Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents atgādina, ka inflācija virs 2% mērķa pakāpās 2021.gadā. Pērn eirozonas ekonomika balansēja uz recesijas robežas, tā joprojām ir vārga, un šogad iekšzemes kopprodukta izaugsme tiek prognozēta vien 0,6%, bet 2025.gadā un 2026.gadā jau mazliet straujāka, proti, 1,5% un 1,6%.

Kazāks skaidro, ka galvenie dzinuļi eirozonas ekonomikas izaugsmei ir spēcīgāka izaugsme pasaules ekonomikā, kas veicinās eirozonas eksportu, algu kāpums straujāks par inflāciju, kas veicinās mājsaimniecību patēriņu, kā arī pakāpenisks procentu likmju samazinājums, kas veicinās investīcijas un patēriņu.

"Tomēr riski un nenoteiktība joprojām ir augsti. Ja inflācijai, manuprāt, šie riski ir sabalansēti, tad ekonomikas izaugsmei tie ir lejupvērsti, proti, lēnāka izaugsme ir iespējamāka nekā straujāka izaugsme," pauž Kazāks.

Lai gan ECB Padomē netika runāts par procentu likmju samazināšanu jau marta sēdē, tika sākta diskusija par iespējamu likmju samazinājumu turpmāk, informē Kazāks. Ja vēl nesen risks samazināt procentu likmes pārāk ātri un tā inflācijas tempus atkal uzdzīt augšā, kas inflācijas sabremzēšanai prasītu likmju kāpumu krietni virs pašreizējiem 4%, bija krietni lielāks par risku likmes sākt mazināt pārāk vēlu, tad Kazāka ieskatā patlaban šie riski sāk izlīdzināties un pārlieku kavēties ar likmju samazināšanu nav nepieciešams.

Ja ekonomika sekos aptuveni iepriekš iezīmētajam prognožu scenārijam, tad lēmums sākt mazināt procentu likmes varētu tikt pieņemts jau dažu tuvāko sēžu laikā, prognozē Kazāks. Diezgan līdzīgs redzējums pašlaik ir arī finanšu tirgiem, kas pilnībā ieceno pirmo likmju samazinājumu par 0,25 procentpunktiem jau jūnijā.

Inflācija auga ļoti strauji, un strauji tā ir arī samazinājusies, atzīst Kazāks. ECB Padomes mērķis ir atgriezt inflāciju pie 2% un neļaut tai atkal kāpt. Kazāks uzsver, ka nenoteiktība joprojām ir augsta, tāpēc zināma piesardzība joprojām ir nepieciešama.

Viens no šogad zemākas, nekā iepriekš prognozēts, inflācijas iemesliem ir dabasgāzes cenas, skaidro Kazāks. Pašlaik negaidīti zemajām dabasgāzes cenām augot, inflācija atkal palēktos. Saspringums darba tirgū joprojām ir augsts - lai gan algu kāpuma tempi ir kļuvuši lēnāki, tie ir strauji un rada riskus inflācijai būt "ietiepīgai" un samazināties ļoti negribīgi.

"Tāpēc, tāpat kā līdz šim, lēmumu pieņemšanā ECB Padomē balstīsimies uz vēsu prātu un tā brīža datiem. Inflācijas pūķis ir piespiests pie zemes, vēl nedaudz un tas būs uzvarēts," raksta Kazāks.

Jau vēstīts, ka Eiropas Centrālā banka 7.martā ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentu likmes saglabāt nemainīgas. ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā. Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai ECB samazinātu procentu likmes, ekonomikā jānotiek būtiskām izmaiņām

LETA--BLOOMBERG, 01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsaskata ļoti būtiskas izmaiņas reģiona ekonomikas perspektīvās, lai samazinātu procentu likmes, aģentūrai "Bloomberg" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Intervijā pēc jaunāko statistikas datu publicēšanas, kas liecina, ka inflācija eirozonā oktobrī nokritusies līdz 27 mēnešos zemākajam līmenim, Kazāks norādīja, ka šāda lēmuma apsvēršanai varētu būt nepieciešams straujš aktivitātes kritums ekonomikā vai bezdarba pieaugums. "Nav nepieciešamības apspriest likmju samazināšanu," sacīja Kazāks.

Aizņemšanās izmaksu samazinājums 2024.gada pirmajā pusē, "manuprāt, būtu pretrunā ar pašreizējām makroekonomiskajām prognozēm, taču nenoteiktība, protams, joprojām ir liela", teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks ir starp tiem ECB padomes locekļiem, kuri uzsver, ka runas par procentu likmju samazināšanu ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par pastāvīga banku peļņas nodokļa ieviešanu.

Tāpat Kazāks pauda viedokli, ka ikvienam ilgtermiņā domājošam uzņēmumam ir jāskatās uz esošos situāciju arī sociāli atbildīgi, un tas akcentēts arī sarunās ar bankām, taču tās līdz šim ir negribīgi nākušas pretī klientiem. "Esam ļoti skaidri izstāstījuši bankām, ka esošais regulējums ļauj nākt pretī klientiem un šo sociālo atbildību īstenot dzīvē. Diemžēl no banku puses esam redzējuši, ka tas ir bijis vārgi, negribīgi - šis tas ir darīts, bet darāmā vēl daudz," viņš sacīja.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents pauda, ka atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, bet tam būt jābūt mērķētam, laikā terminētam, samērīgam, šajā gadījumā tam būt jābūt finansētam no banku peļņas, kā arī tam būtu jābūt tūlītēji pieejamam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reirs pieļauj iespēju bankām piemērot jaunu nodokli par pārmērīgu piesardzību

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav pamata cerēt uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jautāts, vai ECB varētu šogad vēl samazināt likmi, Kazāks pauda, ka tāda iespēja pastāv, taču nav pamata cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu tuvākajā laikā.

"Neskriesim ratiem pa priekšu. Cerība tāda ir, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā inflācija uzvedīsies. Diemžēl inflācijai ir niķis atdzīvoties. Līdz ar to cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu un to gaidīt tuvākajā laikā nav pamata, jo ir jāpārliecinās, ka inflācija tiešām saglabāsies zemos līmeņos," sacīja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā inflācija šobrīd ir ļoti zema, tostarp maijā gada inflācija bija 0,1%, taču eirozonā inflācija vēl vidēji joprojām pārsniedz mērķi, kas ir 2%, un ir 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka publicējusi savu otro ilgtspējības pārskatu

LETA, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir publicējusi savu otro ar klimatu saistītās informācijas atklāšanas pārskatu, sniedzot informāciju par veikumu ilgtspējīgas attīstības un vides, sociālās jomas un pārvaldības jautājumu risināšanā, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Pārskats aptver 2023.kalendāro gadu, un tajā sniegts ieskats Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldības, stratēģijas un risku vadības praksē, pārvaldot ar klimata pārmaiņām saistītos riskus nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļos. Pārskatā uzsvērta Latvijas Bankas apņemšanās nodrošināt caurredzamību un atbildību ilgtspējības jomā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka šis pārskats apliecina Latvijas Bankas apņēmību īstenot ilgtspējības mērķus un centienus sniegt sabiedrībai skaidru un pilnīgu izpratni par savu darbu.

Latvijas Banka savā attīstīto tirgu akciju portfelī panākusi stabilu progresu oglekļa pēdas nospieduma mazināšanā. 2023.gadā oglekļa pēdas nospiedums saruka vēl par 22% salīdzinājumā ar 2022.gadu, tādējādi tas kopš ilgtspējības stratēģijas īstenošanas samazināts par 59%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmju samazināšanu varētu sākt vasaras sākumā, 27.martā intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Vasaras sākums, manuprāt, ir brīdis, kad tas sāks notikt," sacīja Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka likmju samazinājums tiks veikts piesardzīgi, pamazām, skatoties kā reaģē ekonomika, un nevajadzētu gaidīt, ka likmes atkal pietuvosies nullei.

Tāpat viņš atzīmēja, ka atbilstoši finanšu tirgu prognozēm likmju samazinājums gaidāms jūnijā. "Man pret šo iebildumu pašreizējā brīdī nebūtu. Līdz ar to domāju, ka pirms Jāņiem mēs arī varētu redzēt, ka centrālā banka sāk likmes samazināt," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents gan arī uzsvēra, ka nenoteiktība joprojām ir augsta, tāpēc ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lai inflācija atkal neatdzīvotos.

Jau vēstīts, ka ECB padome sēdē šogad 7.martā ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentu likmes saglabāt nemainīgas, tostarp galvenā refinansēšanas operāciju likme tika saglabāt 4,5% apmērā, noguldījumu iespējas uz nakti likme tika saglabāta 4% apmērā, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme tika saglabāta 4,75% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā konkurence banku sektorā ir kļuvusi asāka, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Konkurence banku jomā ir kļuvusi asāka," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tostarp viņš uzsvēra, ka Latvijā ir 14 bankas, nevis tikai četras lielās bankas. "Ir arī daudz mazo banku, kuras pēc būtības ir jaunas bankas, jo gadus 5-6 atpakaļ nodarbojās ar biznesu ārpus Latvijas. Tagad tās ir mainījušas stratēģiju un tiešām koncentrējas uz Latviju," skaidroja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā strādājošajām mazajām bankām vēl ir nepieciešams laiks, lai tās izaugtu, tostarp tās cenšas apvienoties, lai palielinātu jaudu, taču atsevišķos segmentos tās jau kļūst spēcīgākas.

"Ja jums gribas saasināt banku konkurenci, izmantojiet vairāk nekā četras bankas. Skatieties uz 14 [bankām]," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kazāks: Banku sektorā atsevišķās jomās piesardzība joprojām ir pārāk liela

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā banku sektorā atsevišķās jomās piesardzība joprojām ir pārāk liela, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Bankas galvenais uzdevums šim gadam finanšu sektora uzraudzības pusē būs panākt, lai banku sektors ir godprātīgiem klientiem draudzīgs.

"Atsevišķās jomās piesardzība joprojām ir pārāk liela. Šogad mēs darīsim visu, kas ir iespējams, lai to mazinātu. Lai godprātīgiem klientiem dzīve netiktu apgrūtināta lieki," teica Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka bankām no klientiem ir jāprasa to, ko ir jāprasa, tām nav jāpārspīlē un jābaidās pašām no savas ēnas.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka banku darbībā vēl ir jūtams 2018.gada krīzes atskaņu elements, taču šobrīd Latvijas institucionālā vide un arī banku spēja vērtēt riskus un tos vadīt, ir krietni augstākā kvalitātē nekā gadus piecus, sešus atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankai pērn 54 miljonu eiro zaudējumi

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru