Maijā Satversmes tiesa sāka skatīt kārtējo lietu par zemes likumiskās lietošanas maksu. Apstrīdētās normas noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, lai gan kopumā nekustamo īpašumu jomā vidējā atdeve no kapitāla ilgtermiņa īres gadījumā ir 8% - 12%, bet projektu attīstīšanas gadījumā (pirkšana, būvniecība, pārdošana) pat 13-15% un vairāk.
Arī citos normālos biznesos kapitāla atdeves norma, kuru īpašnieki prasa, ir virs 10%, bet šajā gadījumā ar 4% ir teju neiespējami nosegt pat obligātos maksājumus (nodokļus) un izdevumus. Arī lielajos apdrošināšanas koncernos šī norma ir virs 10%. Esošā situācija ir toksiska, un, ja vēlamies, lai Latvijas ekonomika attīstītās, šis jautājums ir jārisina, negaidot kārtējo Satversmes tiesas lēmumu.
Piespiedu nomas maksas apmērs vairākkārt atzīts par neatbilstošu Satversmei
Šī ir astotā reize, kad Satversmes tiesa vērtē ar piespiedu dalīto īpašumu saistīto regulējumu. Vai ir vēl kāda lieta, kas Satversmes tiesā ir skatīta 8 reizes?! Iepriekš tiesa vairākkārt atzina zemes likumiskās lietošanas vai piespiedu nomas maksas apmēru par neatbilstošu Satversmei. Esošā situācija nenāk par labu nedz zemes, nedz dzīvokļu īpašniekiem, turklāt – noslogo tiesu. Kā viens no risinājumiem ir izskanējusi iespējamība ļaut pusēm vienoties par zemes lietošanas maksu individuāli – lai gan kopumā atbalstu uzskatu, ka brīvā tirgus apstākļos tirgus pats spēj noregulēt daudzas situācijas, šajā gadījumā problēma ir iekaisusi tik ļoti, ka nepieciešams arī risinājums normatīvo aktu ietvaros.
Paraudzīties uz situāciju no ekonomikas attīstības viedokļa Par likumiem mēdz teikt, ka normatīvais regulējums ir izdevies tad, ja abas puses ir nedaudz laimīgas un nedaudz nelaimīgas vienlaikus. Šī brīža situācijā – viena puses (zemes īpašnieki) ir ļoti nelaimīgi, bet otra puse (dzīvokļu īpašnieki) – laimīgi, lai gan arī tas nav viennozīmīgi un realitātē abi ir situācijas ķīlnieki. Arī tas, ka jautājums atkal un atkal nonāk Satversmes tiesā, liecina, cik ļoti samilzusi ir šī problēma. Domājot par to, kāpēc problēma nav tikusi risināta visus šos gados, kopš neatkarības atjaunošanas, jāsecina, ka politiķi visticamāk vairāk turējušies dzīvokļu īpašnieku pusē, gluži vienkārši tāpēc, ka dzīvokļa īpašnieku ir vairāk, tātad – lielāks potenciālais elektorāts. Taču būtu svarīgi, lai arī politiķi paraudzītos uz šo situāciju no ekonomiskās attīstības viedokļa un atrisinātu šo situāciju pēc iespējas ātrāk.
Negatīvs kopējais fons investīcijām
Dalītais īpašums ir rezultāts 90. gados neizdarītajiem darbiem, turklāt, šobrīd - 2025. gadā – kaite ir tik ļoti iekaisusi, ka neviens nevēlas ķerties klāt ārstēšanai. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka situācija kopumā rada arī zināmu negatīvu ietekmi uz investīcijām nekustamo īpašumu un citās jomās. Šobrīd vienā jomā valda pilnīga nesakārtotība, radot negatīvu kopējo fonu. Latvijā, tostarp Rīgā, ir vairāki zemes gabali, kuru vienā daļā atrodas daudzdzīvokļu nams.
Nereti potenciālie investori, kuri sākotnēji ir gatavi pirkt vai īrēt šo zemi, uzzinot par to, atsakās, jo, kurš gan vēlas tādu apgrūtinājumu ar neskaitāmām iespējamām vai jau esošām tiesvedībām? Jo vairāk iesaistīto pušu, jo lielāka birokrātija un mazāka investora vēlme iesaistīties. Tieslietu ministrijai jāmeklē risinājums, negaidot Satversmes tiesas lēmumu Raugoties uz situāciju kopumā, jāuzsver, ka ir nepieciešams steidzams risinājums, turklāt – jautājumu dienaskārtībā jāvirza Tieslietu ministrijai vai Saeimai, negaidot Satversmes tiesas lēmumu.
Gribētos cerēt, ka viena no šīm divām institūcijām būs tālredzīga un apzināsies, ka šī situācija ietekmē ne tikai konkrētos dzīvokļu un zemes īpašniekus, bet ekonomiku kopumā. Ir brīdis pārtraukt ignorēt šo ilgstoši iekaisušo un tiesu noslogojošo problēmu – nepieciešama izlēmīga, līdzsvarota un taisnīga rīcība no izpildvaras (Tieslietu ministrijas), lai izbeigtu esošo nenoteiktību un radītu stabilu, prognozējamu vidi gan īpašniekiem, gan investoriem, tādējādi sekmējot ilgtermiņa ekonomisko attīstību un tiesiskās vides stiprināšanu Latvijā. Ekonomisko attīstību (un mūsu atpalicību no kaimiņiem) ietekmē daudz dažādi sīkumi, t.sk. arī šī iekaisusī kaite.
