Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli, 28.augustā "Indexo bankas" atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs uzsvēra, ka valdībai nav plāns ar virspeļņas nodokli sodīt bankas, bet primārais mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā.

Valainis arī norādīja, ka bankām būtu jāsāk aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību, palielinot kredītportfeli par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Ekonomikas ministrs sacīja, ka mazajām bankām ir pietiekami daudz projektu, kurus kreditēt, un šo banku kredītportfelis aug par aptuveni 8-10% gadā. Tāpēc arī lielajām sistēmiskajām bankām, kuru kredītportfelis aug tikai par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, būtu jāsasparojas aktīvākai kreditēšanai.

"Meklēsim veidu, kā no virspeļņas nodokļa maksāšanas izdalīt ārā mazās bankas, kuras ir pietiekami aktīvas kreditēšanā. Ja mazās bankas izdalīs ārā no šī nodokļa, budžeta ieguvums no tā īpaši nemazināsies," teica Valainis.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāturpina procentu likmju samazināšanu, jo arī pašreizējie 3% joprojām ir ekonomiku bremzējoši, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

ECB Padome ceturtdien, 12.decembrī, pieņēma lēmumu par procentu likmju kārtējo samazinājumu. ECB noguldījumu likme samazināta par 0,25 procentpunktiem - līdz 3%, lai gan vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās EURIBOR likmēs.

Kazāks skaidro, ka tādējādi jaunu kredītu cena spers kārtējo soli lejup, kas atvieglos kredītu saņemšanu un darīs lētākus jau esošo kredītu procentu maksājumus.

Kazāks uzsver, ka tas palīdzēs ekonomikai, kas gan Eiropā, gan arī Latvijā šogad ir bijusi nīkulīga - lai gan nākamgad ekonomikas izaugsmei beidzot vajadzētu pieņemties spēkā, tā joprojām būs diezgan vārga, eirozonā augot par 1,1%, bet Latvijā - par 2,1%.

Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.

"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.

EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.

Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Guindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

“Mārtiņš Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar labu reputāciju un izcilu pieredzi monetārajā politikā un finanšu stabilitātē. Viņa kandidatūras virzīšana Eiropas Centrālās bankas vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības institūcijās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas uzņēmumiem, lai kāpinātu ražīgumu, ir jābūt lielākām ambīcijām augt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā inflācija ir augstāka nekā eirozonā vidēji, tomēr atšķirība mazinās. Jaunākie rādītāji liecina, ka Eiropā inflācija ir 1,7%, bet Latvijā 2,6%, līdz ar to atšķirība nav liela.

Kazāks skaidroja, ka ir divi galvenie elementi, kas Latvijā inflāciju dzen uz augšu. Pirmais, kas bija izteikti pērnā gada sākumā, ir pārtikas cenas. Patlaban pārtikas cenu ietekme uz inflāciju vairs nav tik liela."Ir otra problēma. Mēs redzam, ka Latvijā algas nu jau vairākus gadus aug krietni straujāk nekā ražīgums," teica Kazāks, uzsverot, ka algu kāpums ir laba lieta, jo cilvēki kļūst turīgāki, un algu kāpums jau vairākus gadus ir krietni straujāks nekā inflācija. Viņš arī piebilda, ka tie ir vidējie rādītāji un situācija dažādās grupās var atšķirties, bet kopumā pēdējo gadu laikā alga ir augusi vidēji par 8-10% gadā.

Eiropas sadrumstalotība kavē tās izaugsmi un apdraud gan drošību, gan labklājību, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka ASV tarifu ieviešana Eiropas ekonomiku ietekmē negatīvi.

"Tajā pašā laikā, apskatoties uz tarifiem, kas ir Eiropas iekšienē, Eiropas un mūsu pašu izveidoti, nacionālo valstu robežām, ja mēs skatāmies uz precēm, tad tarifs pēc Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējuma ir tuvu 40%. Skatoties uz pakalpojumiem, tā sadrumstalotība ir vēl lielāka, un vidējais tarifs tirdzniecības pusē ir pāri 100%," teica Kazāks, piebilstot, ka Eiropā ir izveidoti 40% tarifi precēm un vairāk nekā 100% tarifi pakalpojumiem, bet tiek "klaigāts" par to, ka ASV ievieš 15% tarifu.

Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Eiropas valstis viena otrai ir ieviesušas tarifus, Eiropa ir sadrumstalota, un tā turpināt nevar, jo šāda sadrumstalotība apdraud Eiropas izaugsmi, apdraud drošību, apdraud labklājību.

Latvija, izdarot vairākas ne īpaši sarežģītas lietas, varētu panākt 4-5% ekonomikas izaugsmi, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka makroekonomikā Latviju ļoti ietekmē ārējā situācija. "Ģeopolitiskās pārmaiņas ir paliekošas. Tirdzniecības kari mūs, protams, ietekmē negatīvi. Līdz ar to ārējais fons ir nelabvēlīgs," teica Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka tajā pašā laikā Eiropas un arī Latvijas ekonomika ir bijusi ļoti noturīga un dziļa krīze nav piedzīvota.

