deputātu redzējumam un saskatījis viņu argumentācijā zināmu loģiku.

"Ja valdībā turpinās strādāt šie paši partiju izvirzītie ministri, par kuru profesionālajām spējām nereti rodas šaubas, nekas labs nav gaidāms. Ministriem ir jābūt profesionāļiem pārraugāmajā nozarē, tāpēc valdības locekļi būtu jāizrauga nevis pēc partijiskās piederības, bet gan pēc profesionālajām spējām," uzsver J. Urbanovičs.

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.

«Nākamās koalīcijas aprises varēt būt zināmas ap ceturtdienu,» portālam db.lv paziņoja Saskaņas Centra (SC) premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs.

Uz jautājumu, kāds varētu būt koalīcijas sastāvs, J. Urbanovičs atbildēja: «melot es negribu, bet patiesību teikt nedrīkstu.»

Tajā pat laikā viņš totāli noraidīja pieņēmumu, ka premjera amats varētu tikt uzticēts SC. Šajā gadījumā lielākā nozīme būs nevis tam, cik kurš saraksts būs ieguvusi balsu, bet gan tam, kādas personālijas būs ievēlētas. Ar to liekot saprast, ka domstarpības pastāv gan starp Vienotību veidojošām partijām, gan TB/LNNK – VL blokā.

LTV raidījumā Izvēlies nākotni viņš norādīja: Mēs neesam atņēmuši vēlētājus PCTVL, esam radījuši savus vēlētājus, paziņoja Saskaņas Centra (SC) premjera kandidāts Jānis Urbanovičs.

Veidojot budžetu, koalīcija ir apzināti blefojusi, lai iegūtu laiku un Vienotība paspētu apstiprināt sev vēlamu Prezidentu, bet pavasarī iedzīvotājus gaida otrs nodokļu palielināšanas vilnis.

Par to pārliecināts ir pārliecināts Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Viņi blefo, lai iegūtu laiku. Visur citur pasaulē sapņo par to, kā apturēt ekonomikas kritumu, bet valdība nākamajam gadam sola 3,3 % IKP pieaugumu, tā ir unikāla parādība,» saka J. Urbanovičs.

«Es ceru, ka kļūdos, bet domāju, ka, redzot prognožu nepiepildīšanos, valdība uzrunās uzņēmējus, teikdama, ka tie nav strādājuši kā cerēts, IKP nav pieaudzis un ir jāver vaļā budžets, lai atkal grieztu un palielinātu nodokļus. Šobrīd viņi ar šīm optimistiskajām prognozēm blefo, lai iegūtu laiku, tā ir viltība no viņu puses,» saka politiķis, atkārtoti uzsvērdams, ka viņš tomēr cer uz kļūdīšanos savās prognozēs.

Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konference noslēgusies ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.

17. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā» pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību.

Notikumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) esot kauns un negods Ministru prezidentam Valdim Dombrovskism un parāda viņa nespēju vadīt valsti un viņam pakļauto iestādi, raidījumā 900 sekundes norādīja partijas Saskaņas centrs vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Kašķis tiek veicināts un mudināts no viņa puses ar neiejaukšanos un dažādu komisiju veidošanu, bez argumentācijas, kas vienam vai otram amata vīram un sievai inkriminējams, tā vietā, lai notiktu vīrišķīga saruna un rezultāti būtu jūtami,» uzsvēra J.Urbanovičs.

Pēc viņa domām, šis V.Dombrovska vājums ir jūtams. Premjera laba cilvēka imidžu, kas atbilstot arī viņa stājai un dvēseles stāvoklim, izmantojot daudzi. Ne tikai KNAB, bet arī daudzās citās iestādes. Ministri pieņemot radiniekus darbā, bet premjers tikai izsakot nožēlu, piebilst SC pārstāvis.

«Ar likumiem attiecības starp augstām amatpersonām noregulēt nav iespējams, ja viņas sāk lasīt likuma pantus, tad jau ir cauri. Ir jābūt zināmam uzticības līmenim, un kompetences ietvaros katram jādara savs darbs,» atzīmēja J.Urbanovičs.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Parlamenta komisijām nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā to akceptēšanas gadījumā varētu garantēt Parex bankas bijušajiem akcionāriem viņu noguldījumu drošību vai arī tiesības no valsts piedzīt naudu.

Grozījumus Kredītiestāžu likumā iesniedza Saskaņas centra deputāti, kas neslēpa, ka mērķis ir likt šķēršļus Parex sadalīšanai. Komisijām tie tika nodoti ar vienotu opozīcijas deputātu atbalstu. Tomēr pēc informācijas uzklausīšanas deputātu nostāja varētu mainīties.

Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausījusi drošības iestāžu ziņojumus saistībā ar Saeimā izskatāmajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem un saņemtā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu būt virzīts Parex bankas bijušo akcionāru labā, liecina DB rīcībā esošā informācija. «Mēs saņēmām visai skaidru informāciju, no kurienes tam kājas aug,» atklāja kāds informēts avots.

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

«Viņš ir parasts grāmatvedis, kurš ir ticis augstā krēslā,» par premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un viņa darba stilu saka opozīcijas partijas Saskaņas centrs līderis Jānis Urbanovičs.

J. Urbanovičs nedomā, ka pašreizējās koalīcijas savstarpējie ķīviņi apdraud tās stabilitāti, jo valdību veidojošie spēki «izvēlējušies interesantu taktiku kritizēt viens otru», tomēr tajā pašā laikā sadarbība turpinās.

Opozīcijas partijas pārstāvis norāda, ka ZZS un Vienotības savstarpējie kašķi nav tieši saistīti ar valsts vadīšanas lietām, tos raisot «feodālā sistēma», jo katrai partijai ir savas ministrijas ar tām piešķirto līdzekļu apjomu, ko neviena no tām nevēlas samazināt.

Jautāts par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo uzņēmumu valdēs strādājošo cilvēku maiņu, J. Urbanovičs skaidroja, ka šāda tradīcija valdēs «ielikt savējos» nav šīs koalīcijas ieviests jaunums, bet gan pastāvējusi pēdējos 20 gadus.

Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Kongresā, kurā piedalījās vairāk nekā 800 biedru, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kas kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju veido apvienību Saskaņas centrs, definēja nākamā gada uzdevumus. Apvienības līderi Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs aicināja izveidot ēnu kabinetu, kā arī gatavoties pašvaldību vēlēšanām, organizējot kandidātu apmācību, lai 2013. gadā pēc vēlēšanām pārņemtu varu, vēsta laikraksts Diena.

Ne vairs kā privātpersona, bet kā SC līderis N. Ušakovs aicināja parakstīties par valsts valodas statusu krievu valodai kongresa delegātus, kuru vidū bija arī Saeimas deputāti - viņi solījuši būt uzticīgi Latvijai, «stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu».

Saskaņas kongress bija viens no vērienīgākajiem šāda veida forumiem, kam līdzīgi vēroti tikai Tautas partijas ziedu laikos, norāda Diena. Ar Staro Rīga elementiem un ziedu kompozīcijām skatuves noformējumā, ar teju tūkstoti cilvēku zālē Saskaņa demonstrēja savu varenību. Tiesa, daudzi zālē sēdošie bijuši vairāk vērotāji, nevis dalībnieki. Liela daļa ar autobusiem bija ieradusies no Latvijas reģioniem. J. Urbanovičs pasākumu vadījis kā lielisks šovmenis, neļaujot nevienam garlaikoties.

Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Viļņā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās par nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus ES un NATO valstīs, nosakot jaunu kritēriju - vismaz 3% no IKP, informē Aizsardzības ministrija.

"Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds Eiropai un aliansei kopumā. Baltijas valstis, robežojoties ar agresorvalsti, apzinās to, ka tuvākie gadi mums ir īpaši izšķiroši, lai mērķtiecīgi attīstītu bruņotos spēkus, stiprinātu mūsu kaujas gatavību un aizsardzības spējas. Ar kolēģiem esam vienisprātis, ka visai ES un NATO kopumā ir jāstiprina kolektīvā aizsardzība un steidzami jārīkojas, lai attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām. Baltijas valstis jau šobrīd rāda piemēru, ieguldot aizsardzībā vairāk nekā 3% no IKP, un aicina citas NATO dalībvalstis sekot mūsu piemēram un rast nepieciešamos resursus spēju attīstībai," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Iesniegumus ar lūgumu samazināt savas algas par 15 % līdz šim Valsts kancelejā iesnieguši seši Ivara Godmaņa (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) vadītās valdības ministri.

Iesniegumus par savu algu samazināšanu Valsts kancelejai ir iesnieguši satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bērni, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainārs Baštiks, labklājības ministre Iveta Purne, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kā arī demisionējušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, informē I. Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis.

Tautas partijas ministru iesniegumi par algas samazināšanu pagaidām nav saņemti, tādēļ algu par šī gada janvāri viņi saņēmuši pilnā apmērā. Tiesa, kā atzina E. Vaikulis, ņemot vērā, ka arī pārējie ministri iesniegumus par algas samazināšanu iesnieguši tikai februārī, par šī gada janvāri visi ministri, izņemot valdības vadītāju I. Godmani, algas saņēmuši pilnā apmērā. Tiem ministriem, kuri jau iesnieguši iesniegumus ar lūgumu savu mēnešalgu samazināt par 15 %, par 2009. gada februāri izmaksājamā alga tiks samazināta par 30 %, skaidroja E. Vaikulis.

Miljardieris Grigorijs Lučanskis meklē iespējas iegūt Latvijas pilsonību, turklāt dara to ar politisko aprindu palīdzību, atsaucoties uz labi informētiem avotiem vēsta Neatkarīgā.

Par šo pakalpojumu G. Lučanskis solot nodrošināt labus biznesa kontaktus ar Kazahstānu, ar kuras prezidentu Nursultanu Nazarbajevu viņam ir senas draudzīgas attiecības.

Mēģinot šai informācijai rast oficiālu apstiprinājumu vai noliegumu, Neatkarīgā uzzināja pavisam citu negaidītu informāciju par pasaulē skandalozi slavenā uzņēmēja pēdējā laika gaitām Latvijā. Kāds avots minēja, ka G. Lučanskim Kurzemes jūrmalā tiekot celta māja, kuras būvdarbus pieskatot viņa draugs uzņēmējs Viktors Brods. Nepārprotami zināms, ka pēdējā miljardiera vizīte Latvijā saistīta ar skumju notikumu – agrofirmas Ādaži bijušā priekšsēdētāja Alberta Kaula bērēm, ziņo Neatkarīgā.

«Nekāda. Mēs jau nebijām šī referenduma rīkotāji, to rīkoja Lindermans un Osipovs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kāda būs Saskaņas centra rīcība, ja Satversmes tiesa atcels referendumu, atbildējis Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Tomēr atsaucīgi uz šo iniciatīvu bija cilvēki, kas bija balsojuši par mums,» viņš norādījis.

«Lai kas arī notiktu, es būšu kopā ar saviem vēlētājiem. Jo, neticēsiet, bet es gribu noturēties politikā. Visi kariņi - lieli un maziņi - beidzas ar miera sarunām. Un es redzu šo miera formulu,» sacījis Urbanovičs.

Vaicāts, kāda ir «miera formula», politiķis skaidrojis: «Vienkārša. Un mēs varētu vienoties ar jebkuru visnacionālāko nacionāli par visu to kopumu, kas uztrauc latvieti, sākot ar valodu un valsts teritoriālo nedalāmību. Jānosauc visas tās bailes, kuras pa šiem divdesmit gadiem politikāņi ir iebarojuši tā saucamajam nacionālajam vēlētājam. Kremlis un tā tālāk. Sastādiet baiļu sarakstu, kas nāk, kā pasaka vārdu «krievs», kādas ir pašas skaudrākās asociācijas? Pretī - nevis teikt, ka tās visas ir muļķības, bet noteikt soļus, lai bažas novērstu. Piemēram, ir jānoteic, ka Latvijas teritoriālās izmaiņas ir neiespējamas, vienalga, kad un kas tās virzītu, pat vajag kriminalizēt atbildību par musināšanu uz to. Latviešu valsts valoda - vienīgā, statusu nosakām vēl cietāk, pat vēl cietāk nekā tēvzemieši to iestrādāja Satversmē 1998. gadā. Un uz visiem šiem priekšlikumiem ir gatavs atbildēt mans vēlētājs. Dažiem viņš piekritīs ļoti ātri, dažiem vajadzēs ilgāku laiku.

