Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Teju pie durvīm klauvē 2026. gads, kad no 1. janvāra vismaz 10 Latvijas pilsētās būs jāatgriežas komercbankām.

Taču, lai labs nodoms nepiedzīvotu neveiksmi, svarīgi izprast, kas un no kā ir atkarīgs.

Vai komercbankas pilda sociālās funkcijas?

Plašāka komercbanku klātbūtne reģionos ir Latvijas Bankas iniciatīva, kuru īstenojām, uzklausot reģionu uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību paustās vajadzības. 2024. gadā tika sagatavoti un iesniegti likuma grozījumu priekšlikumi, kurus Saeima raiti pieņēma. 2024. gada beigās tika apstiprināti Latvijas Bankas noteikumi, kā šī prasība praktiski īstenojama. Komercbankām tika dots gads, lai pilnvērtīgi sagatavotos un sadarbībā ar pašvaldībām rastu labākos risinājumus.No komercbankām izskanējis viedoklis, ka minētā iecere ir sociāla funkcija, ko valsts tām uzlikusi par pienākumu. Šim apgalvojumam negribētos piekrist. Latvijas Banka uz komercbanku pakalpojumiem un lomu acīmredzot raugās plašāk – risinājumi rodas tur, kur ir laba sadarbība. Latvijas cilvēkiem – vai tie ir iedzīvotāji vai uzņēmēji – ir jāiet laikam līdzi un jāizprot dažādas finanšu pakalpojumu iespējas un risinājumi, lai vairotu savu turību, savukārt kā uzņēmēji spētu ieraudzīt izaugsmes iespējas, tās finansēt un attīstīties. Tas varēs notikt tikai tad, ja būs uzticēšanās, cieņpilna komunikācija un rezultatīva sadarbība. Vai tas iespējams pilnībā digitāli? Laiks rādīs.

Tiesneses darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 11.jūnijam plkst.13 atlikusi bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023.gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Rīgas apgabaltiesa 2026. gada 22. janvārī plkst. 13 plāno turpināt skatīt bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, informē tiesā.

Plānots, ka tiesas sēdē sāksies tiesas debates. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023. gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2026. gadu?

Izaugsme Latvijā būs. Tās pamatā ir 2025. gadā veiktie mājasdarbi, lai IKP augtu gan 2026.gadā, gan arī nākamajos. Atgriežoties pagātnē (2023. gada rudenī), sākot darbu ekonomikas ministra amatā, tika definēts mērķis desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP, vienlaikus izraujoties no stagnācijas. Lai to īstenotu, nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, birokrātijas samazināšana utt. Visos šajos virzienos būtībā tika uzsākts darbs, kurš vēl nebūt nav pabeigts. Pašlaik var novērtēt pirmajā posmā sasniegtos rezultātus. IKP izaugsmei ir nepieciešams kapitāls, ja pašiem uzņēmējiem tāda nav vai arī tā uzkrāšanai vajadzīgi daudzi gadi, tad viens no risinājumiem ir kredītu pieejamība komercbankās, kā arī kapitāla tirgus attīstība, kad uzņēmumi savus izaugsmes plānus balsta ar obligāciju vai akciju emisijām. Lai pārvarētu stagnāciju, Latvijas tautsaimniecībā ir jāiepludina apmēram 3,7 miljardi eiro. 2025. gada 10 mēnešos komercbankas bija izsniegušas papildus iekšzemes klientiem kredītus 1,6 miljardu eiro apmērā.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un būvuzņēmējs Māris Martinsons pārsūdzējuši Rīgas rajona tiesas spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Rīgas apgabaltiesa lietu apelācijas kārtībā plāno sākt skatīt 4.decembrī plkst.11.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērn Rimšēviču un Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Vēsturisks tiesas spriedums

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam...

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Iepriekš Rimšēvičs un Martinsons norādīja, ka savu vainu neatzīst un ka lietas iztiesāšanas gaitā viņu vaina netika pierādīta.

Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018.gada februārī. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.a

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan aizsardzības ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit komercbankas, – katrai no tām var būt atšķirīgi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, tādēļ, lai iegūtu labākās un atbilstošākās finansējuma iespējas, uzņēmumam būtu jāvēršas pie vairākām bankām. Pirms pieteikuma iesniegšanas, ir vērts sazināties ar kādu no bankas pārstāvjiem, lai precizētu sadarbības iespējas. Kā jau jebkurām nozarēm, attīstot sadarbību ar finanšu iestādēm, arī militārajā un aizsardzības nozarē novērojams, ka sadarbības mehānismi kļūst aizvien saprotamāki un attīstības perspektīva – saredzamāka.

Pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas FinTech stratēģijā izvirzītie mērķi – par trešdaļu kāpināt FinTech uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas FinTech centru – ir gana vērienīgi. Tos sasniegt varēsim vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi FinTech ekosistēmas dalībnieki.

Jau iepriekšējās FinTech stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu savu atbildības jomu – licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras – pilnveidē. Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru.

Efektīvs licencēšanas process un jauni tirgus dalībnieki

Latvijas Banka 2025. gadā izsniedza astoņas licences FinTech segmenta uzņēmumiem, šogad – jau septiņas.Īpaši izceļams, ka pērnā gada nogalē Latvijas Banka izsniedza pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Interese par darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai ir liela – gan licencēšanas procesā, gan pirmslicencēšanas konsultāciju stadijā ir vairāki pieteikumi. Interesi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licenci ir izrādījuši uzņēmumi no Polijas, Lietuvas, Spānijas, Vācijas, Turcijas, Kanādas, Lielbritānijas un citām valstīm. Tas liecina par Latvijas potenciālu starptautisku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piesaistē.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš oktobrī prognozētajiem 0,6% līdz 0,1%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 2,6% līdz 2,1%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3%. Savukārt 2027.gadā tiek prognozēta izaugsme 3,3% apmērā.

Latvijas Bankā skaidro, ka IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Tāpat centrālajā banka prognozē, ka 2025.gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

2025.gada 1.janvārī spēku zaudēs sadarbības memorands, ar kuru Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija (FNA) un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS "Citadele banka" - vienojās īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi iekļauti 2021.gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas tika atjaunots vairākas reizes.

Tomēr, arī zaudējot spēku sadarbības memorandam, kredītiestādes turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību - atbilstoši Saeimā 2024.gada septembrī pieņemtajiem Latvijas Bankas ierosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un uz to pamata izdotajiem Latvijas Bankas noteikumiem.

Regulējums attiecas uz tām kredītiestādēm, kuru klientu maksājumu kontu skaits un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoms veido vismaz 5% no attiecīgi kopējā kontu skaita un noguldījumu apjoma Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs vai citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestāžu filiālēs Latvijā. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle. Minētajām kredītiestādēm ir lielākie bankomātu tīkli Latvijā un tās ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.

"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.

EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.

Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati*.

Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.

Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Šobrīd likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un Asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā to, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati

Dienas Bizness uzsāk pētījumu sēriju par finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, kā arī nozares attīstības virzieniem un galvenajiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pētījumā uzmanība pievērsta kreditēšanai, kas ir kritiski svarīga tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta izaugsmei.

Prologs – atbilde uz kāpēc?

Ekonomikas attīstība nav iespējama bez naudas aprites. Tā ir gluži kā degviela, kas virza uzņēmējdarbību, investīcijas un patēriņu. Lai uzņēmumi varētu augt, radīt jaunas darbavietas un ieviest inovācijas, tiem ir nepieciešami finanšu resursi, kas bieži vien pārsniedz pašu pieejamos resursus. Ne mazāk svarīga tā ir arī privātpersonām, jo kredīti ļauj finansēt mājokļa iegādi un labiekārtošanu, automašīnas iegādi, izglītību un citus nozīmīgus sadzīves izdevumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc kreditēšana spēlē tik būtisku lomu ekonomikā, tā nodrošina pieeju kapitālam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Ja šī naudas plūsma ir ierobežota, arī ekonomikas attīstība kļūst lēnāka.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi atzinusi, ka uzņēmēja Māra Sprūda apcietināšana 2017.gadā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, raksta portāls puaro.lv.

ECT atzina, ka apcietinājuma piemērošana 8 mēnešu garumā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu (apcietinājuma pieprasījumu pamatojošie dokumenti netika uzrādīti un līdz ar to nemaz nevarēja būt atspēkoti).

Prettiesiskos lēmumus pieņēma tiesneši Irēna Krastiņa, Tamāra Broda un Aiga Mieriņa, neskatoties uz advokātu izteiktiem argumentiem, ka šādā situācijā ir viennozīmīga ECT prakse, kas nepieļauj apcietinājuma piemērošanu.

Pirmā apcietinājuma pagarināšana notika vairāk kā 10 stundu garumā, advokātiem gari un plaši izklāstot tieši Cilvēktiesību konvenciju un noturīgu, ilgstošu ECT spriedumu praksi, kas viennozīmīgi nepieļauj šādu rīcību (apsūdzētajam ir jāaizstāvas pret apcietinājuma piemērošanas argumentiem, kuri netiek uzrādīti, jo ir izmeklēšanas noslēpums.)

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

"Fintech" segmenta uzņēmumiem izsniegto darbības atļauju skaits šogad turpinās augt, un patlaban Latvijas Bankā licencēšanas posmā ir 15 uzņēmumu, bet pirmslicencēšanas konsultāciju posmā - 29, tāpat vairāki finanšu uzņēmumi ir interesējušies par iespēju saņemt specializētās kredītiestādes licenci, norāda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Viņa skaidro, ka pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas "FinTech" stratēģijā izvirzītie mērķi - par trešdaļu kāpināt "FinTech" uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas "FinTech" centru - ir gana vērienīgi. Tos sasniegt būs iespējams vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi "FinTech" ekosistēmas dalībnieki.

Purgaile pauž, ka "FinTech" stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu atbildības jomu - licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras - pilnveidē.

"Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru," norāda Purgaile, piebilstot, ka 2025. gadā Latvijas Banka izsniegusi astoņas licences "FinTech" segmenta uzņēmumiem, bet šogad četros mēnešos - piecas. Turklāt pagājušā gada nogalē izsniegtas pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai.