Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

SIA Venden Mineral Water četros gados sasniedz 6% tirgus daļu veikalos; turpmāko attīstību uzņēmuma īpašnieki saskata kafijas segmentā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Venden Mineral Water ir kāpinājis apgrozījumu no 132 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 1,6 milj. eiro 2015. gadā. Pērn saražoto vienību skaits sasniedza 8,5 miljonus, bet šogad prognozēts sasniegt 10 miljonus pudeļu. Uzņēmuma straujā izaugsme ir ļāvusi tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «2015. gadā veiktais Nielsen pētījums liecina, ka Latvijā tika pārdots 100 milj. litru ūdens, un Venden Mineral Water aizņēma 6% tirgus daļas. Ambīcijas visiem tirgus dalībniekiem ir lielas, arī mums. Četros gados esam sasnieguši labu rādītāju,» teic SIA Venden un SIA Venden Mineral Water izpilddirektors Aldis Škutāns. Ambīciju ziņā tā ir starta līnija; investīcijas ļauj atsperties un ražot vairāk.

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Ūdens ražotāja un tirgotāja SIA «Venden» līdz 2019.gada beigām plāno paplašināt ražotni un trīskāršot ražošanas apjomus, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem ražotnes paplašināšanas projekta īstenošanai būs nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Šī projekta īstenošanai paredzēts piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

«Venden» ūdens ražotnes, kas atrodas Cēsīs, Cīrulīšu ielā 68, platība pēc paplašināšanas projekta īstenošanas sasniegs vismaz 2500 kvadrātmetrus. Patlaban «Venden» ražotnes platība ir apmēram 1500 kvadrātmetri.

Jau vēstīts, ka «Venden» šogad plāno sasniegt 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. Tikmēr uzņēmuma peļņa varētu saglabāties pagājušā gada līmenī. «Firmas.lv» informācija liecina, ka pērn «Venden» apgrozījums bija 10,976 miljoni eiro, bet peļņa - 653 054 eiro.

No 8. līdz 12. septembrim Jūrmalā, sporta centra Concept kortos norisinājās ITF starptautiskais tenisa turnīrs (International Tennis Federation) VENDEN Cup senioriem (sievietēm un vīriešiem vairākās vecuma grupās, sākot no 35 gadiem). Viens no turnīra galvenajiem organizētājiem un atbalstītājiem SIA Venden sadarbībā ar Latvijas Tenisa Savienību (LTS) plāno organizēt šo turnīru kā tenisa vasaras sezonas noslēguma pasākumu senioriem, rīkojot to katru gadu septembrī.

Par VENDEN Cup uzvarētājiem vienspēlēs vīriešiem atsevišķās vecumu grupās kļuva Somijas tenisisti Ilka Rikonens (Ilkka Riikonen) un Tuomas Kivisto (Tuomas Kivisto), lietuvietis Sauļus Andrušaitis (Saulius Andriusaitis), Krievijas tenisists Taraši Kikališvili (Taraschi Kikalischvili), Igaunijas tenisists Oļegs Ševčuks (Oleg Sevtsuk), latvieši Guntis Bikovs un Jānis Vilks. Sieviešu vienspēlēs par uzvarētājām atsevišķās vecumu grupās kļuva spēlētājas no Latvijas Inga Pabraukle, Natālija Bogačova, Inga Brokāne un Gunta Naumova. Vīriešu dubultspēlēs uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpa gan pašmāju, gan Krievijas tenisisti, bet sieviešu dubultspēlēs – tikai tenisistes no Latvijas. Kopumā turnīra uzvarētāju vidū dažādās vecumu grupās visvairāk bija pašmāju tenisistu.

SIA "SEB līzings" izsniedzis finansējumu minerālūdens ražotājam SIA "Venden" 916 tūkstošu eiro apmērā, lai uzņēmums varētu atjaunot savu autoparku.

"Venden" iegādāsies 17 jaunus mikroautobusus un 10 kravas automašīnas.