Kazāks skaidroja, ka Eiropā atsākas lēna, bet drošāka izaugsme. Viens no iemesliem ir Vācijas ekonomikas apgriezienu uzņemšana, kas, sākot strādāt straujāk, velk līdzi arī pārējās valstis. Latvijai palīdz arī tas, ka Skandināvija, kas ir būtiska tirdzniecības partnere, pēc vairāku gadu nīkulības pamazām sāk augt.

Valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļautu iedzīvotājiem ieguldīt Latvijā, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot plānus par valsts uzņēmumu akciju daļēju kotēšanu biržā, Latvijas Bankas prezidents teica, ka pēdējo mēnešu laikā var redzēt, ka kaut kādi soļi tiek sperti šajā virzienā un diskusijas notiek. Kazāks pauda cerību, ka nākamā Saeima "to tiešām praktiski ieviesīs dzīvē".

"Ieguvums no tā būtu gan kvalitatīvāka pārvaldība, gan galu galā Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja ieguldīt Latvijā. Šobrīd finanšu investīcijas Latvijā ir ļoti sarežģītas un grūtas. Līdz ar to ieguvums būtu, un tas ļautu arī finansēt daļu no valdības tekošajiem izdevumiem neaizņemoties," teica Kazāks, skaidrojot, ka nav runa par to, ka šie uzņēmumi būtu pilnībā jāatdod privātajam sektoram.

Spēcīgai Eiropai ir nepieciešams attīstīts un integrēts finanšu tirgus, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Atsaucoties uz skotu vēsturnieka Nialla Fērgusona pausto, ka finanšu inovācijas ir neaizvietojams faktors cilvēces labklājības progresā, Kazāks norādīja, ka ir visi iemesli ticēt, ka tas turpināsies arī nākotnē.

Viņš arī atzīmēja, ka ieguldījumi, kas Eiropas ekonomikai ik gadu nākamo sešu gadu periodā būtu papildus nepieciešami, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu, stiprinātu aizsardzības spējas, ieņemtu vadošu pozīciju digitālo tehnoloģiju jomā un ar nozīmīgām inovācijām sekmētu darba ražīgumu, ir aptuveni 4,5% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai finansētu šādas nepieredzētas papildu ieguldījumu vajadzības, būtu nozīmīgi jāmaina ES finanšu tirgus risinājumi un struktūra. Tam būtu jākļūst mazāk sadrumstalotam un daudz integrētākam nekā šobrīd, kā arī mazāk jāpaļaujas uz banku finansējumu. Proti, lai ES iegūtu vadošo lomu būtiskās nozarēs, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kurā tā šobrīd atpaliek no tirgus līderiem, vajadzīgs daudz lielāks pašu kapitāla īpatsvars finansējumā. Turklāt būtu jāuzlabo arī banku sektora finansēšanas spējas, minēja Kazāks.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājumu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Kazāks norādīja, ka tas ir īstermiņa risinājums un simbolisks žests, lai gan arī ieekonomēs valsts pusē zināmus resursus.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams rast līdzekļus aizsardzībai, medicīnai un izglītībai ilgtermiņā, bet nav iespējams sabiedriskajā sektorā iesaldēt algas ilgstoši. Latvijai būtu vairāk jādomā par ražīgumu, jāpārskata esošos izdevumus, domājot par to efektivitāti.

"Bez apjomīgas esošo izdevumu pārskatīšanas, bez apjomīgas efektivitātes uzlabošanas un diemžēl arī bez būtiskas nodarbināto skaita samazināšanas sabiedriskajā sektorā mēs neiztiksim, jo demogrāfijas tendences ir tādas kādas ir," sacīja Kazāks.

Baltijā obligāciju segmentā ir vērojams progress, taču kopumā kapitāla tirgi joprojām nav pietiekami attīstīti, ceturtdien, atklājot Baltijas kapitāla tirgus forumu, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents pauda, ka ekonomiskā un politiskā stabilitāte nav kaut kas pašsaprotams.

"Mēs dzīvojam neskaidros laikos. Krievijas brutālais karš pret Ukrainu turpinās, pasaules ģeopolitiskā kārtība un tirdzniecības sistēma tiek pārveidota, tehnoloģiju attīstība ir strauja un tradicionālā globālā finanšu sistēma piedzīvo arvien lielāku spiedienu," teica Kazāks.

Viņš skaidroja, ka šādā pasaulē eiropiešiem ir vajadzīgi instrumenti ekonomikas izaugsmes un nākotnes pašfinansēšanas spējas stiprināšanai, un tieši to ļauj darīt kapitāla tirgi. "Mūsu vajadzības pēc finansējuma ir milzīgas," teica Kazāks, atsaucoties uz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) iepriekšējā prezidenta Mario Dragi savulaik pausto, ka līdz 2030. gadam katru gadu nepieciešams papildu finansējums gandrīz 800 miljardu eiro apmērā, lai finansētu tikai steidzamākās vajadzības.

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.