50. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus šogad notiks tiešsaistē.

Vietnē www.egadatirgus.lv Brīvdabas muzeja gadatirgus dalībnieki – amatnieki un mājražotāji – publicēs savus darinājumus, savukārt pircēji no Latvijas un citām valstīm varēs aplūkot piedāvājumu un sazināties ar meistariem, lai iegādātos izvēlētās preces. Plānots, ka portāls darbību uzsāks augusta vidū.

Noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ Brīvdabas muzeja 50. gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu tradīcijas nepārtrauktību, šogad gadatirgus notiks vēl nebijušā formātā – tiešsaistē. Portāls www.egadatirgus.lv tiek veidots kā e-katalogs, kurā apmeklētāji varēs aplūkot Brīvdabas muzeja amatnieku un mājražotāju virtuālos stendus un iegādāties viņu ražojumus.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Kopā ar Latvijas meistariem un amatniekiem no visas Latvijas tiek rīkots pirmaisJāņu digitālais gadatirgus, kas 20. jūnijā norisināsies interneta vidē, informē Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

Tautas lietišķās mākslas eksperte un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Rubena atbalsta tradicionālo tirdziņu pastāvēšanu, bet papildus tam saskata arī veidus, kā tos attīstīt: «Mmūsdienās ir jāiet līdzi laikam. Tirgoties, atrast domubiedrus, sasniegt plašāku auditoriju, vienlaikus saglabājot mūsu tradicionālo kultūras mantojumu, veiksmīgi var arī internetā. Aizvien vairāk cilvēku iepērkas tieši internetā, kur atrodams tikai retais amatu meistars. Iedrošinot meistarus savu produkciju pārdot arī internetā un iepazīstinot viņus ar digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām, tie pilnvērtīgi spēs konkurēt ar citu valstu ražojumiem.»

Digitālajā gadatirgū varēs atrast visu nepieciešamo skaistai un lustīgai līgošanai. Gadatirgus, kas norisinās Swedbank projekta Meistars 21. gadsimtā ietvaros, virtuālos apmeklētājus gaidīs sākot no 20. jūnija plkst. 9.00 līdz pat pusnaktij. Tas būs pieejams Facebook lapā.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Āra teritorijā pie Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsalā šodien sākas gadatirgus "Dārzam un dzīvesstilam", kur vienviet varēs iegādāties stādus, puķes, augļu kokus, košumkrūmus, kā arī preces dārza darbiem un atpūtai, informēja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT1".

"Šogad diemžēl iecienītā dārza un dzīvesstila izstāde izpaliek, taču mēs esam raduši iespēju Ķīpsalā sarīkot drošu gadatirgu, jo cilvēki alkst darboties dārzā un audzēt puķes uz balkoniem pat vēl vairāk nekā citus gadus. Gadatirgū teju visu nepieciešamo atradīs gan "zaļo pirkstiņu" īpašnieki, gan atpūtnieki," stāsta izstādes organizators Artūrs Bidiņš.

Tāpat gadatirgū interesenti varēs iepazīties ar stādaudzētavu jaunumiem un saņemt zinošu speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus dārza iekopšanā un piemērotāko stādu izvēlē.

Lai gadatirgus apmeklējums būtu drošs gan tirgotājiem, gan apmeklētājiem, ņemot vērā atbildīgo iestāžu rekomendācijas, tiks paplašinātas apmeklētājiem paredzētās ejas, bet tirdzniecības stendi būs izvietoti divu metru attālumā.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 2. un 3. jūnijā norisinājās latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus, kas šogad notika Latvijas valsts simtgades un Eiropas kultūras mantojuma gada zīmē, kopējam tirdzniecības metru skaitam sasniedzot teju 3 kilometrus. Pasākumu apmeklējuši vairāk nekā 36 300 cilvēki.

Gadatirgus piedāvāja dažādus darinājumus, pulcējot 520 Latvijas amatniekus, no kuriem 48 gadatirgū piedalījās pirmo reizi. Pasākumā piedalījās arī vairāk nekā 170 Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji.

Gadatirgus Kultūras programmu veidoja dažādu deju un muzikālo kolektīvu priekšnesumi, un ekspress izstāde, kas tapa sadarbībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu.

Pasākuma rīkošanā šogad palīdzīgas rokas sniedza arī praktikanti no Amerikas latviešu apvienības (ALA) prakses programmas «Pavadi vasaru Latvijā!», kuri sagaidīja viesus pie muzeja vārtiem un palīdzēja plašajā tirgū atrast kāroto.