""Venden" ir ne tikai viens no bankas ilgtermiņa sadarbības partneriem, kas ar pārdomātu darbības stratēģiju ir izaudzis par nopietnu tirgus spēlētāju, bet arī no tiem bankas klientiem, kurš nepārtraukti domā par to, kā attīstīt savu darbību plašāk. Tā, piemēram, 2021. gadā uzņēmums jau ir ieplānojis palielināt savu auto parku vēl par 10 mikroautobusiem, izmantojot mūsu bankas finansējuma iespējas vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Ir patiess gandarījums sniegt atbalstu uzņēmumam, ar kuru mums saskan gan ilgtermiņa skatījums uz darbības attīstību, gan vērtības, kas saistītas ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību," norāda "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Par dzeramā ūdens ražotāja un tirgotāja «Venden» vienīgo īpašnieku kļuvusi SIA «Mica Tehnoloģijas», kurai iepriekš piederēja puse uzņēmuma kapitāldaļu, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš 50%«Venden» kapitāldaļu piederēja «Mica Tehnoloģijas», bet otra puse - Eduardam Magelim, kurš bija kompānijas līdzīpašnieks kopš 1997.gada 23.janvāra. Taču tagad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvusi «Mica Tehnoloģijas», kuras 100% īpašnieks ir Polijas pilsonis Andžejs Pavlovs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā notikušas 6.martā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Venden» 2017.gadā strādāja ar 11,565 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 5,3% un bija 618 654 eiro. Kompānijas 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

«Venden» reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 440 eiro.

SIA Venden, kura pamatdarbība saistīta ar avota ūdens un dabīgā minerālūdens ieguvi, ražošanu un pārdošanu, pagājušajā gadā apgrozījis 7,099 miljonus eiro, kas ir par 10,76% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījumu 2013.gadā palielinājusies arī SIA Venden peļņa, kas augusi vairāk nekā trīs reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 533,397 tūkstošus eiro.

SIA Venden vadība paredz, ka šogad 5 un 3 galonu ūdens ražošanas un realizācijas apjomi varētu pieaugt par 2%, taču pamata pieaugumu uzņēmumam veidos PET produkcijas realizācijas apjoma pieaugums. Šogad uzņēmums paredzējis piedāvāt tirgū jaunus produktus, kā arī palielināt esošo produkcijas sortimentu.

SIA Venden reģistrēts 1997.gadā. Lai gan uzņēmuma centrālais birojs atrodas Rīgā, bet ražotne un produkcijas ieguve izvietota Cēsīs un Valmieras rajonā, uzņēmums veiksmīgākai pārdošanai izveidojis loģistikas centrus Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

SIA Venden reģistrējis jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa norāda, ka uzņēmums par labu AS SEB banka 330 tūkstošu eiro vērtībā ieķīlājis krājumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Jānorāda, ka šī ir trešā komercķīla, ko uzņēmums reģistrējis savā pastāvēšanas laikā.

Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā sasniedza 7,099 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bija mērojama ar 533,398 tūkstoši eiro. Jāatzīmē, ka 2013. gadā Venden ar darbavietām nodrošināja 181 darbinieku.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 1997. gada janvārī dibinātais Venden nodokļu maksājumos valsts budžetā pērn samaksājis 2,477 miljonus eiro.

Aizvadītajā gadā SIA Venden neto apgrozījums sasniedzis 8,751 miljonu eiro, kas ir par 13,72% vairāk nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn samazinājās līdz 495,012 tūkstošiem eiro. Līdz ar to pagājušajā gadā līdz uzņēmuma rentabilitātes rādītājs saruka līdz 5,17.

SIA Venden pamatdarbība ir avota ūdens un dabīgā minerālūdens ieguve, ražošana un pārdošana.

Venden vadība paredz, ka 2015. gadā piecu un trīs galonu ūdens ražošanas un realizācijas apjomi varētu pieaugt par 3%, un pamata pieaugumu veido PET produkcijas realizācijas apjoma pieaugums.

SIA Venden šodien Cēsīs oficiāli atklāj jaunās iekārtas, kas ļaus dabīgo minerālūdeni pildīt PET pudelēs.

Tādējādi uzņēmums paplašina sortimentu un startē pudeļu segmentā, kas tiek darīts ar tālejošu mērķi – palielināt savu tirgus daļu. Līdz šim Venden vairāk bija pazīstams ar avotu ūdeni Mežavots, kas tiek iegūts Gaujas Nacionālā parka teritorijā un piegādāts galvenokārt birojiem. Jaunās iekārtas ļaus saražot produktu 0,5 l un 1,5 l iepakojumā, bet nākotnē iecerēts paplašināt sortimentu ar 0,75 l iepakojumu. Minerālūdens tiek iegūts no 133 m dziļa urbuma, kas atrodas netālu no Cīrulīšu ražotnes Cēsīs.

Jaunajās iekārtās un aprīkojumā SIA Venden ieguldījis aptuveni vienu miljonu eiro, kas investēti, izmantojot pašu nopelnītos līdzekļus. Līdz ar ražošanas paplašināšanu darbinieku skaits augs par 10, sasniedzot 207.

