Veselības ministrija (VM) apsver iespēju obligāti ieviest prasību norādīt diagnozi darbnespējas lapā, liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu.
Pašlaik Augstākā tiesa (AT) ir paudusi bažas par darbnespējas lapu negodprātīgu lietošanu un rosinājusi diskusiju, kā to izskaust, savukārt VM uzsver, ka tās rosinātās izmaiņas vērstas uz to, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām, jo nepamatoti izsniegtu slimības lapu esot maz.
VM atsaucas uz tās rīcībā esošajiem datiem, ka pērn anulētas 30 darbnespējas lapas, kas atzītas par nepamatoti izsniegtām, ko ministrija uzskata par nelielu skaitu. VM uztur pozīciju, ka neesot apstiprinājuma, ka darbnespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti, jo neesot šādu pierādījumu. Savukārt darbnespējas cēloni VM būtiski zināt, lai varētu plānot veselības politiku.
Tikmēr Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs ir atzīmējis - lai arī nevar apšaubīt datus par kopējo nelielo anulēto slimības lapu skaitu, tomēr situācija rādās citāda, ja aplūko tikai tos gadījumus, kad tiesībsargājošās iestādes ir izšķīrušās iesniegt sūdzību un apšaubīt darbnespējas lapu pamatotību. Piemēram, 2024.gadā slimības lapu pārbaudēs, kas iniciētas pēc tiesībsargājošo iestāžu iesniegumiem, problēmas atklātas gandrīz ceturtajā daļā situāciju.
VM apkopotie dati liecina, ka pērn 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts "cits cēlonis", taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Risinājums paredz, ka gadījumos, kad tiek izrakstīta darbnespējas lapa ar cēloni "cits cēlonis", tajā parādītos informācija par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram.
Cits VM priekšlikums ir anulēt atvērtu darbnespējas lapu pēc noteikta perioda, ja tajā ilgstoši nenotiek informācijas aktualizēšana.
VM piedāvā arī izstrādāt mehānismu darbnespējas lapu regulējumā, kas mazinātu nodarbināto motivāciju pieprasīt tās uz maksimālo termiņu. Ministrijas skatījumā, jādefinē situācijas, kurās anulēšana nenotiek automātiski, piemēram, ja ir objektīvi iemesli informācijas neaktualizēšanai, piemēram, ārstniecības iestādes kļūdas vai specifiskos citos gadījumos.
VM dati liecina, ka pērn VI tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības.
Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023.gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023.gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības.
Ārstiem visbiežāk tiekot uzdots veikt korektīvās darbības, kas saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni. Piemēram, kā B lapas cēlonis tiek norādīta "slima bērna kopšana", lai gan faktiskais cēlonis ir "slima bērna ar kaulu lūzumiem kopšana". Šādos gadījumos esot būtiski veikt korekcijas ne tikai datu kvalitātes nodrošināšanai, bet arī tāpēc, ka tas ietekmē darbnespējas apmaksas ilgumu - attiecīgi no 14 līdz 21 dienai.
Praksē novēroti arī gadījumi, kad darbinieks ārstam iesniedz pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka trauma nav gūta darba vietā, bet sadzīvē. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt cēloni no "nelaimes gadījums darba vietā" uz "cits cēlonis".
Līdz ar to nepieciešams nodrošināt atbalstu ārstiem, informējot par aktuālajam izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, diskutēt par nepieciešamajiem uzlabojumiem un veikt skaidrojošu darbu, nodrošinot, ka ārstiem ir pieejama aktuālākā informācija, pauž VM.
Ministrijas ieskatā, būtiski turpināt diskusijas, lai izvērtētu arī iespēju ieviest ārstēšanās režīma noteikšanu nodarbinātajiem un tā atzīmēšanu darbnespējas lapas veidlapā.
VM dati arī liecina, ka izplatīts cēlonis ir nelaimes gadījumi darba vietā, līdz ar to būtu nepieciešams veicināt darba devēja lielāku iesaisti un atbildību, uzlabojot darba drošību un darba vidi, lai mazinātu nelaimes gadījumu riskus un veicinātu darbinieku ilgtspējīgu veselību.
No visām darbnespējas lapām pērn uz 1 līdz 3 dienām tika izrakstītas 62 052 jeb 11,6% no kopējā A darbnespējas lapu skaita. Ņemot vērā, ka ārstniecības iestādes īslaicīgas darbnespējas gadījumos bieži noformē šīs lapas saistībā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju vai pacienta saskarsmi ar veselības aprūpes dienestu citos apstākļos, šajos gadījumos būtu iespējams situāciju risināt tieši starp darbinieku un darba devēju, neatverot nespējas lapu, norāda VM.
Savukārt 73,4% gadījumu A darbnespējas lapas, kas tika uzreiz atvērtas uz 9 dienām, tiek turpinātas kā B lapas, un tieši lielie ārstniecības centri un stacionārās ārstniecības iestādes visbiežāk turpina uzreiz uz 9 dienām izsniegtas darbnespējas lapu B kategorijā.
Ministrijas rīcībā gan neesot pārliecinošu datu, kas norādītu, ka tās lapas, kas uzreiz ir atvērtas uz 9 līdz 10 dienām, tiktu izsniegtas nepamatoti. Analizētie dati neliecinot par tendenci, ka kāda konkrēta ārstniecības iestāde vai persona izsniegtu lapu ilgāk nekā pacientam turpinās darbnespēja.
Analizējot datus, netika novērota korelācija starp brīvdienām un svētku dienām, skolēnu brīvlaikiem un atvērto lapu skaita pieaugumu.
Ministrijas ziņojumā pausts, ka darbnespējas dati vērtējami kontekstā ar izmaiņām citos sektoros, piemēram, pensionēšanās vecuma paaugstināšanos, jo cilvēki biežāk slimo pirms-pensijas vecumā. Vienlaikus ietekmējoši faktori ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības izmaiņas, jaunu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešana un Covid-19 pandēmijas laikā veiktās izmaiņas slimības lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.
VM atzīmē, ka turpināms darbs projektā "Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana", kas nodrošināšot iespēju darbnespējas lapu datu plašākai analīzei, veidojot uz datiem balstītu risinājumu izstrādi un lēmumu pieņemšanu.
Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka pērn E-veselības sistēmā kopumā tika reģistrētas 1 197 604 darbnespējas lapas, bet salīdzinoši 2023.gadā - 1 238 749.
No kopējā skaita B slimības lapas sastāda lielāko daļu - 55,6%, bet A lapas - 44,4%. Kopumā novērojams, ka kopš 2022.gada gan A, gan B lapu skaits samazinās. VM norāda, ka iemesls tam var būt attālinātā darba iespējas, kas kļuva aktuālākas pandēmijas laikā un cilvēku paradumu maiņa attiecībā uz veselību.
Analizējot nodarbinātā vecuma saistību ar lapu skaitu, secināts, ka biežāk tās izņem nodarbinātie vecumā 30 līdz 39 gadu vecumam, kā arī pensijas vecuma cilvēki. Lielākais lapu skaits ir novērojams ziemas mēnešos, kā arī martā.
Kā vēstīts, jautājums par darbnespējas lapu pamatotības izvērtēšanu ir aktualizēts vairāku gadu garumā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) aģentūrai LETA maijā norādīja, ka, iespējams, jāpārskata gan diagnozes, gan kritēriji darbnespējas lapu izrakstīšanai, lai mazinātu to skaita pieaugumu tiesas procesa laikā.
