Jaunākais izdevums

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja izsniegtajai IVN programmai. Tiek veikti pētījumi par putniem, biotopiem, sikspārņiem, ainavām, kā arī vēja staciju ietekmi uz dabu un cilvēkiem saistībā ar skaņu, vibrāciju, kas radīsies no vēja staciju lāpstiņu rotācijas, kā arī brīdinājuma signālu gaismas mirgošanas. Tehnoloģijas attīstās, un tāpēc ietekmes uz vidi novērtējumam ir pieteikts kopējais torņa + lāpstiņas augstums līdz 300 m ar zināmu rezervi, kaut arī pagaidām rēķināmies, ka tas būs 250 - 260 m. Vistālāk ar ietekmes uz vidi novērtējumu esam tikuši Limbažu, kā arī Valmieras - Valkas iecerēto vēja parku teritorijās. Ir pamatotas cerības šo ietekmes uz vidi novērtējumu sagatavot kā gala ziņojumu un kopā ar sabiedriskās apspriešanas ziņojumu iesniegt Vides pārraudzības valsts birojam jau 2024. gada vasaras nogalē.

Līdztekus ietekmes uz vidi novērtējumam Limbažu, kā arī Valmieras – Valkas iecerētajos vēja parkos tiek veikta arī ceļu infrastruktūras izpēte, proti, pa kādiem ceļiem no kuras ostas varētu tikt transportētas liegabarīta, nestandarta kravas — vēja parku turbīnu torņu posmi, to komplektējošās daļas. Ir jāizpēta ne tikai ceļu izvietojums un apkārtējās teritorijas reljefs, to stāvoklis (nestspēja), kā arī līkumainība (vai kravas auto varēs ar konkrēto detaļu izbraukt caur konkrētajiem līkumiem), un, ja nepieciešams, vienlaikus būs nepieciešama ceļu nestspējas paaugstināšana un pat kādā posmā iztaisnošana. Vēja parku teritorijā tiek plānota arī ceļu infrastruktūra, un pašlaik jau tiek gatavots skiču projekts.

Savukārt no AS Augstsprieguma tīkls Latvijas vēja parki pagaidām ir saņēmuši nesaistošos noteikumus, uz kuru pamata gatavojam projektēšanas uzdevumu. Tiklīdz būs pabeigta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, tā varēsim virzīties tālāk ar šo ceļu būvniecību, kā arī varēsim prasīt no AS Augstsprieguma tīkls saistošos tehniskos noteikumus, lai varētu sagatavot vēja parku pieslēguma projektu.

Vairākām pašvaldībām esam lūguši mainīt teritoriālplānojumu, lai varētu izveidot vēja parkus, kam sekos lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrāde. Jebkurā gadījumā pašlaik esam koncentrējušies uz visa veida izpētes darbu un attiecīgo atļauju saņemšanu.

Kuri ir būtiskākie saskaņojumi?

Svarīgi un vajadzīgi ir pilnīgi visi. Vienlaikus vēja parku izveide ir saistīta ar vairākiem ierobežojumiem un būtiskiem riskiem, kuri ir jāņem vērā. Piemēram, ļoti būtiska nozīme ir Aizsardzības ministrijas (Nacionālo bruņoto spēku) pozīcijai attiecībā uz konkrētajiem vēja parkiem.

Vai nevar nonākt situācijā, ka konkrētajā vietā vēja parku būvēt nemaz nevarēs?

Tāds risks pastāv ikvienam vēja parku attīstītājam. Piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums var noteikt, kurā vietā kādu turbīnu, kādā augstumā un cik daudz var uzstādīt un ar kādiem nosacījumiem. Proti, pat ja vēja turbīnas uzstādīšana tiek atļauta, bet tiek izvirzīts nosacījums, ka tā var diennaktī strādāt tikai divas stundas, tad tādai investīcijai nav ekonomiskās jēgas. Jebkurā gadījumā tāda situācija, kad kāds no vēja parkiem nav ekonomiski dzīvotspējīgs — saražotās elektroenerģijas apjoms ir nepietiekams, lai atpelnītu kapitālieguldījumus — nav uzskatāms par kaut ko pārdabisku.

Kad varētu «durt lāpstu zemē» — sākt būvniecību un kad varētu pirmais vēja parks sākt ražot elektroenerģiju?

Pirmie vēja parki, kuru nodošana ekspluatācijā iecerēta 2028. gada trešajā ceturksnī ir Limbažu un Valmieras- Valkas projekti. Trīs parki - Bauska- Ķekava- Ogre un Ogre- Aizkraukle — Bauska un Ventspils 1 elektroenerģiju varētu sākt ražot 2029. gada sākumā, bet Augšdaugava un Ventspils 2 — 2030. gada sākumā. Dažādu ierobežojumu un nosacījumu dēļ parku realizācijas secība var mainīties. Ierobežojumu ir ļoti daudz, un tos diktē ne tikai minētās valsts aizsardzības (drošības) prasības, bet arī vides prasības, pašvaldības teritorijas plānojums, augstsprieguma tīkla tuvums un pieejamība, vēja staciju atrašanās minimālais (ne mazāk kā 800 m) attālums līdz jebkurai dzīvojamajai un sabiedriskajai ēkai. Tieši pēdējais nosacījums ir viens no faktoriem, kāpēc vēja parku lokācijai tika izvēlētas valsts meža zemes. Jāņem vērā, ka nozīmīgu, lielas jaudas vēja parku izveidei lauksaimniecības zemēs problēmu sagādā fakts, ka jāspēj vienlaikus vienoties nevis ar vienu vai diviem, bet gan ļoti daudziem zemes īpašniekiem, turklāt viņu (vai arī viņu mantinieku) domas attiecībā uz vēja parku vai to pieslēguma līnijām pie augstsprieguma tīkliem daudzu gadu gaitā var būtiski mainīties. Tāpat vēja parku būvniecība nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs šobrīd ir aizliegta.

Vai uzņēmums jau ir veicis vēja turbīnu iepirkumu, jo tādas ir un būs vajadzīgas daudzu projektu īstenošanai ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē?

Vēja turbīnu iepirkums vēl nav izsludināts, pašlaik tiek gatavots iepirkuma nolikums, taču rēķināmies ar lielu šādu produktu pieprasījumu, tāpēc tām būtu jābūt pasūtītām divus gadus pirms to piegādes. Par savām iecerēm Latvijā esam informējuši visus lielākos vēja turbīnu ražotājus, izņemot Ķīnas ražotājus. Mūsu projekts, kurā pasūtījums — aptuveni 120 turbīnas ar kopējo jaudu 800 MW – ir uzskatāms par lielu un ikvienam ražotājam nozīmīgu projektu, tāpēc arī nav bažu, ka tā izpildes termiņi varētu vienkārši «pagarināties». Lai būtu lētāki servisa, tehniskās apkopes, kā arī remonta izdevumi, plānojam, ka visas nepieciešamās turbīnas piegādās viens ražotājs. Protams, iepirkums būs viens, bet piegādes tiks sadalītas termiņos. Tāpat ražotājam līdztekus būs pienākums veikt turbīnu piegādi un montāžu konkrētajā vēja parkā. Protams, šo darbu turbīnu ražotājs var uzticēt arī kādam savam sadarbības partnerim.

Vai turbīnu ražotājs arī konkrētā vietā gatavos vēja turbīnas betona pēdu?

Nē. Ar vēja turbīnai nepieciešamo pēdu (pamatu) izveidi pēc turbīnu ražotāja noteiktās specifikācijas (prasībām) nodarbosies iepirkuma konkursā izvēlēta būvniecības kompānija. Nenoliedzamai, ka tas ir specifisks darbs, jo vienas turbīnas pēdai būs nepieciešamas aptuveni 600 t attiecīgas markas stipruma betona. Betona pamatu izveide notiks pakāpeniski, jo diez vai šajā reģionā ir atbilstošas būvniecības jaudas un attiecīgi speciālisti, kuri spētu veikt šādu aptuveni 120 turbīnu pēdu izveidi vienlaikus. Pašlaik uzņēmums apzina potenciālos šādu darbu darītājus, kādi ir gan Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Igaunijā. Konkrēts iepirkuma konkurss vēl nav izsludināts.

Cik garš ir vēja turbīnu lāpstiņu garantijas laiks, un kas ar tām notiks pēc to darba mūža, jo pašlaik tās nav pārstrādājamas un ir tikai glabājamas noliktavās?

Lāpstiņu kalpošanas ilgums ir vienāds ar turbīnas dzīves cikla ilgumu ar nosacījumu, ka tiek ievērota ražotāja noteiktā apkalpošana. Ar pareizu ekspluatāciju var prognozēt, ka lāpstiņas iespējams ekspluatēt visu turbīnu ciklu. Atbilstoši uzņēmuma iecerei pēc lāpstiņu darba mūža tās nonāks atpakaļ pie ražotāja, kurš arī būs atbildīgs gan par to uzglabāšanu, gan arī otrreizējo pārstrādi. Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu pēc 2050. gada šīm vēja turbīnu lāpstiņām ir jābūt pārstrādājamām, nevis vienkārši sasmalcinātām un noglabātām atkritumu poligonos. Jāņem vērā, ka jau pašlaik ir pirmās ziņas par vēja turbīnu lāpstiņu pārstrādes tehnoloģijām, lai attiecīgo materiālu varētu izmantot atkārtoti. Pārējās vēja turbīnu komponentes ir pārstrādājamas jau pašlaik.

Vai pašlaik ir zināms, kas varētu būt potenciālie vēja parku saražotās elektroenerģijas patērētāji?

Pašreizējais plāns — saražoto elektroenerģiju nododam tīklā. Protams, ir vairākas iespējas un risinājumi vēja saražotās elektroenerģijas realizācijā — visvienkāršākais to pārdot, izmantojot Nord Pool biržu. Otra iespēja kopā ar lielāko īpašnieku (AS Latvenergo) pārdot to biznesa klientiem — lieliem industriāliem elektroenerģijas patērētājiem Latvijā. Vēja enerģijas ražošana ir iespēja samazināt šī resursa importu. Proti, pašlaik ik gadu — 2021. un arī 2022. gadā apmēram 30 % elektroenerģijas tiek importēti, bet 800 MW vēja saražotās elektroenerģijas gadā nozīmē, ka Latvija var būtībā elektroenerģijas eksporta un importa bilances saldo padarīt par nulli vai pat ar plusa zīmi. Tas nozīmē, ka Latvijas vēja parki saražoto elektroenerģiju varētu patērēt ikviens šeit dzīvojošais. Nedaudz citādāka aina Latvijas energobilancē bija vērojama 2023. gadā, kad lielāka nekā ierasts bija HES saražotā elektroenerģija, jo bija attiecīgs ūdens daudzums un arī kopējais patērētais elektroenerģijas apjoms piedzīvoja nelielu kritumu. Rezultātā Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms bija tikai par 10 % mazāks nekā patēriņš, un tādējādi importa īpatsvars saruka līdz 10 %. Salīdzinājumam – 2022. gadā Latvijā elektroenerģijas patēriņš bija 7,1 TWh, bet 2023. gadā — tikai 6,8 TWh, kas varētu būt saistīts ne tikai taupīgāku šī resursa izmantošanu, bet arī uzstādītajiem saules paneļiem. Iepriekšējo 2021. un 2022. gadu elektroenerģijas bilances iztrūkums ir apmēram 2,5 TWh, kas arī ir ļoti līdzvērtīgs plānotajam Latvijas vēja parku ražošanas apjomam.

Bez sauszemes vēja parkiem ir iecerēti arī atkrastes vēju parki.

Atkrastes vēju parki Latvijā ir novitāte, taču tādi parki ir jau ierasta parādība Ziemeļjūrā. Turbīnu jauda atkrastes vēja parkos salīdzinājumā ar sauszemes vēja parkiem ir būtiski lielākas, vienlaikus to izveides izmaksas ir ievērojami augstākas nekā sauszemē esošajām turbīnām. Rezultātā saražotās elektroenerģijas izmaksas atkrastes vēja parkos vidēji ir par aptuveni 50 % augstākas nekā sauszemes vēja parkos. Tas arī ir iemesls, kāpēc atkrastes vēja parku dinamiska attīstība Latvijas gadījumā joprojām ir tikai nākotnes ieceru līmenī. Jāņem vērā, ka Latvijas gadījumā atkrastes vēja parku pieslēgumu var īstenot tikai pie Kurzemes loka, jo citu alternatīvu nav.

Cik daudz elektroenerģijas Latvijā varētu saražot, ja īstenotu visus anonsētos vēja parku projektus?