Ūdens ražotājs Venden, konsultējoties ar ārstiem un dietologiem, radījis jaunu produktu – viegli gāzētu dabīgo minerālūdeni, informē uzņēmumā.

Jaunā ūdens ražošanai bija nepieciešams iegādāties arī jaunas iekārtas, tāpēc investīciju apjoms ir 250 000 eiro.

Veikalos jaunais produkts būs ieejams no augusta. «Venden sortimentā bija gāzēts un negāzēts ūdens, taču, ņemot vērā sabiedrībā valdošās tendences un pieprasījumu, nolēmām piedāvāt patērētājiem arī viegli gāzētu ūdeni. Ja parasto gāzēto ūdeni, ko faktiski varētu klasificēt kā stipri gāzētu, vairāk izvēlas vīrieši, tad viegli gāzētais ūdens ir vairāk paredzēts sieviešu auditorijai,» stāsta Venden izpilddirektors Aldis Škutāns.

No uzņēmuma piedāvātā sortimenta aptuveni 80% ir negāzētie ūdeņi, bet 20% dažāda veida gāzētie ūdeņi.

Pērnā gada nogalē ražotājs laida klajā ūdeni ar dabīgiem aromātiem, kura pārdošanas tendences ir ļoti pozitīvas. «Pagaidām tā ir salīdzinoši maza kategorija, taču tendences liecina, ka tai ir lielas izredzes nostiprināties tirgū. Šo ūdeni piedāvājam patērētājiem arī Lietuvā un Igaunijā, kur kategorijas tirgus ir daudzkārt plašāks, attiecīgi 7,7% un 2,9% no kopējā tirgus, salīdzinot ar 0,5% Latvijā,» piebilst A.Škutāns.

Ir sekmīgi noslēgusies Daugavas kreisajā krastā izvietotā Rīgas panorāmas rata sistēmu iestatīšana un pārbaude, kuru veica gan vietējie inženieri un akreditēta inspekcijas institūcija, gan ārvalstu speciālisti ar ilggadēju pieredzi līdzīgu iekārtu testēšanā.

Šis ir noslēdzošais solis panorāmas rata uzstādīšanas procesā, lai saņemtu tehniskās pārbaudes protokolu par iekārtas atbilstību visām drošības prasībām.

Rīgas panorāmas rata testu noslēdzošajā fāzē tika pārbaudīta rata svara izturība ekspluatācijā ar normālu ikdienas slodzi, un arī sasniedzot kritiskās slodzes robežas. Pārbaudes laikā tika izmantotas gandrīz 1000 Latvijas ražotāja “Venden” ūdens pudeles ar vairāk nekā 18 tonnu kopējo svaru, kas slodzes testos aizvietoja pasažierus.

“Mēs, Rīgas panorāmas rata komanda, ļoti lepojamies ar to, ka viss projekts balstīts uz vietējiem projektēšanas un ražošanas resursiem, piemēram, panorāmas rata konstrukcija un kabīnes ir ražotas Latvijā. Vēlamies teikt īpašu paldies arī “Venden” par iesaisti rata testēšanā. Ceram, ka jau drīzumā “Venden” klientiem tiks piegādāts ūdens, kas “redzējis” Rīgu no pilnīgi jauna skatu punkta! Bet mēs pēc veiksmīgi pabeigtajām pārbaudēm gaidām ekspertu atzinumus, lai jau pēc iespējas drīzāk varētu panorāmas ratā uzņemt pirmos pasažierus,” saka SIA “RPR Operators” valdes loceklis Dimitrijs Uspenskis.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Veikalu tīkls “LaTS”, turpinot paplašināt piegādes zonas visā Latvijā, ietvēris Kurzemes reģionu, kur gūst arvien lielāku pircēju atsaucību – jaunums ir tiešsaistes veikala pakalpojumi teritorijā ap Kuldīgu, Vārmi un Saldu, pastāstīja SIA “Latvijas Tirgotāju savienības” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

“Pircēji novērtē “LaTS” e-veikala īpašos piedāvājumus – piemēram, “e-latts.lv” līdz šim bija vienīgais internetveikals Rīgā un apkārtnē, kas pieņem depozīta taru. Tagad depozīta taru pieņem arī Kuldīgas, Saldus un Vārmes komplektēšanas centru piegādes zonā. Tāpat šajos reģionos iespējams pasūtīt un nomainīt arī “Venden” lielos ūdens balonus,” jaunumus iezīmēja R. Okmanis.