Kopš 1971. gada muzejs katru gadu rīko amatnieku darinājumu gadatirgu, kas tradicionāli notiek jūnija pirmajā nedēļas nogalē.

Jūrmalā norisinājies vakanču gadatirgus, kurā 30 darba devēji piedāvāja ap 500 darba vietu Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 1700 darba meklētāji, un lielākajai daļai piedāvāto vakanču atrasti darbinieki, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Apmēram puse no piedāvātajām amata vietām bija pastāvīgam darbam, pārējās – darbam vasaras sezonā. Vienkāršāk atrast darbiniekus brīvajām amata vietām bija viesmīlības un tūrisma nozares, kā arī tirdzniecības un būvniecības jomu uzņēmumiem. Tām pieteikušies pat vairāki pretendenti uz vienu vakanci, un uzņēmumi pēc vakanču gadatirgus turpina darbinieku atlasi. Tāpat kā pērn, arī šogad grūtāk ir atrast kvalificētus speciālistus medicīnas un rehabilitācijas jomā. Piemēram, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) arvien aktuālas ir ergoterapeita, ergoterapeita asistenta, ārsta psihiatra un sociālā darbinieka vakances.

Daugavpilī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) 29. aprīlī rīkos Vakanču gadatirgu, kuram pieteikušies 40 darba devēji, kas kopumā piedāvās 300 vakances.

Darbiniekus šajā pasākumā meklēs tādi uzņēmumi kā a/s Ditton pievadķēžu rūpnīca, a/s Latvijas maiznieks, SIA Rimi Latvija, SIA Aurora Baltika, SIA Šafrans, SIA Kover, SIA Antaris, SIA Lattex D, SIA Axon cable, ARD Būvserviss, SIA VAV textile group, SIA Latgales sakaru serviss, biedrība Integrum Plus, SIA Sadzīves pakalpojumi, SIA Modes formula, SIA Latgales priede M., biedrība Asmu Latgalīts un citi. Tādējādi strādājošie tiek meklēti darbam tirdzniecībā, būvniecībā, metālapstrādē, kokapstrādē, šūšanā, mārketingā, ēdināšanā, signalizācijas un sakaru sistēmu projektēšanā, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, elektromontāžā, lauksaimniecībā, automobiļu remonta un citās jomās.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

10.maijā, no pulksten 10.00 līdz 14.00, Rīgā, Kronvalda parkā pie Kongresu nama, norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus.

Vakanču gadatirgū Rīgā piedalīsies ap 50 darba devēju, darba meklētājiem tiks piedāvātas vairāk nekā 1000 vakances. Darbiniekus sev meklēs Nacionālie Bruņotie spēki, Rīgas pašvaldības policija, Rīgas Sociālais dienests, Rīgas sociālās aprūpes centrs Gaiļezers, AS Veselības centru apvienība, Latvijas Pasts, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, AS Rīgas piena kombināts, AS Latvijas balzams, SIA Spilva, AS Putnu fabrika Ķekava, AS Drogas, SIA Čilija Pizza, SIA Maxima Latvija, SIA Post Service, SIA Pasākumu apkalpošana, SIA LATNET datu centrs, SIA TNS Latvia, SIA CVO Recruitment Latvia, SIA Jysk Linnen`n Furniture, SIA CX2, SIA Binders, SIA Karavela, SIA Eiropica, SIA Norma A (ECOLINES), SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Hotel Operator VVM, SIA GRIFS AG un citi uzņēmumi.

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) sadarbībā ar t/c Domina Shopping organizētajā Starptautiskajā Skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgū (SMU) Grand Prix jeb galveno balvu ir ieguvis uzņēmums JA GLORY no Slovākijas, kuru produkts ir košļājamā gumija svara zaudēšanai, informē JA Latvija.

Veiksmīgākais uzņēmums no Latvijas šogad ir austu un mezglotu aproču ražotājs Rakstums, kas ieguva galveno balvu kategorijā — Labākā pārdošanas komanda.

Kopumā gadatirgus pulcēja 100 starptautisku skolēnu mācību uzņēmumu un vairāk nekā 100 ekonomikas un sociālo zinību skolotāju un biznesa konsultantu no 16 pasaules valstīm.

JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns, vērtējot šī gada SMU sniegumu: «Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus ir SMU programmas nākamais līmenis — iespēja jaunajiem uzņēmējiem paplašināt redzesloku, iegūt citu valstu dalībnieku kontaktus, novērtēt un saprast, kāda ir starptautiskā konkurence. Šogad vairums skolēnu gadatirgu uztvēra kā izstādi — iespēju parādīt savu preci Latvijas patērētājam, necerot gūt ieņēmumus, to pārdodot. Jāuzslavē mūsu skolu jaunieši, kas ļoti apzinīgi un nopietni bija gatavojušies gadatirgum un parādīja gan labas komunikācijas, gan svešvalodu prasmes.»

Ar saukli Māksla=sirdslieta ceturtdien, 15.decembrī, Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) tiek atklāta jauno māklsinieku darbu izstāde, labdarības akcija un gadatirgus Jarmarka.

Jarmarkā apskatei un iegādei šogad darbus iesnieguši vairāk nekā 350 Mākslas akadēmijas studenti. Izstādē izlikto darbu skaits ir ļoti plašs. Tās ir vairāk nekā 10 000 unikālas mākslas un dizaina vienības, tajā skaitā gleznas, grafika, tekstils, rotas, keramika, mode u.c., kas radītas studiju procesā.

Studenti cenu saviem darbiem nosaka paši. Turklāt neliela daļa no ienākumiem tiek ziedota Latvijas Mākslas akadēmijas un tai piederošo telpu restaurācijai un remonta darbiem.

Izstāde-gadatirgus atvērta no 15.decembra līdz 30.decembrim.

Polijas arhitekts zaudējis prāvā apelācijas tiesā un viņam par 2006.gadā notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot Katovices izstāžu centra jumtam, dzīvību zaudēja 65 cilvēki, piespriesti deviņi gadi cietumā.

Jaceks J. - arhitekts, kurš izstrādājis Katovices Starptautiskā gadatirgus (MTK) konstrukcijas plānus - bija apsūdzēts "netīšā katastrofas izraisīšanā".

Eksperti norādīja, ka Jaceka J. plāni bijuši "stipri atšķirīgi" no ēkas arhitektūras projektiem, bet tiesa atzina, ka traģēdija notikusi arhitekta "nevērības un nolaidības dēļ, kā arī aiz necienīgas izturēšanās pret likumiem", vēsta ziņu aģentūra PAP.

Jaunzēlandes pilsonis un bijušais MTK valdes loceklis Brūss R., kuram iepriekš bija piespriesti trīs gadi cietumā, tika attaisnots.

Savukārt citam bijušajam valdes loceklim Rišardam Z., kurš bija apsūdzēts par to, ka zinājis par potenciālajām briesmām, bet nav rīkojis, sods tika samazināt uz pusi līdz diviem gadiem.

Ziemassvētku dāvanu ērtākai iegādei izveidots digitālais gadatirgus, kas līdz 17. decembrim norisinās interneta vidē.

Gadatirgū savus roku darbus piedāvā amatu meistari no visas Latvijas.

Tā mērķis ir vairot Latvijas amatnieku darinājumu pircējus un vienlaikus iedrošināt meistarus savu produkciju pārdot arī internetā, lai Latvijas amatniecība būtu mūsdienīgi pieejama un konkurētspējīga pasaulē, kur internets ir ienesis jaunus spēles noteikumus,» stāsta Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa.

Gadatirgus virtuālos apmeklētājus gaidīs divu nedēļu garumā, sākot no 4. decembra līdz 17. decembrim.

Ziemassvētku digitālo gadatirgu, kuru organizē Swedbank, var apmeklēt digitirgus.lv.

Viens no spilgtākajiem notikumiem vizuālajā mākslā - izstāde, gadatirgus un labdarības akcija Jarmarka - norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) no 17.decembra līdz 30.decembrim.

Gadatirgū ir iespēja apskatīt un iegādāties vairāk nekā 300 mākslinieku darbus - gleznas, vides un interjera priekšmetus, rotas, apģērbus un dažādu citu veidu mākslas eksponātus.

Divpadsmitās Jarmarkas koncepts ir MĀKSLAS KOKTEILIS.

Kopumā Jarmarkā iespējams aplūkot un iegādāties vairāk nekā 10 000 mākslas vienību, ko radījuši jaunie mākslinieki un LMA pasniedzēji, kuri ir sabiedrībā jau atzīti meistari.

Jarmarka sevī apvieno trīs virzienus. Tā ir izstāde, kur mākslas mīļotāji var aplūkot mākslinieku jaunākos veikumus. Tas ir gadatirgus - jebkuru izstādes darbu ir iespējams iegādāties kā dāvanu svētkos gan sev, gan draugiem. Tā ir labdarības akcija, kas studentiem sniedz iespēju studiju laikā tapušos darbus izstādīt plašākai auditorijai, iegūstot papildu ienākumus studijām un materiālu iegādei, rast iespēju tikt pamanītiem un noorganizēt personālizstādes. Daļa Jarmarkas ienākumu tiek ziedota LMA jūgendstila ēkas - aulas un citu telpu vēsturisko sienu gleznojumu, koka apdares un vitrāžu - restaurācijai un oriģinālās substances saglabāšanai.

Sestdien, 3. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” pēc divu gadu pārtraukuma klātienē notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku tirdziņš “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

“Lai arī skolēni pēdējos gadus teicami pielāgojās pandēmijas situācijai, piedāvājot savus ražojumus e-katalogā, nekas nevar aizstāt īstu sarunu ar pircēju un gandarījumu, redzot pieprasījumu pēc paša radīta produkta. Tādēļ esmu priecīgs, ka tirdziņš ir atpakaļ un jaunieši, sastopoties ar saviem klientiem, var gūt papildus motivāciju attīstīt savus produktus un biznesa idejas,“ pauž izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia “ vadītājs Jānis Krievāns.

Visas dienas garumā “Citā Bazārā” plaši tiks piedāvātas oriģināla dizaina tekstilpreces, bižutērija, no pašmāju labumiem ražoti gardumi, dažādu dabīgu materiālu aksesuāri un suvenīri dāvanām. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgām precēm būs apskatāmas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, puķupodi ar viedo laistīšanas sistēmu, augļu trauks ar iebūvētu ierīci kukaiņu aizbaidīšanai, spēļu kārtis ar ilustrētiem latviešu daiļliteratūras tēliem, ķepu saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem un citi interesanti produkti.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Pie mums

Joprojām sveču gaismā. Daudziem vakar vakarā, atgriežoties no darba, nepatīkams bija secinājums, ka māja vēl arvien ir bez elektrības padeves. Aizvadītajā naktī AS Sadales tīkls darbiniekiem izdevies atjaunot elektroenerģijas piegādi aptuveni 3000 mājsaimniecībām, līdz ar to šorīt bez elektrības vēl ir ap 7000 mājsaimniecību, liecina plkst.6 apkopotā Sadales tīkla operatīvā informācija. Jāatgādina, ka tajā vainojama īpaši spēcīgā vētra, kas plosīja arī Latviju.

25.maijā no plkst. 10 līdz 13 Rīgā, laukumā pie Kongresu nama, norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus, kurā darba meklētāji varēs vienuviet tikties ar darba devējiem klātienē, lai vienotos par iespējamo darba attiecību uzsākšanu.

Savu dalību vakanču gadatirgū Rīgā jau ir pieteikuši 37 darba devēji, kuri darba meklētājiem piedāvās vairāk nekā 800 brīvo darba vietu. Darba devēju vidū būs pārstāvēti tādi pazīstami uzņēmumi kā AS Rīgas piena kombināts, SIA Rimi Latvija, SIA Maxima Latvija, SIA Rīgas satiksme, VAS Latvijas pasts, AS Putnu Fabrika Ķekava, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, Valsts sociālās aprūpes centrs Rīga, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un citi.

Darba devēji piedāvās vakances, informēs par darba nosacījumiem un karjeras izaugsmes iespējām savos uzņēmumos, kā arī veiks pirmās darba intervijas ar kandidātiem uz brīvajām darba vietām. Vairāki darba devēji Vakanču gadatirgus laikā uzstāsies ar prezentācijām, sniedzot detalizētāku informāciju par saviem uzņēmumiem, to specifiku, darba iespējām un perspektīvām.

Ceturtdien, 16.aprīlī, Jūrmalā norisinājās pašvaldības organizētais Vakanču gadatirgus 2015, kurā 27 uzņēmēji darba meklētājiem piedāvāja vairāk nekā 300 darba vietas. Pasākumu apmeklēja ap 900 interesentu, un lielākajai daļai no piedāvātajām vakancēm atrasti darbinieki, pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Uzņēmumi un iestādes, kas darbojas Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē, piedāvāja vakances gan pastāvīgam darbam, gan vasaras sezonas laikā dažādās jomās. Brīvas amata vietas bija un joprojām daļā uzņēmumu ir gan medicīnas, viesnīcu biznesa un tūrisma, celtniecības, tirdzniecības, izglītības, transporta, informācijas tehnoloģiju un citu jomu speciālistiem. Darba devējiem Jūrmalas apkārtnē vajadzīgi kafejnīcu vadītāji, viesmīļi, pavāri un sezonas darbinieki dažādiem darbiem.

«Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) stendā vislielākā interese bija par piedāvātajām kultūras pasākumu organizatora un tehnisko darbinieku vakancēm. Līdz ar tām SIVA piedāvāja arī vairākas vakances saistībā ar medicīnas jomu, taču par tām, iespējams, specifiskās izglītības prasību dēļ nebija lielas apmeklētāju intereses,» skaidro Ilona Jurševska, SIVA direktore.

Latvijas dizaina un dzīvesstila veikalam Riija 2015. gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 5% – līdz 320 tūkst. eiro; šogad plānots tā kāpums vismaz par 15%, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Veikala darbības laikā daudz kas ir bijis citādi, nekā sākotnēji plānots, piemēram, prognozētie straujas attīstības tempi izrādījušies lēnāki. «Uzņēmums strādā ar pašu naudu, neesam aizņēmušies,» skaidro Sarmīte Stabulniece, veikala Riija (SIA Baltic Select) vadītāja un radošā direktore.

Kopš pagājušā gada nogales kompānijas darbību papildina internetveikals.

Apmēram reizi nedēļā uz Riija atnāk kāds dizainers vai amatnieks parādīt savu produktu. Uzņēmums ir definējis, ka netirgos gadatirgus izstrādājumus, jo īpaši rokdarbus, piemēram, rišainus adījumus vai tamborējumus. Riija atsaka arī tiem pārstāvjiem, kas produktu izveidojuši ar domu, ka latvju zīmes tam nodrošinās panākumus. Lai gan Sarmītei nav nekādu iebildumu pret šīm zīmēm, viņa uzskata, ka tās jālieto pamatoti un nepārspīlētā daudzumā. «Mēs turam savu rāmi, mēģinām neiziet no tā ārā. Starp citu, tas nemaz nav tik vienkārši – ievērot savus noteikumus bieži vien ir tas grūtākais uzdevums. Tajā pašā laikā tas nodrošina pastāvīgo klientu loku, jo viņi zina, ko te sagaidīt gan kvalitātes, gan cenas ziņā,» saka Sarmīte.

21 Centrālās un AustrumEiropas valstij darbinieku aizplūšana uz citām Eiropas Savienības valstīm vidēji izmaksā 7 procentpunktus no iekšzemes kopprodukta, liecina Starptautiskā Valūtas fonda aplēses.

Kā raksta Bloomberg, fonds paredz, ka, ja turpināsies tāda tendence kā līdz šim, IKP nākamo 14 gadu laikā zaudēs vēl 9 procentpunktus.

Tādēļ fonds iesaka ES piešķirt finansējumu migrācijas spiediena samazināšanai, lai valstis spētu uzlabot darba tirgus apstākļus un uzturēt saikni ar savu diasporu ārvalstīs.

Bloomberg publikācijā piemin arī Latvijā īstenoto kampaņu #GribuTeviAtpakaļ. Arī Polija īsteno atgriešanās programmu, kura paredz mājokļu piedāvājumu un veselības aprūpi, savukārt Rumānijas valdība sadarbojas ar privātajiem uzņēmējiem, piedāvājot stipendijas un nodarbinātības gadatirgus, kuros vilina atpakaļ talantīgos iedzīvotājus. Kampaņām palīdz nesen Lielbritānijā notikušais referendums, kas licis šaubīties par turpmāko ārvalstu strādājošo statusu šajā valstī.

Db.lv sadarbībā ar mobilo televīziju, lietotni LMT Straume aicina šodien, 31. maijā no plkst. 10.30 vērot biznesa uzsācēju gadatirgus Starta diena tiešraidi no Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra.

Pasākumu organizē ALTUM, Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tiešraide noris LIAA projekta Inovāciju motivācijas programma ietvaros. Pasākuma programma un tiešraide skatāma zemāk.

Tiešraides programma:

10.30 Kur meklēt spēkus, lai sasniegtu mērķi? Neobjektīva recepte, kas tapusi augstkalnu pārgājienos un, būvējot savu biznesu. Olga Kotova, alpīniste, sociālā biznesa akselerators NEW DOOR

10.55 Ekonomikas ministra, ALTUM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ceļavārdi

11.10 Kāds ir biznesa uzsācējs un kā viņam palīdzēt? Diāna Karacejeva, ALTUM

11.25 Darīt pašam, nevis gaidīt brīnumus no malas. Mikus Opelts, Giraffe360