Viena lieta ir anonsēt ideju un vēlmi izveidot vēja parku, bet pavisam kaut kas cits šādu ieceri realizēt, jo tam ir vajadzīgi daudzi gadi dažādu mājasdarbu sekmīgai paveikšanai. Kopējā pašlaik pieteikto vēja parku jauda ir vairāk nekā 10 GW, kas pat Latvijas kopējo elektroenerģijas patēriņu pārspēj pusotru reizi, taču, visticamāk, liela daļa ieceru nekad netiks īstenota. Diemžēl, kā bieži vien pieredzēts, tad arī vēju enerģijas izmantošanā ir tā dēvētie «papīra projektu attīstītāji», kuri vienkārši vēlas ielikt kāju durvīs un savu ieceri pārdod kādam attīstītājam. Otra pieteikto projektu kategorija «izbeigsies», jo to pieteicējiem nebūs attiecīgu resursu (naudas, zināšanu, atlauju), lai ieceres īstenotu. Kā visreālākos vēja parku ieceru attīstītājus Latvijā bez SIA Latvijas vēja parki redzu tos pašus kaimiņvalstu lielos enerģētikas uzņēmumus Ignitis un Enefit.

Vai elektroauto pieaugums nepalielinās elektroenerģijas patēriņu Latvijā?

Elektroauto skaits gan Latvijā, gan citviet Eiropā pieaugs, un arī to uzlādei būs nepieciešama elektroenerģija. Protams, energoefektivitāte pieaugs, un šis process samazinās patēriņu, taču kopējais elektroenerģijas patēriņš noteikti palielināsies. Latvijas vēja parki ir vērtējuši iecerētā aptuveni viena miljarda eiro vērtā projekta atpelnīšanu gan ar pašreizējām elektroenerģijas cenām, gan tām, kādas tās varētu būt perspektīvā. Jebkurā no aprēķinu scenārijiem, kuri balstīti uz vairākām elektroenerģijas cenu prognozēm, pieņēmumiem un elektroenerģijas patēriņa prognozi, Latvijas vēja parku projekts ir rentabls.

Vai nenonāksim situācijā, kad pūš vējš, elektroenerģijas būs parāk daudz un rezultātā iegūtā elektrība būs jāpārdod ar piemaksu, kā tas jau pieredzēts vai arī vienkārši jāizslēdz vēja turbīna jeb jāražo ūdeņradis?

Saskaņā ar Wind Europe datiem vēja enerģijas ražošanai uzstādīto jaudu apjoms Eiropā, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājies par 8%, no kuriem 80% veido tieši uz sauszemes novietoto VES jaudas pieaugums. Turklāt publiskotas ir vēl daudzu projektu ieceres, tāpēc vēja izmantošana arī tajās zemēs, kur to jau izmanto, tikai pieaugs. Protams, vēja enerģiju var izmantot tad, kad pūš vējš, un šis risks vēja parku attīstītājiem ir bijuši un būs. Latvijas vēja parku gadījumā saražoto elektroenerģiju nodos tīklā un ietekmes uz vidi novērtējumā ir pieteiktas uzkrājošās tehnoloģijas baterijas, taču pašlaik to izmantošanu neesam plānojuši, jo tam pašlaik neredzam ekonomisku pamatojumu. Tas nozīmē – ja būs ekonomiska vajadzība, tad vēja parkos tiks izvietotas arī enerģijas uzkrāšanas baterijas. Savukārt par ūdeņradi ir jāsecina, ka tā ražošana ir ļoti energoietilpīgs process, un rezultātā enerģijas lietderības koeficients samazinās līdz 40%. Elektroenerģiju pārvēršot ūdeņradī un pēc tam atkal par elektroenerģiju, tiek zaudēti 60% lietderīgās enerģijas.

Kāpēc Latvija vēja parku attīstībā būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm?

Uz šo jautājumu varētu būt vairākas atbildes. Vispirms kaimiņvalstīm bija, un tas ir loģiski, arī ir daudz lielākas ambīcijas vēja enerģijas izmantošanā nekā Latvijā, jo nevienai citai Baltijas valstij nav tādas zaļas elektroenerģijas HES kaskādes, kāda ir Latvijai uz Daugavas. Jāatceras, ka Lietuvā galvenais elektroenerģijas (ap 70%) ražotājs bija Ignalinas AES, kurā ražošana tika pārtraukta 2009. gadā, un dienvidu kaimiņvalstij bija jāmeklē šādu nozīmīgu ražošanas jaudu aizstājējs, un vēja parku attīstība bija viens no atomstacijas aizvietošanas pasākumiem. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas ražošanai izmanto degslānekli (tā gāzi), kura ieguve tiek pielīdzināta fosilajām akmeņoglēm, tāpēc jāpērk CO2 emisiju kvotas, kurām tirgus cenas ilgtermiņā pieaugs, tāpēc arī ziemeļu kaimiņi ir bijuši ambiciozāki vēja enerģijas izmantošanā nekā Latvija.