Jau vismaz trešo gadu pēc kārtas valsts vai tās uzņēmumi finansē Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča seminārus Baltijas forums, kur pašmāju un Krievijas eksperti diskutē par starptautisko politiku. Pirmo reizi kopā ar šo semināru tika rīkots arī Saskaņas centra partijas pasākums – apspriesta partijas ekonomiskā programma, svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kā norādīja raidījums, «pirmie Baltijas foruma pasākumi bija necili, taču līdz ar Saskaņas centra un paša Urbanoviča popularitātes pieaugumu, auga arī Baltijas foruma ietekme. Sākumā varas elites krējums no Baltijas foruma norobežojās, uz pasākumiem neieradās un tos arī neatbalstīja. Pirmais 2007.gadā seju Krievijas politiķu virzienā pagrieza satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš kādā valdības sēdē izvirzīja jautājumu par 200 000 latu piešķīrumu rindu mazināšanai uz Latvijas – Krievijas robežas, Kalvīša valdības locekļi nobalsoja par, bet pēc tam Šlesers pusi šīs summas slepeni piešķīra Baltijas foruma rīkošanai. Turpmākos gadus valsts Baltijas forumu bez lieka trokšņa un valdības lēmuma finansē no Latvijas dzelzceļa naudas. Tā tas noticis arī šogad».

Daži avoti saista VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam, raksta laikraksts Telegraf.

Nodokļu neizpilde martā, kas norādītu uz nepareizām Finanšu ministrijas prognozēm un neefektīvu Valsts Ieņēmuma darbu, liks steidzami grozīt valsts budžetu. Komplektā ar konfliktu ap Jakāna krēslu tas varētu kļūt par nopietnu ieroci cīņā par politiskās varas pārdali.

Tā var secināt pēc laikraksta Telegraf raksta Bīstamais cīniņš ap seifu.

Laikraksts atgādina, ka otrdien, 19. janvārī, valdībai jālemj par Dzintara Jakāna atbilstību VID ģenerāldirektora krēslam. Tautas partija, kuras loma ierēdņa karjerā bijusi nozīmīga, kompromisu nepieļaušot, norāda avīze, atsaucoties uz avotiem Saeimā. Daži avoti saista Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam. Kadru politika VID ir stratēģiska cīņa, norādījis Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs. Jo, tāpat kā Ģenerālprokuratūra, VID var sodīt un var apžēlot.

«Pienāks oktobris, un viņš izdarīs tādu pašu joku kā ar pensijām pēc pašvaldību vēlēšanām. Viņš, Dombrovskis, var nodzīvoties līdz linča tiesai,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena sacījis Tautas saskaņas partijas līderis Jānis Urbanovičs.

Atbildot uz izdevuma jautājumu: «Esat teicis, ka, visticamāk, būs jāsadarbojas ar «trim skaistuļiem» - Šķēli, Šleseru un Lembergu. Tas paliek spēkā?», J. Urbanovičs stāstījis: «Ar katru no viņiem būs iespējas runāt, ja viņi Saeimā nebūs pārāk lieli. Ja viņi būs lieli, tad būs kā tagad. Pašreiz visi stāsta, «ar to kopā neiešu nekad», taču pēc vēlēšanām vienošanās tiks panākta ātri. Un tagad svarīgākais ir nezaudēt šos piecus mēnešus, valdībai ir jāiesniedz budžets, jo staigāt un stāstīt, ka, tāpat kā kapos, ir briesmīga stabilitāte, Dombrovskis var tagad. Tas drīz pāries, pienāks oktobris, un viņš izdarīs tādu pašu joku kā ar pensijām pēc pašvaldību vēlēšanām. Viņš, Dombrovskis, var nodzīvoties līdz linča tiesai.»

Saskaņas centrs ir gatavs iesaistīties konkrētas valdības veidošanā un var piedāvāt savus ministru kandidātus gan 10, gan 20 ministru posteņiem.

To Db pastāstīja Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. «Mēs neesam gatavi abstrakti runāt par iesaistīšanos kaut kādā valdībā, jo mums ir savas prasības, taču uzklausīt piedāvājumus esam gatavi bez jebkādām prasībām,» tā J. Urbanovičs. Viņš norādīja, ka SC premjera kandidāts ir viņš pats, jo «nevaru atļaut gānīt nevienu citu cilvēku šajā amatā». «Mums ir pilns Ministru kabineta kandidātu saraksts, neatkarīgi no tā, vai valdībā būs 10 vai 20 ministrijas. Mūsu kandidāti ir gan partijas biedri, gan partijas atbalstītāji. Daudzi no viņiem strādā valsts pārvaldē un augstākā ierēdniecībā. Taču viņu vārdus es priekšlaicīgi saukt negribu, lai nepaliktu šos cilvēkus zem sitiena,» piebilda Jānis Urbanovičs.