No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektu paketē iekļauti Nodokļu un muitas policijas likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie ir visvairāk kontrolētie ierēdņi valstī, šādu viedokli pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Komentējot VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), VID vadītāja atzīmēja, ka tagad Latvijā ir par vienu tiesībaizsardzības iestādi mazāk un mazai valstij šāda līdzīgu funkciju struktūru optimizācija vērtējama kā laba.

VID vadītāja slavēja līdz šim Iekšējās drošības pārvaldes paveikto, jo tas esot demonstrējis VID vēlmi attīrīties. Vienlaikus mazajai pārvaldei dažkārt pietrūcis jaudas, tāpēc bijusi nepieciešama palīdzība no citas VID struktūras - Nodokļu un muitas policijas pārvaldes. KNAB paspārnē pārvaldē strādājošo spējas būs daudz lielākas un iespējamie koruptīvie gadījumi noteikti tiks atklāti efektīvāk, ir pārliecināta Šmite-Roķe.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Līdz šim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem aptuveni 3000 cilvēku no jauna iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Savukārt aptuveni 1000 cilvēku ir precizējuši iepriekš iesniegtās gada ienākumu deklarācijas.

Šmite-Roķe sacīja, ka kopš septembra beigām VID ir izsūtījis aptuveni 43 000 vēstuļu, un to sūtīšana turpināsies līdz gada beigām.

VID vadītāja skaidroja, ka tādēļ kopsavilkumu un secinājumus par šo vēstuļu efektu vēl ir pāragri izdarīt, pirmie secinājumi varētu būt gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Šogad 23.septembrī VID sāka pakāpeniski uzrunāt tos cilvēkus, kuriem atbilstoši VID veiktajai datu analīzei ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par apgrozījumu kontā.

Saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un piedāvā uz tiem atbildes gan savā tīmekļvietnē, gan citos informācijas kanālos.

Nodalot tiesībaizsardzības iestādes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), svarīgi ir nepazaudēt informācijas apmaiņu un nemazināt kontroli pār iespējamiem korupcijas mēģinājumiem VID iekšienē, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija - no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) septembrī sāks 70 000 fizisko personu apziņošanu, aicinot pārskatīt savus deklarētos ienākumus, otrdien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

VID, veicot datu filtrēšanu, atlasījis 70 000 personas, kurām ir pamanīta būtiska neatbilstība starp bankas konta apgrozījumu un tiem ienākumiem, kuri ir deklarēti VID. Šmite-Roķe skaidroja, ka neatbilstība šīm personām pārsniedz 20 000 eiro gadā.

Šīm personām plānots nosūtīt masveida paziņojumu, aicinot pārskatīt deklarētos ienākumus, un, ja nepieciešams, iesniegt deklarācijas vai to precizējumus, deklarējot ienākumus pilnā apmērā.

Papildus VID šiem iedzīvotājiem nosūtīs informatīvu materiālu, kas kalpos par palīgu kontos saņemto maksājumu izvērtēšanai un ienākumu deklarēšanai.

Šmite-Roķe informēja, ka, analizējot datus, VID secinājis, ka 5575 personām starpība starp konta apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem gadā ir virs 100 000 eiro, 13 449 personām - starpība ir 50 000 līdz 100 000 eiro, bet 51 099 personām starpība ir 20 000 līdz 50 000 eiro.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.

Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.

Lai cilvēki automātiski saņemtu pārmaksāto nodokļu atmaksu, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jāveic grozījumi normatīvos, paredzot informācijas par izdevumiem medicīnai un izglītībai automātisku nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), skaidroja VID pārstāvji.

Dienestā atzīmē, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvos, lai visus maksājumus par medicīnas pakalpojumiem un izglītību, tostarp interešu izglītību nodotu VID. Ņemot vērā, ka izdevumi par ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem satur sensitīvus datus, normatīvos ir jāparedz īpaša atruna par datu nodošanu VID. Ja regulējumā noteiks, ka visa minētā informācija tiek nodota VID, tad VID varēs nodrošināt visu šo datu iekļaušanu personas gada ienākumu deklarācijā.

Vienlaikus VID vērš uzmanību, ka no 2023.gada septembra, ja cilvēks ir iesniedzis VID iesniegumu, kurā norādīts viņa aktuālais bankas konts, uz to var saņemt automātisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Taču, ja cilvēks vēlas saņemt nodokļa atmaksu par čekiem par medicīnas pakalpojumiem, izglītību, interešu izglītības pakalpojumiem, kuru nav VID rīcībā, tad cilvēkam ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, un šie čeki tai jāpievieno.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim 800 cilvēku ir deklarējuši papildus maksājamo nodokli 2,6 miljonu eiro apmērā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa informēja, ka VID šobrīd saistībā ar būtiskām neatbilstībām starp bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem ir izsūtījis gandrīz 60 000 vēstuļu no kopumā plānotajiem 70 000 vēstuļu. Atlikušās vēstules paredzēts izsūtīt tuvāko divu nedēļu laikā.

Šmite-Roķe arī minēja, ka trīs ceturtdaļas no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir iestājies termiņš atbildes sniegšanai, ir reaģējuši uz vēstuli, gan iesniedzot deklarācijas, gan arī sniedzot skaidrojumus.

"Apmēram 800 cilvēku ir nodeklarējuši papildus maksājamo nodokli 2,6 miljonu eiro apmērā, deklarējot daudzmiljonu eiro apliekamos ieņēmumus un vēl vairāk - 140 miljonus eiro - neapliekamos ieņēmumus," sacīja Šmite-Roķe.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ilgus gadus cīnījies ar ēnu ekonomiku ar represīvajiem pasākumiem, vairāk kontrolējot, prasot vairāk informācijas, vairāk sodot, bet līdz šim tas ēnu ekonomiku ir mazinājis lēnāk, nekā būtu gribēts, intervijā sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

"Tādēļ varbūt mēģinām no otras puses, mēģinām no pozitīvā? Parādām mazajam biznesam, arī lielajam biznesam, ko dod administratīvā sloga mazināšana, kas mazina patērēto laiku saistību izpildei pret valsti. Tad tie, kas varbūt tagad strādā ēnu ekonomikā, nelegalizējas, nemaksā nodokļus, sapratīs, ka darboties godīgi ir vieglāk un ērtāk, naktīs var mierīgāk gulēt, nekā slēpt, slapstīties un meklēt, kur dabūt skaidru naudu, lai izmaksātu darbiniekiem algas aploksnēs," pauda Šmite-Roķe.

Jautāta, kāpēc attiecībā uz mazo biznesu Latvija tik ilgi iet uz Igaunijas piemēru, kur nodokļu nomaksa automātiski notiek caur bankas kontu, Šmite-Roķe norādīja, ka Latvijā jau ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču tam ir maz lietotāju, un šādu kontu atvērt piedāvā tikai vienā bankā.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu.

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Igaunijas iedzīvotāji pēdējos gados aizvien retāk izmanto skaidru naudu, turklāt lielākā daļa skaidru naudu lieto tikai dažas reizes mēnesī, liecina aptauja, ko pēc Igaunijas bankas LHV pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Kantar Emor".

58% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī, bet 18% to lieto vienu vai divas reizes nedēļā.

Skaidrās naudas lietošanas biežums Igaunijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados samazinājies - ja 2018.gadā 16% iedzīvotāju skaidru naudu lietoja katru dienu, tad 2024.gadā šis rādītājs ir 10%. Tāda pati tendence vērojama arī to iedzīvotāju vidū, kuri skaidru naudu izmanto reizi vai divas reizes nedēļā, - ja 2018.gadā to darīja 36% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars samazinājies līdz 18%.

Tomēr palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī: ja 2018. gadā tie bija 41% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars ir jau 58%.