Pēc R. Okmaņa vārdiem, tādējādi reģionu iedzīvotāji var ietaupīt ne tikai laiku, bet arī naudas līdzekļus, retāk tērējot degvielu braucienam uz iepirkšanās centriem, turklāt cenas internetveikalā neatšķiras no klātienes veikalu cenām, un ir spēkā arī visas atlaides un akcijas. “Daudzi izmanto iespēju pasūtīt pārtikas un nepārtikas preces no pilsētām saviem tuviniekiem lauku reģionos, turklāt šādas piegādes, kā esam novērojuši, kļūst regulāras, pircējiem e-veikala grozā liekot līdzīgus pirkumus. Tas liecina par stabila ieraduma veidošanos,” gandarīts ir R. Okmanis.

Tirdzniecības tīkla Alije parusa veikalā Begovaja atklāts Rīgā un Latvijā ražotu pārtikas preču stends Rižskij dvorik. Tas ir jau otrais stends Rižskij dvorik tirdzniecības tīklā Alije parusa.

Pirmais Rišskij dvorik stends Maskavā tirdzniecības centrā Ščuka (Ščukinskaja iela 42) kopš pagājušā gada darbojas ar ievērojamiem panākumiem, norāda Rīgas dome.

Projekta ietvaros pārtikas produkti tiek pārdoti vēl desmit tīkla Alije parusa veikalos. Pieaug arī to Latvijas ražotāju skaits, kas ir pārstāvēti Rizškij dvorik stendos. Plānots, ka jau šovasar stendi tiks atvērti vēl vienā Maskavas lielveikalu ķēdē.

Rižskij dvorik stendos Maskavas iedzīvotāji var iegādāties piena produkciju, tai skaitā jogurtus, sviestu, biezpienu, sieru, skābo krējumu, maizi, cepumus, gaļas izstrādājumus, dzērienus, ūdeni, zivju konservus, sukādes, šokolādes izstrādājumus un citus saldumus, miltus, graudu pārslas, mērces, dārzeņu konservus, čipšus, Latvijas balzāmu un arī keramikas izstrādājumus.

Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Edgars Skuja atklājis pirmo Latvijas pārtikas produktu stendu Rižskij dvorik ārpus Maskavas pilsētas robežām. Latvijas produkcija būs pieejama tirdzniecības tīkla Alije Parusa veikalā, kas atrodas 24 km attālumā no Maskavas pilsētas robežas ciematā Kņjažje ozero.

Šis privātmāju ciemats esot viens no ainaviskākajiem un ekoloģiski tīrākajiem piemaskavas rajoniem.

«Ar lepnumu jāsecina, ka Latvijas pārtikas ražotāju piedāvātā produkcija kļūst arvien daudzveidīgāka, nezaudējot tās augsto kvalitāti,» stenda atklāšanā teicis vēstnieks E.Skuja. Vēstnieks dāvinājis tirdzniecības centram lielformāta planšeti ar Rīgas skatu, ko vēstniecībai palīdzēja sagādāt Latvijas Institūts.

Pasākumā piedalījās Rīgas Domes un Latvijas Latvijas-Krievijas Lietišķās Sadarbības padomes pārstāvji, kā arī veikalu tīkla Alije Parusa vadītāja Olga Blažko, kura savā uzrunā izteica cerību, ka drīzumā Rižskij dvorik stendos būs iespējams iegādāties ne tikai konservētus, bet arī svaigus pārtikas produktus.

Dabas dotie neizsmeļamie minerālūdens resursi Latvijā neatspoguļojas tirdzniecības rādītājos.

Gruzijas vai Francijas minerālūdens patērētāju Latvijā vilina arvien vairāk līdzās vietējam produktam, lai gan Latvijā iegūtā minerālūdens sastāvs nav trūcīgāks par ārzemēs no dzīlēm izsauktajam, sarunā ar DB atzīst minerālūdens ražotāji. Kā skaidro Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere, divas no trim minerālūdens pudelēm tīkla veikalos ir vietējo ražotāju sortiments. «Importa prece šajā kategorijā lielākoties tiek izvēlēta, pateicoties specifiskas garšas īpašībām vai sastāva, ko vietējie ražotāji nepiedāvā,» D. Valnere skaidro, ka lauvas tiesu minerālūdens tirgū pašlaik tomēr veido vietējā prece.

No sava minerālūdens un dzeramā ūdens patērējam vien nenozīmīgu daļu, tāpēc nosacīti varam šķiesties ar šo zemes dzīļu resursu, atzīmē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante hidroģeoloģijas eksperte Inga Retiķe.

22 pazīstami pārtikas un atbalstošo nozaru uzņēmumi apvienojušies Latvijas pārtikas nozares uzņēmumu sadarbības veicināšanas un produkcijas eksportspējas paaugstināšanas klasterī.

Pēc klastera projekta koordinatores Evitas Vilšķērstes vārdiem, pateicoties šai iniciatīvai Latvijas ražotāji spēs atbalstīt viens otru iekšējā un ārējā tirgū, kā arī ar mazāko resursu un investīciju apjomu sasniegt vairāk rezultātu, tai skaitā arī ieviest jaunas inovatīvas tehnoloģijas.

Visi 22 Latvijas pārtikas nozares uzņēmumu sadarbības veicināšanas un produkcijas eksportspējas paaugstināšanas klastera dalībnieki pārstāv pārtikas ražošanas, vairuma un mazumtirdzniecības, ka arī HoReCa nozares. Klāstera izveidošanas mērķis ir stimulēt Latvijas pārtikas rūpniecības nozares uzņēmumu sadarbību un atbalstu. Šobrīd klastera vadošo uzņēmumu skaitā ir Voldemārs (Valdo), Liepkalni, Rūjienas saldējums, Hanzas Maiznīca, Adugs, Anatols, Aloja Starkelsen, Rūķīšu tēja, Vēl Vairāk Saules, DC Holding, Venden, Rāmkalni, Mūsmāju Dārzeņi, Karaliskie Kārumi, RA 5, Braslas, Solero, Avangards, Pērse L.L.K., Sfeks, PKS Straupe, kā arī zinātnes un pētniecības iestāde - LU EVF doktorantūras skola Valsts tautsaimniecības starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai.

29 Latvijas uzņēmumi varēs piegādāt savu produkciju Afganistānā dislocētajiem karavīriem dažādu misijas projektu īstenošanai. Sarakstu ar uzņēmumiem izveidojuši Latvijas Aizsardzības ministrijas un ASV Aizsardzības departamenta speciālisti, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Pēdējo divu gadu laikā caur Latviju transportē vairāk nekā 40% no visām amerikāņu sauszemes un jūras nemilitārajām kravām, kuras tiek sūtītas uz Afganistānu. Līdz šim Latvija pelnīja no tranzītoperācijām, taču tagad arī kravu saturu formēs no Latvijā ražotām precēm.

Produkcijas piegādei NATO spēkiem Afganistānā pieteicās 98 Latvijas uzņēmumi. Tika atlasīti 29 uzņēmumi, un to vidū ir Dobeles Dzirnavnieks, Latvijas Finieris, Baltijas Dārzeņi, Rīgas piena kombināts, Hanzas Maiznīca, Balticovo, Venden un Hansa Timber.

Dobeles Dzirnavnieks jau ir parakstījis līgumu un nosūtījis uz Afganistānu pirmās 273 tonnas miltu. Hanzas Maiznīcai solīts iepirkt hamburgeru un sendviču maizītes. Augsti novērtēti Latvijas piena produkti Lāse, kurus iespējams uzglabāt svaigus līdz sešiem mēnešiem.

SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.

Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.

Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

LSEZ kapitālsabiedrība “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” (VOBP) uzsācis jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m2 platībā. Jaunajā ēkā plānots izvietot ražošanas uzņēmumus, kurus VOBP pagaidām vēl neatklāj.

Biznesa parka attīstītāji plāno jau nākamgad pabeigt būvniecību, lai darbu var uzsākt jauni ražošanas uzņēmumi. Būvdarbus veic SIA “Būve LK”, bet būvniecības līguma summa ir ~825 tūkstoši eiro bez PVN.

VOBP apsaimnieko 3,5 ha Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tā ir bijušā mēbeļu fabrika ar padomju gados izbūvētām ēkām un infrastruktūru, kas soli pa solim tiek sakārtota, pārbūvēta un modernizēta, atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides prasībām.

LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā iegulda savus finanšu līdzekļus, piesaista ERAF publisko finansējumu un izmanto Liepājas SEZ priekšrocības. Šobrīd biznesa parkā telpas ražošanai, noliktavām un birojiem atraduši nedaudz vairāk kā 20 nomnieki, piemēram, “AE Partner”, “VIA-S modular houses”, “CALJAN”, “BALTU KOKS, “Venden” un citi.

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.