Tā kā ir ekonomiska vajadzība aizstāt elektorenerģijas ģenerācijas jaudas, tad kaimiņvalstis arī savos normatīvajos aktos ir iestrādājušas normas, par kurām Latvijā vēl tikai diskutējam. Piemēram, Igaunijā ir definēts vēja parku īpašnieka maksājums (0,7 līdz 1,0% no neto apgrozījuma) pašvaldībai, kuras teritorijā ir vēja parks, kā arī vietējiem iedzīvotājiem, kuru tuvumā ir attiecīgais vēja parks. Analogai normai Latvijā atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma prasībām ir jābūt izstrādātai līdz 2024. gada 30. jūnijam. Šī norma varētu būt viena no tām svirām, kura padarītu vietējos iedzīvotājus un pašvaldības ieinteresētākas vēja parku izveidē, nevis, tieši pretēji, liekot nostāties pozā “ideja laba, tikai tās realizāciju, lūdzu, citviet”.

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja SIA "Latvijas vēja parki" maksājumu 3 142 877 eiro apmērā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē.

Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētījums: Ventspils osta var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo varētu pilnībā pārņemt kompāniju Latvijas vēja parki

LETA, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" varētu kļūt par vienīgo vēja parku būvniecībai izveidotās SIA "Latvijas vēja parki" īpašnieci, pārņemot AS "Latvijas valsts meži" piederošos 20% kompānijas kapitāldaļu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā.

Līdz ar to "Latvenergo" potenciāli varētu veidot meitasuzņēmumu, kurā iekļautu visus atjaunojamās enerģijas projektus, un kuru vēlāk varētu kotēt biržā, lai piesaistītu finansējumu šo projektu attīstībai.

"Šobrīd mums naudas pietiek, un mēs tuvāko trīs četru gadu laikā neredzam nepieciešamību pēc publiskā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO), bet mums plānā ir izbūvēt diezgan lielus projektus un, iespējams, nākotnē ieguldīsim arī atkrastes vēja parku attīstībā, tad attiecīgi IPO nav slikts veids, kā piesaistīt kapitālu un šos projektus īstenot," piebilda Čakste.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir pieņemts lēmums maksimāli izmantot IPO, un līdzīgi plāni ir Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Māris Ķirsons, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atvērta pieteikšanās skolēniem un studentiem uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #UzdrīkstiesUzvarēt

Db.lv, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā uzņēmējdarbības konference jauniešiem pulcēs 6500 skolēnu un studentu

Db.lv, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien norisināsies Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #Uzdrīksties Uzvarēt 2023, kas Rīgā vienuviet pulcēs rekordlielu dalībnieku skaitu - 6500 jauniešu no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji, pazīstamas sporta un radošo jomu personības dalīsies ar svarīgākajām atziņām par savu ceļu uz panākumiem un iedvesmos skolu jauniešus un studentus uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā drīz pēc skolas kļūt par miljonāriem, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, VEF Rīga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi. Programmu bagātinās spilgti šovi, konkursi un interaktīvi organizāciju un uzņēmumu stendi, kuros ikviens apmeklētājs varēs iegūt jaunus kontaktus un noderīgu informāciju savu karjeras un biznesa sapņu piepildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija uz citu valstu fona neizskatās slikti, tādēļ aktīvākai atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai Latvijā pašlaik nav pietiekamas motivācijas, intervijā sacīja Eiropas Savienības (ES) bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

"Ir nepieciešama nopietna izšķiršanās šajā jautājumā, bet tas noteikti ir jādara. ES iet straujiem soļiem prom no fosilajiem resursiem, kas nozīmē, ka pēc atjaunojamiem resursiem ir milzīgs pieprasījums, un pieprasījums ir nauda. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, tādēļ ir jāskatās uz priekšu, kā šos resursus ekonomiski vislabāk izmantot, nodarot vismazāko kaitējumu videi. Sabiedrības apziņa ir jāveido šajā virzienā," uzsvēra Piebalgs.

Viņš arī atgādināja, ka ir nodibināts "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kuram būs jāveido vēja parki valstij piederošās mežu teritorijās, bet nav daudz dzirdēts, ka kaut kas virzītos uz priekšu. Piebalgs norādīja, ka vienkāršāk būtu vispirms noteikt jaudas, cik iecerēts izbūvēt, noteikt teritorijas, kurās var būvēt, un tad rīkot izsoli, kurā uzvarētu tas, kurš piedāvā vislabākos nosacījumus projekta īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā

Māris Ķirsons, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju 65 miljonu eiro apmērā nepietiek, jo kravu apmēra kritums ir pārāk liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Mēs esam ļoti būtisku ekonomiju panākuši, bet ir skaidrs, ka dotāciju apjomam būs tendence pieaugt. Es nevaru precīzi aplēst, cik būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam ir uzdevums pārbaudīt visus līdz šim iesniegtos aprēķinus un iesniegt vairākus scenārijus, gan ņemot vērā sankciju ietekmi, gan paredzot scenāriju par visas kravas plūsmas apsīkšanu.

Ministrs atzīmēja, ka katrā scenārija gadījumā dotāciju apmērs proporcionāli pieaug. "Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mums kaut kur būtu jāslēdz dzelzceļš, jo dzelzceļa infrastruktūrai ir stratēģiska nozīme un jāatrod ilgtspējīgs veids, kā šo infrastruktūru uzturēt," piebilda Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam par SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) 100% daļu īpašnieku kļuvusi AS "Latvenergo", kurai līdz šim kopuzņēmumā piederēja 80% kapitāla daļu, 20% - AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

2024. gada 9. aprīlī MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" un pieņēma lēmumu - atļaut LVM izbeigt līdzdalību LVP. Līdz ar to 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu LVM piederošo LVP daļu (20%) atsavināšanu AS "Latvenergo".

LVP kapitāla daļu vērtību noteica starptautiski atzīts biznesa konsultāciju uzņēmums KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar Latvenergo koncerna konsolidēto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kurā viens no būtiskākajiem Latvenergo mērķiem ir noteikts atjaunīgos energoresursus (AER) izmantojoša ģenerācijas portfeļa audzēšana mājas tirgū un ārpus tā, fokusējoties uz vēja un saules elektrostacijām, ir plānots līdz 2026. gadam īstenot AER projektus 600 MW apmērā, bet līdz 2030.gadam - 2300 MW apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspilī norisināsies atjaunīgās enerģijas jautājumiem veltīts pasākums

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgas enerģijas ražotājs Enefit Green ienāk Latvijas saules elektroenerģijas tirgū, apstiprinot investīcijas divu saules elektrostaciju būvniecībai valsts rietumu daļā Ādažu novadā, Kadagas un Carnikavas pagastos.

Kopējais investīciju apjoms šo projektu īstenošanā sasniedz aptuveni 9 miljonus eiro.

Šie būs pirmie Enefit Green Latvijā izveidotie saules enerģijas parki ar kopējo jaudu 17 megavati - seši megavati saules parkā Austrumi PV Ādažu novada Kadagas pagastā un 11 megavati saules parkā Dzērves PV Ādažu novada Carnikavas pagastā. Šobrīd Latvijā Enefit Green pārvalda arī koģenerācijas staciju Valkā un granulu ražotni Brocēnos.

Kā norāda Enefit Green vadītājs Latvijā Juris Antužs, ienākšana Latvijas saules enerģijas tirgū ir būtiska daļa no uzņēmuma attīstības stratēģijas. "Enefit Green pašlaik darbojas un būvē saules elektrostacijas Igaunijā un Polijā. Jaunu saules enerģijas parku izveide Latvijā ne tikai palielinās uzņēmuma enerģijas ražošanas portfeli, bet arī palīdzēs to diversificēt," komentē Antužs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 599,316 miljons eiro, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 59,1% un sasniedza 172,449 miljonus eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gada pirmajā ceturksnī saruka par 23,4% un bija 412,04 miljoni eiro, bet mātesuzņēmuma peļņa bija 160,57 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 51,6%.

Uzņēmuma vadība apgrozījuma samazinājumu skaidro ar zemāku enerģijas pārdošanas cenu ietekmi. Savukārt pozitīva ietekme bijusi lielākam pārdotās elektroenerģijas apjomam, kā arī sadales segmenta ieņēmumu pieaugumam, stājoties spēkā jaunajiem AS "Sadales tīkls" tarifiem no 2023.gada 1.jūlija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2024.gada pirmajos trīs mēnešos "Latvenergo" koncerns saražoja 2319 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvenergo” padome apstiprinājusi valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un valdes locekļi Guntars Baļčūns, Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris.

10. maijā AS "Latvenergo" padome apstiprināja valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Viņas atbildība ir koncerna izaugsme jaunos elektroenerģijas tirgus segmentos – vēja un saules parku attīstībā, elektromobilitātes pakalpojumu un nākotnes enerģijas ražošanas projektos, viņa pildīs arī attīstības direktores pienākumus. Latvenergo koncerna stratēģija 2022.–2026. gadam paredz būtisku pieaugumu koncerna AER ražošanas jaudās, mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmējot Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.

AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns: "Esam gandarīti par Ilvijas Boreiko pievienošanos Latvenergo vadības komandai. Ilvija ir profesionāla vadītāja ar plašu redzesloku, un viņas pieredze un skatījums atbilst koncerna stratēģiskajam ilgtspējas virzienam - Baltijas valstīs vadoša AER uzņēmuma izaugsmes ambīcijām. Esam pārliecināti, ka viņas vadībā koncernam būtiskie saules un vēja enerģijas projekti tiks realizēti augstā kvalitātē. "

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvenergo” padome par uzņēmuma valdes locekli iecēlusi Ilviju Boreiko, kura šī amata pienākumus pildīs līdz noslēgsies pastāvīgā valdes locekļa atlase.

AS "Latvenergo" valde strādā šādā sastāvā - AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, valdes locekļi Ilvija Boreiko, Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Harijs Teteris.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko atbilst attiecīgajam valdes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem un valdes locekles pienākumus pildīs līdz brīdim, kad Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā nominēšanas kārtībā padome amatā ievēlēs pastāvīgu valdes locekli. Atklāta pieteikšanās valdes locekļa amata kandidātu atlasei izsludināta 2024.gada 9.janvārī, kandidātu pieteikšanās noslēdzās 26.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Armanda Vilciņa, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas izteiksmē lielāko vērtību Latvijā pašlaik veido komercīpašumi Rīgā un Pierīgā, taču īpašumu vērtība aug arī atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, liecina Latio dati.

Komercīpašumu vērtība ar dzīvojamo īpašumu tirgu korelē tikai atsevišķos gadījumos, tāpēc nevarētu teikt, ka komercīpašumu cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski augušas, norāda Tatjana Beķere, Latio Vērtēšanas daļas vadītāja. Viņa atzīmē, ka ir komercīpašumi, kuru vērtība ir palielinājusies, bet ir arī tādi, kuru vērtība ir palikusi nemainīga vai pat samazinājusies. Jebkurā gadījumā - katrs īpašums ir jāvērtē atsevišķi, jo tā vērtību ietekmē virkne faktoru un aspektu, tajā skaitā pieprasījums, teic T.Beķere.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā aktualizējusies dažādu specializēto objektu un komercīpašumu vērtēšana - ar ko tas ir skaidrojams?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saskaņošanai valdībā iesniegts FM ziņojums par valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū

LETA, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 4 miljonu apmērā kompānijas “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai, kas jau šobrīd veiksmīgi strādā Aucē un Valdemārpilī.

Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk kā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk kā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas. Kopējās abu elektrostaciju ieviešanas izmaksas bija vairāk nekā 8 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums atbrīvos daļu no sākotnēji ieguldītā pašu kapitāla, lai attīstītu vēl citus saules parka projektus Latvijā. Finansējums piešķirts uz 5 gadiem un tas tiek garantēts ar elektroenerģijas piegādes līgumu ienākumiem.

“Videi draudzīgu, ilgtspējīgu, pārdomātu un finansiāli veiksmīgu uzņēmumu izaugsmes projektu atbalstīšana ir viena no mūsu prioritātēm. “Volterra Energy Group” ir viens no lielākajiem zaļās enerģijas ražotājiem Latvijā, tas pilnveido saules, vēja, mazo hidroenerģiju, enerģijas krātuvēm un atkritumu pārstrādes tehnoloģijas, kuru nozīme pieaug jau šobrīd. Tāpēc esam sarunu procesā par vēl citu uzņēmuma parku finansēšanu. Mēs ticam, ka šādi projekti ir jāattīsta strauji un tas dos pozitīvu pienesumu gan vides aizsardzībai, gan Latvijas energoneatkarībai,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums un neatkarīgais elektroenerģijas ražotājs “Sunly” piesaistījis no Swedbank 22 miljonus eiro sešu saules parku būvniecībai.

Finansējums ļaus īstenot projektus, kuru kopējā jauda sasniegs 52 MW, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko Swedbank ieguldījumu saules parku attīstībai Latvijā.

“Šis solis ļauj ambiciozi skatīties uz nākotnes iecerēm attiecībā uz Baltijas valstu un Polijas apgādi ar atjaunojamo enerģiju, kur “Sunly” ir ambiciozi plāni,” norāda Toms Nāburgs, “Sunly” izpilddirektors Latvijā.

Līdz šim starp “Sunly” investoriem minami tādi starptautiskie spēlētāji kā Francijas aktīvu pārvaldītājs "Mirova", kas specializējies ilgtspējīgos ieguldījumos, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), u.c. “Esam tiešām gandarīti par sadarbību ar Swedbank Latvijā, jo šis mums, kā grupai, ir pirmais pilnībā komerciālais saules enerģijas finansējums Baltijā un Polijā, bankai finansējot uzņēmumu, kas elektrību pārdos par tirgus cenu un balstoties uz tirgus principiem, bez papildu ilgtermiņa līgumiem vai garantijām. Inovatīvais risinājums bija iespējams, pateicoties rūpīgai aizdevuma strukturēšanai, kurā vērā ņemtas arī potenciāli svārstīgās elektroenerģijas cenas. Domāju, ka tas var kļūt par piemēru līdzīgiem finanšu darījumiem arī nākotnē,” ir pārliecināta “Sunly” Finanšu direktore Lili Kirikal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 9. maijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) dalībnieku sapulcē par uzņēmuma valdes locekli uz laiku iecelta Baiba Zauere.

“Baibas Zaueres ilggadējā praksē uzkrātās zināšanas, pieredze juridiskos jautājumos, projektu un pārmaiņu vadībā ir būtisks pienesums Rail Baltica projekta pārvaldībai Latvijā. Vēlu veiksmi un izdošanos jaunajā amatā!” saka SM valsts sekretāra p.i. Ligita Austrupe.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāju uz laiku iecelts Ēriks Diļevs  

Šī gada 3. maijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) dalībnieku sapulcē par...

Kopš 2023. gada augusta B. Zauere ieņēma valdes locekles amatu SIA “Latvijas vēja parki”, ko atstāja pirms uzsāka pildīt amata pienākumus EdzL. Pirms tam B. Zauere vairāk nekā sešus gadus strādāja Rail Baltica kopuzņēmumā RB Rail AS, sākotnēji pildot vecākās juristes pienākumus un vēlāk ieņemot Juridiskā departamenta vadītājas amatu. Iepriekš B. Zauere praktizējusi kā zvērināta advokāte ZAB "Deloitte Legal", ZAB "Sorainen" un ZAB “Glimstedt un Partneri”.

B. Zauere ieguvusi maģistra grādu biznesa augstskolas “Turība” Juridiskajā fakultātē un specializējas publisko iepirkumu, nekustamā īpašuma un būvniecības tiesībās, līgumu pārvaldībā, korporatīvajās tiesībās un citos ar uzņēmuma pārvaldību saistītos juridiskajos jautājumos.

B. Zauere amata pienākumus pildīs no 9. maija līdz brīdim, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis ievēlēs jaunu EDzL valdes locekli, kas izvēlēts, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru (konkursu) normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Līdzšinējais valdes loceklis Arnis Staltmanis 2. maijā noslēdza darbu EDzL pēc valdes priekšsēdētāja atkāpšanās no amata.

EDzL ir valsts kapitālsabiedrība ar Satiksmes ministrijas simtprocentīgu līdzdalības apmēru, kas dibināta 2014. gadā. Ar 2016. gadu, atbilstoši projekta ieviešanas struktūrai un deleģēšanas līgumam, EDzL ir Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā, kas pārrauga projekta dzelzceļa infrastruktūras, t.sk. abu starptautisko staciju Rīgā un pamattrases būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru